Salīdzinot ar pagājušā gada vasaru, Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojā (LRTIB) apkalpoto klientu skaits pieaudzis par 19%.

Šā gada trijos vasaras mēnešos (jūnijs, jūlijs, augusts) vien pie tūrisma informācijas biroja darbiniekiem pēc informācijas klātienē vērsušies 9628 interesenti, informē LRTIB. 2012.gadā kopējais klātienē apkalpoto apmeklētāju skaits varētu sasniegt 15,6 tūkstošus, lēš tūrisma biroja speciālisti.

Ārzemju tūristu skaits šā gada deviņos mēnešos jau par 5% ir pārsniedzis pagājušā gada kopējo skaitu. Visvairāk viesu Liepājā šogad bijis no Lietuvas, Vācijas un Krievijas. Jau tradicionāli ar krietni mazāku apmeklētāju skaitu seko Polija, Francija, Lielbritānija, Igaunija un Nīderlande. Šogad pirmo reizi Liepāju apmeklējušo valstu pārstāvju sarakstam pievienojas Indonēzija un Irāna.

Kaut gan Liepājas tūrisma informācijas birojā (LRTIB) apkalpoto tūristu skaits pērn sarucis, kopējais reģistrēto ceļotāju skaits pieaudzis. Šogad pilsētas viesu skaits varētu vēl pieaugt, jo Liepājas pašvaldība īsteno pilsētas vēstnešu projektu.

Šogad Liepājas pilsēta sākusi jauno reklāmas kampaņu un ikvienam Latvijas iedzīvotājam piedāvā iespēju atbraukt ciemos pie īstiem liepājniekiem, informē Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Rīgā, Nacionālajā bibliotēkā notika iepazīstināšana ar Liepājas pilsētas jaunās vasaras sezonas aktualitātēm, un publiski tika paziņoti septiņi liepājnieki, kuri kļuvuši par Liepājas vēstnešiem un aicinās viesus no visas Latvijas izbaudīt nedēļas nogali vēju pilsētā.

Kopumā Liepāju klātienē izrādīs 7 liepājnieki: Marta Toode-Pusaudze un Vairis Pusaudzis parādīs aktīvās atpūtas iespējas vēju pilsētā, Ralfs Jēkabsons atklās Liepāju no jauna, Monta Glumane (Dienas Bizness žurnāliste) sarūpēs neaizmirstamu nedēļas nogali ar draudzenēm, Inguna Eņģele iepazīstinās ar Liepājas kultūras dārgumiem, Andris Lanka ar ģimeni ielūgs uz aizraujošu nedēļas nogali, Kristiāna Bumbiere parādīs labāko, ko jaunieši var darīt pilsētā, Annija Vētra un Oskars Tērauds atklās Liepājas sportiskāko pusi.

Ar plikumiem pa sniegu – tā tēlaini varētu raksturot Liepājas tūrisma nozares aktīvistu apņēmību atvilināt tūristu pūļus vismaz vasarā.

Neliels pilsētas mārketinga budžets, strauji krītošs iedzīvotāju skaits, zaudēts starptautiskās lidostas sertifikāts un nespēja panākt kaut cik pieņemamu pasažieru vilciena grafiku satiksmei ar galvaspilsētu. Tam pretī ir fanātiska Karostas Glābšanas biedrība, neatlaidīgi kultūras un sporta dzīves organizatori, nabadzībā lepnumu nezaudējušas viesnīcas un restorāni. Liepājā ir, iespējams, vienīgais deputāts Latvijā, kurš iesniedzis pašvaldībā savu tūrisma attīstības vīziju. Apzinoties plusus un mīnusus, Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) darbinieki apņēmušies jau šovasar Klaipēdas, Pleskavas un Kaļiņingradas ceļotājus pārliecināt tērēt savu naudu Liepājā.

Visvairāk tūristu Liepājā pērn bijuši no Lietuvas - 25,3%, otrajā vietā ir Vācija ar 22%, trešajā - Krievija ar 13,8% no kopējā pilsētas viesu skaita.

Salīdzinoši daudz tūristu bijis arī no Polijas, Spānijas, Francijas, Somijas un Igaunijas, liecina Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) apkopotie dati.

34 Liepājas naktsmītnes izmantojuši vairāk nekā 66 tūkstoši pilsētas viesu, kas ir lielākais nakšņojošo tūristu skaits pēdējo četru gadu laikā. Salīdzinoši - pirms krīzes, 2007. un 2008.gadā nakšņojošo tūristu skaits pārsniedza 70 tūkstošus. Vairāk nekā puse nakšņojošo tūristu bijuši vietējie - Latvijas iedzīvotāji. Gan vietējie, gan ārzemnieki vidēji pavadījuši Liepājā aptuveni pusotru diennakti.

14 tūrisma uzņēmēji izpelnījušies Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) pateicību par jaunām idejām un labu sadarbību ar LRTIB.

Uzņēmēju godināšana notika LRTIB, Kurzemes tūrisma asociācijas un Tūrisma Attīstības Valsts aģentūras (TAVA) rīkotā semināra ietvaros. Seminārs sniedza ieskatu tūrisma attīstības tendencēs Latvijā un Kurzemē, dalībniekiem bija iespēja degustēt Liepājas apkārtnes novadu uzņēmēju ražotos gardumus.

Kopā ar uzņēmējiem tika sumināti arī tūrisma nozares veicinātāji. Tā, piemēram, Pāvilostas tūrisma informācijas centrs atzīts par kvalitatīvāko tūrisma iestādi, bet etnogrāfijas lietu pārzinātāja Rucavā Sandra Aigare.

Ar Eiropas naudu turpmākajos gados varētu tikt stutēta kurortoloģija; atbalsts gan lielā mērā atkarīgs no pašvaldību un uzņēmēju aktivitātes.

Tiešs atbalsts kurortoloģijas iestāžu infrastruktūras modernizāšanai nav paredzēts, jo būvniecības izmaksas ir lielas, kas nozīmē, ka finansējums nesasniegs iecerēto mērķi – nonākt pie iespējami plašāka komersantu loka. Tādēļ Eiropas Komisija norādījusi, ka nacionāla līmeņa kultūras un tūrisma objektu būvniecībai finansējums jāplāno no nacionāliem vai privātiem līdzekļiem, DB norāda Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Ārvalstu investīciju piesaistes, tūrisma un eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs Jānis Volberts. Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele gan norāda, ka tieši infrastruktūras sakārtošanai, atjaunošanai un jaunu objektu būvniecībai līdzekļus vajag visvairāk. «Cik ilgi mārketēsim padomju laika iestādes?» retoriski jautā G. Ušpele. Vienlaikus viņa apliecina, ka uzņēmēji un pašvaldības, kas ieinteresētas kurortoloģijas attīstībā, jaunajā plānošanas periodā pēc iespējas efektīvāk centīsies izmantot finansējuma piedāvātās iespējas.

Kurzemes Biznesa inkubatora uzņēmums Blue Shock Taxi apņēmies šogad papildināt Liepājas sabiedriskā transporta piedāvājumu ar elektromobiļiem.

Uzņēmuma dibinātāja Arta Daugina mērķis ir ļoti ambiciozs, ņemot vērā, ka dibinātājs ir jauns cilvēks un sabiedrības pamatkapitāls – viens lats. Blue Shock Taxi , iespējams, būšot modernākais, precīzākais, kvalitatīvākais un ekoloģiskākais taksometru uzņēmums Eiropā. Patlaban finansējums tiek gatavots divu taksometru iegādei un strādāts pie finansējuma trešajam auto. Pēc rezervācijas autoražotāji ASV sola informēt par termiņu, kad elektrotaksometrus iespējams piegādāt. A. Daugins cer, ka tas varētu notikt jau vasarā. Izvēlēto auto modeļi esot komercnoslēpums, tomēr tie būšot no modernākajiem elektromobiļiem pasaulē un vizuāli atgādinās trešās sērijas BMW automašīnas, stāsta A. Daugins. Ievērības cienīgi ir šo auto tehniskie parametri.

Tūrisma sezonu Liepājā atklās 19.maijā, piedāvājot nakts ekskursiju Promenādes pieturzīmes. Otra iespēja būs doties Mazajā Kurzemes vīna tūrē.

19.maijā Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs (LRTIB) sadarbībā ar diviem Liepājas stāstniekiem un gidiem – Gunāru Silakaktiņu un Juri Raķi – piedāvās iespēju ne tikai pilsētas ciemiņiem, bet arī pašiem liepājniekiem pirmoreiz apmeklēt kuģu dokus Liepājas promenādē – padomju laikā slepenu militāru objektu, kur tika remontēti padomju militārie robežapsardzes kuteri. Šī būs viena no Liepājas promenādes pieturzīmēm, kas tiks apskatīta vairāk nekā divu stundu garajā nakts ekskursijā ar nosaukumu Promenādes pieturzīmes. Ekskursijas sākums plānots pulksten 22:00, informē Liepājas Reģiona tūrisma informācijas birojs.

Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs (LRTIB) ir pirmais publiskais nomas punkts Baltijā, kur pieejami Blue Shock Bike elektrovelosipēdi.

7.jūnijā LRTIB rīko publisku elektrovelosipēdu nomas prezentāciju Liepājas Rožu laukumā. Prezentācijā piedalīsies projekta Blue Shock Bike pārstāvis Artis Daugins, kurš sola informēt par plāniem paplašināt elektrovelosipēdu nomu arī ārpus Liepājas.

Plānots iepazīstināt interesentus ar to, kā darbojas vienotā klientu reģistra sistēma un paši elektrodivriteņi, kas aprīkoti ar GPS un GSM izsekošanas sistēmām, kā top e-gidi un kādas iespējas tie sniedz tūristiem, kā arī jaunumus saistībā ar Blue Shock Bike elektrovelosipēdu ražošanu un tirdzniecību Liepājā un Latvijā.

«Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja velonomas punkts ir galvenais, kurā testēsim savas jaunās tiešsaistes nomas un vienotās klientu reģistra sistēmas darbību. Labu rezultātu gadījumā šāda sistēma ļaus Blue Shock Bike elektrodivriteņus iznomāt jebkur Baltijā kādā no mūsu reģistrētajiem nomas punktiem un atgriezt velosipēdus jebkurā citā nomas punktā Baltijā. Šāda veida sistēma klientiem ļaus savus brīvdienu braucienus plānot pat nedēļu un mēnešu garumā, bez uztraukuma, kur paliks nomātais elektrodivritenis,» stāsta A.Daugins.

Kurzemes Biznesa inkubatora uzņēmums Blue Shock Taxi jau šajā mēnesī gatavojas ieviest Liepājā jaunu tūrisma produktu - elektrovelosipēdu nomu.

Uzņēmums sadarbībā ar SIA NK Konsultāciju birojs un Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroju (LRTIB) realizējis projektu Blue Shock Bike, kas ietver elektrovelosipēdu nomu, elektrovelosipēdu papildu aprīkojuma prototipēšanu, jaunu elektrovelosipēdu izstrādi un iespējamo ražošanu. Plānots iegādāties 10 velosipēdus, kurus varēs iznomāt LRTIB un Liepājas Olimpiskajā centrā. Tāpat sāktas sarunas ar viesnīcām par šā pakalpojuma ieviešanu, db.lv pastāstīja SIA Blue Shock Taxi dibinātājs Artis Daugins. Savukārt SIA NK Konsultāciju birojs vadītājs Neils Kalniņš norādīja, ka jaunais pakalpojums būs laba reklāma Liepājai, turklāt dos iespēju ar velosipēdu izbraukāt Liepājas veloceliņus ne tikai aktīvā vecuma tūristiem, bet arī padzīvojušiem un mazaktīviem cilvēkiem, kam ir nogurdinoši mīt pedāļus. Nākotnē šis transports varētu kļūt par ērtu transporta līdzekli ikvienam pilsētniekam. Viena standarta elektrovelosipēda cena ir no 1100 eiro līdz 2000 eiro. Projektā paredzētais pirmais velosipēds tapis Spānijā, taču nākamos, iespējams, uzņēmums iegādāsies Vācijā, kur tiem esot augstāka kvalitāte. Velosipēdus plānots aprīkot ar GPS, kā arī būs iespēja pieslēgt iPad, lai iegūtu maršrutu norādījumus.

2013. gadā Liepājas reģiona Tūrisma informācijas biroju (LRTIB) apmeklējuši 19 783 tūristi, kas ir lielākais apmeklētāju skaits visā Tūrisma informācijas biroja pastāvēšanas vēsturē. Vērtējot pret 2012 gadu, biroja apmeklētāju skaits pieaudzis par 22%.

Visvairāk tūristu biroju apmeklējuši jūnijā, jūlijā un augustā, kad Liepājā notiek daudz pasākumu, ir piemērots laiks atpūtai pludmalē, un ir atvaļinājumu laiks lielai daļai strādājošo gan Latvijā, gan Eiropā.

Visvairāk birojā pēc informācijas iegriezušies tūristi no Lietuvas (24,81%), Vācijas (17,98 %), Krievijas (20,12%). 2013. gadā palielinājies arī Somijas, Lielbritānijas, Nīderlandes un ASV tūristu skaits tūrisma informācijas birojā.

Šogad populārākajos un apmeklētākajos pasākumos Liepājā līdera vietu ieņem Starptautiskais rallijs „Kurzeme” (ap 35 000 apmeklētāju) un un mūzikas festivāls „Summer Sound” (ap 25 000 apmeklētāju. Ar atzinību tiek novērtēta arī izstāde „Ražots Liepājā”, kas pulcēja kopumā ap 30 tūkst. dalībnieku un apmeklētāju.

Jaunajā tūrisma sezonā Liepājā iecerēts akcentēt etnisko tūrismu un pakalpojumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tāpat tūrisma nozare cer uz gardēžiem.

Liepājas Jūrmalas parkā līdz tūrisma sezonas sākumam būs uzstādītas divas taktilās kartes. Zilā karoga pludmalē būs izveidota peldvieta cilvēkiem ar kustību traucējumiem: ratiņkrēsliem piemērota laipa ļaus nokļūt pludmalē, bet īpašā krēslā invalīdi varēs izbaudīt peldi jūrā. Šī peldvieta būs aprīkota ar audio bojām.

Jaunums ekskursiju piedāvājumā būs Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja izveidotais pilsētas apskates maršruts neredzīgajiem un vājredzīgajiem īpaši apmācītu gidu pavadībā. Tas iekļauj nozīmīgākos Liepājas centra apskates objektus un sniedz iespēju izjust Liepāju ar dzirdi, tausti un ožu. Papildu drošību pilsētā sniedz ar skaņas signāliem aprīkotie luksofori pie gājēju pārejām un citi vides pieejamības elementi.

Mazs rundālītis rožu un liels, neizmantots pilsētvides potenciāls – tāds patiesībā ir grupas Līvi apdziedātais Rožu laukums Liepājā.

Laukums pilsētas centrā savu nosaukumu un funkcijas laika gaitā ir mainījis ne reizi vien. 1797. gada Liepājas plānā tas nosaukts par Neue Markt jeb Jauno tirgu. Taču 1910. gadā pašvaldība nolēma laukumā izveidot atklātu dārzu ar rozēm, bet tirgu pārcelt kvartālu tālāk. Tika iestādīti ap 500 rožu stādu, un 1911. gadā laukumu nosauca par Rožu laukumu. 1945. gadā tas pārtapa par Uzvaras laukumu, bet kopš 1988. gada, ar vārdiem «Liepājas klēpī visi vēji ligzdu sev vij, un dvēselē – Rožu laukums,» romantisko nosaukumu atkal saulītē izcēla dzejnieks Aivars Neibarts un grupa Līvi. Lielu daļu apbūves laukums zaudēja Otrajā pasaules karā. Padomju gados tukšo robu izlika betona plāksnēm un uzstādīja Ļeņina pieminekli, turklāt projektētāji jauši vai nejauši to bija ieriktējuši tā, ka, pa gabalu skatoties, tautu vadonis turēja rokās blakus esošās Sv.Trīsvienības baznīcas krustu. Tagad te ir lielākā bezmaksas autostāvvieta pilsētā un palaikam aktualizējas ambiciozi apbūves projekti. 1999. gadā pašvaldība pēc arhitekta Andra Kokina projekta rekonstruēja Rožu laukumu, izveidojot simbolisku rožu rundāli, ap kuru virknējas Liepājas sadraudzības pilsētu ģerboņi. No rundāļa uz visām pusēm stiepjas zināmākie Liepājas maršruti ar bruģī iestrādātu metāla noti – Zivju iela ar nu jau ilgāku laiku slēgto, taču tik un tā reprezentatīvo Rokkafejnīcas ēku un Mūziķu slavas aleju, uz ziemeļrietumiem stiepjas agrāk rosīgā, tagad noskumusī Graudu iela, bet, izejot cauri Tirgoņu jeb gājēju ielai, tieši uz jūru ved Peldu iela. Ziemeļu – dienvidu virzienā pa Lielo ielu garām Liepājas Universitātei un senākajam lielveikalam Kurzeme aizdun vienīgās līnijas tramvajs. Rožu laukuma aizmugurē ir romantiskā, bruģētā Stendera ieliņa ar vēsturiskām – gan noplukušām, gan uzpucētām – lielām un mazām ēkām. Rožu laukums ir kā sirds, no kuras uz visām pusēm stiepjas asinsvadi, taču to pulss ir neritmisks.

Reaģējot uz pieprasījumu, Liepājā strauji aug naktsmītņu piedāvājums. Cenas turas zemākas nekā kaimiņiem

Liepājā 2017. gadā ir nakšņojuši vairāk nekā 90 tūkstoši tūristu, kas ir par 3,57% vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Audzis gan Latvijas, gan ārvalstu ceļotāju skaits, un arī uzturējušies Liepājā tie ilgāk nekā iepriekšējos gados. Taču Liepājā naktsmītņu sektorā ir ļoti liels apartamentu īpatsvars, īpaši vasarā, no kuriem netiek ievākti statistikas dati, norāda Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) vadītāja Inta Šoriņa. Tas nozīmē, ka viesu skaits ir ievērojami lielāks, tomēr naktsmītņu cenas Liepājā ir vienas no zemākajām Baltijas jūras piekrastes reģionā. Tūrisma uzņēmēji norāda uz nereģistrēto dzīvokļu īpašnieku iespējamo dempingu, kas piespiež arī viesnīcniekus turēt zemas cenas. Vienlaikus viesu vērtējumi specializētajās interneta vietnēs booking.com un airbnb.com Liepājas naktsmītnēm ir salīdzinoši augsti.

Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojā martā, sagaidot Liepājas 388.dzimšanas dienu, sāks tirgot pilsētas suvenīrus - himnas Pilsētā, kurā piedzimst vējš tēlu miniatūras.

Pirmais suvenīrs būs Telefonista miniatūra, ko izgatavojis mākslinieks Edijs Ābele pēc domes sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas iniciatīvas. Telefonists bija brīnišķīgs mūziķis, kurš sacerējis dziesmu Tikai no tevis nav vēstules, tā Liepājas himnas tēlu atklāšanas svētkos liepājniekiem sacīja komponists Imants Kalniņš.

Liepājas dome šo suvenīru jau no pagājušā gada beigām pasniedz ārvalstu viesiem un sadarbības partneriem kā vienu no pilsētas simboliem. Plānots, ka šī tradīcija tiks turpināta, un nākamais suvenīrs no himnas tēlu klāsta tiks izgatavots Laivinieks. Suvenīri tiek iesaiņoti ar rokām darinātās kartona kastītēs, kurām klāt pievienoti himnas vārdi. Suvenīra cena būs aptuveni 16 lati, db.lv informēja LRTIB.

FIA Eiropas rallija čempionāta otrā (Latvijas) posma biļetes tiek pirktas aktīvi, un no janvāra tām paaugstinātas cenas.

Sākotnējā biļetes cena bija 10 Ls. Līdz 31. janvārim biļetes cena uz visiem ātrumposmiem ir 14 Ls bet rallija laikā - 18 Ls. Biļeti uz atsevišķu ātrumposmu pie tā ieejas varēs iegādēties par 8 Ls, ziņo rallija organizatori.

Biļešu oficiālās tirdzniecības vietas ir Tūrisma informācijas biroji Kurzemē. Liepājā pārdoti jau vairāki simti biļešu, db.lv informēja LRTIB pārstāve Zane Gaile. Liela interese par ralliju esot arī Talsos un citviet Kurzemē.

Db.lv rakstīja, ka lēmumu atbalstīt FIA Eiropas rallija čempionāta (Intercontinental Rally Challenge) otrā posma rīkošanu Latvijā pieņēma gan Liepājas, gan Ventspils pašvaldība, atvēlot šim notikumam 100 tūkstošus eiro no pilsētas budžeta. Rallija otrais posms norisināsies no 1. līdz 3. februārim Liepājā, Kuldīgas novadā un Ventspilī. 1.februārī Liepājā notiks sacensību atklāšana un sportistu parādes brauciens cauri Liepājas centram. Skatītāji varēs apmeklēt arī īpašu Liepājas pilsētas skatu punktu Vecpils krosa trasē. Vienlaikus ar FIA Eiropas rallija čempionātu tiks aizvadīti arī pirmie divi Latvijas rallija čempionāta posmi. Līdzjutēji rallija notikumiem varēs sekot arī Eurosport un TV6 kanālos, kur tiks atspoguļoti katras rallija dienas notikumi.

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Apkopojot Igaunijas Tūrisma padomes datus par 2014. gadu, redzams, ka ievērojami palielinājies ārvalstu tūristu skaits. Visievērojamāk pērn palielinājies vācu tūristu segments, bet kā nākamie Igauniju visvairāk iemīļojuši tieši Latvijas tūristi.

Kā liecina Igaunijas Tūrisma padomes datu apkopojums, 2014. gads tūrisma nozarē bijis veiksmīgākais pēdējo piecu gadu laikā. Igaunijā pērn 1,98 miljoni ārvalstu tūristu izmantoja šīs valsts naktsmītņu pakalpojumu, kas ir par 2% vairāk nekā 2013. gadā. Kopumā naktsmītņu pakalpojumi izmantoti 3,92 miljonus reižu, kas liecina par to, ka vairākums tūristu Igaunijā izvēlas pavadīt vairākas naktis. Turklāt 2014. gadā rekords sasniegts gan reģistrēto ārvalstu, gan vietējo tūristu kategorijās. Kopumā visvairāk palielinājies vācu tūristu skaits, kuri pērn izmantojuši naktsmītņu pakalpojumus, tam seko Latvijas, ASV un Japānas tūristi.

Veiksmīgo gadu apliecina arī Igaunijas Bankas dati – ar 1,39 miljardu eiro tūrisma ieņēmumiem 2014. gads bijis veiksmīgākais pēdējo 4 gadu laikā.

Jūrmalā tūristi uzturoties ilgāk nekā vidēji citur valstīs. Šā gada pirmajā pusgadā Jūrmalas naktsmītnēs kopumā nakšņojuši 53,79 tūkst. tūristu, kas ir par 12% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, un par 15% vairāk nekā otrajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No kopējā ceļotāju skaita 32% ir tūristi no Latvijas, bet 68% – ārvalstu viesi. Valstī kopumā otrajā ceturksnī tūristu nakšņojumu skaits sasniedzis 909,6 tūkst., kas ir par 7% vairāk nekā pērn gada otrajā ceturksnī, bet Jūrmalā nakšņojumu skaits sasniedzis 115,6 tūkst., kas ir par 15,8% vairāk nekā laikā no aprīļa līdz jūnijam gadu iepriekš. Tūristi Jūrmalā vidēji uzkavējušies 3,5 naktis.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis norāda, ka salīdzinājumā ar visā Latvija tūrisma mītnēs apkalpoto tūristu skaitu esot redzams, ka Jūrmalā apkalpoto tūristu un nakšņojumu skaits, kā arī viesu uzturēšanās ilgums palielinājies daudz vairāk nekā Latvijā kopumā. Pēc viņa domām, tas apliecinot to, ka arvien pieaugot veselības tūristu skaits, kuri kūrortpilsētā izmanto kūrortrehabilitācijas un spa pakalpojumus, kā arī uzņēmumiem pievilcīgs šķietot Jūrmalas piedāvājums darījumu tūrismā.

Patlaban Ēģiptes kūrortos ir 460 tūristi no Latvijas - Šarm eš Šeihā atrodas 270, bet Hurgadā - 190 tūristi.

Kā šodien preses brīfingā informēja aviokompānijas airBaltic viceprezidents Jānis Vanags, tūristus no Šarm eš Šeihas Latvijā varētu nogādāt ar diviem reisiem, ja tiks dota atļauja veikt lidojumus.

Patlaban airBaltic reisus uz Šarm eš Šeihu neveic, kamēr netiks dota atļauja no kompetentajām iestādēm. Šodien Civilās aviācijas aģentūrā notiek sēde, kurā šis jautājums tiks izlemts. Lēmums var būt gan aizliedzošs, gan rekomendējošs.

Ja atļauja tiks dota, airBaltic esot gatava lidot uz Šarm eš Šeihu jau rīt. Pagaidām tūristi ir izmitināti viesnīcās. Šos izdevumus segs airBaltic un tūroperators Tez Tour. Vanags prognozēja, ka pozitīvā gadījumā reiss uz Šarm eš Šeihu varētu notikt rīt plkst.9. Interesenti tiek aicināti sekot līdzi airBaltic sociālajos tīklos, kur šodien vakarā visoperatīvāk tiks publiskota jaunākā informācija.

Rietumu sankciju ietekmē pērn sagruvusi Krievijas tūrisma nozare, ceturtdien secinājusi Krievijas Tūrisma operatoru asociācija.

2022.gadā Krieviju apmeklēja tikai 200 100 ārzemju tūristi, kas ir par 96,1% mazāk nekā gados pirms pandēmijas.

"Iemesli ir skaidri: slēgtās debesis starp Krieviju un lielāko daļu Eiropas valstu, kā arī neiespējamība Krievijā izmantot ārvalstīs izdotās "Visa" un "Mastercard" kartes," norādīja asociācija.

Lielākā daļa Eiropas slēdza savu gaisa telpu Krievijas lidmašīnām dažas dienas pēc tam, kad Krievija 2022.gada februārī atkārtoti iebruka Ukrainā.

Krievijas nacionālā lidsabiedrība "Aeroflot" no 2022.gada marta pārtrauca visus ārvalstu reisus, bet pēcāk pakāpeniski atjaunoja lidojumus uz valstīm, kurus Maskava uzskata par draudzīgām.

Tūrismu negatīvi ietekmēja arī Ķīnas stingrie ierobežojumi cīņā ar Covid-19.

No kopējā ārvalstu tūristu skaita Latvijā, divas trešdaļas (64,3%) veido Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu tūristi. Otra lielākā tūristu plūsma ir no postpadomju valstīm. Lielākā tūristu daļa (apmēram 70%) ir vecuma grupā no 26 līdz 59 gadiem.

To atklāj Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) sadarbībā ar Latvijas augstskolām un tirgus un socioloģisko pētījumu aģentūru Latvijas fakti veiktās ārvalstu tūristu aptaujas rezultāti.

ES dalībvalstu tūristu vidū 20,1% bija no tuvākajām kaimiņzemēm – 13,8% viesu nāca no Lietuvas, bet 6,2% no Igaunijas. Ziemeļvalstu tūristi veidojuši 10,3%. Visvairāk pārstāvēta bija Zviedrija (4,9%), Somija (3,6%), un Norvēģija (1,3%).

Rietumeiropas valstu iedzīvotāju vidū kā biežākie Latvijas apmeklētāji izceļas vācu tūristi (13,7%), bet otra biežāk sastapto Rietumeiropas tūristu mītnes zeme bija Lielbritānija (5,1%).

Savukārt 27.1% aptaujas dalībnieku mītnes zeme ir kāda no bijušajām PSRS republikām, kur dominējošo vietu ieņem tūristi no Krievijas, kas kopumā veidoja būtiskāko vienas valsts tūristu kopu – 23.3%.

Latvijas iedzīvotājiem vietējos ceļojumos populārākais galamērķis ir Latgale, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma atzina Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Kopumā ceļošana pa Latviju izraisot arvien lielāku interesi gan ārvalstu, gan vietējiem tūristiem. Pērn reģionālais tūrisms palielinājies par aptuveni 17%.

Kā atzina Ziemele, Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk no sirds priecājas par lauku tūrisma iespējām un ceļo vairāk. Populāra esot laivošana, velotūrisms, kā arī pārgājieni, pēdējiem no tiem gan pietrūkstot infrastruktūras.

Iecienītākais reģions Latvijas tūristiem ir Latgale. Tās tiešie konkurenti esot Sāremā sala Igaunijā un Kuršu kāpa Lietuvā.

Arī ārvalstu tūristiem Latvija kļūstot arvien populārāka, jo ir labs un interesants galamērķis.

Kā norādīja Lauku ceļotāja vadītāja, ārvalstu tūristi ir labi maksātāji un uzturas ilgi. Daudz Latviju apmeklējot Vācijas tūristi. Visdevīgākie gan esot japāņu tūristi, bet to ir maz. Pēdējā laikā arī lietuvieši sākuši «atstāt» naudu Latvijas tūrisma objektos.

Par spīti pasaulē notiekošajam saistībā ar Covid-19, Pāvilosta vasaras sezonu aizvadīja vēl aktīvāk. Šo faktu apstiprina Centrālās statistikas pārvaldes datubāze, kur 2020. gada 2. un 3. ceturkšņa dati par viesu māju, viesnīcu un citu tūristu mītņu apmeklētību pārsniedza 2018. un 2019. gada statistikas datus.

Pasaulē notiekošais saistībā ar Covid-19 pandēmiju, kuras dēļ tika ieviesti dažādi ierobežojumi, smagi skāra arī tūrisma nozari. Tomēr ieviestie pārvietošanās ierobežojumi ļāvuši attīstīties vietējam tūrismam. Pozitīvas sekas izjuta arī tā dēvētā vasaras paradīze – Pāvilosta, kur vasaras sezonā netika reģistrēts neviens Covid-19 slimnieks.

Aizvadītā vasara liek izdarīt dažādus secinājumus par tūrisma nozari Pāvilostā. Atpūtnieku aizvadītajā vasarā bija krietni vairāk, nekā ierasts. Tomēr, pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, kopš 2020. gada 3. marta līdz pat 2020. gada 23. oktobrim netika reģistrēts neviens Covid-19 gadījums.

Arī lielam testēšanas pieprasījumam nebija pamata. Tūrisma nozarei Pāvilostā attīstoties un pilnveidojoties, nākas saskarties ar dažāda veida pārmaiņām. Svarīgi, augot pieprasījumam, ir paplašināt piedāvājumu un rūpēties par dažādu problēmu savlaicīgu risinājumu. Arvien vairāk ceļotāju izvēlas apskatīt dažādas lauku teritorijas un izmantot tur piedāvātās iespējas. Aptaujājot kafejnīcu vadītājus un darbiniekus, ir skaidrs, ka peļņa palielinājusies.

Ārvalstu tūristi Igaunijā pērn iztērēja 1,23 miljardus eiro, kas ir par 178 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gadā, liecina Igaunijas centrālās bankas dati.

Kopumā ārvalstu tūristi Igauniju pērn apmeklēja nepilnus četrus miljonus reižu, kas ir par 13% vairāk nekā 2022.gadā, tomēr par trešdaļu mazāk nekā pirms pandēmijas 2019.gadā.

85% tūristu Igaunijā pērn bija no Eiropas Savienības valstīm, un to skaits gada laikā pieauga par 17%. Tūristu no Somijas skaits sasniedza 1,75 miljonus, kas ir par 21% vairāk nekā 2022.gadā. Savukārt cilvēku no valstīm, kas nav Eiropas Savienībā, skaits Igaunijā pērn gada salīdzinājumā samazinājās par 5%. Lielākā valsts ārpus ES, no kuras ieradās tūristi, bija Lielbritānija ar 128 000 tūristu, kas ir par ceturtdaļu vairāk nekā 2022. gadā.

Salīdzinājumā ar 2022.gadu vienas dienas apmeklējumu skaits pieaudzis par 200 000, veidojot 39% no kopējā ārvalstnieku apmeklējumu skaita. Savukārt braucienu ar nakšņošanu skaits pieaudzis par 11%, un vidējais brauciens bija 3,4 dienas.