Jaunākais izdevums

Gids Armands Muižnieks, kurš tūrisma nozarē darbojies trīsdesmit gadus, savus viesus ved ne vien ekskursijās pa pilsētu, bet arī uz mežu.

«Kādreiz attieksme bija tāda - sagaidām visus, ejam pa maršrutu no punkta A uz punktu B. Taču dzīve mainās un attieksme mainās,» pauž Armands Muižnieks, kurš ir profesionāls gids. Tagad A.Muižnieks saviem viesiem piedāvā dzīvesstila ekskursijas - individuāli pielāgotus maršrutus un programmas katra ceļotāja vēlmēm un interesēm ar mērķi ne tikai informēt, bet arī bagātināt ceļojuma pieredzi.

«Līdz tam es arī nonācu palēnām. Man ir jābūt ātri gatavam īstenot viesu vēlmes, piemēram, doties uz koncertu. Īsākā Vecrīgas ekskursija man ir bijusi 15 minūtes ilga - kāds cits pieredzējis gids varētu teikt, ka tas nav iespējams, bet es tomēr centos viesiem iespaidu par pilsētu radīt. Man nav maršruta un varam iet jebkurā virzienā - visur būs kāds stāsts. Pārsvarā tās ir arī individuālas ekskursijas. Esmu sapratis, ka, ja es varu iedot kaut ko vairāk, tad vieglāk un labāk ir strādāt ar nelielāk grupiņām un individuāliem ceļotājiem,» tā ikdienu ieskicē gids.

Kopīga sēņošana

Lai gan A.Muižnieks atzīst, ka ierasti gidi lielākoties pelna ar klasiku - ekskursijām Vecrīgā, Jūrmalā, Siguldā, viņš sācis piedāvāt arī putnu vērošanu, kopīgu sēņošanu. «Nopelnu precīzi to pašu naudu vai pat vairāk, jo tirgus segments ir pilnīgi cits. Tagad modē ir meža terapija. Cilvēki brauc pastaigāties pa mežu. Pasaule mainās un cilvēki aizvien vairāk vēlas eko un dabu. Pagājušajā gadā populārs ekskursiju maršruts bija došanās uz Ķemeru purva laipa,» viņš stāsta.

Ne visi gidi piekrīt doties ārpus Rīgas un ekskursijām pielāgot maršrutus, jo izaicinājums ir ne tikai atrast īstos galamērķus, bet arī parūpēties, lai viesiem ceļā būtu interesanti. Gids uzsver, ka, ja tu nebūsi interesants, otrreiz ar tevi ekskursijā vairs doties neviens nevēlēsies.

A.Muižnieks atklāj, ka samaksa par dzīvesstila ekskursijām esot augstāka nekā vidēji tirgū gidi pelna, taču vienlaikus tas neesot luksusa pakalpojums: «Tas, kas vietējam latvietim var šķist dārgi, skandināviem un vāciešiem būs adekvāts novērtējums par cilvēka darbu. Tas, ka strādāju katru dienu, ir kritērijs, kas parāda, ka ir cilvēki, kam tas ir vajadzīgs un kas ir ar mieru maksāt».

Medicīnas tūrismam ir nākotne

Tūrisma industrija ir strauji mainīga, atzīst A.Muižnieks. Strādājis dažādos ar tūrismu saistītos uzņēmumos, viņš nonāca arī Jūrmalas pilsētas domē, kur izveidoja Tūrisma nodaļu. Meklējot aizvien jaunus ceļus, lai nodrošinātu, ka viesiem ir ko darīt arī gada vēsākajos mēnešos, dzima doma par dzīvesstila ekskursiju organizēšanu, kas iekļauj ne tikai populārākos ekskursiju maršrutus.

Šobrīd viņa viedoklis ir, ka Latvijas tūrisma attīstības nākotne varētu slēpties tieši medicīnas nozarē: «Veselības tūrisms ilgst visu sezonu. Tajā ietilpst gan labsajūtas veicināšana un spa tūrisms, gan medicīnas pakalpojumi, tai skaitā diagnostika, ķirurģija, terapija un rehabilitācija. Tam ir ļoti plašs spektrs,» skaidro A. Muižnieks.

Viņš norāda, ka, lai gan kopumā veselības aprūpes sistēma Latvijā nav labākajā līmenī, mums esot daži medicīnas pakalpojumu sniedzēji, galvenokārt privātas klīnikas, kas darbojas pasaules līmenī. «Medicīnas tūrisms tagad ir topā visā pasaulē,» viņš akcentē. Tāpat viņš norāda, ka ne viss Latvijā ir lētāk, arī Polija un Lietuva medicīnas tūrismā mums ir spēcīgi konkurenti. «Tādēļ mums jāizvērtē, kas ir tas produkts, ko mēs varam piedāvāt,» norāda gids, kurš pats šo jautājumu pēta savā akadēmiskajā darbā.

Tāpat A. Muižnieks pauž, ka patlaban izstrādā biznesa plānu gidu kursu izveidei. Viņš pats Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja gidu sertifikāciju ir atteicies veikt. «Sertificējos pirmajā posmā, otrajā - procesu pārtraucu. Es uzskatu, ka gidu sertifikācijai ir jābūt ne tikai kā naudas iekasēšanas avotam, bet jābūt arī pretimnākšanai no pilsētas puses. Reāla gidu apmācība sertificēšanās ietvaros nenotiek,» viņš uzskata.

Gida darbs kopumā un industrija

«90% manu viesu ir no Krievijas, tad seko ebreji, tad angļu valodā runājoši ceļotāji,» stāsta A.Muižnieks. Bagātajam ebreju vēstures mantojumam par godu viņš ir radījis pat speciālu tematisko ekskursiju.

Lai gan mūsdienās informāciju ceļotāji var smelties internetā tik ērti un viegli kā vēl nekad, gids ir pārliecināts, ka «cilvēciskā komunikācija un mūsu savstarpējās attiecības vienmēr būs vairāk novērtētas par to, ko var izlasīt vai atrast internetā».

Kā piemēru viņš min to, ka viesiem no Krievijas neesot svarīgi, ka Rīgas pils ir celta 14. gs., viņiem ir svarīgi, ka šeit no 1801.gada līdz 1803.gadam ir dienējis Ivans Krilovs - slavens Krievijas fabulists.

Tāpat kā jebkurā citā uzņemējdarbības nozarē, klienti, ceļotāji, gida pakalpojumus var atrast gan ar starptautisku interneta vietņu palīdzību, gan sadarbībā ar tūroperatoriem vai viesnīcām. Tāpat arī sociālajiem tīkliem ir sava loma - A.Muižnieks sev kā mērķi uzstādījis ik dienu publicēt mazu ieskatu no piedzīvotā. «Tas ir mans stils un ļoti palīdz arī darbā,» viņš atzīst.

Nesen arī platforma «Airbnb» sāka piedāvāt iespēju gidiem popularizēt savus pakalpojumus.

Tam, ka īsā termiņa naktsmājas ceļotājiem, kas tiek piedāvātas caur «Airbnb», uzzēlušas arī Latvijā, it īpaši Vecrīgā, gids neiebilst, bet komentē, ka šo sistēmu vajadzētu sakārtot: «Ja dzīvokļu iznomātāji ir reģistrējušies un maksā nodokļus, uzskatu, ka tas ir pareizi. Diemžēl vismaz mūsu valstī pagaidām tas tā nav.»

Tikko spēkā pieņemtos likuma grozījumus par tūrisma nodevas piemērošanu 1 eiro apmērā viņš vērtē negatīvi. «Savulaik, kad Jūrmalā bija šāda nodeva, mēs to atcēlām. Pašas nodevas administrēšana prasīja resursus, kā arī tas radīja papildu slogu uzņēmējiem. Kādēļ piecu zvaigžņu viesnīcām un hosteļiem būtu jāmaksā vienāda nodeva? Iespējams vajadzētu tam pieiet individuāli,» viņš spriež.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Koksnes resursu pieejamība — nozares attīstības stabilizators

Māris Ķirsons,09.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts var spēlēt būtisku lomu meža nozares un jo īpaši tās pārstrādes segmenta – kokapstrādes – attīstībā, to īstenojot ar saprātīgu rīcību un tai atbilstošiem lēmumiem, jo īpaši tik būtiskā jautājumā kā koksnes resursu pieejamība ilgtermiņā un adekvāta rīcība tirgus nepilnību novēršanā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Koksnes resursu pieejamība Latvijā kā nozares attīstības stabilizators. Latvijā koksnes resursi bija, ir un būs svarīgākais jautājums, kā īstenot saprātīgu, ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu to ieguvi, ko ietekmē ne tikai ES Zaļais kurss, bioloģiskas daudzveidības un klimata mērķi, bet arī pašu mājās pieņemtie lēmumi, attieksme un rīcība.

Pašreizējais izaicinājums — cena

“Pašlaik būtiskākā problēma ir nevis pieejamos kubikmetros, bet gan to cenā. Lai arī pēdējā gada laikā apaļkoku cena ir kritusies no ekstrēmi augsta līmeņa uz vienkārši augstu, no privātā meža īpašnieka skatupunkta svarīgākais šajā faktā ir cena ir kritusies, un, cerot, ka tā atgriezīsies kosmosā, tie nogaida ar mežizstrādi. Savukārt AS Latvijas Valsts meži (LVM) gadījums ir īpašs, jo cenu indekss, kas bija izstrādāts pirms kara un centrālo banku bezprecedenta refinansēšanas likmju kāpuma, vienkārši nespēj absorbēt straujās tirgus svārstības. Tādēļ šobrīd ir situācija, ka LVM zāģbaļķu cenu reizinot ar divi (nepieciešamais m3 apjoms, lai saražotu vienu m3 zāģmateriālu), iegūst pašreizējo viena m3 dēļu cenu tirgū, lai gan normāli baļķa izmaksām dēlī vajadzētu būt ~60%,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģmateriālu ražotāji pašlaik ekonomiski nevar samaksāt šādu apaļkoksnes cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mizgraužu dzīres Rietumeiropas mežos radījušas situāciju, ka šogad tirgū ir daudz koksnes, kas iegūta no šādiem mežiem, un to izjutuši gan Latvijā strādājošie kokrūpnieki, gan mežsaimnieki, par šī kaitēkļa operatīvu ierobežošanu esot jādomā

Šādu ainu redz DB aptaujātie meža nozares uzņēmēji, vienlaikus uzsverot, ka Latvijā vasarā ir bijušas teritorijas, kurās ir tikusi novērota liela mizgraužu populācijas savairošanās, taču tā neesot bijusi tik nopietna, kāda bijusi pēc 2005. gada vējgāzēm, turklāt esot konkrēts rīcības plāns, ko un kā darīt šādās situācijās. Tieši labvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ sekmīgi attīstījušās vairākas egļu astoņzobu mizgraužu paaudzes. Ilgstošais sausums un karstums pērnās vasaras otrajā pusē egļu aizsardzības spējas ievērojami pazemināja, tas radīja priekšnosacījumus mizgraužu nākamās paaudzes sekmīgai attīstībai. «Tas, ka Eiropā ir daudz koksnes, kura nākusi no mizgraužu nopostītiem mežiem, ir fakts, un tam ir sava ietekme uz daudzu koksnes izstrādājumu cenām un arī pieprasījumu,» skaidro koksnes importa un eksporta SIA ACA Timber līdzīpašnieks Armands Apfelbaums. Viņš norāda, ka liela šādas koksnes ienākšana tirgū ir radījusi situāciju, ka ir sarucis pieprasījums no Rietumeiropas pēc paletēm un to sagatavēm, tehnoloģiskās koksnes. «Vācija, piemēram, daudz cērt šīs mizgraužu dzīrēs cietušās mežaudzes un iegūto koksni eksportē uz Dāniju un vēl citām valstīm,» norāda A. Apfelbaums. Viņš pauž, ka koksnes tirdzniecībā šis nav pirmais šāda veida atgadījums un droši vien arī ne pēdējais. «Ja būs salta ziema, tad viss būs kārtībā,» tā A. Apfelbaums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaulēties tirgū, pagaršot kamieļa steiku un bezgala ilgi atpūsties ūdens atrakciju parkos var šķist kā krāšņs sapnis, bet ir ikdiena kādam, kas Ēģiptē piedāvā to darīt kopā ar viesiem.

Ilze Strūberga uz Ēģipti aizbrauca strādāt kā gide, pārstāvot uzņēmumu «Novatours Latvija». Ēģipte viņu uzreiz aizrāva ar klimatu, reliģiju, vēsturi un viņa nolēma apmesties tur uz dzīvi. Pagājuši trīspadsmit gadi, latvietei Ēģiptē izveidojusies ģimene, piedzimuši četri bērni. Visu šo laiku I. Strūberga dzīvojusi kūrortpilsētā Hurgadā, un vēl joprojām ikdienu pavada, gan vadot ekskursijas latviešu valodā, gan pasniedzot niršanas apmācības.

Dzīve kā pasaka

I. Strūberga mēdz teikt, ka Hurgada nav Ēģipte - tur esot pietiekami daudz iebraucēju, kuri katrs līdzi atveduši pa daļiņai no savām mājām. «Te valda viens liels dažādu valodu, kultūru un tradīciju maisījums. Tam ir savs šarms,» viņa stāsta. Lai gan Kaira gidei varētu pavērt vairāk karjeras iespēju, apmēram 25 miljonu iedzīvotāju pilsētā trūkstot jūras un svaiga gaisa. Savukārt, Luksora - tūristu epicentrs - esot pārāk reāla pilsēta, tiklīdz kā noej no tūristu iemītām taciņām, paveras ne tik skaistas ainas. Savukārt, Hurgadā, ja ej pa labi - paveras jūra, jahtas, viesnīcas, terases ar baseiniem, skaistas vietas, veikali, sporta klubi, ja ej pa kreisi – realitāte, tirgus, cilvēku burzma, nabadzība. Vienmēr tavā ziņā paliek izvēle, ja gribas pasaku – var dzīvot pasakā, stāsta I.Strūberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #17

DB,28.04.2020

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumi ceļu un dzelzceļu infrastruktūras projektos visā Latvijā šogad un turpmākajos divos gados būs viens no būtiskiem ekonomikas "sildīšanas" instrumentiem Covid-19 krīzes pārvarēšanas periodā.

Ķekavas apvedceļa būve būs pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts Latvijā, kas tiks realizēts atbilstoši starptautiskajiem standartiem un praksei.

"Rail Baltica" projekts Latvijas tautsaimniecībā nesīs aptuveni divu miljardu eiro investīcijas, no kurām 85% finansē Eiropas Savienība.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 28. aprīļa numurā:

  • viedokļi - Covid-19 un ierobežojumu atcelšana
  • aktuāli - nozaru nodokļi valsts kopbudžetā
  • tēma - ieguldījumi ceļu infrastruktūrā; kā virzīsies "Latvijas Valsts ceļi", "Rail Baltica", "Latvijas Dzelzceļš" projekti
  • investors - nafta ārpus rāmjiem
  • atkritumu apsaimniekošana - pēc pandēmijas var pamosties plastmasas krīzē
  • izglītība Latvijā skaitļos un faktos
  • izglītība - saruks izglītības eksportspēja
  • izglītība - kā radīt jaunu televīzijas kanālu trijās nedēļās
  • kreditēšana - mājokļu iegādē vēlmes nesakrīt
  • nekustamais īpašums - idejas aktīva dzīvesveida ciematam
  • e-komercija - kā no ziediem radīt "Deliv" pārtikas piegādi
  • bizness reģionos - ģimenes saimniecība z/s "Kliģeni"
  • tehnoloģijas - mājās palicējus piesaista TV
  • brīvdienu ceļvedis - Armands Muižnieks, dzīvesstila ekskursiju vadītājs un lektors

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informējot par dramatisko situāciju Latvijas tūrisma nozarē un aicinot rast risinājumu, nozares pārstāvji atklātā vēstulē Valsts prezidentam, premjeram un Latvijas Bankas prezidentam nosūtījuši savu redzējumu par valsts atbalstu tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu stabilizācijai sasaistītu ar nomaksātiem darba spēka nodokļiem 2019.gadā.

"Tūrisma nozare šobrīd piedzīvo vēsturiski smagāko krīzi, kurā noteicošu lomu spēlē arī tas, ka pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību un izsludināt papildus piesardzības un drošības pasākumus, atceļot starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, laika periodā 17. marts - 15. maijs, tika apturēts visas nozares uzņēmumu darbs. Starptautiskais tūrisms rada gandrīz 5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un līdz šim ir bijis nozīmīgs pienesums Latvijas eksporta bilancē, devis vienu no lielākajiem ieguldījumiem pakalpojumu eksporta kopējā vērtībā, sasniedzot vēsturiski augstāko apjomu 2019.gadā," teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), 1.oktobrī tiks atklāta pasaules izstāde EXPO 2020, kuras ietvaros līdz 2022. gada 31. martam trīs tematiskos kvartālos – Ilgtspējība, Mobilitāte un Iespējas – 192 valstis dalīsies jaunākajās biznesa un investīciju iespējās.

Izstādē plānots uzņemt 25 miljonus apmeklētāju. Latvija savā nacionālajā paviljonā, kas atradīsies EXPO Iespēju kvartālā, īstenos 13 tirdzniecības misijas un virkni citu pasākumu.

Simboliska atklāšana notikusi arī Latvijas paviljonā, bet 30. septembrī ar visu dalībvalstu vēstnieku un EXPO 2020 ģenerālkomisāru līdzdalību notiks īpašs atklāšanas koncerts.

Latvijas EXPO paviljona centrālais elements būs kūdra 

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi līgumu par Latvijas nacionālā paviljona...

“EXPO noskaņas Dubaijā ir jūtamas ik uz soļa – pirms dažām dienām radio pirmatskaņojumu piedzīvoja EXPO 2020 himna, katru dienu informācija par aktualitātēm tiek plaši atspoguļota ziņās, Dubaijas emīrs šeihs Muhameds Bin Rašids Al Maktums ar velosipēdu ir apbraukājis izstādes teritoriju, ko arī atspoguļoja mediji. Apmeklējumiem oktobra mēnesī ir arī samazināta mēneša biļetes cena – tā ir pielīdzināta vienas dienas apmeklējuma maksai. Arī Latvijas paviljonā valda rosība un patīkams satraukums, un Dubaijā ir ieradusies Latvijas paviljona komanda 10 darbinieku sastāvā, kuri sešus mēnešus būs mūsu valsts pārstāvji, vēstnieki un gidi,” stāsta Inga Ulmane, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītāja AAE un Latvijas paviljona EXPO 2020 direktore.

AAE ļoti lepojas ar plašo vakcinācijas aptveri, kas ierindo šo valsti starp TOP 5 valstīm pasaulē ar vislielāko vakcinēto iedzīvotāju daudzumu, un zemo Covid-19 gadījumu skaitu. Tomēr spēkā ir stingri drošības pasākumi, tāpēc dalībvalstu paviljoni būs atvērti no 1. oktobra, bet atklāšanas pasākumi notiks pakāpeniski ilgākā laika posmā. Katru dienu paredzēta kādas valsts nacionālā diena, bet vispiesātinātākās būs novembra beigas un decembra sākums, kad AAE svin valsts 50 gadu jubileju. Šajā laikā – 27. novembrī – plānota arī Latvijas nacionālā diena EXPO 2020 ietvaros.

Latviju EXPO 2020 dažādos formātos pārstāvēs ap 200 dalībnieku: 120 uzņēmēju dosies uz Dubaiju, lai piedalītos pasaules izstādē klātienē, 80 to darīs neklātienē, un vēl daudz vairāk piedalīsies pastarpināti.

Sešu mēnešu laikā tiks īstenotas 13 tirdzniecības misijas un plānoti astoņi nacionālie stendi EXPO prioritārajās nozarēs.

“Tirdzniecības misijas ļaus mūsu uzņēmējiem nostiprināt nodibinātos kontaktus un iegūt jaunus. AAE nav lielākā valsts pasaulē, taču tā ir ietekmīga platforma, kas savieno Eiropu, Āziju un Āfriku un saved mūsu uzņēmējus kopā ar potenciālajiem partneriem pat no ASV un Austrālijas. Nozīmīgi notikumi būs arī Latvijas kultūras dienas, kas norisināsies 2022. gada pavasarī. Tāpat sadarbojamies arī ar citiem paviljoniem un esam aktīvi Tehnoloģiju ceturtdienu biedri – šajā grupā vairākas valstis palīdz tīkloties saviem IT uzņēmumiem. Jau pirmajā no 11 EXPO tematiskajām nedēļām, kura būs veltīta kosmosa nozarei, ekspertu paneļos piedalīsies Latvijas uzņēmēji un zinātnieki. Konkurence būs piesātināta, tāpēc uzmanību varēsim noturēt, tikai apliecinot profesionalitāti un zināšanas,” uzsver Inga Ulmane.

Savukārt tiem interesentiem, kuri uz AAE doties neplāno, tiek piedāvātas digitālās līdzdalības iespējas. Tīmekļa vietne VirtualExpo.world piedāvās izstādes norises vietas 360 grādu apskati, vienuviet apkopos izglītojošus materiālus un intervijas, nodrošinās tiešraides un pasākumu ierakstus, kā arī virtuālas tūres gida pavadībā, interaktivitātes iespējas utt. Virtuālajā tūrē visus paviljonus, arī Latvijas paviljonu, būs iespējams izstaigāt, sākot ar oktobra otro pusi.

Pasaules izstāde EXPO 2020 notiks no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 31. martam.

Komentāri

Pievienot komentāru