Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 41%, Viļņā 40%, bet Tallinā tikai 24% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma dati.
Tas, nozīmē - ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 585 eiro mēnesī, Viļņā ap 525 eiro, bet Tallinā ap 493 eiro mēnesī.
Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs, tad līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc trīs lielāko izdevumu segšanas – pārtika, mājoklis un transports - pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek gandrīz divas reizes vairāk līdzekļu nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās - 1560 eiro. Savukārt šādai pašai ģimenei Rīgā atliek 840 eiro, bet Viļņā - 774 eiro. Atšķirību pamatā galvenokārt ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – bet vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā šogad ir 1425 eiro un Viļņā - 1299 eiro, tikmēr Tallinā tie sasniedz 2053 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 63 eiro Viļņā, par 83 eiro - Rīgā un par 100 eiro - Tallinā.
«Neskatoties uz to, ka Rīgā dzīvojošie pieredzējuši naudas izteiksmē lielāko algas kāpumu, Tallinas ģimenes turpina audzēt finansiālo pārsvaru gan, pateicoties mazākiem nodokļiem no ienākuma, gan arī teju trīskārt lielākam ģimenes valsts pabalsta apmēram, salīdzinājumā ar Latviju. Ja Latvijā šis pabalsts šogad saglabājies nemainīgs un par diviem bērniem kopā veido 34,14 eiro, tad Igaunijā tas audzis vēl vairāk un iepriekšējo 90 eiro vietā nu kopā veido 100 eiro,» stāsta Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte.
Pārtika joprojām ir lielākā mājsaimniecību izdevumu pozīcija visās Baltijas galvaspilsētās, tomēr šim izmaksu īpatsvaram vērojama tendence nedaudz sarukt. Tā, piemēram, 2014.gadā ģimene Rīgā par pārtiku ik mēnesī tērēja 27% no ienākumiem, savukārt šogad – 22%. Arī Igaunijā vērojama līdzīga tendence – 2014.gadā ģimene Tallinā pārtikai tērēja 18% no ikmēneša ienākumiem, savukārt šogad – 15%. Savukārt Lietuvā šis īpatsvars saglabājies nemainīgs – ik mēnesi ģimene Viļņā šogad pārtikas izdevumiem atvēl vidēji 24% no ienākumiem un tā tas bija arī 2014.gadā.
Balstoties uz 2016.gada februārī apkopotajiem datiem Baltijas valstu galvaspilsētu lielveikalos, visaugstākās izmaksas par optimālu pārtikas grozu ir ģimenei Rīgā - 320 eiro. Zemākas tās ir Tallinā (311 eiro) un Viļņā (310 eiro). Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izdevumi par pārtiku absolūtos skaitļos nedaudz pieauguši ģimenēm visās Baltijas valstīs. Rīgā ģimene šim mērķim šogad tērē vidēji par 8 eiro mēnesī vairāk. Tallinā – par 12 eiro mēnesī vairāk. Bet Viļņā – pat par 18 eiro mēnesī vairāk.
Īpašumā esošā mājokļa izmaksas ir ievērojami zemākas, ja salīdzina ar īrētu vai kredītā pirktu mājokli, jo izpaliek summas ziņā būtisks ikmēneša maksājums par īri vai kredītu. Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kv.m plašā mājoklī daudzdzīvokļu namā, ik mēnesi tērē ap 181 eiro jeb 9% no ienākumiem Tallinā, ap 165 eiro jeb 12% no ienākumiem Rīgā un ap 152 eiro jeb 12% no ienākumiem Viļņā. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, izdevumi par mājokli ģimenēm Baltijas valstu galvaspilsētās nedaudz samazinājušies, kas galvenokārt skaidrojams ar siltuma izmaksu kritumu – Viļņā ap 7% (radot nepilnu 6 eiro ietaupījumu mēnesī) un 16 – 18% Rīgā un Tallinā (radot līdz pat 15 eiro lielu ikmēneša ietaupījumu).
«Salīdzinājumā ar situāciju kaimiņvalstu galvaspilsētās, Rīgas ģimenes iegūst no zemākajiem apkures, ūdensapgādes un kanalizācijas tarifiem, savukārt Viļņā dzīvojošie var novērtēt zemākās ar apsaimniekošanu saistītās izmaksas. Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās ar dārgāko elektroenerģiju un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, ko attiecīgas ģimenes Tallinā un Viļņā nemaksā vispār. Lai gan šogad Rīgā palielinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme zemei (1,5% līdzšinējā 1% vietā), pieņemtās izmaiņas paredz arī papildus atlaides ģimenēm ar bērniem – nu uz nodokļa atlaidēm 50%-70% apmērā var pretendēt arī ģimenes ar vienu un diviem bērniem. Gala rezultātā nekustamā īpašuma nodokļa maksājums gan par dzīvokli, gan par zemi vairumā gadījumu ģimenēm Rīgā pat samazinās, neskatoties uz nodokļa likmes izmaiņām,» atzīst Evija Kropa.
Visdārgāk Rīgā dzīvojošai ģimenei izmaksā īrēts mājoklis – tam jāatvēl ap 36% no rīcībā esošajiem ikmēneša ienākumiem. Savukārt maksājot mājokļa kredītu, tie ir ap 27% no ienākumiem. Viļņā situācija ir līdzīga – īrētam dzīvoklim ģimenei ik mēnesi jāatvēl pat 46% no ienākumiem, savukārt par kredītā iegādātu mājokli ik mēnesi jāatvēl ap 33% no ienākumiem. Tallinā izmaksas dzīvokli īrējot, vai arī maksājot par to kredītu, ir līdzīgas – ik mēnesi ģimenei šim mērķim jāatvēl ap 29% no ienākumiem.
«Nepieciešamība īrēt mājokli visbūtiskāk sadārdzina ikmēneša izmaksas ģimenēm Rīgā un Viļņā. Lai arī kredītā iegādātam mājoklim izmaksas šobrīd ir zemākas nekā īrējot, būtisks šķērslis sava mājokļa iegādei joprojām ir pirmās iemaksas trūkums (pētījuma nolūkos tā aprēķināta 25% apmērā no dzīvokļa iegādes summas). Jāatzīst, ka Latvijā šī problēma daļā gadījumu tiek risināta ar valsts atbalsta programmu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Kopš darbības uzsākšanas pērnā gada janvārī, tā ir sniegusi iespēju tikt pie sava mājokļa vairāk nekā 1750 ģimenēm,» uzsver Evija Kropa.
Salīdzinot ar kaimiņvalstu galvaspilsētām, Rīga arvien ir līdere sabiedriskā transporta izmaksu ziņā. Pēdējā gada laikā situācija transporta izmaksu ziņā palikusi nemainīga - Rīgā dzīvojošai ģimenei ik mēnesi transportam jāatvēl 100 eiro jeb 7% no ģimenes ikmēneša ienākumiem, savukārt Tallinas iedzīvotāji sabiedriskajā transportā turpina pārvietoties bez maksas. Tikmēr Viļņā izmaksas par transportu ģimenei ik mēnesi veido 64 eiro jeb 5% no kopējā budžeta.
