Līdz ar 2013. gada iestāšanos Tallina kļuvusi par pirmo galvaspilsētu pasaulē, kas saviem iedzīvotājiem sabiedrisko transportu ļauj izmantot bez maksas.

Pārejas periodā pirmās dienas Tallinas autobusos, trolejbusos un tramvajos pastiprināti dežūrēs municipālās policijas darbinieki, kas palīdzēs pasažieriem aprast ar jauno sistēmu, vēsta Postimees.

Tallinas Municipālās policijas darbinieki vienu nedēļu divu cilvēku komandā Tallinas sabiedriskajā transportā dežūrēs no 2. līdz 5. janvārim. Tāpat tiks izplatītas sabiedriskā transporta lietošanas pamācības.

Postimees arī ziņo, ka pirmajās nedēļās kontrole sabiedriskajā transportā nebūs «tik stingra», taču tas nenozīmējot, ka Tallinas sabiedrisko transportu var izmantot bez biļetes - bezmaksas vai maksas.

«Es ceru, ka visiem mums jaunajā situācijā mēs spēsim panākt mierīgu sadarbību, lai atrisinātu visas iespējamās problēmas,» norāda Tallinas Municipālās policijas vadītāja Monika Randa.

Rīgā nevarēs ieviest Tallinas bezmaksas sabiedriskā transporta ideju «viens pret viens», jo Tallina ir daudz kompaktāka pilsēta un pastāv arī citas būtiskas atšķirības pilsētas pārvaldē, turklāt, lai Rīgā ieviestu bezmkaksas sabiedrisko transprotu, būtu nepieciešama papildu dotācija uzņēmumam Rīgas Satiksme 35 – 50 milj. Ls apmērā, portālam Db.lv stāstīja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks.

Aprīļa vidū Rīgas domes (RD) Satiksmes departamenta un Rīgas Satiksmes pārstāvju delegācija devās uz Tallinu noskaidrot, kādā veidā kaimiņvalsts galvaspilsētas pašvaldība cer Tallinā ieviest bezmaksas sabiedrisko transportu, kur bezmaksas braucieni Tallinas iedzīvotājiem gaidāmi jau no nākamā gada sākuma.

«Aprēķināts, ka aptuveni uzņēmumam RS būtu nepieciešama vēl papildu 35 – 50 milj. Ls dotācija gadā, lai tas būtu rīdziniekiem pieejams bez maksas,» norādīja V. Baraņņiks. Patlaban RS dotācija no Rīgas pašvaldības budžeta ir 47,5 milj. Ls, bet no valsts budžeta – 3,5 milj. Ls. Db.lv jau vēstīja, ka šogad uzņēmums paredz strādāt ar 12,8 milj. Ls zaudējumiem.

Beļģijas pilsēta Haselta, pēc kuras parauga Igaunijas galvaspilsēta Tallina šogad ieviesa bezmaksas sabiedrisko transportu, šo praksi ir atmetusi, atsaucoties uz laikrakstu Eesti Päevaleht, ziņo nacionālā raidsabiedrība ERR.

Haseltā, kur mājo 75 tūkstoši iedzīvotāju, bezmaksas sabiedriskais transports bijis pēdējos 16 gadus, bet nu pilsēta nolēmusi no tā atteikties. Tiesa, transporta tīkla klientu skaits šajos gados ir audzis 12 reizes, kas ir viens no Tallinas eksperimenta mērķiem – celt sava sabiedriskā transporta popularitāti. Tomēr augušas šo gadu laikā ir arī Haseltas transporta izmaksas – par sešām reizēm, un tas pilsētai licis mainīt līdzšinējo politiku.

Par spīti procentuālajiem pieauguma rādītājiem, kopumā bezmaksas transporta ietekme uz iedzīvotāju pārvietošanās paradumiem Haseltā nemaz nav bijusi tik ievērojama, ziņo laikraksts. No saviem privātajiem auto uz sabiedrisko transportu ilggadējā eksperimenta laikā pārsēdušies vien 16% autovadītāju. To izdarījuši arī 12% no tiem, kas pirms tam priekšroku deva velosipēdiem, un 9% to, kas devuši priekšroku staigāt ar kājām. Pilsētā aizvien vairāk nekā 90% ģimeņu ir privātās automašīnas, un 73% iedzīvotāju uz darbu dodas tieši ar tām.

Sākot ar 1. februāri, nelielā Keilas pilsētiņa Igaunijā sekos Tallinas piemēram un ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu, vēsta kaimiņvalsts raidsabiedrība ERR.

Par šādu lēmumu 25 kilometrus no Tallinas esošās pilsētas varasiestādes vienojās otrdien. Viens no pirmajiem vietējo pašvaldību ar tās pieņemto lēmumu apsveicis Tallinas mērs Edgars Savisārs.

«Šāds solis liecina, ka galvaspilsētas piemērs ir lipīgs, un citas pašvaldības ir spējīgas, ja ir pietiekami daudz labās gribas, nodrošināt saviem iedzīvotājiem bezmaksas transportu,» sacījis E. Savisārs.

Atšķirībā no Tallinas, kur bezmaksas transports pieejams tikai reģistrētiem pilsētas iedzīvotājiem, Keilas pilsētā autobusus bez maksas varēs izmantot ikviens, neskatoties uz dzimšanas vietu. Pilsētā, kuru apdzīvo desmit tūkstoši cilvēku, gan ir tikai divi autobusu maršruti, bet braukšanas biļete maksā 0,26 eiro.

Lielajās pilsētās biežāk pārvietojas ar automašīnu nekā ar sabiedrisko transportu, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Ikdienā lielākā daļa iedzīvotāju ar automašīnu pārvietojas Valmierā (61%), Jelgavā (60%), Jēkabpilī (58%), Jūrmalā (55%), Ventspilī (54%), Rēzeknē (53%). Tikai Daugavpilī iedzīvotāju biežāk izmanto sabiedrisko transportu nekā automašīnu. Mazāk par pusi no iedzīvotājiem ikdienā izmanto auto vēl tikai Liepājā (45%).

Vīrieši lielajās pilsētās ar auto ikdienā pārvietojas biežāk (no 52 % līdz 75 %) nekā sievietes. Atšķirības starp vīriešu un sieviešu īpatsvaru, kuri ikdienā pārvietojas ar automašīnu, svārstās no astoņiem procentpunktiem Jēkabpilī līdz 27 procentpunktiem Ventspilī.

Veicot datu telpisku analīzi, CSP pārbaudīja, vai kādā no pilsētas daļām ir būtiski atšķirīgs iedzīvotāju īpatsvars no pilsētas vidējā, kas ikdienā pārvietojas ar automašīnu. Tādas atšķirības vērojamas Jēkabpilī un Ventspilī.

Referendumā par sabiedrisko transportu Tallinā piedalījušies kopumā 68 tūkstoši cilvēku, no kuriem 75,5% atbalstījuši ideju par bezmaksas sabiedrisko transportu Igaunijas galvaspilsētā. Tas ir pietiekami, lai uzsāktu šī plāna praktisku realizāciju.

Par to informē Tallinas mērs Edgars Savisārs, norādot, ka Tallinā bezmaksas sabiedriskais transports būs no nākamā gada 1. janvāra, vēsta BBN.

Tikmēr opozīcijā esošās Reformu partijas vadītāja vietnieks Valdo Randpere norāda, ka šāda referenduma rīkošana esot bijusi kaut kas nedzirdēts, turklāt tas pilsētai izmaksājis 260 tūkstošus eiro.

«Referenduma iznākums jau bija zināms pašā sākumā. Jautājums bija formulēts populistiskā veidā un kalpoja vienīgi kā vēlēšanu propagandai. Tallina, šķiet, ir viena no pasaulē bagātākajām pilsētām, taču nez kādēļ pilsētas ielas ir pilnas bedrēm un nav naudas bērnudārziem,» tā Randpere.

Šonedēļ uz Tallinu dodas delegācija no Rīgas, lai gūtu pieredzi par to, kādā veidā kaimiņvalsts galvaspilsēta gatavojas saviem iedzīvotājiem nodrošināt bezmaksas sabiedrisko transportu. Rīgas mērs Nils Ušakovs norāda, ka jāizpēta Igaunijas plāns, neizslēdzot iespēju, ka bezmaksas transports varētu būt arī Rīgā.

«Ja tuvākajā pilsētā tādas lietas notiek, mums vismaz jāsaprot, kā viņi to dara. Vai mēs to darīsim vai nedarīsim tas ir atkarīgs no tā, kādā veidā viņi [Tallina] to paveiks. Bet nu vismaz papētīt pieredzi būtu pareizi,» tā Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Ušakovs.

Viņš skaidroja, ka Tallinā bezmaksas sabiedrisko transportu iespējams nodrošināt tādēļ, ka pilsēta ieviesīs kādu jaunu nodokli, ko maksās visi Tallinas iedzīvotāji. Sīkāk gan Rīgas mērs par situāciju Tallinā nezināja pastāstīt, norādot, ka šonedēļ uz Igaunijas galvaspilsētu dosies delegācija no Rīgas, lai gūtu pieredzi par to, kādā veidā Tallina gatavojas nodrošināt bezmaksas sabiedrisko transportu pilsētā.

Sniegputeņa laikā Rīgā autovadītāji, uzrādot transportlīdzekļa tehnisko pasi, varēs izmantot sabiedrisko transportu bez maksas, savā Twitter kontā paziņojis Rīgas pašvaldības vadītājs Nils Ušakovs.

Papildināta ar 2., 3., 4. rindkopu.

Šāds Rīgas mēra paziņojums nācis klajā pēc tam, kad izskanējušas sinoptiķu prognozes - aktī uz ceturtdienu Rīgā gaidāma ilgstoša snigšana, kas turpināsies līdz pēcpusdienai. Saskaņā ar prognozēm, sniega segas biezums var pieaugt par sešiem līdz desmit centimetriem.

«Rītdien līdz 14.00 snigs. Aicinu autovadītājus atstāt mašīnu mājās, paņemt līdz tehnisko pasi un bez maksas braukt ar sabiedrisko transportu,» sociālajā medijā pauda N. Ušakovs, uzsverot, ka bezmaksas sabiedriskais transports autovadītājiem būs pieejams visu dienu. «Šie braukšanas atvieglojumi tiek ieviesti, lai mazinātu satiksmes intensitāti un sastrēgumus stipras snigšanas laikā un atvieglojotu ielu uzturēšanas tehnikas darbu,» skaidroja pilsētas vadītājs.

Rīgas pašvaldības speciālisti plāno tuvākajā laikā apmeklēt Tallinu, lai iepazītos ar kaimiņu galvaspilsētas pieredzi, ieviešot bezmaksas sabiedrisko transportu.

«Ir jau skaidrs, ka skolēniem līdz 12.klasei brīvbiļetes būs no 1.septembra, bet es arī pats personīgi tikšos ar Tallinas mēru Edgaru Savisāru, lai izrunātu Igaunijas galvaspilsētas pieredzi un kopā ar mūsu speciālistiem saprastu, vai šī pieredze ir īstenojama Rīgā,» paziņojis Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs

Ušakovs iepriekš nāca klajā ar iniciatīvu piešķirt bezmaksas braukšanu Rīgas pašvaldības sabiedriskajā transportā visiem skolēniem no 1. līdz 12. klasei.

To plānots ieviest jau no šā gada 1. septembra.

Db.lv jau rakstīja - referendumā par sabiedrisko transportu Tallinā piedalījušies kopumā 68 tūkstoši cilvēku, no kuriem 75,5% atbalstījuši ideju par bezmaksas sabiedrisko transportu Igaunijas galvaspilsētā. Tas ir pietiekami, lai uzsāktu šī plāna praktisku realizāciju.

Ņemot vērā pulcēšanās ierobežojumus, galvaspilsētas bārs "Tallinas Pagalms" no naktslokāla pārtapis par kafejnīcu.

Ikdienas režīmā "Tallinas Pagalms" darbojās kā bārs un katru nedēļas nogali organizēja dažādus pasākumus, piemēram, džeza, rokmūzikas, elektroniskās mūzikas koncertus, improvizācijas teātrus. Katru nedēļu "Tallinas Pagalmā" norisinājās vismaz 3-4 pasākumi abos ēkas stāvos, uz divām skatuvēm.

Aizvadītajā ziemā "Tallinas Pagalms" papildināja piedāvājumu ar kafejnīcu, attīstīja virtuvi, jo sākotnēji piedāvājumā bija tikai dzērieni un uzkodas.

"Šobrīd esam aizgājuši līdz tam, ka piedāvājam kārtīgas pusdienas un piegādi uz mājām. Tieši šobrīd, kad visi pasākumi ir atcelti un naktsdzīve ir noslēgta pilnībā, mums ir samērā veiksmīgi izdevies pārorientēties," stāsta "Tallinas Pagalma" līdzīpašnieks Ģirts Kumeliņš.

Briseles amatpersonas ierosinājušas tuvākajā nākotnē ieviest Beļģijas galvaspilsētā bezmaksas sabiedrisko transportu.

Briseles Sabiedriskā transporta pārvaldes (STIB) jaunais viceprezidents sociālists Lotfi Mostefa izteicis ideju ieviest bezmaksas sabiedrisko transportu darbadienu vakaros vai brīvdienās, bet viņa Sociālistu partija uzskata, ka maksa varētu tikt atcelta pavisam.

Mostefa šādi vēlas pamudināt Briseles iedzīvotājus retāk izmantot savus personiskos transporta līdzekļus un biežāk paļauties uz sabiedrisko transportu.

«Mēs atrodamies situācijā, kurā gaisa piesārņojuma problēmas un vides jautājumi ir svarīgi,» šonedēļ Beļģijas medijiem uzsvēra Mostefa.

Mostefa STIB viceprezidenta amatam izvirzīja Sociālistu partija, kas ietilpst koalīcijas valdībā, kas pārvalda galvaspilsētas reģionu. Sociālistu partijas plāni ir vēl grandiozāki un tā vēlas vispār atcelt samaksu par sabiedrisko transportu.

Vācijas pilsēta Leipciga autovadītājiem, cenšoties tos atradināt no automobiļu izmantošanas, piedāvās bezmaksas sabiedrisko transportu, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Pilsētas varasiestādes uz šādu lēmumu pamudinājušas augstās degvielas cenas, sastrēgumi un siltumnīcas gāzu emisiju apmērs, kuras rada piepilsētu iedzīvotāji ar automašīnām dodoties uz darbu.

Akcija uzsākta otrdien un ilgs četras dienas. Tās ietvaros autovadītājiem bez maksas būs pieejami Leipcigā kursējošie autobusi, vilcieni un tramvaji. Oragizatori cer, ka šis pasākums pārliecinās autovadītājus savus transportlīdzekļus atstāt mājās «uz visiem laikiem».

«Mēs varam piedāvāt patiesu alternatīvu un mēs aicinam autovadītājus atstāt savas mašīnas mājās un izmantot sabiedrisko transportu,» sacīja Leipcigas Transporta pakalpojumu dienesta pārastāvis Ulfs Midelbergs, raksta The Local.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ticies ar Igaunijas galvaspilsētas mēru Edgaru Savisāru. Tikšanās laikā pārrunāts arī kaimiņu galvaspilsētas projekts par bezmaksas sabiedrisko transportu pilsētā. Panākta vienošanās, ka tuvākajās dienās darbu sāks vairākas Rīgas un Tallinas ekspertu grupas.

Pēc tikšanās N. Ušakovs norāda, ka Rīga strādās pie idejas par bezmaksas sabiedrisko transportu. «Tallinas pieredze bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanā Rīgai ir ļoti interesanta. Vissvarīgākais jautājums, protams, ir par to, cik tas maksātu. Pēc mūsu operatīviem aprēķiniem, pašlaik bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešana izmaksātu ne mazāk kā 34 milj. Ls latu gadā. mūsu pārstāvji aktīvi sekos, kā norisinās eksperiments Tallinā un vai Rīgā to var izdarīt lētāk kā par 34 milj. Ls,» norāda Rīgas mērs.

Viņš arī piebilst, ka tas ir daudz vairāk, nekā atbalsts atsevišķām grupām, piemēram, bezmaksas transports skolēniem, kas izmaksā nedaudz vairāk nekā trīs miljonus latu gadā. Atkarībā no tā, cik lielas varētu būt izmaksas un kādas ir pilsētas finansiālās iespējas, varēs runāt par prognozēm bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanai Rīgā.

Tallinas opozīcija asi kritizējusi Tallinas mēra solījumu ieviest galvaspilsētā bezmakas sabiedrisko transportu. Savukārt Igaunijas ekonomikas ministrs šādu ideju nodēvējis par muļķīgu.

Ministrs norādīja, ka viņa personīgā pieredze, sadarbojoties ar Tallinas varasiestādēm, jautājumos, kuri saistīti ar transporta jomu, liecina, ka lieli projekti parasti tālāk netiek virzīti tāpēc, ka Igaunijas galvaspilsētai neesot nekādas iespējas tos finansēt, vai arī rodas citi šķēršļi.

Pašu Tallinas mēra Edgara Savisāra ideju par bezmaksas sabiedriskā transporta izveidošanu Igaunijas galvaspilsētā, ministrs nosauca par «muļķīgu», vēsta ERR.

Savukārt Tallinas opozīcijas pārstāvji atgādināja, ka nesen pilsētas iedzīvotāju lūguši papildus finansējumu, lai savestu kārtībā bērnudārzus, taču Igaunijas galvaspilsētai naudas neesot bijis.

Līdz 2025. gadam, lai samazinātu gaisa piesārņojumu, trokšņainību un ielu noslodzi Rīgā, iecerēts izbūvēt plašu stāvparku tīklu; nepieciešami vairāk nekā 39 milj. eiro

Pirmais mēģinājums Rīgā izveidot stāvparku gan nav vainagojies ar lieliem panākumiem. DB jau vairākkārt ziņojis, ka Ulbrokas ielas stāvparks tiek izmantots minimāli. Lai izvērtētu, kāpēc tā un kādai turpmāk jābūt Rīgas domes auto novietņu politikai, pēc pašvaldības pasūtījuma projektēšanas uzņēmums E. Daniševska birojs, piesaistot SIA Solvers transporta plūsmu speciālistus un ārvalstu ekspertu Marku Geldofu, izstrādājis stāvparku sistēmas attīstības plānu. Tā rezultāti tiks ņemti vērā Transporta attīstības tematiskajā plānojumā, kuru jaunā Rīgas teritorijas plānojuma ietvaros šobrīd izstrādā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā. Tā ietvaros ir paredzēts izstrādāt arī stāvvietu infrastruktūras attīstības plānu.

Iecere noteikt braukšanas maksas atvieglojumu 100% apmērā 5.–12.klašu skolniekiem radīs Rīgas pašvaldības uzņēmumam SIA Rīgas satiksme zaudējumus 3,17 milj. Ls gadā, liecina uzņēmuma veiktie aprēķini.

Savukārt zaudējumi laika periodā no šā gada septembra līdz decembrim sasniegtu 1,16 milj. Ls. Tas nozīmē, ka, iespējams, Rīgas satiksmei būs nepieciešama papildus dotāciju piešķiršana no pašvaldības budžeta.

Šobrīd braukšanas maksas atvieglojums šai pasažieru kategorijai ir noteikts 60% apmērā no mēneša abonementa biļetes cenas vai 50% apmērā, iegādājoties noteiktam braucienu skaitam paredzētās biļetes. Plānots, ka saistošie noteikumi, kas paredz skolēnu braukšanu sabiedriskajā transportā bez maksas, stāsies spēkā ar mācību sezonas sākumu, proti, šā gada 1.septembrī.

Rīgas sabiedriskā transporta biļešu cenas ir ievērojami zemākas nekā Rietumeiropas valstu galvaspilsētās, izņemot Luksemburgu un daļēji Tallinu, tomēr arī algu līmenis tur ir daudz augstāks.

Par to liecina ZAB Varul pētījums. Jārēķinās arī, ka ar sabiedrisko transportu lielākoties nepārvietojas ļoti turīgi cilvēki, bet gan vienkāršo darbu darītāji. Vienlaikus vairākas Eiropas pilsētas motivē ar sabiedrisko transportu doties uz darbu, jo tas ir izdevīgāk nekā braukt ar savu vieglo automašīnu. Arī Rīgas pašvaldība un pašvaldības SIA Rīgas satiksme aicina cilvēkus vairāk izmantot sabiedrisko transportu, kā arī popularizē park&ride principu, bet pagaidām tas nav izdevies īpaši veiksmīgi.

Luksemburga pārsteidz

«Tas, ka valstī ar mazākiem ienākumiem vidēji uz vienu iedzīvotāju būs arī lētākas sabiedriskā transporta biļetes, ir loģiski, un par to liecina arī pētījuma dati. Tiesa, ir daži izņēmumi, piemēram, Luksemburga, kur sabiedriskā transporta gada biļete ir lētāka nekā ar ievērojami mazākiem ienākumiem iztiekošajiem rīdziniekiem,» pētījumā paradoksālo situāciju iezīmē zvērināts advokāts Jānis Zelmenis.

Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

Rīgā plānots ieviest jaunu aplikāciju Flipix, kas apmaiņā pret reklāmu noskatīšanos sniegs iespēju sabiedrisko transportu vai autostāvvietu izmantot bez maksas.

Kas ir sliktāk: maksāt par sabiedriskā transporta biļeti vai autostāvvietu, vai noskatīties reklāmas rullīti apmaiņā pret bezmaksas braucienu vai auto novietošanu pilsētas centrā? Aplikācijas Flipix izveidotājs Jānis Saušs ar komandu ir pārliecināts, ka daudzi izvēlētos otro opciju, un šā gada otrajā pusē tas būs iespējams arī Latvijā. Ideja aizgūta no Vācijas, kur līdzīga aplikācija guvusi tik lielu popularitāti, ka serveri knapi spējuši nodrošināt lielo pieprasījumu. Lai iegūtu bezmaksas biļeti, aplikācijas lietotājam būs jānoskatās piecas paša izvēlētas 20 sekunžu reklāmas, kas tiks atlasītas pēc lietotāja interesēm, piemēram, hobiji, sports, skaistumkopšana u.c. Lietotāji pēc reklāmas noskatīšanās varēs saņemt e-pastā konkrēto uzņēmumu atlaides, kuponus vai citas priekšrocības.

Igaunijas Keilas pilsēta, kas atrodas aptuveni 25 kilometrus no Tallinas, centīsies «atpirkt» savus iedzīvotājus no galvaspilsētas, kura ar bezmaksas sabiedrisko transportu tos pārvilinājusi pie sevis, pamudinot fiktīvi pārreģistrēt savu dzīvesvietu.

Keila izsludinājusi sešu nedēļu kampaņu, kuras gaitā aicina iedzīvotājus līdz gada nogalei atkal pārreģistrēties dzimtajā pilsētā, par to solot vienreizēju maksājumu simts eiro apmērā.

Kā norādījis Keilas mērs Enno Felss, Tallina jau gadiem ilgi piekopj šādu negodīgas un diskriminējošas konkurences praksi, pārvilinot pie sevis apkārtējo pašvaldību iedzīvotājus.

«Ņemot vērā, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis veido prāvu daļu pašvaldības budžeta, Tallina ar šādu rīcību zog no savu kaimiņu budžetiem naudu, kas paredzēta šo pašvaldību labklājības stiprināšanai, vides aizsardzībai, skolām un bērnudārziem,» viņš norādījis.

Pēc Felsa teiktā, var jau saprast, ka bezmaksas transporta piedāvājums ir kārdinošs, tomēr «vismaz pirms gadumijas cilvēkiem vajadzētu reģistrēties tur, kur viņi patiešām dzīvo, lai viņu nodokļu nauda nonāktu tur, kur tai patiesībā jānonāk».

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājušies - kopš 2021. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga, tomēr šis pieaugums nav bijis vienmērīgs, norāda Swedbank.

Vērtējot ienākumus pēc nodokļu nomaksas un pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā bijis Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par 42% lielāka. Tikmēr Rīgā attiecīgs neto algas pieaugums ar diviem reģistrētiem apgādājamajiem bijis 29%, bet Tallinā tas bijis vismērenākais – 24%. Taču kopumā Rīgas ģimenēm joprojām jārēķinās ar zemākajiem vidējiem ienākumiem Baltijas galvaspilsētu vidū, vienlaikus sadzīvojot ne ar tām zemākajām izmaksām.

Ģimenes rīcībā esošos ienākumus ietekmē ne vien alga “uz rokas”, bet arī pabalsts par bērniem, kas katrā valstī tiek piešķirts vecākiem. Arī šajā jomā Lietuva saglabā līdera pozīciju Baltijā – tur ikmēneša pabalsts par diviem bērniem ir 192 eiro, Igaunijā 160 eiro, bet Latvijā 100 eiro. Tiesa gan, Lietuvā šis pabalsts pilnībā aizstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamo, kas Latvijā strādājošajiem tiek piemērots ikmēneša ietvaros pie algas izmaksas un Igaunijā reizi gadā kā pārmaksātā nodokļa atmaksa pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Rezultātā ienākumu apmērs, kas paliek ģimenes rīcībā pēc ģimenes valsts pabalsta saņemšanas un darbaspēka nodokļu nomaksas, Tallinā, Viļņā un Rīgā būtiski atšķiras – attiecīgi 3576 eiro, 3127 eiro un 2655 eiro.

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme atteikusi veikt Rīgas domes (RD) opozīcijas deputātu lūgtos aprēķinus par dotācijas apjomu, kas būtu nepieciešama, lai Rīgā ieviestu bezmaksas braukšanu sabiedriskajā transportā.

RD opozīcijas – frakcijas Vienotība - deputāti pauduši viedokli, ka šis atteikums saistāms ar pašvaldības vadītāja Nila Ušakova «pavēlēm», kurš «nevēloties atzīt, ka negrib ievies bezmaksas braukšanu sabiedriskajā transportā».

Rīgas satiksmes pārstāvis Viktors Zaķis jau iepriekš pauda, ka bezmaksas sabiedriskā trnasporta izmaksas Rīgā ir grūti aprēķināmas un tās atkarīgas no vairākiem faktoriem. Jārēķinās ar tādiem blakus faktoriem kā to, ka krasi pieaugs pārvadāto pasažietu skaits, kas noticis nestrādājošo pensionāru gadījumā, kuri transportu var izmantot bez maksas.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apkopojusi informāciju par aizvadītajā gadā ārpustiesas kārtībā izskatītajiem strīdiem regulatorā starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem, informē SPRK.

Tie ir strīdi, kas izskatīti padomes sēdē un par kuriem pieņemti lēmumi (nevis atbilžu sniegšana uz sabiedrisko pakalpojumu lietotāju sūdzībām). Kopumā 2016. gadā Regulatora padome izskatīja 10 strīdus. Lielākā daļa tika skatīti enerģētikas nozarē.

Astoņos ierosinātajos strīdos Regulators pieņēma lēmumu pēc būtības, savukārt divos gadījumos izbeidza strīdu izskatīšanas procesu, jo iesniedzēji atsauca savus iesniegumus.

Enerģētikas nozarē dabasgāzes apgādē tika izskatīts viens strīds par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja atteikumu noslēgt līgumu ar jaunu lietotāju, ja lietotājs nepiekrīt samaksāt pakalpojuma priekšapmaksu. Viens strīds tika izskatīts par sabiedrisko pakalpojumu lietotāja rīcību par konstatēto dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpumu. Divi strīdi izskatīti saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja atteikumu noslēgt līgumu par dabasgāzes piegādi ar jaunu lietotāju līdz brīdim, kamēr netiks samaksāts parāds par objektā iepriekš patērēto dabasgāzi.

No nākamā gada bezmaksas virszemes TV skatītāji vairs neredzēs TV kanālus TV3 un LNT, jo kanālu īpašnieka MTG vadība ir pieņēmusi lēmumu – mainīt kanālu TV3 un LNT juridisko statusu, no 2014. gada 1. janvāra savus kanālus raidot tikai maksas platformās.

«Televīzijas darbību būtiski ietekmē skatītāju paradumi un jaunākās tehnoloģiju tendences, kas liek mums skeptiski raudzīties uz piecu gadu ilga līguma slēgšanu par bezmaksas apraidi,» skaidro MTG TV un radio vadītāja Latvijā Baiba Zūzena. MTG norāda, ka ietaupītās apraides izmaksas palīdzēs palielināt vietējā satura īpatsvaru.

MTG sagaida, ka lēmums ietekmēs aptuveni 6-7% skatītāju, kuri televīziju pašlaik skatās bezmaksas apraidē. Savukārt, atbilstoši Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) datiem, bezmaksas virszemes TV artava ir lielāka - 10% un vairāk.

Tāpat jāņem vērā, ka šāds MTG lēmums nozīmē to, ka kanāli nevarēs piedalīties sabiedriskā pasūtījuma izpildē, par ko iepriekš MTG grupa bija izrādījusi interesi. Likums šobrīd nosaka, ka tie varētu būt 15%, kas no sabiedriskā pasūtījuma tiek novirzīti komercmedijiem. Šāda veida maksājumu MTG, piemēram, saņēma uz pašvaldību vēlēšanām. Jāpiebilst, ka piedalīšanās sabiedriskā pasūtījuma tirgū MTG nozīmētu to, ka ir svarīgi saglabāt vismaz vienu kanālu bezmaksas virszemes TV apraidē.

Ja katrs strādājošs rīdzinieks par sabiedriskā transporta uzturēšanu Rīgā 140 Ls vietā maksātu 200 Ls, tad sabiedrisko transportu Rīgā varētu nodrošināt ne tikai daudzbērnu ģimenēm un pensionāriem, bet visiem rīdziniekiem, izrēķinājuši Rīgas domes frakciju bloka Vienotība deputāti.

Savā paziņojumā viņi norāda, ka Rīgai dārgi izmaksājot e-talona lietošana, katra e-talona validēšana sabiedriskajā transportā maksājot 8,2 santīmus, tas nozīmējot, ka par katru nestrādājošu pensionāru, kurš transportā validē savu biļeti, šo naudu iekasē no citiem sabiedriskā transporta lietotājiem.

Katrs strādājošais rīdzinieks, kurš sabiedrisko transportu neizmanto vispār, ar saviem nodokļiem Rīgas satiksmes uzturēšanai ik gadu maksājot 140 Ls, taču tie rīdzinieki, kas izmanto sabiedrisko transportu, papildus 140 Ls maksājot arī par katru braucienu transportā, norāda opozīcijas deputāti.