Bezmaksas autobusu ieviešanai šobrīd atbilst 18 reģionālie maršruti, pastāstīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš skaidroja, ka konkrētajam autobusa maršrutam ir jāatbilst divām, trim prasībām, lai tas tiktu ieviests kā bezmaksas - attiecīgajā vietā iedzīvotāju blīvumam jābūt ne vairāk kā četriem iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, jābūt ne vairāk kā 2,5 pasažieriem maršrutā, savukārt valsts finansējuma daļai maršruta uzturēšanai jāveido vismaz 85%.

Pašreiz visām trim prasībām atbilst 18 maršruti, bet to skaits var mainīties atbilstoši aktuālajai situācijai, norādīja Godiņš.

«Tie ir ļoti nerentabli maršruti, tādi, kur tāpat ieņēmumu ir ļoti mazi. Lai saglabātu cilvēkiem mobilitātes iespēju un, lai viņi dzīvotu laukos, transports tiek piedāvāts bez maksas. Mērķis ir, lai cilvēki var pārvietoties un saņemt pakalpojumus, un viņam nebūtu jāizmanto privātais transports,» teica Autotransporta direkcijas vadītājs.

Sabiedriskā transporta padome 6.augustā atbalstīja bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanu atsevišķos reģionālajos maršrutos vai tikai konkrētos reisos.

Plānots, ka tas tiks ieviests šā gada oktobrī. Bezmaksas sabiedriskais transports būs kopumā 15 maršrutos Mārkalnes, Līdumnieku, Šķaunes, Sunākstes, Nirzas, Istras, Rugāju, Ipiķu, Jaunauces, Plāņu, Jērcēnu, Vecumu, Sausnējas, Leimaņu un Valkas pagastā.

Kritēriji bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanai: apdzīvotība ir mazāka par četriem iedzīvotāji uz vienu kvadrātkilometru; valsts dotāciju īpatsvars maršruta / reisa uzturēšanai ir lielāks par 85%; reisu skaits maršrutā nepārsniedz sešus reisus dienā; ieņēmumi no pārdotajām biļetēm, ieskaitot pasažierus, kuru braucienus daļēji vai pilnībā apmaksā valsts, nepārsniedz 15%.

Bezmaksas sabiedriskais transports visos vai tikai atsevišķos reisos tiks ieviests šādos maršrutos: Nr.6711 Alūksne-Dēliņkalns-Korneti-Alūksne, Nr.5265 Ludza-Cibla-Krivanda-Cibla-Ludza, Nr.5634 Ludza-Felicianova-Zilupe-Šķaune, Nr.5497 Jēkabpils-Sunākste, Nr.6579 Ludza-Seiļi-Rundēni-Lauderi-Ludza, Nr.6552 Ludza-Zilupe-Konecpole-Ludza, Nr.6454 Balvi-Upetnieki-Rugāji, Nr.6608 Rūjiena-Ipiķu skola-Rūjiena, Nr.6746 Saldus-Jaunauce, Nr.6686 Smiltene-Trikāta-Strenči-Smiltene, Nr.6597 Smiltene-Strenči-Smiltene, Nr.6444 Viļaka-Vecumi-Lavošnieki, Nr.6517 Ērgļi-Liepkalne-Sausnēja, Nr.6986 Jēkabpils-Mežgale un Nr.3034 Autoosta-Lugažu stacija-Autoosta.

Vidzemes plānošanas reģionā (VPR) par vismaz 150 reisiem plānots samazināt esošo sabiedriskā transporta maršrutu reisu skaitu, paziņoja Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību vadītāja Anita Āboliņa.

Šāds secinājums VPR radies, salīdzinot Autotransporta direkcijas (ATD) iesūtīto maršrutu reisu sarakstu ar pašreizējā maršruta tīklā esošajiem.

«Piemēram, veicot reisu salīdzinājumu, redzams, ka reisā Rīga-Valmiera ir par desmit reisiem mazāk, tajā pat laikā ar ideju par dzelzceļu kā «mugurkaulu» tur ir maz sakara, jo ar dzelzceļu sakrīt tikai reisa galapunkti. Tajā pat laikā ir samazināti arī četri Rīga-Cēsis reisi, kas arī darīts, sekojot jaunajai politikai - pārcelt pasažierus uz vilcieniem. Jā, konkrētajā maršrutā ceļā pavadītais laiks ir ievērojami īsāks, taču tajā pat laikā virknei pasažieru šis maršruts nav piemērots,» paziņoja VPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Inita Ozoliņa.

Energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmējiem šobrīd pieejami gan dažādi granti un aizdevumi, gan tehniskie risinājumi un bezmaksas konsultācijas

Energoefektivitātes veicināšana uzņēmumos ir viena no Ekonomikas ministrijas (EM) prioritātēm, tāpēc, lai skaidrotu Energoefektivitātes likuma prasības, kā arī sniegtu plašāku ieskatu ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītajos jautājumos, EM gan individuāli, gan kopā ar attīstības finanšu institūciju Altum pēdējos gados veikusi virkni skaidrojošo aktivitāšu, kā arī organizējusi informatīvus pasākumus, norāda EM. Dažādus ar energoefektivitāti saistītus pakalpojumus un preces komersantiem piedāvā arī vairāki enerģētikas nozares uzņēmumi.

Līdzekļi ir

Altum uzņēmējiem sniedz kompleksu atbalstu, piedāvājot gan grantus, gan finansējumu aizdevuma veidā, atgādina attīstības finanšu institūcijas energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, norādot, ka ar granta līdzekļiem iespējams finansēt energoauditus ēkās, iekārtās, uzņēmuma darbības procesos, sistēmās un mērījumos, kā arī veikt ēku un iekārtu izpēti.

2018. gadā Eiropas Parlamenta (EP) budžets bija 1,95 miljardi eiro, no kuriem 44% bija paredzēti personāla izmaksām – galvenokārt algām

No 2009. gada spēkā ir vienotais Deputātu nolikums – tas paredz, ka visi EP deputāti saņem vienādu darba algu, kas tiek maksāta no EP budžeta. No pērnā jūlija alga ir 8757,70 eiro.

Visi EP deputāti maksā ES nodokļus un apdrošināšanas iemaksas, pēc kuru nomaksāšanas «uz rokas» paliek 6824,85 eiro. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

8757,70 eiro - tik liela ir EP deputāta mēnešalga no pērnā jūlija. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

EP plenārsēdes, komiteju, politisko grupu sanāksmes pārsvarā notiek Briselē un Strasbūrā. Ceļa izdevumi par došanos uz šīm pilsētām EP deputātiem tiek atmaksāti. Iztērētā nauda ir jāpierāda, iesniedzot čekus. Deputāti paralēli algai saņem arī tā dēvēto dienas jeb komandējuma naudu – 320 eiro par katru dienu, kuru deputāts pavada Briselē vai Strasbūrā oficiālā braucienā. Šī piemaksa paredzēta viesnīcas, ēdināšanas un visu citu izdevumu segšanai. Plenārsēdes balsošanas dienās piemaksu par 50% samazina, ja deputāts nav apmeklējis vairāk nekā pusi balsojumu pēc saraksta – arī tad, ja viņi ir bijuši klāt un parakstījušies apmeklējumu reģistrā.

Deli 850 000 sieviešu tiks nodrošināts bezmaksas sabiedriskais transports, Indijas galvaspilsētas pašvaldībai cenšoties padarīt pilsētu drošāku.

Jaunais Deli valdības plāns paredz, ka nākamo divu vai trīs mēnešu laikā tiks īstenots projekts, piedāvājot bezmaksas sabiedrisko transportu sievietēm.

Deli galvenais ministrs Arvinds Kedžrivals sacīja, ka plāna izmaksas gadā sasniegs 103 miljonus eiro, bet uzlabos drošību un samazinās satiksmes radīto piesārņojumu pilsētā.

Viņš piebilda, ka šogad Indijas galvaspilsētā plānots izvietot 150 000 videonovērošanas kameru.

Deli, kur dzīvo nepilni 20 miljoni cilvēku, ir viena no pasaulē piesārņotākajām pilsētām, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas pētījumi.

Indijas galvaspilsētas transporta sistēma ir nesakārtota. Daudzi cilvēki protestē pret pēdējos mēnešos notikušo atsevišķu metro biļešu cenas dubultošanu.

Lai arī netipiski, ka 2023. gadu sākam ar tehnisko valsts budžetu, redzot, cik lielu daļu no siltumnīcefektu veidojošo gāzu emisijām veido transports un cik tālu esam no Eiropas Savienības klimatneitralitātes mērķiem, manuprāt, šis ir iespēju laiks.

Proti, valstij ir iespēja veikt fundamentālas izmaiņas grantu atbalstā elektromobilitātes veicināšanai Latvijā, sevišķi biznesa segmentā. Protams, ir skaidrs, ka mums apkārt vairākas krīzes, ar kurām jācīnās, taču jāņem vērā, ka, aizmirstot par klimata problēmām, tās soli pa solim kļūs par nenovēršamu kataklizmu.

Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pērn pausto, transporta nozare rada gandrīz trešo daļu no kopējām Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisijām, kur lielākais emisiju avots ir tieši autotransports. Ir skaidrs, ka transporta sektora dekarbonizācija nav sasniedzama ar vienu risinājumu. Vienlaikus zināms, ka nākotnē šī sektora radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums lielā mērā būs saistīts tieši ar elektrifikāciju.

Transportlīdzekļu koplietošanas mobilā lietotne un datorprogramma, kuru izstrādājis uzņēmums SIA Fleet Complete, veiksmīgi izmantota koncerna Latvenergo meitasuzņēmumā AS Sadales tīkls, ļaujot īsā laikā veikt ievērojamu līdzekļu ietaupījumu un samazinot izmantojamo transportlīdzekļu skaitu par aptuveni 30%, informēja SIA Fleet Complete Latvija pārdošanas daļas vadītājs Toms Grundšteins.

No atslēgu skapja līdz viedtālrunim

Ideja par koplietošanas transportu AS Sadales tīkls bijusi jau sen, tomēr tehniskie risinājumi iesākumā bijuši nepietiekami efektīvam darbam. Pirmsākumos uzņēmums lietojis kodētus automašīnu atslēgu skapjus un vienkāršotu datorprogrammu braucienu rezervēšanai, kas summāri nav devis plānoto efektu vairāku iemeslu dēļ.Pirmkārt, pie atslēgu skapja bijusi nepieciešamība pēc administratora. Nereti radušās jukas, kad atslēgas skapī sajauktas vietām vai izņemtas, neievērojot reģistrācijas kārtību. Otrkārt, bija iespējams steigas gadījumā mašīnu paņemt bez reģistrācijas, kas radīja nesaprašanos brīdī, ja kāds auto bija reģistrējis braucienam iepriekš. Rezultātā uzņēmums bija ieguvis grūti administrējamu rīku ar salīdzinoši augstām izmaksām. Gan kodēti atslēgu skapji, gan administrators tā uzraudzībai ir sistēmas izmaksas. SIA Fleet Complete piedāvātā mobilā lietotne, kas kombinēta ar atbilstošu datorprogrammu, administrēšanu vienkāršoja, papildus dodot iespējas sekot noteiktā braukšanas ātruma ierobežojumu pārkāpumiem un darbinieku braucienu maršrutiem. T. Grundšteins atklāja, ka AS Sadales tīkls, uzsākot sadarbību, pieņēmis izaicinošu lēmumu samazināt autoparku no 1066 līdz 659 transporta vienībām, kas pagaidām realizēts daļēji – uzņēmumā ir par 316 mašīnām mazāk, tomēr optimizācija turpinās, un ir cerība, ka, pareizi plānojot un administrējot procesu, būs iespējams sasniegt mērķi.

Neskatoties uz jaunajām domstarpībām, ko izsaucis pretrunīgi vērtētais Lielbritānijas likums par iekšējo tirgu, britu un Eiropas Savienības (ES) delegācijas cer, ka šonedēļ sarunās par abu pušu turpmākajām attiecībām pēc breksita izdosies panākt izrāvienu.

Cenšoties beidzot rast kompromisu, ko līdz šim sešu mēnešu laikā nav izdevies panākt virknē svarīgāko jautājumu, no pirmdienas Briselē pulcēsies liels skaits abu pušu amatpersonu.

Gan Londona, gan Brisele uzstāj, ka vienošanās par jauno brīvās tirdzniecības līgumu jāpanāk līdz oktobra vidum, lai pietiktu laika tā ratifikācijai pirms nākamā gada 1.janvāra, kad līgumam jāstājas spēkā.

Lai gan Lielbritānija ES atstāja jau 31.janvārī, līdz gada beigām ilgst pārejas periods, kura laikā cita starpā jāpanāk vienošanās par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu.

Ja vienošanos neizdosies panākt, abu pušu attiecības tirdzniecībā turpmāk regulēs Starptautiskās tirdzniecības organizācijas (STO) noteikumi.

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.

Šodien, Noslēdzoties Eiropas mobilitātes nedēļai, dienā bez auto Rīgā sabiedriskais transports būs bez maksas, informē Rīgas dome.

Šāds lēmums pieņemts, lai popularizētu sabiedriskā transporta lietošanu, vienlaikus samazinot privāto automašīnu satiksmes intensitāti, kā arī vides un gaisa piesārņojumu pilsētā.

Kā iepriekš preses konferencē informēja uzņēmuma "Rīgas satiksme" vadītāja Džineta Innusa, lai nodrošinātu bezmaksas pasažieru pārvadāšanu 22.septembrī, uzņēmums pašvaldībai prasīs 128 000 eiro papildu kompensāciju par neieņemtiem ieņēmumiem no nepārdotajām biļetēm.

Savukārt Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV) pauda cerību, ka bezmaksas sabiedriskā transporta izmantošana ļaus daudziem pamēģināt Rīgā pārvietoties ar sabiedrisko transportu un, iespējams, tas liks cilvēkiem pieņemt lēmumu par pārvietošanās paradumu maiņu.

No 1. aprīļa darbu uzsāks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē, kura turpmāk kalpos kā tilts starp Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas investēt pētniecībā, un Eiropas institūcijām, kuras administrē dažādas atbalsta programmas.

Pārstāvniecību vadīs Egita Aizsilniece-Ibema, kura līdz šim pildīja LIAA ārējās pārstāvniecības vadītājas pienākumus Nīderlandē.

Latvijas līdzšinējie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir tikai 0,64 procenti no IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, turklāt Latvijā lielāko daļu no šiem izdevumiem veido valsts vai ES fondu finansējums. Salīdzinājumam ES valstis vidēji pētniecībā un attīstībā iegulda 2,19 procentus no IKP.

"Lai panāktu strukturālas pārmaiņas ekonomikā un straujāk attīstītu tādas viedās specializācijas jomas kā bioekonomika, fotonika, viedie materiāli vai biomedicīna, nepieciešams vismaz trīskāršot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Apzināmies, ka to nebūs iespējams panākt tikai ar iekšējiem resursiem, tādēļ vēlamies daudz mērķtiecīgāk strādāt ar ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis” piedāvājumu, kā arī aicināt Latvijas uzņēmumus aktīvāk iesaistīties Eiropas Kosmosa aģentūras un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas CERN realizētajās iniciatīvās," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Lai motivētu darbiniekus, uzņēmumu vadītājiem jāņem vērā dažādi aspekti, tostarp dažādu stimulu efektivitāte un to reālās izmaksas. Prakse rāda, ka vislabākie rezultāti tiek sasniegti, kad bonusi tiek pielāgoti darbinieku vēlmēm.

Populārākie bonusi ir konkurētspējīgs atalgojums, piemaksas par sasniegumiem, profesionālās izaugsmes iespējas, veselības apdrošināšana, elastīgs darba laiks, kā arī uz uzņēmuma rēķina nodrošināta ēdināšana un transports.

Naudas prēmijas ir efektīvas, bet ar lieliem nodokļiem

Viens no populārākajiem un darbinieku visaugstāk novērtētajiem stimuliem ir naudas prēmijas. Šīs prēmijas var izmaksāt katru gadu, pusgadā, ceturksnī vai pat reizi mēnesī. Bieži vien tās piešķir, pamatojoties uz sniegumu, darba kvalitāti vai sasniegtajiem rezultātiem. Taču svarīgi atzīmēt, ka gada vai ceturkšņa prēmijas tiek apliktas ar nodokli līdzīgi kā parastā alga: tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 20% vai 23% (31%) apmērā un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (10,50% darbinieka daļa + 23,59% darba devēja daļa).

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 2,4 milj. ārvalstu ceļojumos - par 9,6 % vairāk nekā gadu iepriekš un iztērēja 799,5 milj. eiro, kas ir par 41,8 % vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 0,9 milj. vienas dienas ārvalstu ceļojumos, par 12 % vairāk nekā 2018. gadā, bet to izdevumi palielinājās par 36 %, sasniedzot 57,7. milj. eiro. Visbiežāk iedzīvotāji vienas dienas ceļojumā apmeklēja Lietuvu (68,2 %) un Igauniju (20 %). Vidējie viena ceļojuma izdevumi palielinājās par 11,3 eiro, sasniedzot 63,8 eiro.

Pērn iedzīvotāji devās 1,5 milj. vairākdienu ceļojumos uz ārvalstīm, par 8,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. Populārākie ārvalstu vairākdienu ceļojumu galamērķi 2019. gadā bija kaimiņvalstis Lietuva (11,2 %), Igaunija (10,9 %), Krievija (6,9 %) un Baltkrievija (5,3 %). Vēl Latvijas iedzīvotāji bieži brauca uz Zviedriju (6,8 %), Vāciju (6,6 %) un Apvienoto Karalisti (4,7 %).

Jau tuvākajās nedēļās pārvadātāji gaida, kad Autotransporta direkcija izsludinās konkursu, kas meklēs uzņēmumus sabiedriskā transporta organizēšanai Latvijā no 2021. līdz 2030. gadam. Jaunā sabiedriskā transporta koncepcija paredz būtiskas pārmaiņas sabiedriskā transporta organizēšanā, tādēļ daļa Latvijas pasažieru pārvadātāju māc bažas, vai koncepcija un konkurss nepiedzīvos izgāšanos

Secinājumus par jauno sabiedriskā transporta koncepciju ir gatavs izdarīt Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas (LARPA) valdes priekšsēdētājs Uldis Kolužs: «Man šķiet, ka tā būs kārtējā reforma, no kuras ieguvums būs krietni mazāks, nekā cerēts.» Viņaprāt, Autotransporta direkcija (ATD) nav izmantojusi iespēju diskutēt ar pārvadātājiem, kas pārzina reālo situāciju, un izdarīt labākus uzlabojumus sabiedriskā transporta organizēšanā. Pēc ATD atbildēm Dienas Biznesam noprotams, ka pārvadātāju vēlme izprast situāciju tiek uztverta kā noteikumu diktēšana.

No autobusiem uz vilcienu

ATD un Satiksmes ministrija (SM) maijā prezentēja jauno sabiedriskā transporta attīstības koncepciju nākamajiem 10 gadiem, galveno lomu piešķirot dzelzceļam, un šis ir viens no valsts mērķiem, kas pārvadātājos rada neizpratni. «Koncepcijas mērķis vilcienu padarīt par sabiedriskā transporta mugurkaulu nav ekonomiski pamatots, jo viena kilometra izmaksa vilcienam ir daudz augstāka nekā autobusam. Ekonomiskā pamatojuma nav nekāda. Turklāt ir lielas šaubas, ka vilcienus izdosies ieviest, jo sākām reizē ar igauņiem. Viņi jau sen brauc, bet mums vēl nav redzams gals. Var jau nodrošināt vairāk vilcienu reisu, bet tas nenozīmē, ka pasažieri pārsēdīsies uz vilcienu. Tagad tiek mēģināts ar varu pārsēdināt uz vilcienu, nerēķinoties ar pasažieri,» iebilst U. Kolužs. LARPA valdes priekšsēdētājs secina, ka, īstenojot koncepciju, pārvadājumu apjoms samazināsies un daudzviet transports būs mazāk pieejams, nekā tas būtu vajadzīgs, un nelīdzēs arī plānotā bezmaksas transporta ieviešana, jo tā tiks attiecināta uz pārāk mazu reisu un maršrutu apjomu. «Uzskatu, ka visus vietējos pārvadājumus vajadzēja ieviest kā bezmakas. Tas aktivizētu cilvēkus pārvietoties ar sabiedrisko transportu un dotu iespēju iedzīvotājiem nepamest laukus,» iesaka U. Kolužs. Viņš norāda uz problēmu, kas, apspriežot koncepciju, vispār palikusi ēnā – Latvijas ceļu sliktais stāvoklis. «Lielā daļā maršrutu autobusi kursē pa ceļiem, kas ir uz izjukšanas robežas,» norāda LARPA valdes priekšsēdētājs.

Transporta degvielai varētu piemērot nevis akcīzes nodokli, bet gan tas varētu tikt dalīts, piemēram, enerģijas un CO2 nodoklī, kur pēdējā komponente būtu augstāka tieši tiem patērētājiem, kuri izmantotu fosilo degvielu

Tādu iespējamo nākotnes ainu iezīmēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdes. Pašlaik transporta degvielai tiek piemērots ne tikai attiecīgs akcīzes nodoklis, bet arī pievienotās vērtības nodoklis.

"Akcīzes nodoklis ir nedaudz novecojis un to būtu nepieciešams pārskatīt," skaidroja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvis Indulis Stikāns.

Viņš kā piemēru minēja Zviedriju, kur akcīzes nodokļa degvielai nav, bet to veido divi nodokļi – enerģijas un CO2 nodoklis, kas veicina zaļo mērķu sasniegšanu. I. Stikāns aicināja arī Latvijā šo nodokli izmantot kā instrumentu zaļo mērķu sasniegšanai.

Eiropas Parlaments paudis atzinību Eiropas transporta un tūrisma operatoriem par palīdzību bēgļiem, pieprasījis Krievijai atdot nozagtās lidmašīnas un aicinājis pastiprināt sankcijas pret Krieviju.

Ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā par ietekmi, ko nelikumīgais Krievijas karš pret Ukrainu atstāj uz ES transporta un tūrisma nozari, Eiropas Parlaments pauž pateicību Eiropas operatoriem, kas Ukrainas iedzīvotājiem piedāvā bezmaksas pārvadājumus ar vilcienu, autobusu, kuģi un lidmašīnu, Transports ir ES stratēģisks līdzeklis, lai Ukrainai un tās tautai apliecinātu solidaritāti un sniegtu atbalstu, viņi norāda.

EP deputāti uzsver, ka konflikta turpināšanās Ukrainā ietekmē ES transporta nozari, jo īpaši degvielas cenu pieauguma un loģistikas un piegādes ķēžu pārrāvumu dēļ. Viņi pauž, ka būtu jāatbalsta ES pārvadātāji, kam ir saikne ar Krievijas tirgu, palīdzot tiem savas pārvadājumu darbības pārorientēt prom no Krievijas.

Butāna ir mistikas pilna, kas ir pilnīgi atbilstoši valstij, kas sevi dēvē par Pērkona pūķa zemi

Iespiesta starp Indiju un Ķīnu, Butāna joprojām ir vieta, kurā paviesojies samērā neliels skaits tūristu. Tas saistīts gan ar šīs valsts imigrācijas politiku, gan faktu, ka tā ilgu laiku dzīvojusi atdalīti no pārējās pasaules, tikai 1999. gadā ieviešot televīziju un internetu. Butānā gada laikā tiek ielaisti ne vairāk kā 40 tūkst. tūristu, lai pārlieku nenoslogotu nelielās- ap 800 tūkst. iedzīvotāju- Himalaju valstiņas infrastruktūru.

Plānojot ceļojumu uz Butānu, jārēķinās, ka viena diena šajā valstī katram tūristam izmaksās no 200-250 ASV dolāriem (atkarībā no sezonas), kas jāsamaksā iepriekš, lai vispār saņemtu vīzu. Šajā naudas summā ir iekļautas ne tikai valsts tūrisma nodevas, gida, šofera un transporta pakalpojumi, bet arī naktsmītnes, ieejas maksa tūrisma objektos, kā arī ēdināšana trīs reizes dienā. Par to, kur tiks ēsts, gan lēmumu pieņems jūsu gids. Tomēr mana pieredze liecina, ka tūrisma infrastruktūra ir sakārtota labi- viesnīcas ir tīras un patīkamas, ēdiens garšīgs un atbilstošs Himalaju iedzīvotāju ēdienkartei. Proti, uzturā tiek lietoti daudzi jaka produkti- gan gaļa, gan piena produkti- sviests un siers. Jaka sviests tiek pievienots arī tējai, kas papildināta ar sāli un sodu, un ir iecienīts himalajiešu tautu dzēriens. Ēdienkartes tradicionāla sastāvdaļa ir arī rīsi un sarkanie čili pipari. Čili butānieši mīl īpaši, tāpēc viens no slavenākajiem produktiem ir ar čili aizdarīts siers. Savukārt saldajā butānieši labprāt sevi palutina ar pankūkām. Interesants fakts, tā kā budisma reliģija aizliedz dzīvnieku nogalināšanu, butānieši uzturā lietojamo gaļu importē no citām valstīm.

Foto: dinozoo.lv

Iespēja iepirkties tiešsaistē ir būtiski atvieglojusi mūsu ikdienu, un zoo preču nozare nav izņēmums. Plašais preču klāsts, konkurētspējīgas cenas un nesteidzīgā iepirkšanās pieredze ir galvenie iemesli, kāpēc mājdzīvnieku saimnieki arvien biežāk izvēlas nepieciešamās zoo preces saviem mīluļiem iegādāties internetā.

Arī uzņēmums Dino Zoo jau kopš 2018. gada saviem pircējiem nodrošina ērtu un patīkamu iepirkšanās pieredzi dinozoo.lv tiešsaistes veikalā. Kāpēc zoo preču iegādei izvēlēties tieši dinozoo.lv, stāsta Dino Zoo E-komercijas projektu vadītāja Jekaterina Kļučerova!

Mūsdienīga un ērta iepirkšanās pieredze

Mazumtirdzniecības uzņēmums "Maxima Latvija" šogad par vidēji 7% palielinās darbinieku atalgojumu.

Straujāku darba samaksas kāpumu šogad izjutīs tieši "Maxima" veikalu darbinieki. Kopējā atalgojuma fonda palielināšanā šogad plānots ieguldīt 5,6 miljonus eiro un tas kopš 2016.gada audzis par 29%.

Atalgojums tiks palielināts gandrīz 5500 veikalu darbiniekiem kā arī citām amata kategorijām. Savukārt darbinieku izaugsmē un kompetenču attīstībā plānots ieguldīt aptuveni 250 000 eiro, fokusējoties uz klientu apkalpošanu, darba drošības jautājumiem un darbinieku profesionālo izaugsmi.

"Darbinieki ir uzņēmuma lielākā vērtība. "Maxima Latvija" strādā aptuveni 7500 profesionāļu, un viņu labklājības un izaugsmes veicināšanu mēs esam izvirzījuši par vienu no savām prioritātēm. Darbs, ko esam ieguldījuši inovatīvu risinājumu ieviešanā, darba procesu pārskatīšanā un automatizācijā, ir palīdzējis kļūt efektīvākiem un veikt būtiskus uzlabojumus pircēju iepirkšanās pieredzē, cenu samazināšanā un, kas ir īpaši svarīgi - darba vides uzlabošanā, augstu novērtējot ikviena kolēģa ieguldījumu uzņēmuma izaugsmē," uzsver Andris Vilcmeiers, "Maxima Latvija" valdes priekšsēdētājs.

Rīgā jauno sezonu atsākuši koplietošanas skrejriteņu nomas uzņēmumi, tirgum pievienojies jauns dalībnieks "Scoot911".

"Covid 19" radītās ārkārtas situācijas un ierobežojumu dēļ, kā arī reaģējot uz Eiropas Komisijas rekomendācijām mazāk izmantot sabiedrisko transportu, ievērot distanci un braukt ar alternatīviem transportlīdzekļiem (velosipēdiem, elektriskajiem skrejriteņiem), sezonu nolemts uzsākt pēc iespējas ātrāk.

"Jau no 1. aprīļa ielās "palaidām" vairāk nekā 200 skrejriteņus. Brauciens ar tiem ir ne tikai ātrāks un lētāks, salīdzinot ar braucienu ar automašīnu, bet arī drošāks, salīdzinot ar sabiedrisko transportu," saka Ričards Šukis, koplietošanas uzņēmuma "Scoot911" vadītājs.

"Scoot911" preču zīmi pārvalda "RSInvestment Group OU", kas darbību veic Eiropā, ASV un Tuvajos Austrumos. "Scoot911" skrejriteņi ir ražoti speciāli dalīšanās pakalpojuma vajadzībām: ar lielākiem riteņiem, platāku platformu, īpaša dizaina (tumšajā diennakts laikā atstaro gaismu), ar iespēju bez uzlādes nobraukt 65 km attālumu.

Lielbritānija nepieņems uzraudzību no Eiropas Savienības (ES) puses kā daļu no brīvās tirdzniecības vienošanās pēc Brexit, pirmdien paziņoja Lielbritānijas Brexit sarunu vadītājs Deivids Frosts.

Frosts sacīja augstskolu mācībspēkiem un diplomātiem Briselē, ka Londona nesekos ES uztieptiem "līdzena spēles laukuma" noteikumiem.

Tā vietā Lielbritānija noteiks pati savus standartus tirdzniecībai un valsts palīdzībai, pat ja tas nozīmētu atteikties no privileģētas piekļuves ES vienotajam tirgum.

"Tā nav vienkārši sarunu pozīcija, kas varētu mainīties zem spiediena - tā ir visa projekta jēga," Frosts sacīja par Brexit.

Frosts teica runu Briseles Brīvajā universitātē laikā, kad ES dalībvalstis spriež par mandātu savam galvenajam sarunvedējam Mišelam Barnjē.

Dažas dalībvalstis, īpaši Francija, mudina panākt pēcBrexit vienošanos, saskaņā ar kuru Lielbritānijai vajadzētu piekrist ES uzraudzītam regulējumam.

Vairāki Lielbritānijas ministri draudējuši pamest valdību, šādi reaģējot uz premjerministres Terēzas Mejas gatavību piekāpties Eiropas Savienībai (ES) «Breksita» jautājumā, piektdien vēsta britu laikraksti.

Ziņas par valdībā briestošo dumpi parādījušās īsi pirms jaunnedēļ Briselē gaidāmā svarīgā samita, kura mērķis ir panākt principiālu vienošanos par abu pušu šķiršanās nosacījumiem.

Vienlaikus izskan draudi no Mejas Ziemeļīrijas sabiedroto puses atsaukt atbalstu un piespiest rīkot uzticības balsojumu, kas varētu novest pie pirmstermiņa vēlēšanām.

Britu laikraksti vēsta, ka vismaz divi trīs ministri varētu atkāpties, reaģējot uz Mejas gatavību piekāpties, lai Īrijas Republikas un Ziemeļīrijas robežu saglabātu atvērtu arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES 29.martā.

«The Telegraph» min eiroskeptisko starptautiskās attīstības ministri Peniju Mordontu un pensiju ministri Esteri Makvī.