Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 41%, Viļņā 40%, bet Tallinā tikai 24% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma dati.

Tas, nozīmē - ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 585 eiro mēnesī, Viļņā ap 525 eiro, bet Tallinā ap 493 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs, tad līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc trīs lielāko izdevumu segšanas – pārtika, mājoklis un transports - pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek gandrīz divas reizes vairāk līdzekļu nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās - 1560 eiro. Savukārt šādai pašai ģimenei Rīgā atliek 840 eiro, bet Viļņā - 774 eiro. Atšķirību pamatā galvenokārt ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – bet vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā šogad ir 1425 eiro un Viļņā - 1299 eiro, tikmēr Tallinā tie sasniedz 2053 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 63 eiro Viļņā, par 83 eiro - Rīgā un par 100 eiro - Tallinā.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru lielā dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 44%, Viļņā 41,5%, bet Tallinā tikai 25,5% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma rezultāti.

Ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 591 eiro mēnesī, Viļņā - ap 513 eiro, bet Tallinā - ap 499 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs un salīdzinājumā ar pagājušo gadu saglabājies gandrīz tajā pašā līmenī, līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc pamatvajadzību izdevumu segšanas pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek 74% ienākumu jeb 1455 eiro, Rīgā 56% jeb 751 eiro, bet Viļņā 59% jeb 723 eiro.

Šo atšķirību pamatā ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā ir 1342 eiro un Viļņā 1236 eiro, bet Tallinā tie sasniedz 1953 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 4% Viļņā, teju par 8% Rīgā un par 9% - Tallinā. Vienlaikus ienākumu pieaugumam vērojams arī atsevišķu izdevumu kāpums (visizteiktākais Rīgā), tomēr rezultātā iznākums ir iedzīvotājiem labvēlīgs – salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ģimenes pamatvajadzību segšanai nepieciešamais izdevumu slogs samazinājies par 2% - 3%.

Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

Pēdējo divu gadu laikā Rīgā ir bijis manāms jauno projektu pieaugums, lai gan Viļņa jauno projektu būvniecībā aizvien saglabā līdera pozīcijas.

Tieši Viļņā tiek būvēti dzīvokļu skaita ziņā ievērojamākie projekti, Rīgai pēc šī rādītāja ieņemot otro vietu. Savukārt platības ziņā lielāki dzīvokļi jaunajos projektos ir Rīgā un Tallinā. Šīs un citas atšķirības iezīmējušās DNB bankas sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītāju Ober-Haus veiktajā apskatā par jauno projektu attīstību Baltijas valstu galvaspilsētās.

Kopš 2015. gada sākuma Rīgā uz 1000 iedzīvotājiem jaunajos projektos ir parādījies 5,1 pilnībā pabeigts dzīvoklis, kas ir par 2 dzīvokļiem vairāk nekā 2013. – 2014. gadā. Tallinā kopš 2015. gada jaunajos projektos ir pieejami 8,6 pabeigti dzīvokļi, kas ir par 4,7 vairāk nekā divus gadus iepriekš. Bet Viļņā attiecīgi - 13,4 pabeigtie dzīvokļi, kas ir par 5,6 dzīvokļiem vairāk nekā iepriekš.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājušies - kopš 2021. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga, tomēr šis pieaugums nav bijis vienmērīgs, norāda Swedbank.

Vērtējot ienākumus pēc nodokļu nomaksas un pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā bijis Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par 42% lielāka. Tikmēr Rīgā attiecīgs neto algas pieaugums ar diviem reģistrētiem apgādājamajiem bijis 29%, bet Tallinā tas bijis vismērenākais – 24%. Taču kopumā Rīgas ģimenēm joprojām jārēķinās ar zemākajiem vidējiem ienākumiem Baltijas galvaspilsētu vidū, vienlaikus sadzīvojot ne ar tām zemākajām izmaksām.

Ģimenes rīcībā esošos ienākumus ietekmē ne vien alga “uz rokas”, bet arī pabalsts par bērniem, kas katrā valstī tiek piešķirts vecākiem. Arī šajā jomā Lietuva saglabā līdera pozīciju Baltijā – tur ikmēneša pabalsts par diviem bērniem ir 192 eiro, Igaunijā 160 eiro, bet Latvijā 100 eiro. Tiesa gan, Lietuvā šis pabalsts pilnībā aizstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamo, kas Latvijā strādājošajiem tiek piemērots ikmēneša ietvaros pie algas izmaksas un Igaunijā reizi gadā kā pārmaksātā nodokļa atmaksa pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Rezultātā ienākumu apmērs, kas paliek ģimenes rīcībā pēc ģimenes valsts pabalsta saņemšanas un darbaspēka nodokļu nomaksas, Tallinā, Viļņā un Rīgā būtiski atšķiras – attiecīgi 3576 eiro, 3127 eiro un 2655 eiro.

Nekustamā īpašuma tirgus Igaunijā pēc krīzes spēja atgūties pāris gadu laikā, turklāt - visos īpašuma segmentos, tāpēc, atšķirībā no Latvijas, tas uzrāda stabilas attīstības pazīmes un tirgus dalībniekiem ļauj ar pārliecību skatīties nākotnē.

Pie šāda secinājuma nonākuši Latvijas nekustamā īpašuma (NI) jomas uzņēmēji, Ekonomikas, Tieslietu ministrijas un Rīgas pašvaldības pārstāvji, kuri š.g. 11. martā apmeklēja Tallinu, lai iepazītu Igaunijas NI jomas pieredzi un pārņemtu labāko praksi, kāpēc pie līdzīgiem ģeogrāfiskiem un ekonomiskiem nosacījumiem šajā valstī projektu realizācijas laiks ir uzņēmējiem draudzīgāks nekā Latvijā, kur ir neadekvāti garš laiks atsevišķiem projekta posmiem plānošanas un projektēšanas jomā (kas var ievilkties pat līdz pieciem gadiem). Vizīti organizēja Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) sadarbībā ar Igaunijas nekustamo īpašumu kompāniju asociāciju (EKFL).

Lielākie tēriņi pamatizdevumu segšanai ir rīdziniekiem, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu salīdzinājums.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 m2 dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 47%, Viļņā 44%, bet Tallinā tikai 29% no mājsaimniecības rīcībā esošiem ienākumiem, secināts Baltijas mājsaimniecību galveno izdevumu apsekojumā, ko veic Swedbank Privātpersonu finanšu institūti Baltijas valstīs.

Pēc institūta aplēsēm, četru cilvēku ģimene ar tipisku patēriņa modeli pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 587 eiro mēnesī. Viļņā šī summa veido ap 518 eiro un Tallinā ap 519 eiro.

Vienlaikus ģimenes rīcībā esošie ienākumi Tallinā 2013.gadā sasniedza 1785 eiro mēnesī, kas ir gandrīz par 600 eiro vairāk nekā Viļņā un par 538 eiro vairāk nekā Rīgā. Pateicoties ienākumu atšķirībai Tallinas ģimenēm pēc pamatvajadzību apmierināšanas citiem tēriņiem pāri paliek 71% ienākumu jeb1266 eiro, kamēr Rīgā 53% jeb 660 eiro un Viļņā 56% jeb 670 eiro.

Tallink Grupp šodien paziņoja par lēmumu pārtraukt kuģa Victoria I darbību maršrutā Tallina-Stokholma-Rīga-Stokholma-Tallina un maršrutā Tallina-Helsinki no 2021.gada 1.janvāra, informē uzņēmumā.

Kopš šī gada rudens kuģis Victoria I kursēja divos pagaidu maršrutos, nodrošinot papildu kravas pārvadājumu kapacitāti starp Igauniju un Zviedriju un pagaidu vienīgo jūras transporta maršrutu starp Stokholmu un Rīgu.

Kopš oktobra kuģis izpildīja arī kruīzus nedēļas nogalēs maršrutā Helsinki-Tallina, kas galvenokārt bija paredzēti klientiem no Somijas, ļaujoties nelielai atpūtai uz kuģa, nenokāpjot no tā galamērķī - Tallinā.

Uzņēmuma lēmums saistīts ar pašreizējās pandēmijas situācijas pasliktināšanos un jauniem un stingrākiem ceļošanas ierobežojumiem Igaunijā, Somijā, Zviedrijā un Latvijā, kuru dēļ pasažieru skaits strauji samazinājās - kuģa Victoria I darbība ir kļuvusi finansiāli neiespējama.

Starptautisko autobusu operators "Lux Express" 22. maijā atsāks veikt regulārus reisus maršrutos Tallina-Rīga, Viļņa-Rīga un Tallina-Viļņa.

"Pašlaik atjaunojam tikai trīs no vienpadsmit starptautiskajiem maršrutiem, ko iepriekš nodrošinājām, un ar mazāk nekā pusi no iepriekš veiktā reisu skaita.

Jāpiebilst, ka regulāru starpvalstu braucienu atjaunošana ir mazs, bet svarīgs solis, lai pamazām atgrieztos iepriekšējā ritmā. Ceram, ka pēc iespējas ātrāk sasniegsim iepriekšējo reisu skaitu, tomēr paredzam, ka tam ir nepieciešami vismaz 18 mēneši," stāsta "Lux Express" starptautisko reisu biznesa attīstības vadītājs Raits Remmels.

"Lux Express" veiks sekojošus starptautiskos reisus no 22. maija:

Tallina-Rīga 7:00 (Lux Lounge); 10:00 (Lux Express); 12:30 (Lux Lounge); 18:00 (Lux Lounge)

Rīga-Tallina 7:00 (Lux Lounge); 12:30 (Lux Lounge); 15:00 (Lux Express); 18:00 (Lux Lounge)

2020.gada jūnijā lielākajai daļai pārtikas produktu Viļņas mazumtirdzniecības tīklu veikalos cenas bija zemākas nekā Rīgā un Tallinā, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.

No apsekotajiem vairāk kā 40 produktiem lielākā daļa pārtikas produktu Lietuvā bija lētāki.

Neskatoties uz to, ka Latvijā ir samazināts PVN lielai daļai augļu un dārzeņu, arī šie produkti nebija lētākie Baltijā.

Kartupeļu kilograms Tallinā vidēji maksāja 0.25 EUR/kg, Viļņā 0.29 EUR/kg, bet Rīgā 0.51 EUR/kg. Savukārt burkāni Tallinā maksāja 0.67 EUR/kg, Viļņā 0.53 EUR/kg, Rīgā 0.70 EUR/kg. Toties Rīgas veikalos bija nopērkami lētākie vietējie gurķi un tomāti, šampinjoni, importa zemenes, plūmes un broileri (skat. tabulu).

*Cenas apsekotas no 2020.gada 5.jūnija līdz 12.jūnijam. LV Rimi, Maxima, Skay, Mego. LT Rimi, Maxima, Norfa, Iki. EST Rimi, Maxima, Prizma, Selver.

Rīgā 2020.gadā tiks uzbūvēti ap 2500 jaunu dzīvokļu, bet optimāli Rīgā būtu nepieciešami 5000-6000 dzīvokļu gadā pret iedzīvotāju skaitu un novecojušo dzīvokļu fondu, intervijā aģentūrai LETA sacīja Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāja "Kaamos" valdes loceklis Armands Buks-Vaivads.

Viņš pavēstīja, ka Tallinā, kas ir stipri mazāka par Rīgu, gadā tiek uzbūvēti apmēram 3500 dzīvokļu, savukārt Viļņā, kas ir arī ir mazāka par Rīgu, tie ir 6000 dzīvokļu gadā.

"Līdz šim mēs esam attīstījušies diezgan proporcionāli Tallinai, tikai iepaliekot par pāris gadiem. Mēs prognozējam, ka turpmākajos piecos gados mēs, mazākais, būsim līdzīgi Tallinai, kāda tā ir šobrīd. Optimistiski domāt liek tas, ka Rīgā ir plānotas būtiskas investīcijas biroju ēkās, kas radīs jaunas darbavietas, tāpat "Rail Baltic" projekts un dažādi citi. Ceram uz jauno pašvaldības vadību, kas nodrošinās labāku pilsētvidi," sacīja Buks-Vaivads.

Viņaprāt, Rīgas tirgus perspektīvas ir sasniegt Tallinas līmeni. Pirms diviem gadiem, kad "Kaamos" iegādājās Rīgā pirmo zemes gabalu, dzīvokļu cenas tik tikko nosedza būvniecības izmaksas, tagad jau dzīvokļu cenas ir sasniegušas zināmu rentabilitātes līmeni, norādīja Buks-Vaivads.

Tallinā pērn reģistrēti 14 614 jauni uzņēmumi, kas ir par gandrīz 12% vairāk nekā 2020.gadā un visu laiku lielākais viena gada laikā Igaunijas galvaspilsētā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits, liecina Tallinas pašvaldības apkopotā informācija.

"Pēdējo 12 gadu laikā Tallinā reģistrēto kompāniju skaits ir gandrīz dubultojies," komentēja Tallinas vicemērs Jozeps Vimms, mudinot jaunos uzņēmējus izmantot pašvaldības sniegto atbalstu.

Jaunu uzņēmumu skaits pērn audzis 28 pašvaldībās 

Lai gan 2021. gadā visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, turpinājās Covid-19 pandēmija,...

Pagājušā gada nogalē Igaunijas galvaspilsētā bija reģistrētas 119 089 kompānijas, kas ir par 4% vairāk nekā 2020.gada izskaņā, liecina nacionālā Uzņēmumu reģistra dati. Salīdzinājumam, 2009.gadā Tallinā bija 62 816 reģistrēti uzņēmumi.

Vienlaikus aktīvo kompāniju (tādu, kas 2020.gadā iesniegušas gada pārskatus) skaits Tallinā pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis par 5%, sasniedzot 77 392, tostarp 7017 no tām ir eksportējoši uzņēmumi.

Kopumā Tallinā pērn likvidēti tika 3452 uzņēmumi. Likvidāciju skaits saglabājies 2020.gada līmenī - togad Tallinā tika likvidētas 3484 kompānijas.

#Dārgākais benzīns šajā nedēļā pēc cenu pieauguma bija nopērkams Tallinā, seko Rīga.

Gan Rīgā, gan Viļņā, gan Tallinā pagājušajā darba nedēļā turpinājās benzīna cenu kāpums, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Dārgākais benzīns šajā nedēļā pēc cenu pieauguma bija nopērkams Tallinā, seko Rīga, bet zemākā benzīna cena bija Viļņā. Tāpat Tallinā bija augstākā cena dīzeļdegvielai, bet zemākā tā bija Viļņā.

Rīgā «Circle K» degvielas uzpildes stacijās aizvadītajā darba nedēļā 95.markas benzīna cena ir palielinājusies par 0,8% - līdz 1,272 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena nav mainījusies un bija 1,182 eiro par litru.

Viļņā 95.markas benzīna cena «Circle K» degvielas uzpildes stacijās bija 1,223 eiro par litru, kas ir par 0,7% vairāk nekā iepriekšējā piektdienā. Dīzeļdegvielas cena šonedēļ augusi par 1,3% un bija 1,148 eiro par litru.

Igauņu nekustamā īpašuma attīstītāji «Estera Development», piesaistot pūļa finansēšanas platformu Crowdestate, turpina investīcijas Latvijā, taču arī atzīst šī finansēšanas modeļa nepilnības.

Jāatgādina, ka platforma «Crowdestate» sniedz iespēju lielam skaitam mazu investoru finansēt liela mēroga nekustamā īpašuma projektus.

Ēku komplekss «Liepziedi» bija pirmais «Estera Development» projekts Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, kas 2016. gada augustā dažu dienu laikā ar «Crowdestate» palīdzību piesaistīja finansējumu projekta attīstībai no gandrīz 400 privātiem investoriem. Finansējuma apjoms no investoriem veidoja 750 000 eiro, savukārt pilnais atmaksas apmērs (ieskaitot procentu maksājumus) bija 987 187 eiro.

Šobrīd attīstītājs uzsācis jaunu projektu «Mākoņkalns», kas ir viens no «Estera Development» lielākajiem projektiem un tajā paredzēts izveidot 700 jaunus dzīvokļus. Jau 2013. gadā igauņu uzņēmēji Ulo Adamsons (Ülo Adamson) un Aadu Oja (Aadu Oja) Valdlaučos par aptuveni vienu miljonu eiro iegādājās septiņus zemes gabalus, kas vēlāk tiks sadalīti 16 mazākos, lai uz katra no tiem būvētu vismaz četras līdz sešas ēkas. Arī šim projektam attīstītājs ir piesaistījis pūļa finansēšanas platformu «Crowdestate». Ar tās palīdzību iegūti 450 000 eiro un šobrīd iesaistīti aptuveni 500 investori. Šis finansējums veido tikai nelielu daļu no kopējām investīcijām, piemēram, projektā «Liepziedi» kopējās investīcijas bija 6 miljoni eiro, bet «Crowdestate» līdzfinansējums - 750 000 eiro. Projektā «Mākoņkalns» plānots ieguldīt vairāk nekā 50 miljonus eiro un tas tiks attīstīts soli pa solim. Plānots, ka teritorijā būs ne tikai dzīvojamās platības, bet arī bērnudārzs, basketbola laukums un citas aktivitātes.

Cilvēku vēlmi izbaudīt ko neparastu gan sajūtu un emociju, gan garšu ziņā par savu biznesa pamatu izvēlējies igauņu uzņēmējs Risto Meigass

Viņa uzņēmums Skyworld Service vienpadsmit Eiropas valstīs vada Dinner in the Sky – burtiskā nozīmē tie ir īstermiņa restorāni, maltītes gaisā. Tagad tas ir ķēries pie jauna izaicinājuma – izklaides un ēdiena apvienojuma projektā Kriminālās vakariņas. Pērn šī pasākuma koncepcija aprobēta Tallinā, šogad Risto Meigass to piedāvā arī Rīgas un Helsinku iedzīvotājiem. Ar panākumiem Igaunijā viņš ir apmierināts – Kriminālās vakariņas pēc pārdoto biļešu skaita bija starp iecienītākajām teātra izrādēm, to apmeklēja vairāk nekā seši tūkstoši cilvēku.

Jau 18 gadu vecumā Risto bija savs bārs, tiesa, tas vēlāk bankrotēja, taču visu mūžu viņš ir strādājis paša izveidotajos uzņēmumos un ne dienu nav strādājis algotu darbu citu vadībā. Intervijā DB viņš atklāj tendences kulinārijas pasaulē.

Šā gada sākumā restorāna "Lido" rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Solaris" Tallinā, Igaunijā ieguldīti teju divi miljoni eiro, informē uzņēmumā.

"Teju 11 gadu laikā kopš pirmā "Lido" restorāna atvēršanas Tallinā esam labi iepazinuši kaimiņvalsts tirgu, un līdzšinējie rādītāji liecina, ka arī Igaunijas iedzīvotāji ir paguvuši iemīļot mūsu ēdienu garšu, kvalitāti un daudzveidību, un iemīlēt mūsu restorānus," komentē AS "Lido" valdes loceklis Rasmuss Pētersons.

Kaimiņvalsts galvaspilsētā izveidoti kopumā trīs "Lido" restorāni un uzņēmuma plāni Igaunijā esot nopietni un tālejoši, norāda R.Pētersons.

Pirms vīrusa pandēmijas uzņēmumam bija gana lieli attīstības plāni – šī gada sākumā restorāna "Lido" rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Solaris" Tallinā tika ieguldīti teju divi miljoni eiro. Rekonstrukcijā īpašu akcentu "Lido" likuši uz jaunajām tehnoloģijām, savukārt interjers pārveidots saskaņā ar jauno, SIA "Kirson Design Group" arhitektes Evijas Ķirsones-Slavinskas veidoto dizaina konceptu, kas iedzīvināts arī pašmāju "Lido Vērmanītī".

Tallinā dzīvokļu vidējā cena decembrī bija 2170,2 eiro par kvadrātmetru, kas ir par 12,1% vairāk nekā 2018.gada pēdējā mēnesī, liecina Igaunijas Zemes dienesta dati.

Salīdzinājumā ar novembri vidējā dzīvokļa cena Tallinā augusi par 5,3%. Mediānā dzīvokļa cena Tallinā pagājušajā mēnesī bija 2148,84 eiro par kvadrātmetru, kas ir par 14,8% vairāk nekā 2018.gada decembrī un par 9,4% vairāk nekā pērn novembrī.

Decembrī Tallinā noslēgti 770 dzīvokļu pārdošanas darījumi 101,6 miljonu eiro vērtībā. 2018.gada decembrī Tallinā tika noslēgti 759 dzīvokļu pārdošanas darījumi 88,6 miljonu eiro vērtībā. Igaunijā, neskaitot Tallinu, vidējā dzīvokļa cena decembrī bijusi 879,04 eiro par kvadrātmetru, kas ir par 0,4% mazāka nekā šajā mēnesī 2018.gadā.

Salīdzinājumā ar novembri ārpus Tallinas esošu dzīvokļu cena Igaunijā augusi par 5,4%. Mediānā cena šādiem dzīvokļiem bijusi 697,28 eiro par kvadrātmetru, kas ir par 14,3% mazāk nekā 2018.gada decembrī un par 1,3% mazāk nekā pērn novembrī.

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Lielbritānijas uzņēmējam Braienam Sateram piederošais Igaunijas zemo cenu autobusu pārvadājumu operators Superbus, kas veic reisus arī maršrutā Rīga-Tallina, paziņojis, ka pārtrauks darbību.

Pēdējos reisus Superbus veiks 31.jūlijā.

Operators norādījis, ka tam ir jāpārtrauc darbība, jo Igaunijas Autoceļu pārvaldes lēmumu dēļ tas ir spiests veikt reisus nerentablos laikos.

«Jau kopš darbības sākuma Superbus ir saskāries ar daudzām grūtībām saistībā ar mūsu ienākšanu un attīstību Igaunijas tirgū. Ceļu pārvalde noraidīja mūsu pirmos maršrutu atļauju pieteikumus, un mēs bijām spiesti piekrist kustības grafikiem, kuri bija komerciāli mazāk dzīvotspējīgi. Par to tika iesniegta sūdzība tiesā, un 2016.gada jūnijā par to tika pieņemts lēmums par labu Superbus,» sacīts zīmola Superbus īpašnieka uzņēmuma Bus Transport Holding paziņojumā.

Par vienu mēnešalgu Rīgā iespējams iegādāties 0,72 m2 dzīvojamās platības, kas ir visvairāk, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Ober Haus Baltijas valstu Nekustamā īpašuma tirgus pārskats.

Igaunijas galvaspilsētā Tallinā par vienu mēnešalgu iespējams iegādāties 0,65 m2 dzīvojamās platības, bet Lietuvas galvaspilsētā Viļņā - 0,53 m2 dzīvojamās platības.

Salīdzinājumam 2007. gadā par vienu mēnešalgu Rīgā varēja iegādāties 0,24 m2 dzīvojamās platības.

Pēc Ober Haus pārskata datiem, vidējais atalgojums mēnesī (bruto) Igaunijā ir 990 eiro, Latvijā - 761 eiro, bet Lietuvā - 675 eiro.

Visvairāk dzīvokļu pārdošanas darījumu Baltijas valstu galvaspilsētās 2014. gadā noticis Viļņā (9773), bet vismazāk - Tallinā (7543). Rīgā 2014. gadā notikuši 9136 dzīvokļu pārdošanas darījumi.

Uz 100 iedzīvotājiem Rīgā notikuši 14,2 dzīvokļu pārdošanas darījumi, Tallinā - 17,4, bet Viļņā - 18,1 dzīvokļu pārdošanas darījums.

Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, vidējās nekustamā īpašuma cenas pasaulē turpinājušas pieaugt arī 2020.gada pirmajā pusē, rāda "Global Property Guide" (GPG) indeksa dati. No Baltijas valstīm vismazākais nekustamā īpašuma cenu pieaugums gada pirmajā ceturksnī vērojams Latvijā, kur tas, salīdzinot ar gadu iepriekš, bija 0,83%.

Pandēmijas izraisītās situācijas dēļ nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā maijā saruka par 43%, un, vērtējot nekustamā īpašuma iegādes un īres cenu attiecību, Rīgā dzīvoklis šobrīd ir mazāk vērtīga investīcija nekā Viļņā un Tallinā, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

2020.gada pirmajā ceturksnī visstraujāk nekustamā īpašuma cenas augušas Lietuvā - vidēji par 5,52%. Līdzīga situācija bija vērojama arī Igaunijā, kur cenas pirmajā ceturksnī pieauga par 4,32%, bet visstabilākā situācija bija Latvijā, vidējām nekustamā īpašuma cenām pieaugot par 0,83%. Kopumā visstraujāk nekustamā īpašuma cenas saskaņā ar GPG indeksu gada sākumā augušas Portugālē (+16,37%), Vācijā (+12%) un Jaunzēlandē (+10,87%).

2022.gada aprīļa beigās Rīgā bāzētā starptautiskā viesnīcu operatora Mogotel Hotel Group portfeli papildinājusi pieczvaigžņu dizaina viesnīca Tallinā – Savoy Boutique Hotel, informē Mogotel Hotel Group.

Viesnīcas Savoy ēka ir viena no vecākajām Tallinā un ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopš ēkas uzcelšanas 1890.gadā tajā darbojušies dažādi uzņēmumi: modes ateljē, Igaunijas Nacionālās bankas galvenā filiāle, veikali un kafejnīca. Kopš 2006.gadā pilnībā restaurētajā jūgendstila ēkā atrodas leģendārā zīmola Savoy dizaina viesnīca. Viesnīcā ir 44 numuri, lobby bārs, divi restorāni, konferenču zāle.

"Savoy Boutique Hotel ir jau ceturtā viesnīca Igaunijā, kuru pārvalda mūsu uzņēmums. Mēs redzam, ka Tallina kļūst par arvien populārāku tūrisma​ galamērķi. Un tiek aktīvi strādāts, lai piesaistītu jaunus​ ceļotājus. Tā, maijā beigās Igaunija kļūs par pirmo Baltijas valsti,​ kurā strādājošie restorāni tiks iekļauti visprestižākajā pasaules​ izziņu krājumā – Michelin ceļvedī," stāsta Mogotel Hotel Group​ īpašnieks Vadims Muhins.

Mājokļu pieejamība 3.ceturksnī Rīgā augusi gan ceturkšņa, gan gada griezumā un Rīga izvirzījusies vadībā Baltijas valstu galvaspilsētu vidū, samērā spēji apsteidzot Tallinu, liecina AS Swedbank mājokļu pieejamības indekss (MPI).

Pieejamības kāpumu Rīgā veicinājis gan straujš algu kāpums, gan zemākas mājokļa kredīta procentu likmes, gan arī dzīvokļu cenu neliels samazinājums attiecībā pret pērnā gada 3.ceturksni. Pieejamība bijusi augstāka nekā pirms gada arī Viļņā un Tallinā – līdzīgi kā Rīgā to veicinājis procentu likmju samazinājums. Pieejamības kāpums kaimiņu galvaspilsētās gan nebija tik spējš kā Rīgā, to piebremzējis mērens dzīvokļu cenu pieaugums.

Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, mājokļu pieejamības indekss (MPI) 3.ceturksnī Rīgā ir audzis salīdzinoši strauji, no 143 līdz 160. Indeksa vērtība 160 nozīmē, ka standartizētas mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai Rīgā un, kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli) ienākumi bija par 60% augstāki, nekā tas nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk par 30% no ģimenes kopējiem ienākumiem. Indeksa kāpumu veicināja joprojām straujā vidējās neto algas izaugsme par 8%, kā arī mājokļa kredītu procentu likmju kritums par 0,13 procentpunktiem. Mājokļu cenas, savukārt, vidēji pat nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar 3.ceturksni pērn – par 2,1%.

Igaunijas prāmju operators Tallink, kas nodrošina pasažieru prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu Zviedrijā, neplāno no Rīgas atvērt citas regulārās pasažieru līnijas, biznesa portālam db.lv sacīja AS Tallink Latvija pārdošanas un mārketinga direktore Baiba Muceniece.

«Šobrīd no Rīgas nodrošinām ikdienas pasažieru, transportlīdzekļu un kravu pārvadājumu jūras satiksmi uz Stokholmu ar kuģiem Isabelle un Romantika. Šobrīd nav paredzēti citi regulāras jūras satiksmes maršruti no Rīgas kā ceļojuma sākumpunkta,» saka B. Muceniece.

Pagājušajā nedēļā izpildītais reiss Helsinki-Rīga-Helsinki ir bijis speciāls reiss - vienreizējs pasākums, un to nav plānots veidot par regulāru līniju. Tas organizēts līdzīgi kā, piemēram, īpašie Visbijas kruīzi (Helsinki–Tallina–Visbija–Tallina–Helsinki) vasarā.

Kruīza kuģis Silja Europa, kas regulārā satiksmē nodrošina pasažieru, pasažieru transportlīdzekļu un kravu pārvadājumus maršrutā starp Tallinu un Helsinkiem, šajā speciālajā reisā no Helsinkiem atgāja 30.jūlijā, Rīgā piestāja 31. jūlija rītā un no Rīgas atgāja 31. jūlija vakarā, lai 1. augustā atgrieztos Helsinkos. «Ceļojuma sākumpunkts bija Helsinki, un pievienoties ceļojumam no Rīgas uz Helsinkiem nebija iespējams. Tallink ir ieguldījusi nozīmīgus finanšu līdzekļus Rīgas un Latvijas kā tūrisma galamērķa informatīvai reklāmai,» viņa skaidro.

Aizvadītajā darba nedēļā gan Rīgā, gan Viļņā degvielas cenas bijušas stabilas, taču Tallinā tās ir pieaugušas, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Arī šajā piektdienā dārgākais 95.markas benzīns bija nopērkams Tallinā, seko Rīga, bet zemākā benzīna cena bija Viļņā. Tāpat arī augstākā dīzeļdegvielas cena bija Tallinā, bet Viļņā - zemākā.

Rīgā gan 95.markas benzīna, gan dīzeļdegvielas cena «Circle K» degvielas uzpildes stacijās arī šajā nedēļā bijusi stabila – attiecīgi 1,262 eiro un 1,182 eiro par litru.

Tāpat Viļņā degvielas cenas «Circle K» degvielas uzpildes stacijās šonedēļ nav mainījušās - litrs 95.markas benzīna arī šajā piektdienā maksāja 1,199 eiro, bet litrs dīzeļdegvielas - 1,13 eiro.

Savukārt Tallinā šajā nedēļā «Circle K» degvielas uzpildes stacijās 95.markas benzīna cena palielinājusies par 1,2% un bija 1,334 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena kāpusi par 2,1% - līdz 1,274 eiro par litru.