Tehnoloģiju vilnis turpina savu attīstības gaitu un automatizācija ir ikdiena daudzās nozarēs, tāpēc aizvien vairāk tiek diskutēts par to, vai mākslīgais intelekts (roboti) aizstās darbiniekus.
Oksfordas universitātes zinātnieku pētījumā par nodarbinātības nākotni secināts, ka radošo un inovatīvo profesiju pārstāvjiem ir mazāka iespēja tikt aizstātiem ar mākslīgo intelektu. Biznesa augstskolas Turība profesore Maija Rozīte skaidro, ka arī tūrisma nozare ir jaunu darba vietu radītāja – pasaulē strauji aug tūristu skaits, attīstās nozare un tās piedāvātie pakalpojumi, līdz ar to pieaug arī darba vietu skaits.
Analizējot, kā pēdējo 20 gadu laikā ir mainījies viesnīcu un citu tūristu mītņu skaits Latvijā, ir vērojamas ievērojams pieaugums. Ja 1998. gadā Latvijā bija 211 naktsmītnes, tad šobrīd to ir 809. Rīgā naktsmītņu skaits šajā pat periodā audzis no 35 līdz 130. Gultasvietu skaits 1998. gadā bija gandrīz 18 tūkstoši, savukārt šobrīd to ir vairāk nekā 40 tūkstoši, Rīgā naktsmītņu kapacitāte ir pieaugusi no 5 tūkstošiem līdz gandrīz 16 tūkstošiem gultasvietu. Un joprojām tiek atvērtas jaunas viesnīcas. Pērn pasaulē starptautisko tūristu skaita pieaugums sasniedza 7%. Tas liecina, ka salīdzinājumā ar kopējiem ekonomikas attīstības tempiem, pieprasījums šajā nozarē aug straujāk. Arī nākotnē tiek prognozēts starptautisko tūristu skaita pieaugums 4-5% vidēji gadā. Tāpēc darba spēks tūrisma un viesmīlības nozarē ir un būs vajadzīgs.
Jāatceras, ka tūrisms nav ražošanas, bet ir pakalpojumu joma, kurā ir nepieciešams vairāk darba spēka un kur ir grūtāk pielietot atsevišķu procesu automatizāciju. Tūrisma nozares attīstība veicina jaunu darba vietu radīšanu. Pasaules Ceļojumu un Tūrisma padome prognozē, ka tuvāko desmit gadu laikā katru gadu vidēji pasaulē tiks radīti 9 miljoni jaunu darba vietu, kas būs viena ceturtdaļa no visām jaunām darba vietām. Tāpat jāņem vērā, ka tūrismā tiek piedāvāti ļoti daudzveidīgi pakalpojumi un produkti, tai skaitā individuāli un ekskluzīvi luksus pakalpojumi. Grūti iedomāties ekskluzīvu restorānu ar standartizētiem produktiem, automatizētu apkalpošanu, vai augstas kategorijas viesnīcu bez personāla. Tūristi kļūst arvien izglītotāki, pieredzes bagātāki un vairāk pieprasa individuālu, tieši sev pielāgotu produktu, nevis standartizētus ceļojumus, kā tas bija masu tūrisma laikā pagājušā gadsimta 60. un 70. gados. Neraugoties uz dažādām virtuālām tehnoloģijām, cilvēki joprojām meklē autentisku pieredzi, piedzīvojumus, sajūtas, ko mākslīgais intelekts nespēj nodrošināt.
Tehnoloģijas ienāk arī tūrisma un viesmīlības nozarē, taču vairāk kā palīglīdzekļi vai instrumenti. Jauno tehnoloģiju ieviešana un pielietošana ir viena no tūrisma un viesmīlības nozares attīstības tendencēm, taču tās visstraujāk tiek ieviestas ceļojumu izvēles, informācijas meklēšanas un ceļojumu pirkšanas procesā, transportā u.c., bet tās neaizstāj visus posmus tūrisma pakalpojumu ķēdē. Tūrisma pakalpojumā tiek savienotas tik daudzveidīgas ģeogrāfiskas vietas, pakalpojumi un to sniedzēji, ka pilnīga tūrisma ceļojuma (produkta) izveidošana un īstenošana bez cilvēka nav iespējama.
Aizvien vairāk pieaug interese par dabu, ekoloģiskajiem un ilgtspējīgajiem ceļojumiem, par atbildīgo tūrismu, kas rada saikni ar vietējiem iedzīvotājiem. Iecienīti ir ceļojumi, kas ved uz nomaļām un grūti sasniedzamām vietām, kur līdz šim neviens tūrists nav spēris kāju. Kādas gan tur var būt tehnoloģijas?! Vienmēr būs nepieciešams kāds cilvēks, kas apkalpos viesus – tūristus, it sevišķi, ja radīsies kādas problēmas vai neparedzēti gadījumi, un tādi garā un tālā ceļojumā var rasties ik brīdi. Tehnoloģijas un mākslīgais intelekts vairāk der standarta, labi paredzamās situācijās. Ir un būs nepieciešami cilvēki, kuri strādā ar jaunajām tehnoloģijām, piemēram, veidojot jaunas aplikācijas tūrisma vietās, kā arī pilnveidojot un atjaunojot to saturu.
Nozarē mainās darba specifika, darba paņēmieni, tiek pieprasīti izglītoti cilvēki ar jaunām prasmēm, tajā skaitā informācijas tehnoloģiju jomā. Nedrīkst arī aizmirst, ka tūrisms un viesmīlība ir nozares ar izteiktu sezonalitāti. Tas nozīmē, ka tūrisma sezonas laikā ir nepieciešams vairāk darbaspēka, un tāpēc tiek izmantots arī zemāk kvalificēts un pagaidu darbaspēks. Augsti kvalificēts profesionālis, kas pārvalda vairākas svešvalodas, visticamāk nestrādās uzņēmumā, kas darbojas tikai dažus mēnešus gadā. Tehnoloģiju ieviešana ir saistīta ar lielām investīcijām, kas nav pa spēkam nelieliem, sezonāliem uzņēmumiem.
Cilvēku nebūs iespējams aizstāt arī neparedzētās krīzes situācijās – mākslīgais intelekts ir ieprogrammēts standarta situācijām, piemēram, tas atpazīst klasisku angļu valodu, bet, kas notiek, ja cilvēks runā ar īpašu, neatpazīstamu akcentu? Vēl viens piemērs ir biļešu rezervēšanas sistēmas – tās automātiski reģistrē viesus uz konkrēto lidojumu, bet gadījumos, ja vētras vai sniegputeņa dēļ cilvēki iestrēgst lidostā, problēmu risināšanai un izmaiņu veikšanai ir nepieciešami cilvēki.
Vēl viena no mūsdienu tendencēm ir saistīta ar demogrāfisko situāciju, proti, cilvēki dzīvo ilgāk, ir mobilāki, līdz ar to arvien vairāk ceļo gados vecāki cilvēki. Šobrīd vecākā paaudze vēl nav tik atvērta tehnoloģijām – lai arī viņi prot nopirkt un rezervēt ceļojumu, izmantojot dažādas rezervēšanas sistēmas, tomēr drošības pēc viņi tik un tā sazinās ar attiecīgo uzņēmumu, pārbauda un precizē visu sev nepieciešamo informāciju. Pavisam nesen kādā sarunā «Latvia Tours» direktore Ieva Keiša minēja, ka, lai gan pēdējos 20 gadus izskan runas par darba vietu skaita samazinājumu tūrisma un ceļojumu jomā, darba spēks vēl aizvien ir nepieciešams.
Nenoliedzami, strādājošajiem tiek prasītas jaunas zināšanas, prasmes un iemaņas, tajā skaitā prasme strādāt ar tehnoloģijām, taču to, kādas būs tehnoloģijas pēc 20 gadiem, šobrīd ir grūti prognozēt, tāpēc ilgtermiņa darbam nozarē nepieciešama mūžizglītība. Tehnoloģiju ietekmē mainās darba raksturs, amata pienākumi «izplūst», tie vairs nav tik stingri noteikti un definēti. Lielāka nozīme ir komandas darbam un spējai pārslēgties no viena darba veida vai pienākumiem uz citiem.
Piekrītu, ka informācijas sniegšanā tūrismā, piemēram, informācijas centros sāk parādīties automatizēti stendi, kas nodrošina informāciju vairākās valodās. Taču tajā pašā laikā nacionālajos parkos un lauku reģionos veidojas apmeklētāju centri, kas ietver sevī arī ēdināšanas pakalpojumus, sanitāro mezglu, autostāvvietu u.c. Ja šādā vietā vairs nav nepieciešams cilvēks, kurš sniedza informāciju par tūrisma vietu, tad ir cilvēki, kuri nodrošina ēdināšanu, pārdod vietējo amatnieku izstrādājumus vai sniedz cita veida pakalpojumus. Jebkurš, kurš ir izmantojis gida pakalpojumus ekskursijās vai audio gida pakalpojumus, būs izjutis atšķirību un pratīs izšķirt, kad var iztikt ar tehnoloģiju piedāvājumu, bet kad dod priekšroku niansētam, dzīvam, emocionālam stāstījumam, pat ja tas izmaksā dārgāk.
Tūrisma nozare turklāt ir tā, kura piesaista cilvēkus no tām nozarēm, kurās sarūk darba vietu skaits, piemēram, lauksaimniecības, zvejniecības, ražošanas. Tūrisma nozare ir unikāla arī ar to, ka tā kļūst arvien daudzveidīgāka un sazarotāka. Līdztekus tradicionālam atpūtas tūrismam ir izveidojies darījumu un konferenču tūrisms, izglītības un medicīnas tūrisms utt., tāpēc vismaz tuvākajā desmitgadē darba spēka pārpalikums tai nedraud.
