Lietuvā un Igaunijā tūrisma nozares regulējums ir labāk sakārtots, bet mēs Latvijā pagaidām atpaliekam, uzskata tūroperatora Novatours valdes loceklis Leonīds Močeņovs intervijā laikrakstam Diena . Viņaprāt, Latvijā arī tūrisma nozarē varētu ieviest licencēšanu.
Fragments no intervijas
Kādas izmaiņas normatīvajos dokumentos būtu jāievieš Latvijas valdībai un Saeimai, lai godprātīgajiem uzņēmumiem būtu vieglāk strādāt, bet negodprātīgo darbība tiktu ierobežota?
Domāju, ka vajadzīga pārdomāta tūrisma nozares regulēšana. Iespējams, jāievieš licencēšana, lai nozarē nebūtu avantūristu, kurus ceļojumu bizness piesaista vienīgi tāpēc, ka neprasa lielas investīcijas. Patlaban Latvijā licencēšanas nav. Iespējams, jānosaka tas, ja uzņēmums bankrotējis, tad nevar izveidot jaunu uzņēmumu ar to pašu vadību. Lietuvā un Igaunijā tūrisma nozares regulējums ir labāk sakārtots, bet mēs Latvijā pagaidām atpaliekam. Lietuvā kopumā ir stingrāka tūrisma nozares uzraudzība, savukārt Igaunijā ļoti aktīvi strādā vietējais PTAC, strādā tiešām daudz vērienīgāk un jūtamāk nekā Latvijā. Man radies iespaids, ka Latvijas PTAC varbūt gribētu darboties aktīvāk, bet tam vienkārši nav resursu. Gan mūsu juristi, gan es pats biju sapulcē Ekonomikas ministrijā, kurā sacījām, ka esam gatavi palīdzēt nozares regulējuma izstrādē, jo nozares sakārtošana ir gan korekti strādājošo uzņēmēju, gan klientu interesēs. Korekts regulējums veicina savstarpēju uzticēšanos.
Pārstāvat nozari, kuru spēcīgi ietekmē ģeopolitiskie notikumi. Kāds, jūsuprāt, būs šis gads?
Jā, tūrismu dažādi politiskie nemieri, konflikti, terora akti, agresīvas varu maiņas un arī dabas katastrofas ļoti ietekmē. Jāatceras kaut vai bēdīgi slavenais Islandes vulkāns. Novērst minēto faktoru ietekmi nevar, var tikai pēc iespējas mazināt seku smagumu. Jābūt ļoti aktīvai sadarbībai ar to valstu, uz kurām tiek organizēti ceļojumi, institūcijām, lai problēmu gadījumā pēc iespējas operatīvāk varētu situāciju risināt.
Kas attiecas uz tūrisma nozari Latvijā, trīs pēdējos gados mēs redzam, ka ir loģisks pieaugums, ne tā, kā pirms krīzes, kad pieaugums bija straujš un neloģisks. Pēdējos gados pieaugums ir pragmatisks – apmēram 10–15% gadā, un mēs redzam, ka daudzi spēlētāji, kas palika tirgū pēc krīzes, darbojās adekvāti – gan veicot plānošanu, gan apgūstot jaunus virzienus. Pērn jauni kūrorti tika apgūti ļoti pragmatiski, un tā ir laba tendence. Laba tendence ir arī tā, ka iepriekšpārdošana norit aizvien savlaicīgāk. Cilvēki ir gatavi laikus plānot atvaļinājumu un tērēt naudu atpūtai. Kopumā šāda tendence liecina par stabilu ekonomisko un politisko situāciju.
2014. gadā, kad sākās nemierīgie notikumi kaimiņvalstī un pasliktinājās Krievijas un Eiropas Savienības attiecības, sapratām, ka Latvija nenoliedzami izjutīs sekas, jo atrodas šim konfliktam vidū. Tūrisma nozare izjuta bažas. Tomēr kopumā pērn situācija izvērtās diezgan laba. Ja gribam pērnā gada situāciju salīdzināt ar 2013. gadu, kad bija gan apjoma pieaugums, gan jauni virzieni, gan peļņa, tad jāsaka, patlaban ļoti ticams, ka arī 2014. gada rezultāti būs līdzīgi. Vēl jāgaida galīgais rezultātu apkopojums, bet visas pazīmes liecina, ka veicies labi.
Uzskatu, ka pareiza rīcība bijusi katru gadu ieviest jaunus galamērķus. Protams, ir ceļotāji, kuri gadu no gada izvēlas tikai vienu galamērķi – Ēģipti vai Turciju, vai kādu konkrētu slēpošanas kūrortu, bet ir arī cilvēki, kuri katru gadu prasa jaunus galamērķus. Protams, ir jāpiedāvā laba ceļojuma kvalitāte par adekvātu cenu. Svarīga lieta ir, lai būtu iespējams izmantot tiešos lidojumus no Rīgas lidostas un, ja tomēr jāpārsēžas no vienas lidmašīnas otrā Viļņas lidostā, tad lai tas brīdis, kas jāpavada lidostā, būtu īss. Pēdējos gados mums ik gadu ir jauni galamērķi, piemēram, 2014. gadā jauns galamērķis bija Tunisija – pavasarī, vasarā un arī rudenī. Arī šogad saglabāsim šādu tendenci, un būs jauni galamērķi, būs tiešie lidojumi, piemēram, uz Rodas salu Grieķijā, kā arī vasaras sezonas jaunumi – Almerija Spānijā, Korfu sala Grieķijā un Kalabrija Itālijā. Vēl viens jauns galamērķis ir Korfu sala Grieķijā.
Mums palīdz tas, ka mūsu akcionāri atrodas Lietuvā, bet īpašnieki ir Polijas investīciju fonds ar kapitālu no ASV. Ja kādam uzņēmumam kapitāls un mātesuzņēmums saistīts ar valstīm, kurās patlaban ir problēmas – ar Krieviju, ar Ukrainu –, tad, protams, var rasties grūtības.
Tātad ģeopolitisko notikumu ietekme ir niecīga?
Latvijā patlaban politiskie notikumi, kas notiek Krievijā un arī citur Eiropā, visspēcīgāk ietekmē ienākošo tūrismu – ceļotāju, kuri ierodas Latvijā, skaitu, nevis izejošo tūrismu – Latvijas iedzīvotāju, kuri dodas ārvalstu ceļojumos, skaitu. Mūsu uzņēmumam nav ienākošā tūrisma segmenta. Uz izejošo tūrismu ārpolitikas konfliktam nekādas lielas ietekmes nav. Ceļojumus uz Krieviju un uz Ukrainu mēs arī iepriekš nepiedāvājām. Protams, ir ceļotāji, kuri saka, vēl padomās, braukt vai nebraukt ceļojumā, un nepieņem lēmumu uzreiz, bez apdomāšanās.
Plašāk lasiet rakstā Lietuvā un Igaunijā tirgus ir labāk sakārtots nekā pie mums otrdienas, 17.marta laikrakstā Diena (8.,9.lpp.)!