Par spīti pasaulē notiekošajam saistībā ar Covid-19, Pāvilosta vasaras sezonu aizvadīja vēl aktīvāk. Šo faktu apstiprina Centrālās statistikas pārvaldes datubāze, kur 2020. gada 2. un 3. ceturkšņa dati par viesu māju, viesnīcu un citu tūristu mītņu apmeklētību pārsniedza 2018. un 2019. gada statistikas datus.
Pasaulē notiekošais saistībā ar Covid-19 pandēmiju, kuras dēļ tika ieviesti dažādi ierobežojumi, smagi skāra arī tūrisma nozari. Tomēr ieviestie pārvietošanās ierobežojumi ļāvuši attīstīties vietējam tūrismam. Pozitīvas sekas izjuta arī tā dēvētā vasaras paradīze – Pāvilosta, kur vasaras sezonā netika reģistrēts neviens Covid-19 slimnieks.
Aizvadītā vasara liek izdarīt dažādus secinājumus par tūrisma nozari Pāvilostā. Atpūtnieku aizvadītajā vasarā bija krietni vairāk, nekā ierasts. Tomēr, pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, kopš 2020. gada 3. marta līdz pat 2020. gada 23. oktobrim netika reģistrēts neviens Covid-19 gadījums.
Arī lielam testēšanas pieprasījumam nebija pamata. Tūrisma nozarei Pāvilostā attīstoties un pilnveidojoties, nākas saskarties ar dažāda veida pārmaiņām. Svarīgi, augot pieprasījumam, ir paplašināt piedāvājumu un rūpēties par dažādu problēmu savlaicīgu risinājumu. Arvien vairāk ceļotāju izvēlas apskatīt dažādas lauku teritorijas un izmantot tur piedāvātās iespējas. Aptaujājot kafejnīcu vadītājus un darbiniekus, ir skaidrs, ka peļņa palielinājusies.
Audzis arī neapmierināto klientu skaits, jo gatavība tik lielam cilvēku pieplūdumam ne vienmēr ir iespējama, ņemot vērā ēdināšanas pakalpojumu resursus Pāvilostā. Līdzīgus secinājumus par peļņas pieaugumu izdarīja arī viesu māju un viesnīcu īpašnieki. Tūrisma informācijas centra vadītāja uzsver, ka svarīgi būtu, lai arī vietējie iedzīvotāji, uzņēmēji vairāk veidotu savus piedāvājumus, jo pašlaik rodas situācija, ka lielu daļu tūrisma pakalpojumu veido un sniedz uzņēmēji no citām pilsētām.
Cilvēkiem patīk vasaru pavadīt Pāvilostā un izbaudīt visas piedāvātās atpūtas iespējas. Aizvadītā vasaras sezona šo faktu labi apstiprina. Par to liecina ne tikai tūristu skaita palielināšanās, bet arī īpašumu iegāde pilsētā, vasaras māju būvniecība, kas pēdējo gadu laikā kļūst arvien aktīvāka. Tomēr, vasarai aizejot, Pāvilostā vairs nav ne miņas no ierastās kņadas. Visspilgtāko kontrastu var sajust, salīdzinot vasaru un ziemu. Vasara aizrit rosībā un kustībā, savukārt ziema – klusumā un mierā.
Pārpildītās tūristu mītnes Pāvilostā
Kurzemes piekrastes mazpilsēta Pāvilosta pēdējo gadu laikā kļuvusi par arvien iecienītāku tūristu un atpūtnieku galamērķi. Pāvilostu apmeklē gan tūristi no ārvalstīm, gan atpūtnieki no Latvijas. Tūristi ierodas dažādos veidos. Vieni mēro tālu ceļu ar dzīvojamo treileri, citi, nebaidoties no grūtībām, kājām apstaigā Baltijas jūras piekrasti. Vēl kāds atbrauc ar velosipēdu, atkuģo jahtā vai atlido ar helikopteru.
2020. gada vasaras sezona nav izņēmums – kā ik vasaru, arī šogad Pāvilostā bijis liels cilvēku pieplūdums. Pēc Tūrisma informācijas centra datiem, aizvadītā vasaras sezona iesākusies nedaudz vēlāk nekā citus gadus, jo pietrūkušas skolēnu grupas, velotūristi un ārvalstu ceļotāji kemperos, kuri parasti ierodas jau maija sākumā.
Latviešu ceļotāji gan Pāvilostu apmeklēja agrāk, jo iekšējās robežas netika slēgtas. Savukārt ārzemju tūristi ieradušies pēc ārējo robežu atvēršanas. Īpaši varēja novērot igauņu un lietuviešu tūristus, kuri pēc ierobežojumu atcelšanas steidzās izmantot visus tūrisma pakalpojumus, kādi vien bija iespējami.
No jūnija beigām līdz augusta noslēgumam ļoti aktīvi ceļoja vietējie tūristi – Latvijas iedzīvotāji. Lai arī ārvalstu tūristu skaits šogad samazinājās, kopumā šajā sezonā tūristu bijis krietni vairāk, liecina vietējo viesu māju īpašnieku aptauja, kā arī Pāvilostas Tūrisma informācijas centra vadītājas Mairitas Tumpeles stāstītais.
Naktsmītnes laika posmā no Līgo svētkiem līdz vasaras beigām bija noslogotas. Bieži vien, īpaši nedēļas nogalēs, radās situācijas, kad tūristiem nebija, kur pārnakšņot, jo visas naktsmītnes bija aizpildītas. Jāpiebilst, ka rezervācijas Pāvilostas viesnīcās un viesu namos bieži tiek veiktas jau gadu iepriekš, kas apstiprina Pāvilostas kā vasarnieku pilsētas pieprasījumu.
Baltijas burbuļa faktors
Lielu apmeklētāju skaitu novēroja arī vietējās kafejnīcās un restorānos, vasaras sezonu uzsākot maija sākumā. Vietējo ēdināšanas pakalpojumu iestāžu darbinieki un vadītāji apstiprina, ka arī pie viņiem šovasar bija jūtams izteikti lielāks apmeklētāju skaits, norādot uz Baltijas burbuļa faktoru. Savukārt Pāvilostas novadpētniecības muzejs ārkārtas situācijas laikā apmeklētājiem bija slēgts. Pirmie apmeklētāji ieradās 2020. gada 21. maijā.
Muzeja vadītāja Irina Kurčanova pastāstīja, ka šovasar individuālo apmeklētāju skaits pieaudzis salīdzinājumā ar 2019. gadu, savukārt tūristu grupu skaits samazinājies par 20%. Šīs izmaiņas jāskaidro ar ārvalstu tūristu skaita samazināšanos, bet jāuzsver, ka 93% apmeklētāju bijuši Latvijas iedzīvotāji. Arī muzejā, tāpat kā visur citur Pāvilostā, izteikti bija izjūtams igauņu un lietuviešu tūristu skaita pieaugums.
Krasas pārmaiņas 2020. gada vasaras sezonā piedzīvoja arī Pāvilostas jahtu osta. Pandēmijas ietekmē trīsreiz samazinājās ārvalstu jahtu skaits, jo noteiktā pašizolācija liedza ceļotājiem nokāpt no savām jahtām. Aizvadītā vasaras sezona liek uzdot jautājumu: vai Pāvilostas infrastruktūra ir gatava uzņemt tik lielu cilvēku skaitu un parūpēties par drošu vidi gājējiem, velosipēdistiem, automašīnu un citu pārvietošanās līdzekļu vadītājiem?
Pāvilostas infrastruktūra visā pilsētas teritorijā neparedz gājēju ietves, velosipēdu celiņu nav nemaz. Pāvilostā, saskaņā ar 2020. gada sākuma datiem, dzīvo vien 881 iedzīvotājs. Taču vasarā, ierodoties tūristiem un atpūtniekiem, pilsēta tiek pārpildīta. Vietējo iedzīvotāju viedokļi dalās. Vieni pauž, ka Pāvilosta spēj uzņemt lielu skaitu tūristu, infrastruktūru neizceļot kā problēmu. Citi uzskata, ka Pāvilosta nav gatava uzņemt tik daudz cilvēku kā aizvadītajā vasarā.
Problēmsituācijas izraisa dažādi aspekti, piemēram, ietvju trūkums, velosipēdu celiņu neesamība, kā arī cilvēku neuzmanība. Problemātiska ir Pāvilostas vēsturiskā centra teritorija, kā arī ielas, pa kurām atpūtnieki pārvietojas visbiežāk. Liela problēma ir arī stāvvietu un stāvlaukumu trūkums. Aizvadītā vasara apstiprināja, ka ar trijiem pieejamajiem stāvlaukumiem visvairāk apmeklētajā Pāvilostas daļā - jūras zonā - vairs nav pietiekami.
Pāvilostas Tūrisma informācijas centra vadītāja uzsver, ka viens no mērķiem, lai uzlabotu tūristu apstākļus Pāvilostā, ir infrastruktūras pielāgošana. Infrastruktūras problēmas nav specifiska parādība tikai Pāvilostā, bet gan visā Eiropā, tādēļ ir svarīgi par šo problēmu runāt un mēģināt rast risinājumus.