Citas ziņas

Ar Eiropas naudu tuvākajos gados varētu atbalstīt kūrortu attīstību

Lāsma Vaivare; Vēsma Lēvalde,16.04.2014

Jaunākais izdevums

Ar Eiropas naudu turpmākajos gados varētu tikt stutēta kurortoloģija; atbalsts gan lielā mērā atkarīgs no pašvaldību un uzņēmēju aktivitātes.

Tiešs atbalsts kurortoloģijas iestāžu infrastruktūras modernizāšanai nav paredzēts, jo būvniecības izmaksas ir lielas, kas nozīmē, ka finansējums nesasniegs iecerēto mērķi – nonākt pie iespējami plašāka komersantu loka. Tādēļ Eiropas Komisija norādījusi, ka nacionāla līmeņa kultūras un tūrisma objektu būvniecībai finansējums jāplāno no nacionāliem vai privātiem līdzekļiem, DB norāda Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Ārvalstu investīciju piesaistes, tūrisma un eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs Jānis Volberts. Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele gan norāda, ka tieši infrastruktūras sakārtošanai, atjaunošanai un jaunu objektu būvniecībai līdzekļus vajag visvairāk. «Cik ilgi mārketēsim padomju laika iestādes?» retoriski jautā G. Ušpele. Vienlaikus viņa apliecina, ka uzņēmēji un pašvaldības, kas ieinteresētas kurortoloģijas attīstībā, jaunajā plānošanas periodā pēc iespējas efektīvāk centīsies izmantot finansējuma piedāvātās iespējas.

Gaida izaugsmi

Ekonomikas ministrija gaida, ka kurortoloģijas sektors pats straujāk attīstīsies. «Ir potenciāls investīciju piesaistei šim sektoram, no uzņēmējdarbības un tirgus viedokļa tam jābūt brīdī, kad komersants redz, ka ir tūristu plūsma,» tā J. Volbergs. Statistika liecina, ka pēdējos gados vairāk cilvēku izmanto kūrortviesnīcu un rehabilitācijas centru pakalpojumus. Salīdzinot ar kopējo viesnīcās izmitināto cilvēku skaitu, īpatsvars joprojām ir neliels, piemēram, 2012. gadā tie bija 5,5%. Tomēr rehabilitācijas centros cilvēki uzturas ievērojami ilgāku laiku nekā viesnīcās, rāda statistika. Proti, vidēji viesnīcās tūristi uzturas 4 dienas (pērn – 4,6 diennaktis, izriet no jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem), bet rehabilitācijas centros – vairāk nekā 12 dienu. Turklāt, kā norāda G. Ušpele, veselības tūrismam ir augsta pievienotā vērtība, un tas risina sezonalitātes problēmu. Tam piekrīt arī Ekonomikas ministrijas speciālisti un Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Armands Slokenbergs. Tādēļ tas atzīts par vienu no prioritātēm tūrisma attīstības pamatnostādņu projektā 2014. – 2020. gadam, kas iesniegts apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Trūkst skaidrības

Finanšu ministrijai diskusijas ar Eiropas Komisiju vēl nav noslēgušās, līdz ar to finansējums tūrisma attīstībai ir zem jautājuma zīmes, tomēr ir programmas, par kurām ir lielāka skaidrība, nekā par citām, neslēpj J. Volberts. Piemēram, tūrisma nozares attīstībai varētu aizplūst daļa no 270 milj. eiro finansējuma, kas paredzēts publiskās infrastruktūras sakārtošanai uzņēmējdarbības veicināšanai, ko administrēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Var tikai minēt, cik liela būs šī daļa – tā būs atkarīga no pašvaldību prioritātēm. «Ja Jūrmalai vai Liepājai tūrisms ir prioritāte, tad naudu varēs izmantot tā vajadzībām, bet, ja Jelgavai tā būs nepieciešama apstrādes rūpniecībai, tad attiecīgi varēs izlietot tai,» skaidro J. Volberts. Par šiem līdzekļiem varēs sakārtot ielas, celiņus, parkus un citu publisko infrastruktūru.

Vajag abiem

Liepājai nauda noderētu gan kurortoloģijas tradīciju atjaunošanai, kas ir viens no pilsētas attīstības stratēģijas prioritārajiem virzieniem, gan industriālajai attīstībai. Pašvaldība investīciju plānā 2014.–2020. gadam ietvērusi kurortoloģijas pamata infrastruktūras izveidi aptuveni par 4,5 milj. eiro, cerot uz ERAF finansējumu. Pilsētas teritoriālās attīstības plānā noteiktas perspektīvās teritorijas šīs jomas attīstībai – pludmale, Jūrmalas parks, tuvējie kvartāli. Pirmajā projekta kārtā paredzēts atjaunot un labiekārtot minerālūdens urbumus, rekonstruēt peldu iestādes ēku un izbūvēt ārējos dziedniecības baseinus. Iecere ir piesaistīt kā ES naudu, tā privātu investoru, turklāt maz ticams, ka viens bez otra ir iespējams. Sabiedriskajai apspriešanai tiek gatavota veselības tūrisma attīstības programma septiņu gadu periodam, DB informē Liepājas reģiona Tūrisma informācijas biroja (LRTIB) vadītāja Zane Gaile. Sadarbībā ar Stradiņa universitāti LRTIB plāno nozares uzņēmēju un darbinieku apmācības, apzināti esošie resursi – urbumi, dziedniecisko dūņu ieguves vietas, priežu audzes parkos un mežos. Tiek apkopota informācija par mazajiem nozares uzņēmējiem – pirtīm, skaistumkopšanas un dziedniecības iestādēm. Plašu veselības tūrisma programmu izstrādājusi Liepājas reģionālā slimnīca, kas jau vairākus gadus izmanto arī vienīgo darba kārtībā esošo minerālūdens urbumu. Atbilstoši prioritātēm tiek plānota arī izglītības stratēģija pilsētā. «Jāņem vērā, ka kurortoloģijai nav noteiktas mērķgrupas, jo tā vērsta uz visas sabiedrības labsajūtu. Neatbalstot šo nozari, mēs virzāmies uz depresīvu sabiedrību,» uzskata Z.Gaile, piebilstot, ka depresīvā sabiedrībā diez vai var gaidīt arī industriālu izaugsmi.

Sanatorija pārdota

Finansējumu publiskās infrastruktūras sakārtošanai vēlētos piesaistīt arī Baldones novads, kurā atdzimšanu gaida kādreiz slavenā Baldones sanatorija. Tā pērn pārdota ārvalstu investoram Dmitrijam Astašenko, kuram pieder arī kāda Jūrmalas viesnīca, DB stāsta Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa. Ņemot vērā, ka investors ilgi pētījis īpašumu pirms tā iegādes, norēķinājies par darījumu, turklāt pēta jaunākās dziedniecības tehnoloģijas un gatavo projektu ēku atjaunošanai, K. Putniņai ir cerība, ka šoreiz investoram ir plāns atjaunot kūrortu un tas neizrādīsies spekulatīvs darījums. Jāatgādina, ka sanatorija vairākkārt mainījusi īpašniekus, taču darbību tā arī nav atsākusi.

Domājot gan par potenciālajiem sanatorijas apmeklētājiem, gan baldoniešiem, pašvaldība grib sakārtot arī pilsētas infrastruktūru, piemēram, galveno ielu. Līdz šim tas nav izdevies, jo ceļa saimnieks ir valsts, kas to neatjauno visai nelielās noslodzes dēļ, bet pašvaldība to nepārņem, jo trūkstot līdzekļu, par kuriem to atjaunot. Baldone ir ieinteresēta jebkurā programmā, ja tas ļautu piesaistīt līdzekļus, saka K. Putniņa. Taču viņa apšauba, vai iecerētais atbalsts publiskās infrastruktūras sakārtošanai nonāks līdz Baldonei. Jau pieredzēts, ka programmām noteiktas «tādas robežas, ko nevaram pārkāpt,» viņa skaidro.

Reklāmas vārdā

Diezgan droši, ka jaunajā plānošanas periodā 20 milj. eiro liels ES līdzfinansējums tiks ārējām mārketinga aktivitātēm, kuru ietvaros sava daļa varētu atlēkt arī veselības tūrismam. Cik tā būs liela, varēs pateikt tikai pēc mārketinga stratēģijas izstrādes, kuras ietvaros tiks sadalīts finansējums – pa tirgiem, produktu grupām vai aktivitātēm, piemēram, cik plānots izstāžu aktivitātēm, cik publicitātes aktivitātēm utt., DB skaidro A. Slokenbergs. Reklāmas aktivitātes jau bijušas arī līdz šim.

Viņš neslēpj, ka augstāka pievienotā vērtība ir medicīnas tūrismā, «kur arī ir ilgāks uzturēšanas laiks, tas ir sistēmiski nopietns bizness un nozare, SPA un wellness vairāk ir komerciāls, tur investīciju apjomi ir nozīmīgi un dažādi, tomēr tas ir nevis mazāk atbalstāms, bet arī atbalstāms». Mārketinga «atbalsts būs caur centralizētām mārketinga aktivitātēm,» nauda netiks piešķirta SPA viesnīcām vai rehabilitācijas centriem. «Ja paanalizē, kas veselības tūrismā notika pirms divdesmit, trīsdesmit gadiem, var secināt, ka apjomi, ko šobrīd iestādes apkalpo, ir ļoti mazi, salīdzinot ar tiem, ko šīs iestādes spēj. Protams, var runāt, ka mēs bijām citā valstī, bet ģeogrāfiski tas neko nemaina, tas nozīmē, ka ir iespējams, aktīvi strādājot, pārskatāmā nākotnē piesaistīt klientus,» pārliecināts ir TAVA vadītājs.

Varētu pētīt resursus

Ar ES atbalstu varētu tikt pētīti arī kurortoloģijā izmantojamie dabas resursi. Finansējums šādām darbībām plānots kompetences centru programmas ietvaros, kuras indikatīvais finansējums ir 72,2 milj. eiro, liecina tūrisma pamatnostādņu projekts. Taču, līdzīgi kā citu programmu gadījumā, arī šeit nav zināms, cik liela būs finansējuma daļa, tas atkarīgs no uzņēmēju un pētnieku aktivitātes. Kā stāsta J. Volberts, šobrīd dūņas netiek nekādā veidā standartizētas, līdz ar to vienā iestādē var izmantot viena veida dūņas, otrā – citādas. «Izpēte ļautu patērētājiem teikt, ka mēs esam veikuši izpēti, kas apliecina, ka dūņas, ko ņemam no konkrētām vietām, nodrošina tādus un tādus efektus veselībai,» viņš saka. Tā ļautu stiprināt arī Latvijas konkurētspēju un labi strādātu kā mārketinga rīks, ja, piemēram, atklātos, ka Ķemeros vai citviet Latvijā iegūstamās dūņas ir efektīvākas par citur pasaulē iegūtajām.

Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes pētnieki jau pievērušies Latvijas ārstniecisko dūņu izmantošanas iespējām. Trīs gadus ilga projekta laikā izstrādāta receptūra jaunam pretnovecošanās kosmētikas līdzeklim – sejas krēmam. Projekta ietvaros iesniegtas sešas zinātniskās publikācijas starptautiskos izdevumos, rezultāti prezentēti piecās starptautiskās konferencēs, kā arī iesniegti pieteikumi gan Eiropas, gan Latvijas patentiem.

Statuss tikai Jūrmalai

Jāatgādina, ka 2012. gada nogalē ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļai piešķir un anulē kūrorta statusu. Kūrorta statuss kalpo par instrumentu, ar kura palīdzību pašvaldība varēs pārliecināt gan attiecīgās teritorijas tūrisma komersantus, gan potenciālos investorus, ka šajā teritorijā kūrortiestāžu darbība un veselības tūrisma pakalpojumi tiks attīstīti plānveidīgi un ilgtermiņā un pēc gada kaimiņos nebūs, piemēram, liels rūpniecisks skurstenis. Pagaidām statuss piešķirts tikai vienai pilsētai – pērnā gada nogalē pie tā tika lielākā daļa Jūrmalas, izņemot Vārnukrogu, Priedaini un Bražciemu. Pagaidām citas pašvaldības nav izteikušas vēlmi kļūt par kūrortiem, «taču domāju, ka, piekrastes pašvaldībām attīstoties tūrisma virzienā, tuvākajos gados varētu nākt vēl kādi pieteikumi. Tā varētu būt Liepāja, Ventspils, Salacgrīva. Šobrīd domājam, ka jaunajā plānošanas periodā visa piekrastes teritorija būtiski attīstīsies,» lēš J. Volberts. Proti, visa jūras piekrastes teritorija iezīmēta kā teritorija ar augstu eksporta potenciālu, tas pats attiecas arī uz Gaujas Nacionālo parku. Tiek plānots mērķtiecīgi sakārtot visu piekrastes teritoriju ar normālām piebrauktuvēm, atkritumu urnām, lai vienlaikus realizētu gan uzņēmējdarbības, gan vides, gan teritoriālās attīstības mērķus, skaidro J. Volberts.

Arī piekrastes attīstībai varētu tikt piesaistīts ES finansējums. Kurortoloģijas nozare no tā iegūs, ja piekrastē tiks izveidotas, piemēram, veselības takas, publiski jūras ūdens baseini vai cita veselības nostiprināšanai piemērota infrastruktūra, domā G. Ušpele. Vienlaikus šis finansējums nedotu nekādu labumu «citiem kūrortiem, piemēram, sagruvušajai Baldonei vai Siguldai un Krimuldai, kas piemēroti astmas ārstēšanai,» skaidro Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Cīņā par tūristu sirdīm Pērnava pārāka par Jūrmalu

Inguna Ukenābele,05.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī daudziem Jūrmala asociējas ar slavenāko Baltijas valstu kūrortu, realitāte ir nedaudz cita, jo tūristu skaits jau gadiem daudz lielāks ir Igaunijas piejūras pilsētā Pērnavā. Izņēmums nav bijusi arī šīs vasaras tūrisma sezona. Lai arī apkalpoto viesu skaitā Baltijā plusi bijuši visiem, Pērnavas viesnīcās nakšņotāju ir bijis teju uz pusi vairāk nekā Jūrmalā.

Iespējams, kaut ko varētu mainīt nākamais ES fondu periods, kurā atbalsts tiek solīts tieši veselības tūrisma attīstībai. Vai šīs iespējas tiks izmantotas, būs atkarīgs no Jūrmalas pašvaldības un uzņēmējiem.

Tūristu vairāk

Baltijas piejūras slavenākie tūrisma centri šo vasaru var ierakstīt pozitīvajā bilancē, jo tūrisma mītnēs nakšņojošo tūristu skaits ir audzis.

CSP dati liecina, ka šā gada aktīvajā tūrisma sezonā, kas ilgst no maija līdz septembrim, Jūrmalas naktsmītnēs ir apkalpots 86,1 tūkst. viesu, kas ir par 17% vairāk nekā 2012.gadā šajā laikā. Tikpat sekmīgi gan nav veicies ar nakšņojumu skaitu – no maija līdz septembrim Jūrmalas naktsmītnēs tas sasniedzis 264 tūkstošus, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2012.gadā. Tas nozīmē, ka nakšņojumu skaita kāpums būtiski atpaliek no viesu skaita pieauguma un ļauj secināt, ka daudzi no jauniegūtajiem tūristiem Jūrmalas naktsmītnēs ir pavadījuši ļoti īsu laiku. Tradicionāli «karstākais» laiks tūrisma sezonā ir bijis jūlijs un augusts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Globāls viesnīcu zīmols vēlas būvēt pieczvaigžņu viesnīcu Dzintaros

Zane Atlāce - Bistere,12.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globāls viesnīcu zīmols ir iecerējis būvēt un atvērt jaunu piecu zvaigžņu viesnīcu Jūrmalas centrālajā daļā, Dzintaros.

Uzņēmumā "Baltic Sotheby's International Realty" vērsies pasaulē zināms viesnīcu ķēdes uzņēmums ar vēlmi atvērt šīs ķēdes viesnīcu Jūrmalā. Zīmola nosaukums pagaidām esot konfidenciāla informācija.

Zīmola uzdevumā "Baltic Sotheby's International Realty" atradis un iegādājies zemesgabalu Turaidas ielā 10/12 - pilsētas aktīvākajā tūrisma zonā ar dzīvāko gājēju satiksmi (līdzās ir Jomas iela, Dzintaru koncertzāle).

Lai gan Turaidas ielā noteiktais funkcionālais zonējums pieļauj zemesgabalā izvietot viesu izmitināšanas objektus, tomēr lokālplānojums paredz attīstīt vien divarpus stāvu augstu ēku.

Starptautiskiem viesnīcu operatoriem, kuriem ir ķēdes viesnīcas pasaulē, kas atbilst 4 un 5 zvaigžņu kvalitātei, ir savi standarti, kādai jābūt viesnīcai, t.i., lai tā būtu rentabla, numuriņu skaitam būtu jābūt vismaz 150-200. Jūrmalā viesmīlības biznesam ir izteikta sezonalitāte, tādēļ viesnīcas funkcija būtu jāpapildina ar citiem pakalpojumiem, ko izmantot nesezonā: SPA piedāvājums, konferenču zāle, restorāni utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ALTA: Ceļošanas atvieglojumi izejošo tūristu skaitu varētu palielināt par 15-20%

LETA,17.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības šonedēļ pieņemtais lēmums par ceļošanas atvieglojumiem personām ar Covid-19 sertifikātu, varētu palielināt no Latvijas izceļojošo tūristu skaitu par aptuveni 15 -20%, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) valdes locekle, Igaunijas tūrisma kompānijas "Estravel" filiāles Latvijā vadītāja Anta Jokste.

"Principā esam apmierināti ar sen gaidīto un ilgi diskutēto valdības lēmumu. Ņemot vērā kopējo ainu EEZ valstīs, un īpaši tuvajos kaimiņos - Igaunijā, šis lēmums par atvieglojumiem testu un pašizolācijas ziņā ir atbilstošs un pamatots," sacīja Jokste.

Tomēr viņa uzsvēra - jāņem vērā, ka ceļošanai ir svarīga epidemioloģiskā situācija galvenokārt galamērķī un pašreiz vēl arvien ir valstis arī EEZ, kurās nebūtiska ieceļošana no valstīm ar saslimstības rādītāju virs 50 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju nav atļauta vai ir krietni ierobežota. Kā piemēru Jokste minēja Somiju.

"Protams, ka populārie Vidusjūras galamērķi - Grieķija un tai piederošās salas, Spānija, Bulgārijas un Turcijas kūrorti, ir atvērti vakcinētiem ceļotājiem, un viennozīmīgi tie vakcinētie vai izslimojušie Latvijas valsts piederīgie, kuri iepriekš kavējās ar ceļojumu iegādi maksas testu dēļ, tagad varēs šos testus neveikt, kā arī neizolēties, atgriežoties arī no Turcijas un citām trešajām valstīm. Domājams, ka šis apstāklis varētu palielināt izceļojošo tūristu skaitu par aptuveni 15-20%," minēja Jokste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Balkānu reģiona valsts Melnkalne ne velti ir viena no vasaras ceļojumu top galamērķiem – kalnu ieskauta un apvīta, tirkīzzilās Adrijas jūras apskalota tā pārsteidz ar iespaidīgiem dabas skatiem, lieliskām pludmalēm, bagātīgu vēstures mantojumu, vietām gluži itālisku auru, austeru fermām, īsāk sakot – dabas varenību un daudzveidību.

Tūrisma sezona Melnkalnē ilgst no aprīļa beigām līdz oktobra sākumam, taču labākais laiks šīs zemes apciemošanai ir vasaras sākums, kad tur viesojos arī es, vai arī septembris – tad gaisa temperatūra ir zem 30 grādiem un var diezgan komfortabli baudīt gan ekskursijas, gan laisku atpūtu pludmalē. Vasaras pilnbriedā gaisa temperatūra sniedzas krietni pāri 32-35 grādiem un atpūta jau var kļūt diezgan izaicinoša.

Uz Melnkalni devos, izmantojot Ukrainas tūrisma operatora Join Up piedāvājumu. Lidojums ar kompāniju airMontenegro no Rīgas līdz Melnkalnei ilgst aptuveni divas stundas un 15 minūtes un, lidmašīnai vēl tikai gatavojoties nosēsties, jau kļūst skaidrs – te būs ko redzēt un baudīt! Valstī ir divas lidostas – Tivatā, kur piezemējos, un Podgoricā. Un šis ceļojuma galamērķis ir piemērots kā laiskas, tā aktīvas atpūtas cienītājiem, jo plašā izvēlē ir gan “viss iekļauts” piedāvājumi saules un jūras baudīšanai pludmalē, gan aktīvu pastaigu maršruti kalnos, vēsturisko objektu ekskursijas, jahtu braucieni u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī Baldones sanatorija jau atkal ir izlikta pārdošanā un gaida nu jau sesto īpašnieku pēc kārtas, DB pastāstīja Baldones novada domes vadītāja Katrina Putniņa.

«Tuvākā laikā sanatorijas teritorijā nekas netaps, jo tā ir izlikta atkal pārdošanā. Ir skaidrs, ka lielajam guļamkorpusam lielu problēmu nav. Protams, vajadzīga rekonstrukcija un modernizācija, bet, kas attiecas uz karkasu, tas nav avārijas stāvoklī. Savukārt vecajam korpusam nolietojums ir 90% līdz 100% un tas ir bīstams. Metāldaļas ir korodējušas, koka daļas ir trupes skartas un jebkurā brīdī var iebrukt, jo desmit gadus atradās bez jumta,» ainu ieskicē domes vadītāja.

Pēdējais īpašnieks Baltkrievijas pilsonis Dmitrijs Astašenko Baldones sanatorijas kompleksu 2013. gada ziemā iegādājās par 300 tūkst. eiro. Viņš domei vēl 2014. gada nogalē norādīja, ka nepilna gada laikā tiks sakopts sanatorijas parks, iekonservēts daudzstāvu korpuss, ko paredzēts pārplānot par sanatorijas viesnīcu, un intensīvi norit projektēšana. Pēc D. Astašenko toreiz teiktā, lai atjaunotu sanatoriju, ir vajadzīgi vismaz četri gadi. Tomēr acīmredzot viss nav noritējis pēc plāna. K. Putniņa saka, ka pēdējo reizi ar investoru tikusies aptuveni pirms gada. Kāpēc iesāktie projekti nav virzījušies kā iecerēts, domes vadītājai informācijas nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Novaturas”, kas ietver arī Latvijas uzņēmumu “Novatours”, 2024. gada pirmajā pusgadā guvis ieņēmumus 91,3 miljonu eiro apmērā. Tas atspoguļo kritumu par 9,9% salīdzinājumā ar 2023. gada attiecīgajā periodu, kad ieņēmumi bija 101,4 miljonu apmērā.

Neskatoties uz to, stratēģiskais mērķis saglabāt reģionālo vadību dinamiskā vidē ir sasniegts.

“Novaturas” grupa laika periodā no janvāra līdz martam visās trijās Baltijas valstīs kopumā apkalpoja 112 tūkstošus klientu kas ir samazinājums par 9,4%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2023. gadā. Uzņēmuma EBITDA (peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) pirmajā pusgadā bija negatīva, sastādot 1,6 miljonus, savukārt neto zaudējumi bija 2,3 miljoni eiro.

Turklāt lielu daļu no 2023. gada pirmā ceturkšņa peļņas noteica “Novaturas” efektīva aviācijas degvielas cenas krituma izmantošana. Tikmēr šā gada janvārī - martā tik labvēlīgu apstākļu tirgū nebija, kas raisīja peļņas kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par 260 miljoniem dolāru pārdošanai tiek piedāvāta trešdaļa Molokai salas, kas ir piektā lielākā sala Havaju salu grupā, raksta Business Insider.

Īpašums, kura nosaukums ir Molokai Ranch, aizņem 225 tūkstošus hektāru. Pirms pāris gadiem šo īpašumu apsvēra iegādāties Facebook īpašnieks Marks Cukerbergs, taču izvēlējās citu īpašumu.

Tiesa gan, īpašumam ir savi ierobežojumi. Pašreizējam īpašniekam, investīciju kompānijai GL Ltd ir bijuši vairāki konflikti ar 7000 salas iedzīvotājiem, cenšoties īstenot vairākus nekustamā īpašuma projektus kopš 1990.gadiem. Vairāki iedzīvotāji uzskata, ka sala ir pārāk aizbūvēta, tādēļ GL rančo slēdza 2008.gadā. GL uzsver, ka jaunajam īpašniekam būs jauna vīzija par īpašuma attīstību.

Salas pircējam piederēs aptuveni 35% salas. 1800.gados daļa salas piederēja Havaju karaliskajai ģimenei. Salā kopš seniem laikiem ir attīstīta lauksaimniecība un lopkopība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tūrisma tendences 2022. gadā

Sanda Roze, "Novatours" pārdošanas daļas vadītāja,12.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizgājušā gada tūrisma nozares tendences un pasaules ekspertu prognozes liecina par izmaiņām ceļošanas ieradumos - iezīmējot gan ceļotāju arvien drosmīgāku atgriešanos pasaules izziņā, gan izmaksu turpmāku paaugstināšanos.

ES COVID digitālā sertifikāta stāšanās spēkā tika stabilizējusi ceļošanas noteikumus, iedrošinot arvien vairāk cilvēku pārdomātai ceļošanai. Pasaule ir pielāgojusies jaunajai ceļošanas realitātei, ieviešot tūrisma nozarei obligātus drošības un higiēnas protokolus, kas arī veicina tūristu atgriešanos pasaules izzināšanā. Tāpat svarīgi, ka arī apdrošināšanas kompānijas un bankas ir pielāgojušās šīm izmaiņām un piedāvā īpašas COVID-19 apdrošināšanas polises.

Palielinās pieprasījums pēc tūroperatoru plānotiem ceļojumiem

Pandēmijas laikā vairāk cilvēku savu ceļojumu plānošanu uztic ceļojumu rīkotājiem, nekā plāno paši. Šī tendence turpināsies arī 2022. gadā, jo tūroperatori uzņemas daudz dažādu risku, nodrošina elastīgus nosacījumus ceļojumu plānu maiņai, ir pienākums atdot ceļotājiem naudu, ja ceļojumu pabeigt objektīvu iemeslu dēļ nebūtu iespējams. Tūroperatoriem ir arī obligātā garantijas apdrošināšana, kas ir viens no svarīgākajiem drošības pasākumiem ceļotāju interešu aizsardzībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pullman Riga ir kļuvis par labāko arhitektūras projektu Rīgā

Pullman Riga Old Town,06.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien noslēdzās konkurss Gada Balva Rīgas arhitektūrā 2017, un šo titulu ieguva Pullman Riga Old Town, kas ir starptautiskā zīmola Accor Hotels sastāvdaļa. Tostarp, šī viesnīca nesen tika atzīta par labāko 2017. gada projektu Baltijā viesnīcu darbības jomā, un tā saņēma visaugstāko apbalvojumu attīstības un izaugsmes sakarā, un tagad ir ieguvusi arī arhitektūras apbalvojumu.

Pullman Riga Old Town Hotel atrodas Vecrīgā, iepretim Jēkaba skvēram, aizņemot 1789. gadā celto ēku, kura apvienota ar vēl senāku ēku fragmentiem, proti zviedru laika ēku no 17. gs. un pilnīgi modernu būvi. Tā atrodas tieši Vecrīgā blakus Doma laukumam, Saeimai, Nacionālajam teātrim. Restorāns un bārs Equus, Pullman Tea Deli, Cigar Lounge, Lumberjack frizētava, SPA un fitnesa centrs ar 19 m garu peldbaseinu, 6 daudzfunkcionālas un pilnīgi aprīkotas konferenču telpas - mūsdienīgais dizains ir negaidīts pretstats ēkas eklektiskajai fasādei.

Sākotnēji ēka būvēta pēc J.H. Krāmera un K. Hāberlanda arhitektūras projekta un bijusi Barona fon Minhauzena īpašums ar plašiem zirgu staļļiem pagalmā. Vēlāk ēku iegādājas Transsibīrijas dzelzceļa inženieris Semjons Rozovskis no Pēterburgas, kurš par dzīvesvietu izvēlas Rīgu pēc laulībām ar Kurzemes baltvācieti Minnu Kan. Likumsakarīgi, ka 2016.g. atklātās Pullman viesnīcas zīmola izveides pamatā ir Džordža Pullmana radīto dzelzceļa luksusa vagonu vēsturiskais mantojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ukrainas tūrisma operators Join UP! uzsāk darbību Latvijā

Db.lv,14.04.2022

No aprīļa beigām ceļotājiem būs pieejami arī tādi galamērķi kā Melnkalne, Albānija un Grieķijas salas – Zakintos, Krēta un Korfu.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas tūrisma operators “Join Up" starptautiski paplašinās, atverot "Join Up Baltic” biroju Rīgā.

Jau šobrīd iespējams veikt rezervācijas ceļojumiem uz Turciju, bet no aprīļa beigām ceļotājiem būs pieejami arī tādi galamērķi kā Melnkalne, Albānija un Grieķijas salas – Zakintos, Krēta un Korfu.

Plaša profila tūrisma operatora portfelī ir vairāk nekā 50 galamērķi – gan ceļotājiem jau labi zināmi kūrorti Turcijā, Ēģiptē un Grieķijā, gan arī galamērķi, kas Baltijas tirgū ir jaunums.

2022./2023.gada ziemas sezonā tūrisma operators plāno paplašināt lidojumu ģeogrāfiju, iekļaujot tajā arī Šrilanku un Zanzibāru.

Kompānija norāda, ka tas pozitīvi ietekmēs arī Baltijas tūrisma tirgus kopējo attīstību. Tūrisma operators darbosies arī Igaunijas un Lietuvas tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijā plāno ienākt pasaulē lielākā tūrisma un izklaides kompānija TUI

LETA,23.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā plāno ienākt pasaulē lielākā tūrisma un izklaides kompānija TUI, svētdien vēstīja LNT Ziņas.

Raidījums šai informācijai guvis apstiprinājumu kompānijas galvenajā birojā Vācijā. Plašāki komentāri gan tikšot sniegti vien pēc dažām nedēļām.

TUI darbības izvēršana Latvijā, pēc ekspertu teiktā, ir ļoti labas ziņas ceļotājiem, jo pavērtos iespējas par draudzīgākām cenām nokļūt tālos un eksotiskos galamērķos.

TUI grupai bez ceļojumu aģentūrām pieder arī sešas aviokompānijas ar apmēram 150 lidmašīnu floti, kā arī kruīza kuģu līnijas un vairāk nekā 300 viesnīcas un kūrorti visā pasaulē.

Tūrisma nozares eksperti atzīst, - ja TUI Latvijā darbosies kā pilnvērtīga tūrisma kompānija un savus čarterus veiks no lidostas Rīga, tas kardināli mainīšot konkurenci tūrisma biznesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma darījumu krēslas zona – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija

Paulis Iļjenkovs, Finanšu izlūkošanas dienesta Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs,04.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēdz teikt: mans nams – mana stiprā pils, bet ne vienmēr tas ir neieņemams cietoksnis, un bieži vien pats īpašnieks labprātīgi atver vārtus cilvēkiem ar netīriem nodomiem. 2021. gadā ar tiesas spriedumu par noziedzīgi iegūtiem ir atzīti 32 nekustamie īpašumi.

Seši no tiem atgriezti cietušajiem, 26 – konfiscēti par labu valstij. Tā kā Latvijas likumdošana paredz, ka katrs var brīvi izvēlēties, kādā formātā un veidā sagatavot darījuma dokumentus nekustamo īpašumu darījumiem, faktiski Latvijā ir iespējams iegādāties nekustamo īpašumu, nevienam Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam nepārbaudot, vai darījumā nenotiek naudas atmazgāšana.

Pašdarbība darījumos ar nekustamo īpašumu rada ne tikai krāpšanas, bet arī naudas atmazgāšanas jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku. Naudas atmazgāšana – tā ir negodīgā ceļā iegūtu līdzekļu un mantas pārnešana citās vērtībās, lai tos padarītu šķietami legālus. Nekustamais īpašums jau izsenis ir bijis ļoti ērts naudas atmazgāšanas veids. Lai šādus riskus novērstu, bankām, notāriem, advokātiem un finanšu iestādēm ir pienākums uzraudzīt savu klientu darbības, pārliecināties par darījuma ekonomisko pamatojumu un pārbaudīt tajā iesaistīto līdzekļu izcelsmi. Problēma ir tā, ka Latvijā nav obligāti jāvēršas pie kādas no šīm institūcijām, lai īstenotu darījumu – pietiek ar pašrocīgi sastādītu un parakstītu līgumu. Tāpēc var gadīties, ka ne banka, ne advokāts, ne notārs nav iesaistīts darījumā un maksājums notiek, piemēram, starp divām Krievijas bankām, jo viens draugs pārdod otram savu vasarnīcu. Tādā gadījumā Latvijas finanšu iestādēm pat nav iespējas pārbaudīt līdzekļu izcelsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaulēties tirgū, pagaršot kamieļa steiku un bezgala ilgi atpūsties ūdens atrakciju parkos var šķist kā krāšņs sapnis, bet ir ikdiena kādam, kas Ēģiptē piedāvā to darīt kopā ar viesiem.

Ilze Strūberga uz Ēģipti aizbrauca strādāt kā gide, pārstāvot uzņēmumu «Novatours Latvija». Ēģipte viņu uzreiz aizrāva ar klimatu, reliģiju, vēsturi un viņa nolēma apmesties tur uz dzīvi. Pagājuši trīspadsmit gadi, latvietei Ēģiptē izveidojusies ģimene, piedzimuši četri bērni. Visu šo laiku I. Strūberga dzīvojusi kūrortpilsētā Hurgadā, un vēl joprojām ikdienu pavada, gan vadot ekskursijas latviešu valodā, gan pasniedzot niršanas apmācības.

Dzīve kā pasaka

I. Strūberga mēdz teikt, ka Hurgada nav Ēģipte - tur esot pietiekami daudz iebraucēju, kuri katrs līdzi atveduši pa daļiņai no savām mājām. «Te valda viens liels dažādu valodu, kultūru un tradīciju maisījums. Tam ir savs šarms,» viņa stāsta. Lai gan Kaira gidei varētu pavērt vairāk karjeras iespēju, apmēram 25 miljonu iedzīvotāju pilsētā trūkstot jūras un svaiga gaisa. Savukārt, Luksora - tūristu epicentrs - esot pārāk reāla pilsēta, tiklīdz kā noej no tūristu iemītām taciņām, paveras ne tik skaistas ainas. Savukārt, Hurgadā, ja ej pa labi - paveras jūra, jahtas, viesnīcas, terases ar baseiniem, skaistas vietas, veikali, sporta klubi, ja ej pa kreisi – realitāte, tirgus, cilvēku burzma, nabadzība. Vienmēr tavā ziņā paliek izvēle, ja gribas pasaku – var dzīvot pasakā, stāsta I.Strūberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Join UP! Baltic kopā ar airBaltic ziemas sezonā piedāvās ceļojumus uz Ternerifi

Db.lv,07.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūroperarors Join UP! Baltic parakstījis sadarbības līgumu ar Latvijas nacionālo aviosabiedrību airBaltic par lidojumu izpildi uz jauno ziemas galamērķi – Tenerifi.

Tūroperatora organizētie ceļojumi uz Tenerifi sāksies oktobra beigās, un notiks vienu reizi nedēļā no Rīgas, divas reizes nedēļā no Tallinas un Viļņas.

“Esam ļoti priecīgi apvienot spēkus ar Baltijas vadošo aviosabiedrību airBaltic, lai piedāvātu plašākas ceļojumu iespējas ceļotājiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Mūsu filozofija ir ne tikai sekot tirgus pieprasījumam, bet arī veidot jaunas tendences un piedāvājumus, piedāvāt tūrisma tirgū jaunumus. Mūsu piedāvājuma klāstā ir plaša viesnīcu izvēle, arī jaunas viesnīcas Baltijas tirgū, – sākot no ekonomiskiem variantiem līdz ekskluzīvām atpūtas iespējām jebkura veida ceļotājiem: kā ģimenēm ar bērniem, tā pāriem, draugu grupām,” saka Sabina Saikovskaja, Join UP! Baltic vadītāja un valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kinostudijas Disney peļņa pēdējā ceturksnī pieaugusi par 8% līdz diviem miljardiem ASV dolāru (1,6 miljardiem eiro), ceturtdien paziņoja kompānija.

Kino industrijas giganta apgrozījums palielinājās par 7%, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, sasniedzot 12,4 miljardus dolāru (9,9 miljardus eiro).

«Fiskālā gada rezultāti bija augstākie kompānijas vēsturē. Tas ir ceturtais gads pēc kārtas, kad sasniegti rekordaugsti rādītāji,» sacīja uzņēmuma vadītājs Bobs Aigers.

Disney pārstāvji norāda, ka lielākais ienākumu avots esot televīzijas kanāls ABC, kā arī filmu varoņiem veltītie atrakciju parki, kruīza kuģi un atpūtas kūrorti.

Fantāzijas filma Guardians of the Galaxy (Galaktikas sargi), supervaroņu kinolente Captain America (Kapteinis Amerika) un animācijas filma Frozen (Ledus sirds) šogad guva augstus kases ieņēmumus no biļešu pārdošanas kinoteātros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tūrisma biznesu Latvijā varētu sakārtot nozares licencēšana

Dienas Bizness,17.03.2015

«Vajadzīga pārdomāta tūrisma nozares regulēšana. Iespējams, jāievieš uzņēmumu licencēšana, lai nozarē nebūtu avantūristu, kurus ceļojumu bizness piesaista tikai tāpēc, ka neprasa lielas investīcijas,» uzskata tūroperatora Novatours valdes loceklis Leonīds Močeņovs.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā un Igaunijā tūrisma nozares regulējums ir labāk sakārtots, bet mēs Latvijā pagaidām atpaliekam, uzskata tūroperatora Novatours valdes loceklis Leonīds Močeņovs intervijā laikrakstam Diena . Viņaprāt, Latvijā arī tūrisma nozarē varētu ieviest licencēšanu.

Fragments no intervijas

Kādas izmaiņas normatīvajos dokumentos būtu jāievieš Latvijas valdībai un Saeimai, lai godprātīgajiem uzņēmumiem būtu vieglāk strādāt, bet negodprātīgo darbība tiktu ierobežota?

Domāju, ka vajadzīga pārdomāta tūrisma nozares regulēšana. Iespējams, jāievieš licencēšana, lai nozarē nebūtu avantūristu, kurus ceļojumu bizness piesaista vienīgi tāpēc, ka neprasa lielas investīcijas. Patlaban Latvijā licencēšanas nav. Iespējams, jānosaka tas, ja uzņēmums bankrotējis, tad nevar izveidot jaunu uzņēmumu ar to pašu vadību. Lietuvā un Igaunijā tūrisma nozares regulējums ir labāk sakārtots, bet mēs Latvijā pagaidām atpaliekam. Lietuvā kopumā ir stingrāka tūrisma nozares uzraudzība, savukārt Igaunijā ļoti aktīvi strādā vietējais PTAC, strādā tiešām daudz vērienīgāk un jūtamāk nekā Latvijā. Man radies iespaids, ka Latvijas PTAC varbūt gribētu darboties aktīvāk, bet tam vienkārši nav resursu. Gan mūsu juristi, gan es pats biju sapulcē Ekonomikas ministrijā, kurā sacījām, ka esam gatavi palīdzēt nozares regulējuma izstrādē, jo nozares sakārtošana ir gan korekti strādājošo uzņēmēju, gan klientu interesēs. Korekts regulējums veicina savstarpēju uzticēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Apzina pasažierus, kuri kopā ar koronavīrusa slimnieku lidoja no Stambulas uz Rīgu

LETA,27.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) patlaban apzina aviopasažierus, kuri trešdien kopā ar jaunā koronavīrusa slimnieku lidoja no Stambulas uz Rīgu, informēja SPKC.

Lai iegūtu precīzu pasažieru sarakstu, SPKC patlaban sadarbojoties ar Civilās aviācijas aģentūru. Tomēr vienlaikus arī paši pasažieri, kuri lidojuši ar minēto reisu, tiek aicināti par sevi ziņot SPKC, zvanot uz tālruni 67 501 590.

Ar minēto avioreisu no Stambulas uz Rīgu lidojis Irānas pilsonis, kuram vēlāk, pēc aizbraukšanas ar "Lux Express" autobusu uz Tallinu, konstatēts jaunais koronavīruss.

Ar koronavīrusu "Covid-19" inficētais Irānas pilsonis no Rīgas lidostas uz autoostu braucis ar satiksmes mikroautobusu. Mikroautobusa šoferis pats nekavējoties esot devies uz Latvijas Infektoloģijas centru pārbaudīties. Autobusā bijuši vēl divi pasažieri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Lielākās tūrisma kompānijas pagaidām turpinās ceļojumu programmas uz Ēģipti

Db.lv,20.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma operators "Join Up! Baltic" patlaban turpinās ceļojumu programmas uz kūrortiem Ēģiptē, informē uzņēmumā.

Lēmums pieņemts, balstoties uz Latvijas Ārlietu ministrijas un Ēģiptes Tūrisma pārvaldes ieteikumiem un rekomendācijām.

"Join Up! Baltic" vadītāja Sabina Saikovkaja atzīmē, ka tūristu vidū populārākie kūrorti Hurghadā un Šarm eš Šeihā atrodas tālu no robežām ar Gazu un Izraēlu. Turklāt šīm vietām nav arī lielceļu, kas pilsētas savienotu ar karadarbības zonām.

Vienlaikus Saikovkaja norāda, ka kompānija rūpīgi uzrauga situāciju reģionā, ievērojot visstingrākos drošības pasākumus, lai nodrošinātu maksimālu drošību visiem pasažieriem.

Saskaņā ar "Join Up! Baltic" datiem, šogad pieprasījums pēc ceļojumiem uz Ēģipti pieaudzis par 20%. Ēģipte ir populārākais galamērķis ziemas sezonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Baltijas SPA centri zaudējuši daudz krievu tūristu, tagad cīnās par vietējiem

Lāsma Vaivare,10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas SPA centriem, konkurējot gan par vietējo, gan ārvalstu klientu piesaisti, nozīmīga ir cena un pakalpojuma pieejamība

«Lietuvai ir plašāks piedāvājums. Latvijā šobrīd ir viena Jūrmala, ko var dēvēt par SPA kūrortu, savukārt Lietuvā vairāku gadu laikā ir izveidojušies pieci seši šādi kūrorti. Arī tad, ja jārunā par lielām viesnīcām, kas piedāvā plašus SPA pakalpojumus, Lietuvā ir vairāk nekā 20 šādi centri, bet Latvijā – ievērojami mazāk. Tādējādi tikai likumsakarīgi ir tas, ka Lietuva šajā jomā ir krietni vien priekšā Latvijai,» DB apgalvo Lietuvas Nacionālās SPA asociācijas prezidents Lukass Mackevičs (Lukas Mackevičius).

«Ja runājam par konkurenci starp Baltijas valstīm SPA jomā, tā ir jāiedala divās daļās. Viena no tām ir konkurence par tūristu no Krievijas. Var teikt, ka šajā jomā nekādas īpašās konkurences nav, jo lielā mērā krieviem ir diezgan vienalga, kurp doties atpūsties pie Baltijas jūras. Viņi vienu gadu dodas uz Igauniju, otru – uz Latviju, trešo – uz Lietuvu. Tādējādi var teikt, ka Krievijas tūristi ir sadalījušies trīs daļās, un konkurences cīņa par šo segmentu faktiski nenotiek. Cita runa ir par Latvijas klientu. Pēdējos pāris gados ģeopolitisku notikumu rezultātā esam zaudējuši diezgan daudz krievu tūristu, un šo Krievijas atpūtnieku skaita kritumu lielā mērā kompensē tieši tūristi no Latvijas. Protams, esam priecīgi, ka latviešiem šeit patīk un viņi te brauc, bet joprojām neesam tā īsti izpratuši, kāpēc tā ir. Iespējams, tas tāpēc, ka Igaunijā SPA pakalpojumi ir lētāki nekā Latvijā. Tāpat pieļaujam, ka pēdējā laikā latviešiem naudas ir vairāk, nekā iepriekš, un nav noslēpums, ka cilvēkiem no Latvijas vienmēr ir paticis apmeklēt Igauniju – tagad tas tiek apvienots ar SPA apmeklējumu. Tāpat pieļaujam, ka sava loma ir arī apstāklim, ka Igaunijas SPA asociācija ir pārstāvēta Latvijā. Visvairāk iebraucēju šobrīd mums ir tieši no Latvijas, taču pēdējā laikā pamazām sāk atgriezties arī Krievijas tūristi,» savukārt spriež Igaunijas SPA asociācijas menedžere Aire Tofera (Aire Toffer). Statistika liecina, ka šī gada pirmajā pusē par 11% pieaudzis Latvijas tūristu skaits Igaunijā. Somijas un Krievijas tūristu, lai gan ievērojami vairāk par latviešiem, tomēr bijis mazāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Iegūta nepieciešamā informācija par Turkish Airlines reisa Stambula-Rīga pasažieriem

LETA,27.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Civilās aviācijas aģentūra (CAA) nosūtījusi Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC) no lidsabiedrības "Turkish Airlines" saņemto informāciju par pasažieriem, kuri trešdien, 26.februārī, lidojuši reisā Stambula-Rīga kopā ar koronavīrusa "Covid-19" inficēto pasažieri, pastāstīja CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

CAA, pamatojoties uz SPKC pieprasījumu un uz likumā "Par aviāciju" noteiktajām tiesībām, nekavējoties pieprasīja informāciju no aviosabiedrības par konkrētā reisa pasažieriem.

Vincevs uzsvēra, ka vienlaikus CAA sadarbojas arī ar Turcijas civilās aviācijas kompetento iestādi nepieciešamās palīdzības sniegšanā un informācijas apmaiņā.

Vincevs arī informēja, ka CAA pastāvīgi komunicē ar iesaistītajām organizācijām saistībā ar "Covid-19" izplatību. CAA arī organizējusi sanāksmi ar iesaistītajām veselības un aviācijas organizācijām, pārrunājot aktuālākos jaunumus vīrusa izplatībā, kā arī koordinējot iestāžu turpmāko sadarbību šajā jautājumā.

Ar minēto avioreisu no Stambulas uz Rīgu lidojis Irānas pilsonis, kuram vēlāk, pēc aizbraukšanas ar "Lux Express" autobusu uz Tallinu, konstatēts jaunais koronavīruss. Inficētais Irānas pilsonis Rīgā ielidojis no Irānas tranzītā caur Turciju. Uz Rīgu no Turcijas tiešos reisus veic Turcijas aviokompānija "Turkish Airlines", kuras lidmašīna no Stambulas trešdien ielidoja Rīgā plkst.11.20. Ar "Turkish Airlines" aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Organizācija "European Best Destinations" (Eiropas labākie galamērķi - EDB) publicējusi ikgadējo sarakstu ar 20 aktuālākajām tūristu apmeklējuma vietām, kas izraudzītas starp vairāk nekā 500 citiem ceļotāju galamērķiem un ieguvušas 2024.gada labāko Eiropas galamērķu goda nosaukumu.

Starp 20 šī gada labākajiem tūrisma galamērķiem, kuru sarakstu publicējusi arī žurnāla "Forbes" tīmekļa vietne, ierindojusies arī Rīga.

Šī gada labākie tūrisma galamērķi izraudzīti, pamatojoties uz vairāk nekā miljonu ceļotāju balsojumu 172 valstīs.

Ar rekordlielu balsu skaitu pirmajā vietā izvirzījusies Marvelja Spānijas dienvidos, kuru par sava šī gada atvaļinājuma vietu izraudzījuši īpaši liels skaits amerikāņu un britu, norāda EBD.

Marveljai seko Monako, Malta, Ženēva un Batumi Gruzijā.

Savukārt sestajā vietā ierindojusies Rīga, kas atzīta par ideālu galamērķi neilgai atpūtai cilvēcīga mēroga pilsētā. Kā apgalvo EDB, Rīgā cauru gadu notiek dažādi kultūras pasākumi un iespējams baudīt iepirkšanos, gastronomiju, dabu, mākslu un jūgendstila arhitektūru.

Komentāri

Pievienot komentāru