Tūrisma nozare Latvijā turpina augt vienmērīgi, jo īpaši tūristu skaita un to uzturēšanās ilguma ziņā, pēdējo gadu laikā ir palielinājies arī pieejamo viesnīcu skaits un pieaugusi «dalītās» ekonomikas ietekme, aptuveni 10% no tūristu, izmantojot Airbnb vai līdzīgu pakalpojumu sniedzēju sniegtās iespējas.
OECD jaunākais tūrisma nozares apskats liecina, ka salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm Latvija uzrāda ļoti labus nozares attīstības rādītājus: tūrisma nozare Latvijā veido 4,1% no IKP, tās eksporta apjoms sastāda 4,5% no kopējā Latvijas eksporta, un kopā ar saistītajām nozarēm tūrisma nozare nodrošina 8,9% darbavietu Latvijā. Latvijā ienāk aizvien vairāk starptautiskās ķēžu viesnīcas, nepieciešami darbinieki dažādos līmeņos, turklāt tūrisma nozare ir viena no tām, kur ir konkurētspējīgs atalgojums.
Gan biznesa, gan atpūtas tūrisms strauji attīstītās, un uzņēmīgiem cilvēkiem šajā nozarē noteikti ir daudz iespēju. Tūrisms nav tikai naktsmītne un ēdināšana, mūsdienu tendence pieprasa aizvien plašākus piedāvājumus. Šobrīd aizvien vairāk pašmāju un ārvalstu uzņēmumu meklē iespējas, kā saliedēt kolektīvu, piemēram, vairāku dienu piedzīvojumā. Tā ir jauna, vēl pilnībā neaptverta niša mūsu tūrismam. Šeit ir iespējas izvērsties jau esošiem uzņēmumiem, kā arī jauniem.
Lai veicinātu Latvijas tūrisma nozares konkurētspēju, jāturpina darbs pie kvalitatīvu, interesantu un unikālu tūrisma produktu attīstības ar augstu pievienoto vērtību, lai tūristi būtu gatavi Latvijā uzturēties ilgāk un par pakalpojumu samaksāt vairāk, Latvijai veiksmīgi konkurējot ar kaimiņvalstu zemajām pakalpojumu cenām.
Tiem, kuri vēlas iesaistīties nozarē, jāņem vērā, ka tas ir dinamisks darbs – katra diena ir citādāka un tā paiet nepārtrauktā kustībā. Tūrismā nav rutīnas, bet ir iespēja iepazīt citas kultūras un atrasties inovatīvā un atraktīvā vidē. Tas uzliek arī zināmus pienākumus – jāspēj daudz komunicēt, jābūt atvērtam savā domāšanā, jāspēj pieņemt ikviens cilvēks tāds, kāds viņš ir. Tūrisma nozarē nevar censties viesi pārveidot, bet jādara viss, lai viņš tiktu uzklausīts un saprasts un tāpēc atgrieztos atkal un atkal. Lai gūtu panākumus tūrismā, jāaizmirst jēdziens «tas nav iespējams».
Lai veidotu sekmīgu karjeru tūrismā, ir jāprot mācīties no kļūdām un pozitīvi uztvert kritiku – tā teikt, radīt no defekta efektu. Diemžēl ar ceļotprieku vien nepietiks, jābūt gatavam arī mācīties un pilnveidoties, iegūstot arī atbilstošu izglītību. Lai veidotu karjeru un ieņemtu augstākus amatus, nepieciešama gan bakalaura, gan maģistra izglītība. Tūrisma nozarei gan ir tā priekšrocība, ka darbu var uzsākt jau mācību laikā. Strādāt un mācīties to pašu ir daudz vieglāk un interesantāk, sasaistot situācijas ar studiju tēmām. Tāda bija arī mana pieredze, sākot savu darbu viesu uzņemšanā.
Tūrisms nepārtraukti pilnveidojas un attīstās, tāpēc nevienā brīdī nevar apstāties pie domas – es jau zinu pietiekami. Tūrismā mācības notiek nepārtraukti – no situācijām darbā, no vēstkopām par jaunumiem tūrisma un viesmīlības nozarē visā pasaulē, no dažādām publikācijām, no grāmatām un studijām. Nozarē jaunas aktualitātes parādās ik dienas, tāpēc ir svarīgi būt kopsolī ar laiku. Patiesībā starp līderiem ir tie, kuri spēj iet laikam pa priekšu. Jaunas tendences parādās ik uz soļa.
Šobrīd viena no vadošajām tendencēm viesmīlības jomā ir ierastā piedāvājuma papildināšana ar detaļām. Mazie sīkumi kļūst aizvien svarīgāki. Pat pašā ikdienišķajā pasākumā ir jāspēj iekļaut negaidīti un aizraujoši momenti. Piemēram, kafijas pauzes konferencēs, arī tās iespējams padarīt par mākslas darbiem, pievienojot noformējumu, smaržu, krāsu, fona video un skaņu. Tehnoloģijas strauji attīstās visās jomās, tās neapturami ienāk arī tūrismā un viesmīlībā, tāpēc mums jāspēj tās pilnvērtīgi izmantot.
Jāņem vērā, ka, lai gan daudzās nozarēs izskan bažas, ka mākslīgais intelekts aizstās cilvēkus, tūrismā un viesmīlībā tas nedraud. Šajā jomā nekas nespēs aizstāt cilvēcisko kontaktu un personisko pieeju, ko viesi vēlas aizvien vairāk. Īpaši četru un piecu zvaigžņu viesnīcās.
