Darbu sākusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ekonomiskā pārstāvniecība Austrālijā, Melburnā, informē LIAA pārstāvji.

LIAA direktors Kaspars Rožkalns norāda, ka lēmums par ekonomiskās pārstāvniecības izveidi Austrālijā sekoja kā loģisks turpinājums Latvijas vēstniecības atklāšanai Kanberā 2022.gada augustā.

"Šobrīd finiša taisnē ir sarunas starp Eiropas Savienību (ES) un Austrāliju par brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu, kas būtiski samazinās tarifus dažādu preču eksportam uz Austrāliju. Kā papildus stimuls ekonomiskās sadarbības stiprināšanai ar Austrāliju ir aktīvā un plašā Latvijas diaspora šajā valstī," pauda Rožkalns.

Viņš arī atzīmē, ka tālo tirgu apgūšana ir viens no lielākajiem Latvijas ekonomikas izaicinājumiem, jo tas būtiski paplašinās uzņēmēju manevra iespējas dažādu ekonomisko krīžu laikā.

Sabremzējoties būvniecības tirgum Eiropā, Latvijas būvniecības nozarē strādājošie uzņēmumi meklē sev noieta tirgus ārpus Eiropas Savienības.

Labs piemērs šajā ziņā ir uzņēmums “ZAZA TIMBER”, kurš Austrālijā realizējis jau vairākus projektus un šobrīd plāno attīstīt savu darbību šajā valstī.

Maija sākumā tika aizvadīta lielākā būvniecības un dizaina izstāde Austrālijā “Sydney Build 2024”, kurā Latviju pārstāvēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Austrālijā vadītāja Sabīne Kazaka un būvniecības uzņēmums “ZAZA TIMBER”. Šī izstāde vēlreiz apliecināja, ka Austrālijā šobrīd ir liels pieprasījums pēc ilgtspējīgiem būvniecības risinājumiem. Reaģējot uz mājokļu krīzi vairākos Austrālijas štatos, valdība ir izstrādājusi īpašu mājokļu atbalsta programmu un vietējie uzņēmumi aktīvi meklē starptautiskos sadarbības partnerus, kuri varētu piedāvāt dažādus modulārās būvniecības un koka paneļu būvniecības risinājumus.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ārlietu ministriju organizēja semināru, kurā tika runāts par Latvijas uzņēmēju iespējām Austrālijas tirgū.

Latvijas vēstnieks Austrālijā un Jaunzēlandē Marģers Krams, atklājot semināru uzsvēra, ka sadarbībai ar Austrāliju ir liels potenciāls gan pārskatot globālās piegādes ķēdes, gan meklējot jaunus sadarbības partnerus eksportā.

“Latvijas uzņēmēji šobrīd uz Austrāliju vairs neskatās kā uz eksotisku un nesasniedzami tālu tirgu. Arī eksportējamo preču klāsts pieaug. Tie vairs nav tikai kokmateriāli, bet arī tehnoloģiskās iekārtas, elektronika un citas preces ar augstu pievienoto vērtību. Austrālijas tirgus ir viena no alternatīvām Krievijas tirgum, kura zaudēšanu joprojām daļa eksportētāju izjūt. Savā ziņā Austrālijas tirgus paver durvis arī uz visu Dienvidaustrumāzijas reģionu, kurš aptver 670 miljonus iedzīvotāju. Austrālijā ļoti būtiska ir piegādātāja reputācija, ir jāveido attiecības un uzticamība. Tas ļaus paplašināt sadarbību un nostiprināties šajā tirgū,” tā LIAA Austrālijas pārstāvniecības vadītāja Sabīne Kazaka.

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

Austrālija, kur gandrīz divus gadus bija vieni no pasaulē stingrākajiem ceļošanas ierobežojumiem ar mērķi mazināt Covid-19 izplatību, pirmdien atvērusi savas robežas pret koronavīrusu vakcinētiem tūristiem.

Visiem ārvalstniekiem, kas ierodas Austrālijā, ir jābūt pabeigušiem vakcinācijas pret Covid-19 kursu, turklāt Rietumaustrālijas štats, kas aizņem trešdaļu salas teritorijas, robežu atvēršanu starptautiskiem tūristiem atlicis līdz 3.martam.

2020.gada martā Austrālija slēdza savas robežas, mēģinot apturēt inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaita pieaugumu, un kopš tā laika valstī ar retiem izņēmumiem varēja iebraukt tikai pilsoņi un rezidenti.

Aizliegums arī nozīmēja, ka cilvēki no Austrālijas bez izņēmuma nevarēja doties uz ārvalstīm.

Pirmdien valsts lielākajās starptautiskajās lidostās Sidnejā un Melburnā bija vērojamas emocionālas ainas, ģimenēm un draugiem apvienojoties pēc ilga pārtraukuma.

Latvijā bāzētā aviokompānija “SmartLynx Airlines” saņēmusi Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Federālās aviācijas administrācijas (FAA) piešķirto Ārvalstu gaisa transporta operatora sertifikātu. Šī sertifikācija ir apliecinājums aviokompānijas augstajiem operacionālajiem standartiem un ļauj “SmartLynx” uzsākt lidojumus uz un no ASV, kā arī to teritorijā.

Saņemtais sertifikāts apliecina, ka “SmartLynx” flotē esošās lidmašīnas, kas reģistrētas Latvijā atbilst ASV noteiktajiem augstajiem standartiem un regulām. Pateicoties saņemtajai sertifikācijai, “SmartLynx” tagad varēs nodrošināt nepieciešamo kapacitāti aviokompānijām, kas veic lidojumus uz šo galamērķi un no tā.

Edvins Demeņus, “SmartLynx Airlines” izpilddirektors: "Gaisa transporta operatoru sertifikāti nodrošina iespēju lidot uz dažādiem pasaules reģioniem un ir svarīga mūsu infrastruktūras sastāvdaļa. ASV ir viens no lielākajiem un visstingrāk regulētajiem aviācijas tirgiem pasaulē, tāpēc iespēja piedāvāt savus pakalpojumus tur sniedz lielu vērtību aviokompānijai un palielina mūsu konkurētspēju.”

Starptautisko tūristu ceļošana uz Austrāliju tiks atļauta ne ātrāk par 2022.gadu, augstāku prioritāti nosakot kvalificētiem viesstrādniekiem un studentiem, otrdien paziņoja premjerministrs Skots Morisons.

Ir gaidāms, ka Austrālija otrdien sasniegs vakcinācijas aptveri, kas ļaus sākt valsts atkalatvēršanu - 80% no iedzīvotājiem vismaz 16 gadu vecumā būs saņēmuši otru Covid-19 vakcīnas devu, sacīja Morisons.

Premjers pagājušajā nedēļā ieskicēja plānu, kas paredz no novembra ļaut vakcinētiem pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem lidot uz ārvalstīm. Tas notiks pirmoreiz, kopš Austrālijā pērnā gada martā stājās spēkā sevišķi stingrs ceļošanas aizliegums.

Morisons otrdien sacīja, ka pēc austrāliešiem nākamā prioritārā grupa būs kvalificēti viesstrādnieki un studenti, kas drīkstēs ierasties Austrālijā agrāk nekā tūristi.

Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ imigrācija Austrālijā ir bijusi zemākajā līmenī kopš Otrā pasaules kara. Pandēmija arī katastrofāli ietekmējusi Austrālijas universitātes, kas ir lielā mērā atkarīgas no starptautisko studentu mācību maksas. Izglītības nozare bažījas, ka starptautiskie studenti stāsies citu valstu augstskolās, ja viņiem drīz netiks atvērta Austrālijas robeža.

Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA), izvērtējot tās rīcībā esošo informāciju un secinot, ka Izraēlas gaisa telpas izmantošana rada draudus civilās aviācijas gaisa kuģiem, rekomendējusi Latvijas aviokompānijām neveikt lidojumus uz Izraēlas lidostām, kā arī neizmantot Izraēlas gaisa telpu pārlidojumiem uz citiem galamērķiem.

CAA ir veikusi pieejamās informācijas par situāciju Izraēlas gaisa telpā analīzi un konstatējusi, ka saistībā ar militāra konflikta pastiprināšanos pastāv augsts drošības apdraudējums civilās aviācijas gaisa kuģiem, kas veic lidojumus uz Izraēlas lidostām vai šķērso Izraēlas gaisa telpu. Vienlaikus Izraēlas teritorijā ir notikuši plaši masu nemieri, kas rada apdraudējumu personām, kuras pašreiz atrodas Izraēlas teritorijā. Ievērojot, ka tuvākajā laikā bija plānots atsākt pasažieru pārvadājumus uz un no Izraēlas, CAA nosūtījusi rekomendācijas vēstuli visām Latvijas aviokompānijām ar aicinājumu uz laiku atcelt plānotos lidojumus uz Izraēlas lidostām un atturēties no Izraēlas gaisa telpas šķērsošanas. Rekomendācijas ir spēkā līdz pozitīvām izmaiņām drošības situācijā Izraēlā, kas nodrošinātu drošu civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumus, par ko aviokompānijas nekavējoties tiks informētas.

Lielbritānijā, Austrālijā, Vācijā un citur pasaulē tiek ziņots par plašiem IT darbības traucējumiem, kas ietekmē aviosabiedrības, medijus un bankas, vēsta mediji.

Traucējumu cēlonis nav zināms, bet ASV datorprogrammatūras gigants "Microsoft" paziņojis, ka veic pasākumus, lai mazinātu traucējumu ietekmi. "Microsoft" norādīja, ka lietotājiem pagaidām var neizdoties piekļūt daļai no "Microsoft" lietotnēm un pakalpojumiem.

Lielbritānijā par plašām IT problēmām ziņo dzelzceļa kompānijas, telekanāls "Sky News" nespēj pārraidīt tiešraidē un traucēta Londonas biržas interneta vietnes darbība.

Lielākā Lielbritānijas dzelzceļa kompānija "Govia Thameslink Railway" (GTR), kas apkalpo četras dzelzceļa līnijas, ziņo, ka saskārusies ar plašām IT problēmām visā tīklā, un brīdina, ka vilcienu reisi var tikt atcelti.

GTR atklāja, ka nevar piekļūt vadītāju diagrammām noteiktās vietās, tādēļ vilcienu reisi var tikt atcelti bez savlaicīga brīdinājuma.

Starptautiskajā lidostā "Rīga" šogad varētu saņemt aptuveni 20 000 tonnu kravu un visi mēģinājumi pēc kara sākuma Ukrainā atjaunot aviokravu plūsmu kādreizējos apmērs nav bijuši sekmīgi, intervijā aģentūrai LETA atzina lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

"Krievijas gaisa telpa joprojām ir slēgta un pārvadātāji nevar šurp atlidot pa taisno no Ķīnas. Turklāt, visdrīzāk, tas nemainīsies arī tuvākajos gados, un ir jādomā alternatīvi varianti. Diemžēl tie top lēni, jo bieži vien apkārtceļi gluži vienkārši nav izdevīgi," stāstīja lidostas vadītāja.

Arī nesen bijuši testa lidojumi, bet secinājums bija, ka tas tomēr ir neizdevīgi, salīdzinot ar alternatīvajiem piegādes veidiem. Tādēļ pašlaik lielākā daļa aviokravu, kas nonāk Eiropā, tiek vestas uz citām lidostām un Latvijā nonāk pa zemes ceļiem.

Odiņa uzsvēra, ka tādēļ, paturot prātā arī Ķīnu, tomēr ir jādomā par citiem virzieniem, ar kuriem strādāt.

"Mēs turpinām strādāt pie dažādiem variantiem un ceram, ka kaut ko dos arī ASV Federālās aviācijas administrācijas (FAA) auditā Latvijai piešķirtā pirmā kategorija, jo tas paver iespēju Latvijas pārvadātājiem veikt tiešos lidojumus uz Ameriku, kā arī ASV puse ir vairāk ieinteresēta veikt lidojumus uz Rīgu. Šādi pārvadājumi vienmēr ir stāsts par sadarbību, jo mūsu pārvadātājiem noteikti ir jāatrod partneri otrā pusē, lai šīs lielās starpkontinentālās lidmašīnas varētu piepildīt. Kravu pārvadātāji ir ieinteresēti, un, visdrīzāk, viņi arī būs pirmie, kuri sāks lidojumus uz ASV," sacīja lidostas vadītāja.

Apvienoto Arābu Emirātu aviokompānija "Flydubai" ir atteikusies no plāna šogad rudenī sākt lidojumus starp Dubaiju un Baltijas valstu galvaspilsētām, tostarp Rīgu, aģentūrai LETA sacīja Rīgas lidostas pārstāve Ilze Salna.

Viņa skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, aizkavējoties jauno lidmašīnu piegādei no ražotāja, kā arī patlaban "Flydubai" nevar precizēt, kad jaunos maršrutus varētu atklāt.

Lidostas pārstāve aicināja pasažierus, kuri ir iegādājušies "Flydubai" lidojumus, vērsties aviokompānijā vai tūrisma aģentūrā, kur biļetes iegādātas.

Vienlaikus lidojumus no Rīgas lidostas maršrutā Rīga-Dubaija turpina nodrošināt Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" - trīs reizes nedēļā vasaras sezonā, kā arī piecas reizes nedēļā ziemas sezonā, norādīja Salna.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas lidostā no šā gada 11.oktobra bija plānots, ka darbu sāks aviokompānija "Flydubai", kas trīs reizes nedēļā piedāvātu ceļotājiem tiešos lidojumus starp Rīgu un Dubaiju.

Latvijas tūrisma operators Tez Tour līdz esošās ārkārtējās situācijas beigām neplāno atsākt lidojumus uz "trešajām valstīm", lai gan formāli pastāv iespēja organizēt lidojumus vairākos tūrisma virzienos.

Uzņēmumā atzīst, ka nepacietīgi tiek gaidīts 2021. gada tūrisma vasaras sezonas sākums un tiklīdz epidemioloģiskā situācija Latvijā pilnībā atbildīs drošas ceļošanas un atpūtas kritērijiem, nekavējoties tiks atklāta lidojumu programma uz populāriem tūrisma galamērķiem.

"Patlaban, laikā, kad valstī joprojām turpinās ārkārtējā situācija, spēkā ir Latvijas valdības pieņemtie stingrie drošas ceļošanas noteikumi uz "trešajām valstīm" un Ārlietu ministrijas ieteikums pilnībā atturēties no nesvarīgiem braucieniem/ceļojumiem uz ārvalstīm – atbildīgi novērtējot to nepieciešamību. Tūristu drošība – tā nedrīkst būt apdraudēta nekādā gadījumā. Tāda ir mūsu viennozīmīga un strikta nostāja šajā jautājumā. Pat tagad, kad formāli pastāv iespēja organizēt lidojumus vairākos tūrisma virzienos, mēs skaidri apzināmies visus ar ceļošanu saistītos iespējamos riskus un to varbūtējās sekas, jo COVID 19 vīrusa izplatība Latvijā un Eiropas Savienībā joprojām ir sabiedrību apdraudoša," uzsver Tez Tour Latvija vadītājs Konstantīns Paļgovs.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņojusi, ka 2022. gada maijā atvērs jaunu bāzi Tamperē, Somijā.

airBaltic savienos Tamperi ar sešiem tiešajiem lidojumiem, kā arī turpinās veikt lidojumus uz Rīgu, Latvijā.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: “Sperot soli ārpus Baltijas, mēs veicināsim mūsu izaugsmi nākotnē un ātrāku atgriešanos pie peļņas. Nākamgad mūsu flotei pievienosies astoņas jaunas lidmašīnas, un mēs piedāvāsim labāko savienojamību uz un no Rīgas, Tallinas, Viļņas, kā arī Tamperes. Tamperes reģionā dzīvo vairāk nekā 500 000 cilvēku, un mūsu dati liecina, ka pastāv pietiekams vietējais pieprasījums pēc gaisa ceļojumiem.”

Somijas lidostu operatora Finavia izpilddirektora vietnieks un lidostu tīklu vecākais viceprezidents Jani Jolkonens (Jani Jolkkonen) skaidro: “Mēs esam priecīgi redzēt, ka airBaltic demonstrē vēl lielāku uzticēšanos Tamperes-Pirkalas lidostai. Mēs uzņēmumā Finavia jau vairākus gadus esam sadarbojušies ar airBaltic, un šīs jaunās bāzes atvēršana paceļ mūsu sadarbību jaunā līmenī. Tamperes-Pirkalas lidosta Finavia ir ļoti svarīga, un pēdējo gadu laikā mēs lidostas attīstībā esam investējuši gandrīz 20 miljonus eiro. Jaunā bāze nodrošinās iespēju airBaltic Eiropas maršrutiem piekļūt vietējiem biznesa un atpūtas ceļotājiem, kuri, kā mēs ceram, izmantos jaunos maršrutus.”

Austrālija ir noteikusi sankcijas pret 11 Krievijas bankām un valsts struktūrām, kuras pārvalda Krievijas suverēno parādu, kā arī pret diviem oligarhiem, paziņoja Austrālijas Ārlietu ministrija.

"Austrālijas valdība ir noteikusi sankcijas pret vēl 11 Krievijas bankām un valsts iestādēm, tādējādi tagad mūsu sankcijām ir pakļauts vairākums šīs valsts banku aktīvu, kā arī visas organizācijas, kas apkalpo Krievijas suverēno parādu," teikts paziņojumā.

Atjauninātajā sankciju sarakstā ir Nacionālās labklājības fonds un Finanšu ministrija, kā arī "Sberbank", "Gazprombank", VEB, VTB, "Alfabank" un citas bankas.

Tagad Austrālijas sankcijām ir pakļauti 80% no visiem Krievijas banku aktīviem.

Ārlietu ministrija arī paziņoja, ka Austrālija turpina pastiprināt sankciju spiedienu uz oligarhiem, kas ir pietuvināti Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. 41 oligarham un viņu tuvākajiem radiniekiem, pret kuriem Austrālija jau noteikusi finanšu sankcijas un braucienu aizliegumu, tagad ir pievienoti divi miljardieri ar biznesa interesēm Austrālijā - Oļegs Deripaska un Viktors Vekselbergs.

Austrālija, visticamāk, iebraucējiem paliks slēgta līdz 2022.gada nogalei, piektdien paziņoja tūrisma un tirdzniecības ministrs Dens Tīhens.

Pēc viņa teiktā, uzliesmojums Indijā ir parādījis, ka Austrālijas teju pilnīgais aizliegums iebraukt valstī ārvalstniekiem joprojām ir nepieciešams, lai pasargātu to no koronavīrusa.

Austrālija 2020.gada martā slēdza savas starptautiskās robežas vairumam citu valstu pilsoņu. Tiem, kam ir atļauts ceļot, pēc atgriešanās jāpavada 14 dienas karantīnas viesnīcās.

Austrālijā kopš jaunā koronavīrusa pandēmijas sākuma ir reģistrēti mazāk nekā 30 000 inficēšanās gadījumu un 910 nāves gadījumi.

Pirms robežu slēgšanas Austrāliju katru mēnesi apmeklēja aptuveni miljons cilvēku. Šobrīd šis skaitlis ir aptuveni 7000.

"Ir ļoti grūti noteikt, kad robežas varētu tikt atvērtas, bet labākais minējums ir nākamā gada vidus līdz otrajai pusei," raidorganizācijai "Sky News" sacīja Tīhens.

Austrālija no 21.februāra atvērs robežas visiem vakcinētajiem tūristiem un cilvēkiem, kas ierodas darījumu braucienos, valstij vēl vairāk atvieglojot pandēmijas dēļ ieviestos ierobežojumus, pirmdien pavēstīja valdība.

2020.gada martā Austrālija pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem ieviesa vienus no stingrākajiem ceļošanas ierobežojumiem pasaulē, šādi cenšoties mazināt Covid-19 nonākšanu valstī.

Kad robežrežīms tika atvieglots novembrī, reaģējot uz vakcinācijas kampaņas sekmēm, par prioritārām grupām tika atzīti ārvalstu studenti un kvalificētie migranti, nevis tūristi.

Kā pavēstīja premjerministrs Skots Morisons, augstākā ranga ministri pirmdien vienojušies, ka 21.februārī robeža tiks atvērta visiem vakcinētajiem.

Ceļotājiem vajadzēs apliecinājumu par vakcināciju, sacīja premjers.

Lai pretendētu uz izņēmuma statusu, ceļotājiem būs jāsniedz pierādījumi, ka viņiem ir medicīniski iemesli, lai nevakcinētos, norādīja iekšlietu ministre Kārena Endrūsa.

Valdība otrdienas vakarā noteica ierobežojumus Baltkrievijā reģistrētiem aviopārvadātājiem izsniegt lidojumu atļaujas un līdz ar to ielidot Latvijas gaisa telpā un izmantot Latvijas lidostas, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Tāpat Latvijas gaisa kuģiem tiek ierobežotas tiesības izmantot Baltkrievijas gaisa telpu un lidostas. Lēmums stājas spēkā nekavējoties.

Šādi lēmumi valdības sēdē pieņemti, reaģējot uz Baltkrievijas varas iestāžu rīcību, pārtverot un piespiedu kārtā nosēdinot Minskas lidostā Eiropas Savienības aviokompānijas "Ryanair" civilo pasažieru gaisa kuģi, izvērtējot aviācijas drošības iestāžu rīcībā esošo informāciju un atsaucoties Ārlietu ministrijas iniciatīvai.

Valdības lēmumā noteikts arī, ka Latvijas lidostās netiek apkalpoti citu valstu gaisa kuģi, kas lidojuma maršrutā izmanto Baltkrievijas gaisa telpu.

Tas nozīmē, ka SM apturēs lidojumu atļauju Baltkrievijas aviosabiedrībai "Belavia" un neizsniegs neregulāro lidojumu atļaujas Baltkrievijas pārvadātājiem. Tāpat tiks apturēta "airBaltic" lidojumu maršruta atļauja uz Minsku.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šodien atklāja 2024. gada ziemas sezonu no Viļņas, piedāvājot lidojumus uz diviem jauniem galamērķiem – Diseldorfu, Vācijā un Oslo (Torpa), Norvēģijā.

airBaltic maršrutu tīkla pārvaldes vecākais viceprezidents Tomass Ramdāls (Thomas Ramdahl): “Mēs esam apņēmušies turpināt savu izaugsmi Viļņā un stiprināt mūsu pozīciju kā būtiskam savienojamības nodrošinātājam Lietuvā. Jaunie galamērķi uz Diseldorfu un Oslo (Torpa) pasažieriem nodrošinās plašākas ceļošanas iespējas gan atpūtas, gan biznesa vajadzībām. Turklāt nesen paziņojām par plāniem nākamajā vasaras sezonā no Viļņas uzsākt lidojumus septiņos jaunos maršrutos – tas ir lielākais jauno maršrutu skaits, ko jebkad esam ieviesuši vienā sezonā no Lietuvas galvaspilsētas.”

“Esam pateicīgi mūsu pasažieriem par to, ka viņi izvēlas airBaltic. Tāpat arī pateicamies Lietuvas lidostām par sadarbību, lai mēs varētu turpināt augt un paplašināt savu galamērķu klāstu Viļņā,” piebilda Ramdāls.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic no jūlija sāks lidojumus jaunos maršrutos no Rīgas uz Valensiju Spānijā, Pizu Itālijā un Kosu Grieķijā.

Šogad lidsabiedrība piedāvās lidojumus vairāk nekā 96 maršrutos no Baltijas, tostarp astoņos jaunos maršrutos no Rīgas.

"Vakcinācijas tempiem Eiropā palielinoties, mēs redzam, ka pieprasījums pēc atpūtas ceļojumiem pieaug. Piemēram, Grieķija jau aicina tūristus, neprasot viņiem pēc ierašanās ievērot pašizolāciju. Tāpēc airBaltic sāks lidojumus uz jauniem, saulainiem atpūtas galamērķiem, līdz ar to uzlabojot reisu piedāvājumu no Baltijas valstīm," norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Miljarda apgrozījums un biržas plāni 

Globālajai pandēmijai ir bijusi graujoša ietekme uz starptautiskajām aviokompānijām. Covid-19...

Šovasar airBaltic kopumā piedāvā lidojumus uz septiņiem galamērķiem Itālijā, sešiem Grieķijā un pieciem Spānijā, kā arī daudzviet citur.

Konkurences padome (KP), veicot tirgus uzraudzību par izglītības iestāžu darbību, nodrošinot dienesta viesnīcas pakalpojumus trešajām personām, rosina gan pārskatīt esošo normatīvo regulējumu, kas regulē maksas pakalpojumu izcenojuma noteikšanu publiskām personām, gan izglītības iestādēm pārvērtēt, vai to dienesta viesnīcu darbība konkrētajā tirgū ir nepieciešama.

KP ierosināja tirgus uzraudzību pēc vairākkārt saņemtām sūdzībām, par potenciāliem konkurences ierobežojumiem, izglītības iestāžu dienesta viesnīcām iznomājot naktsmītnes tūristiem. Tirgus uzraudzības mērķis bija veikt dienesta viesnīcu darbības analīzi, sniedzot pakalpojumus trešajām personām, t.i., tūristiem, un identificēt normatīvā regulējuma prasības, kas, iespējams, veicina atšķirīgus konkurences apstākļus.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem izglītības iestādes var sniegt maksas pakalpojumus, ja vien tas netraucē izglītības programmu īstenošanu. Tirgus uzraudzības ietvaros KP secina, ka teju visas dienesta viesnīcas, nosakot izcenojumu, ievēro Ministru kabineta (MK) 2011.gada 3.maija noteikumos Nr. 333 noteikto metodiku maksas pakalpojuma izcenojuma noteikšanai, ka samaksa par pakalpojumu nedrīkst pārsniegt ar pakalpojuma sniegšanu saistītās izmaksas. Tādējādi tūristiem pie samaksas par dienesta viesnīcu netiek pievienots peļņas apmērs. Šāda situācija rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, publiskām personām konkurējot ar privātajām tūrisma mītnēm par identisku pakalpojumu.

Izraēla atver robežas tūristiem, ļaujot tiem, kas tiek atzīti par vakcinētiem, ieceļot valstī no 9.janvāra, pavēstīja Veselības ministrija.

Noteikumu atvieglošana attiecas uz tiem tūristiem, kas neceļo no augsta riska valstīm.

Izraēla aizliedza tūristiem ieceļot valstī, ņemot vērā riskus, kas saistīti ar Covid-19 vīrusa jaunā un lipīgākā omikrona paveida izplatību.

Pirmie omikrona varianta gadījumi Izraēlā tika apstiprināti novembra beigās.

Pirmdienas lēmums pieņemts pēc ekspertu atzinuma, ka šiem ierobežojumiem vairs nav nozīmes, ņemot vērā omikrona straujo izplatību valstī.

Lēmums par prasību mazināšanu pieņemts pēc premjerministra Naftali Beneta sanāksmes ar ārlietu, iekšlietu, veselības, tūrisma un transporta ministriem.

Tūristiem pēc ierašanās Izraēlā karantīnā jāpavada 24 stundas vai arī līdz brīdim, kad viņu PĶR testa rezultāts ir negatīvs.

Ar ZAZA zīmolu strādājošo trīs uzņēmumu kopējais neto apgrozījums 2023.gadā dubultojās, sasniedzot 12,59 milj. eiro salīdzinājumā ar 6,33 milj. eiro 2022. gadā. Kopējā neto peļņa sasniedza 1,49 milj. eiro, iepretim zaudējumiem 189 945 eiro apmērā 2022. gadā.

To liecina uzņēmumu grupas sniegtā informācija. Līmētā koka būvkonstrukciju ražotāja

SIA ZAZA TIMBER Production apgrozījums 2023. gadā sasniedza 5,61 milj. eiro, kas ir par 64% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tas bija 3,42 milj. eiro. Projektēšanas uzņēmuma SIA ZAZA TIMBER Engineering neto apgrozījums 2023. gadā bija 318 tūkst. eiro, kas bija par 75% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt SIA ZAZA TIMBER Construction , kas specializējas koka konstrukciju būvniecībā, 2023. gadā strādāja ar 6,64 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas bija par 3,9 milj. eiro vairāk nekā 2022. gadā (2,73 miljoni eiro).

Ražošanā investē miljonus

2023. gadā tika īstenots nozīmīgs investīciju projekts ZAZA TIMBER rūpnīcā Jelgavas novadā, kur izgatavo līdz pat 32 metrus garas un liektas konstrukcijas. Tika uzbūvētas jaunas ražošanas telpas vairāk nekā 2000 m2 platībā. Kopējās projekta investīcijas sasniedza 2,45 milj. eiro, no kuriem 1,09 milj. eiro bija Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums. Uzņēmums arī veica investīcijas iekšējo procesu, kontroles sistēmu un iekšējās struktūras pilnveidošanā, kā arī ieguva tiesības lietot koksnes piegādes ķēdes PEFC sertifikātu. ZAZA TIMBER būvniecības uzņēmums 2023. gadā uzņēmums noslēdza līgumu ar Zviedrijas būvnieku arodbiedrībā (Byggnads), iegūstot tiesības Zviedrijā veikt būvniecības darbus.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pirmo pusgadu noslēgusi ar 14,6 miljonu eiro tīro peļņu, kas salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn ir kāpums par 105,7 miljoniem eiro.

Šodien investoru zvana laikā airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss kopā ar valdes locekļiem – finanšu direktoru Vitoldu Jakovļevu un operatīvās vadības direktoru Paulu Cālīti – prezentēja uzņēmuma otrā ceturkšņa un pirmā pusgada finanšu rezultātus, kas norāda uz ievērojamu tīrās peļņas, ieņēmumu un EBITDAR (ieņēmumi pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) kāpumu.

airBaltic pirmo pusgadu noslēdza ar ievērojamu salīdzināmo EBITDAR gandrīz 57 miljonu eiro apmērā, pērn uzrādīto rezultātu pārsniedzot par aptuveni 50 miljoniem eiro. Otrajā ceturksnī lidsabiedrība sasniedza rekordaugstu salīdzināmo EBITDAR 53,8 miljonu eiro apmērā, kā rezultātā EBITDAR rentabilitāte sasniedza gandrīz 29%. Finanšu rezultāti apstiprina, ka airBaltic pirmajā pusgadā sasniegusi visu laiku augstākos ieņēmumus 291 miljona eiro apmērā. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu tas ir ievērojams kāpums par 52% un būtisks pieaugums par 33% salīdzinājumā ar 2019. gadu.

Apkopojot 2023. gada nozīmīgākos statistikas datus un notikumus, Latvijas lidsabiedrība airBaltic ziņo, ka 2023. gadā turpinājusies mērķtiecīga uzņēmuma izaugsme un attīstība, kā arī pārspēti vairāki rezultāti, kas sasniegti pirms pandēmijas.

Apskatīti ir dažādi dati, piemēram, pārvadāto pasažieru skaits, veikto lidojumu skaits, galamērķi, flote, kravu pārvadājumi, darbinieki, tehniskie un darbības rezultāti un citi, kas atspoguļo airBaltic veiksmīgo darbību 2023. gadā.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “2023. gads bija bagātīgs gads. Aizvadītajos 12 mēnešos esam guvuši vairākus panākumus – mēs ievērojami paplašinājām savu maršrutu tīklu, piedāvājot tiešos lidojumus vairāk nekā 100 maršrutos, kas ir visu laiku augstākais skaits, no mūsu bāzēm Rīgā, Viļņā, Tallinā, Tamperē un tagad sezonāli arī no Grankanārijas. Pārvadāto pasažieru skaits stabili pieauga, pietuvojoties 4,5 miljonu robežai. Turklāt jūlijā pirmo reizi kopš 2019. gada mēs vienā mēnesī apkalpojām vairāk nekā 500 000 pasažieru.”

Igaunijas valstij piederošā nacionālā aviokompānija "Nordic Aviation Group", kas darbojas ar zīmoliem "Nordica" un "XFly", varētu zaudēt savu lielāko partneri - Skandināvijas aviokompāniju SAS -, jo SAS noslēgusi ilgtermiņa līgumu par sadarbību ar Zviedrijas lidsabiedrību BRA.

Kā Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR teica Klimata ministrijas vicekanclers mobilitātes jautājumos Sanders Salmu, Igaunijas pusei tāds SAS lēmums bijis pārsteigums un pašlaik tiek gaidīts skaidrojums no SAS.

Pēc tam, kad "Nordica" 2019.gadā pārtrauca lidojumus no Tallinas, tās pamatdarbība ir bijusi pakalpojumu sniegšana ar zīmolu "Xfly". Tās lielākais klients ir bijis SAS, kam tagad ir ilgtermiņa līgums ar BRA.

Salmu paskaidroja, ka Igaunijas kompānijai ir ilgtermiņa līgums ar Skandināvijas aviokompāniju un sadarbība turpinās. Reisu regularitāte pat esot pārsniegusi līguma prasības un "Nordica" gaidas, tādēļ pašlaik nav skaidrības, kā SAS un BRA sadarbības ietekmēs "Nordica",