Gids Armands Muižnieks, kurš tūrisma nozarē darbojies trīsdesmit gadus, savus viesus ved ne vien ekskursijās pa pilsētu, bet arī uz mežu.
«Kādreiz attieksme bija tāda - sagaidām visus, ejam pa maršrutu no punkta A uz punktu B. Taču dzīve mainās un attieksme mainās,» pauž Armands Muižnieks, kurš ir profesionāls gids. Tagad A.Muižnieks saviem viesiem piedāvā dzīvesstila ekskursijas - individuāli pielāgotus maršrutus un programmas katra ceļotāja vēlmēm un interesēm ar mērķi ne tikai informēt, bet arī bagātināt ceļojuma pieredzi.
«Līdz tam es arī nonācu palēnām. Man ir jābūt ātri gatavam īstenot viesu vēlmes, piemēram, doties uz koncertu. Īsākā Vecrīgas ekskursija man ir bijusi 15 minūtes ilga - kāds cits pieredzējis gids varētu teikt, ka tas nav iespējams, bet es tomēr centos viesiem iespaidu par pilsētu radīt. Man nav maršruta un varam iet jebkurā virzienā - visur būs kāds stāsts. Pārsvarā tās ir arī individuālas ekskursijas. Esmu sapratis, ka, ja es varu iedot kaut ko vairāk, tad vieglāk un labāk ir strādāt ar nelielāk grupiņām un individuāliem ceļotājiem,» tā ikdienu ieskicē gids.
Kopīga sēņošana
Lai gan A.Muižnieks atzīst, ka ierasti gidi lielākoties pelna ar klasiku - ekskursijām Vecrīgā, Jūrmalā, Siguldā, viņš sācis piedāvāt arī putnu vērošanu, kopīgu sēņošanu. «Nopelnu precīzi to pašu naudu vai pat vairāk, jo tirgus segments ir pilnīgi cits. Tagad modē ir meža terapija. Cilvēki brauc pastaigāties pa mežu. Pasaule mainās un cilvēki aizvien vairāk vēlas eko un dabu. Pagājušajā gadā populārs ekskursiju maršruts bija došanās uz Ķemeru purva laipa,» viņš stāsta.
Ne visi gidi piekrīt doties ārpus Rīgas un ekskursijām pielāgot maršrutus, jo izaicinājums ir ne tikai atrast īstos galamērķus, bet arī parūpēties, lai viesiem ceļā būtu interesanti. Gids uzsver, ka, ja tu nebūsi interesants, otrreiz ar tevi ekskursijā vairs doties neviens nevēlēsies.
A.Muižnieks atklāj, ka samaksa par dzīvesstila ekskursijām esot augstāka nekā vidēji tirgū gidi pelna, taču vienlaikus tas neesot luksusa pakalpojums: «Tas, kas vietējam latvietim var šķist dārgi, skandināviem un vāciešiem būs adekvāts novērtējums par cilvēka darbu. Tas, ka strādāju katru dienu, ir kritērijs, kas parāda, ka ir cilvēki, kam tas ir vajadzīgs un kas ir ar mieru maksāt».
Medicīnas tūrismam ir nākotne
Tūrisma industrija ir strauji mainīga, atzīst A.Muižnieks. Strādājis dažādos ar tūrismu saistītos uzņēmumos, viņš nonāca arī Jūrmalas pilsētas domē, kur izveidoja Tūrisma nodaļu. Meklējot aizvien jaunus ceļus, lai nodrošinātu, ka viesiem ir ko darīt arī gada vēsākajos mēnešos, dzima doma par dzīvesstila ekskursiju organizēšanu, kas iekļauj ne tikai populārākos ekskursiju maršrutus.
Šobrīd viņa viedoklis ir, ka Latvijas tūrisma attīstības nākotne varētu slēpties tieši medicīnas nozarē: «Veselības tūrisms ilgst visu sezonu. Tajā ietilpst gan labsajūtas veicināšana un spa tūrisms, gan medicīnas pakalpojumi, tai skaitā diagnostika, ķirurģija, terapija un rehabilitācija. Tam ir ļoti plašs spektrs,» skaidro A. Muižnieks.
Viņš norāda, ka, lai gan kopumā veselības aprūpes sistēma Latvijā nav labākajā līmenī, mums esot daži medicīnas pakalpojumu sniedzēji, galvenokārt privātas klīnikas, kas darbojas pasaules līmenī. «Medicīnas tūrisms tagad ir topā visā pasaulē,» viņš akcentē. Tāpat viņš norāda, ka ne viss Latvijā ir lētāk, arī Polija un Lietuva medicīnas tūrismā mums ir spēcīgi konkurenti. «Tādēļ mums jāizvērtē, kas ir tas produkts, ko mēs varam piedāvāt,» norāda gids, kurš pats šo jautājumu pēta savā akadēmiskajā darbā.
Tāpat A. Muižnieks pauž, ka patlaban izstrādā biznesa plānu gidu kursu izveidei. Viņš pats Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja gidu sertifikāciju ir atteicies veikt. «Sertificējos pirmajā posmā, otrajā - procesu pārtraucu. Es uzskatu, ka gidu sertifikācijai ir jābūt ne tikai kā naudas iekasēšanas avotam, bet jābūt arī pretimnākšanai no pilsētas puses. Reāla gidu apmācība sertificēšanās ietvaros nenotiek,» viņš uzskata.
Gida darbs kopumā un industrija
«90% manu viesu ir no Krievijas, tad seko ebreji, tad angļu valodā runājoši ceļotāji,» stāsta A.Muižnieks. Bagātajam ebreju vēstures mantojumam par godu viņš ir radījis pat speciālu tematisko ekskursiju.
Lai gan mūsdienās informāciju ceļotāji var smelties internetā tik ērti un viegli kā vēl nekad, gids ir pārliecināts, ka «cilvēciskā komunikācija un mūsu savstarpējās attiecības vienmēr būs vairāk novērtētas par to, ko var izlasīt vai atrast internetā».
Kā piemēru viņš min to, ka viesiem no Krievijas neesot svarīgi, ka Rīgas pils ir celta 14. gs., viņiem ir svarīgi, ka šeit no 1801.gada līdz 1803.gadam ir dienējis Ivans Krilovs - slavens Krievijas fabulists.
Tāpat kā jebkurā citā uzņemējdarbības nozarē, klienti, ceļotāji, gida pakalpojumus var atrast gan ar starptautisku interneta vietņu palīdzību, gan sadarbībā ar tūroperatoriem vai viesnīcām. Tāpat arī sociālajiem tīkliem ir sava loma - A.Muižnieks sev kā mērķi uzstādījis ik dienu publicēt mazu ieskatu no piedzīvotā. «Tas ir mans stils un ļoti palīdz arī darbā,» viņš atzīst.
Nesen arī platforma «Airbnb» sāka piedāvāt iespēju gidiem popularizēt savus pakalpojumus.
Tam, ka īsā termiņa naktsmājas ceļotājiem, kas tiek piedāvātas caur «Airbnb», uzzēlušas arī Latvijā, it īpaši Vecrīgā, gids neiebilst, bet komentē, ka šo sistēmu vajadzētu sakārtot: «Ja dzīvokļu iznomātāji ir reģistrējušies un maksā nodokļus, uzskatu, ka tas ir pareizi. Diemžēl vismaz mūsu valstī pagaidām tas tā nav.»
Tikko spēkā pieņemtos likuma grozījumus par tūrisma nodevas piemērošanu 1 eiro apmērā viņš vērtē negatīvi. «Savulaik, kad Jūrmalā bija šāda nodeva, mēs to atcēlām. Pašas nodevas administrēšana prasīja resursus, kā arī tas radīja papildu slogu uzņēmējiem. Kādēļ piecu zvaigžņu viesnīcām un hosteļiem būtu jāmaksā vienāda nodeva? Iespējams vajadzētu tam pieiet individuāli,» viņš spriež.
#3/18
Dzīves stila ekskursijas ir individuāli pielāgotus maršrutus un programmas katra ceļotāja vēlmēm un interesēm
#7/18
Krievu tūristu mīļākais jautājums vēl joprojām esot: Kad bija labāk -padomju laikos vai tagad?, pastāsta gids
#10/18
Reiterna nams - fasādes simbolika stāsta par tā laika attiecībām starp Zviedriju un Krieviju
#12/18
Gida mīļākie muzeji Rīgā, kur patverties lietus laikā - Modes muzejs un Rīgas Motormuzejs