Patērētāji ir un būs tie, kuri ar savu pirkumu izdara izvēli par labu pašmāju vai importētās pārtikas iegādei, vienlaikus straujas inflācijas apstākļos pircēji bieži vien izvēlas produktus, kuriem ir zemāka cena, ko spēj piedāvāt bieži vien ārvalstu ražotāji.
Kā iespējams būtisks tirgus pārdales brīdis tiek uzskatīts laiks, kurā strauji aug inflācija, un tāda liela pārtikas ražotāja valsts kā Polija ir īstenojusi pasākumus, kuri uzlabo šīs valsts ražotāju, tostarp pārtikas produktu ražotāju, konkurētspēju.
Plānāki maciņi balso par lētāko
“Ja maizes un kulinārijas izstrādājumu ražošanā sīvi spēkojas vietējie ražotāji, jo maize nav eksporta prece, tad piena un piena izstrādājumu sadaļā pašmāju produkcijai ir jāiztur ļoti asa konkurence ar citu valstu produktiem. Arī gaļas tirgū konkurence ir asa, jo jākonkurē arī ar importa produkciju,” situāciju vērtē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Viņa norāda, ka signāli, ko saņem no ražotājiem, nav iepriecinoši, – tirgotāju politika nav labvēlīga Latvijas pārtikas ražotājiem un mūsu valsts ekonomikai. Labi redzam, ka visas cenas pieaug, līdz ar to iedzīvotāju rocība sarūk un samazinās arī līdzekļu apjoms, ko mājsaimniecības var atļauties tērēt pārtikas iegādei. “Vienkāršiem vārdiem sakot, patērētāji veikalos par precēm balso ar saviem maciņiem – tā kā maciņi ir plānāki, tad arvien vairāk pircēju priekšroku dod lētākajiem pārtikas produktiem. Iespēja, ka lētākais būs importa produkts, ir ar pieaugošu tendenci,” tā I. Šure.
Viņa atgādina: ja izejvielu cenas ir augšā, elektrība, gāze, loģistika tāpat, tad neizbēgami pārtikas ražotāji ir spiesti celt cenas. “No vairākiem ražotājiem esam saņēmuši ziņas, ka viņu piegādes veikaliem ir apturētas bez jebkādiem paskaidrojumiem un diskusijām ar ražotāju, ko vēl varētu šādā situācijā darīt. Diemžēl tirgotāji rīkojas no spēka pozīcijām un vienkārši izslēdz no veikalu plauktiem konkrētus produktus, jo ir vietā atraduši lētāku importa preci. Varam novērot, ka vietējā ražojuma preču veikalu plauktos kļūst mazāk, jo tirgotāji ir izvēlējušies šādu drastisku stratēģiju,” tā I. Šure.
Vienlaikusir jautājums – ko tas nozīmē Latvijas ekonomikai? “Ja ražotājiem būs jāslēdz ražotnes, jāatlaiž darbinieki, tas būs vēl smagāks trieciens valsts ekonomikai. Saprotams, ka lielie ražotāji ārzemēs, kur patēriņa tirgus ir neskaitāmas reizes lielāks, var preci saražot lētāk,” skaidro I. Šure. Šajā situācijā, viņasprāt, būtu svarīgi, ka veikali nesamazinātu Latvijas preču īpatsvaru veikalu plauktos un dotu iespēju pircējiem izvēlēties.
Visu rakstu lasiet 8.februāra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
