Liepājas pašvaldība izsludinājusi pilsētas pludmales attīstības tematiskā plānojuma metu konkursu. Pretendenti konkursam var pieteikties līdz šā gada 30. augustam.
Konkurss paredz pilsētas pludmales attīstības tematiskā plānojuma izstrādi. Pasūtītājs ir pilsētas pašvaldība, bet metu konkursa organizators – būvvalde. Līdz 2013. gada 15. septembrim konkursa kārtībā paredzēts noskaidrot pludmales tematiskā plānojuma izstrādātāju. Savukārt līdz 2014. gada 15. maijam – izstrādāt tematisko plānojumu.
Tematiskā plānojuma izstrādes galvenais uzdevums ir sagatavot ilgtermiņa plānošanas dokumentu, kas paredz pakāpeniski attīstīt pludmali. Izstrādājot plānojumu, paredzēts analizēt pludmales iespējas un apdraudējumus, piedāvāt pludmales attīstības un atpazīstamības koncepciju, risināt pludmales zonējumus, labiekārtojumu, funkciju izvietošanu un tematiku, piemēram, kūrorts, klusā atpūta, ģimenes un bērni, izklaide, pikniki, aktīvais sports, serviss, dziedniecība, tirdzniecība, tūrisms, neskartā daba, diennakts, fortifikācija un citas tēmas.
Veidojot metus, jāparedz inženierkomunikāciju (ūdensvads, kanalizācija, elektroapgāde) perspektīvos trasējumus, jāiesaka, kā padarīt pludmali sasniedzamu, jārisina drošības un vides pieejamības jautājums, paredzot vismaz vienu īpaši aprīkotu peldvietu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Lai metu konkursa izstrādātāji labāk varētu sagatavot savus piedāvājumus, konkursa materiāliem ir pievienoti sabiedrības, uzņēmēju, valsts un pašvaldības institūciju atzinumi un ieteikumi. Būvvalde 2013. gada aprīlī un maijā rīkoja iedzīvotāju aptauju internetā. Aptaujas rezultāti arī ir pievienoti konkursa materiāliem.
Liepājas pludmale sastāv no divām telpiski atdalītām daļām — dienvidu un ziemeļu. Dienvidu pludmale ir 6,1 km gara teritorija no pilsētas dienvidu robežas līdz Dienvidu molam. Ziemeļu pludmale ir 5,9 km gara teritorija no Ziemeļu mola līdz pilsētas ziemeļu robežai.
Dienvidu pludmale, atbilstoši esošajam pludmales zonējumam, iedalāma piecās daļās - sērfotāju un kaitbordistu pludmale, Vecliepājas pludmale, Dienvidrietumu pludmale, sērfotāju un kaitbordistu pludmale un nūdistu pludmale.
Savukārt Ziemeļu pludmale, atbilstoši esošajam pilsētvides plānojumam, iedalāma sešās daļās.
Liepājas pludmale kļuvusi populāra jau 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā. Liepāju vairākkārt apmeklējuši Krievijas cari, kam sekojuši ierēdņi, galms un aristokrātija. Liepāja uzplaukusi kā kūrortpilsēta. 1870. gadā jūras piekrastē atklāta siltā jūras ūdens vannu iestāde un iesvētīts Jūrmalas parks, kam 19. gadsimta 90. gados Rīgas pilsētas galvenais dārznieks Georgs Kūfalts izstrādājis projektu. 1902. gadā pabeigta Peldu iestāde (arhitekts Pauls Makss Berči), kas darbojusies līdz 1994. gadam, kā arī izveidots vasarnīcu kvartāls ar Gulbju dīķi. 1886. gadā jūras krastā uzcelta pilsētas slimnīca (arī arhitekts Pauls Makss Berči), kas kopš 2005. gada ir Piejūras slimnīca.