Nekustamā īpašuma tirgus Igaunijā pēc krīzes spēja atgūties pāris gadu laikā, turklāt - visos īpašuma segmentos, tāpēc, atšķirībā no Latvijas, tas uzrāda stabilas attīstības pazīmes un tirgus dalībniekiem ļauj ar pārliecību skatīties nākotnē.
Pie šāda secinājuma nonākuši Latvijas nekustamā īpašuma (NI) jomas uzņēmēji, Ekonomikas, Tieslietu ministrijas un Rīgas pašvaldības pārstāvji, kuri š.g. 11. martā apmeklēja Tallinu, lai iepazītu Igaunijas NI jomas pieredzi un pārņemtu labāko praksi, kāpēc pie līdzīgiem ģeogrāfiskiem un ekonomiskiem nosacījumiem šajā valstī projektu realizācijas laiks ir uzņēmējiem draudzīgāks nekā Latvijā, kur ir neadekvāti garš laiks atsevišķiem projekta posmiem plānošanas un projektēšanas jomā (kas var ievilkties pat līdz pieciem gadiem). Vizīti organizēja Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) sadarbībā ar Igaunijas nekustamo īpašumu kompāniju asociāciju (EKFL).
Starptautiskās nekustamo īpašumu federācijas FIABCI Baltijas nodaļas prezidents un Igaunijas nekustamo īpašumu kompāniju asociācijas (EKFL) pārstāvis Ardi Rosimā (Ardi Roosimaa) vizītes dalībniekus iepazīstināja ar asociāciju, kura apvieno NI aģentus un uzņēmumus, attīstītājus, investorus, juristus u.c. ar šo jomu saistītos, ar mērķi celt nozares kvalitāti tirgū, un kura ik gadu organizē divas konferences, kā arī sniedza ieskatu Igaunijas NI tirgus īpatnībās, raksturojot mājokļu un komercsegmentu, kā arī pieprasījumu tirdzniecības un industriālo platību jomā.
Rosimā norādīja: NI tirgus Igaunijā pēc finanšu krīzes, atšķirībā no Latvijas, atguvās ātri: jau pēc pāris gadiem rādītājos bija novērojama izaugsme, un aizvadītos pāris gadus esot jūtami pirmie signāli par stabilizāciju tirgū.
Igaunijas mājokļu tirgū turpinās izaugsme, bet tā nav ļoti strauja, pēc rādītājiem šis segments ir tuvu pirmskrīzes īpašumu buma pīķim. Iedzīvotāji esot kūtrāki uz mājokļu īrēšanu, tāpēc īres tirgus ir mazāk aktīvs, toties notiek aktīvi darījumi mājokļu tirgū, ko sekmē banku labvēlīgā politika - aizdevumu likmes ir zemas, līdzīgas kā pirms krīzes, un tās ir izdevīgas arī tiem hipotekāro kredītu ņēmējiem, kuri turpina segt savas saistības. «Arī valsts tautsaimniecībā neredzam pazīmes, ka ekonomika plānotu mainīties: ir stabila izaugsme ar līdzšinējo tendenču turpināšanos. Ja salīdzinām patēriņu un iedzīvotāju noskaņojumu pirms un pēc krīzes, redzams, ka noskaņojums šobrīd ir ļoti pozitīvs, arī algas ir daudz augstākas, kas ir sekmējis apartamentu cenu kāpumu par 20-30%,» stāstīja eksperts. Viņš piebilda, ka pašlaik Igaunija esot nodrošināta ar dzīvokļiem tuvākajiem diviem gadiem, bet tas neesot pietiekoši. Igaunijā gada laikā tiek pārdoti apmēram 5000 dzīvokļu, 1000 no tiem – Tallinā.
Runājot par komercīpašumu segmentu, A. Rosimā atzina, ka tas pēc recesijas neesot piedzīvojis kritumu un turpina attīstīties, bet tādu nopietnāku izrāvienu attīstībā šis segments uzrādījis 5 gadus vēlāk nekā mājokļu tirgus. «Pašlaik Tallinā tiek attīstīti vairāk nekā 10 nozīmīgi biroju projekti,» teica viņš.
Ar labu komercapbūves piemēru vizītes dalībnieki iepazinās, tiekoties ar Igaunijas ekspertiem Technopolis Ülemiste - lielākā biznesa parku attīstītāja un operatora Skandināvijas valstīs, attīstītajā Tallinas pilsētas daļā, ko tagad dēvē Ülemiste City (Fotogrāfijas raksta galerijā!). Technopolis Ülemiste vadītājs Gerts Jostovs (Gert Jostov) iepazīstināja ar šo, Tallinā lielāko biroju kompleksu, kur desmit gadu laikā bijušās rūpnīcas Dvigatel 36 hektāru teritorijā izveidoti biroji 70 000 m² platībā un 120 000 m² industriālās platības. Kā norādīja vadītājs, uzņēmuma mērķis ir ne tikai attīstīt šo kompleksu, bet arī to apsaimniekot, pārvaldīt un nodrošināt ar visu nepieciešamo servisu tajā strādājošos. Komplekss ir liels: tajā ik dienu uz darbu 300 uzņēmumos ierodas 7000 darbinieku, ir nodrošinātas stāvvietas vairāk nekā 2000 automašīnām, ir iekopta plaša zaļā zona, bet nepieciešamie servisi tiek attīstīti pēc darbinieku sniegtās informācijas. Ir izveidots bērnudārzs, sporta zāles, izvietoti doktorāti, dažādi veikaliņi, atklāta dienesta viesnīca, kā arī tiek attīstīta dzīvojamā zona, lai šī biroju pilsēta pēc darbdienas beigām nebūtu «izmirusi». Izveidotas jaunas autobusu līnijas un pieturas, bet nākamgad, sadarbībā ar pašvaldību, tiks atklāta jauna tramvaja līnija, kas savienos šo pilsētas daļu ar centru.
«Redzam, ka citiem biroju kompleksu attīstītājiem ir līdzīga cenu politika, tāpēc mūsu trumpis cīņā par nomnieku piesaisti ir šī pievienotā vērtība, ko varam sniegt,» komentēja Jostovs. Ülemiste City atrašanās vieta ir ļoti izdevīga: līdzās ir dzelzceļa līnija un nākotnē pa ceļam uz tuvējo lidostu brauks arī ātrgaitas vilciens Rail Baltica, tāpēc attīstītājam ir ievērojami attīstības plāni tuvākajiem 5-7 gadiem. «Vēl ir pieejams diezgan daudz zemes, tāpēc plānojam palielināt šeit nodarbināto, kā arī piesaistīto uzņēmumu skaitu vismaz uz pusi. Gribam sasniegt ceturto daļu biroju tirgus Tallinā,» nākotnes plānus atklāja Jostovs.
Uz vizītes dalībnieku jautājumu, vai Tallinu negaida biroju telpu pārprodukcija un kā šādos apstākļos tiktu koriģēti Ülemiste nākotnes plāni, G. Jostovs atgādināja statistiku: optimāla biroja telpu platību izaugsme būtu 1.3 m² uz iedzīvotāju, bet pašlaik Tallinā šis rādītājs ir tikai 0.7 m², lai gan kaimiņos – Skandināvijas galvaspilsētās tas sasniedz pat 6 - 8 m² uz iedzīvotāju, tāpēc attīstītājs izaugsmei redz potenciālu.
Igaunijas nekustamo īpašumu kompāniju asociācijas (EKFL) pārstāvis Ardi Rosimā, turpinot iepazīstināt ar NI tirgu Igaunijā, raksturoja situāciju ar tirdzniecības platībām. «Lai gan jau pirms desmit gadiem presē izskanēja, ka pie mums ir par daudz tirdzniecības platību, šis segments joprojām attīstās un nomas maksas turpina augt. Mūsu īpatnība ir tā, ka šeit nav daudz mazu veikaliņu, jo igauņi ir iecienījuši iepirkšanos lielajos tirdzniecības kompleksos. Šobrīd Tallinā top vēl divi jauni, lieli centri,» teica A. Rosimā. Savukārt industriālo un loģistikas īpašumu segments esot bijis vienīgais, kurš pēc krīzes visātrāk uzrādījis strauju izrāvienu, ko sekmējuši galvenokārt skandināvu investori. «Pilsēta pat nespēja pēc krīzes uzņemt visu šo lielo investīciju vilni,» piebilda Rosimā.
Māris Alberts, projektu attīstītājuzņēmuma Amber Pines grupa valdes loceklis, kurš bija viens no asociācijas LANĪDA delegācijas dalībniekiem, pēc tās atzina, ka esot uz igauņiem skatījies ar veselīgu, baltu skaudību. «Viņi ir tik tālu tikuši, jo pirmajā krīzes vilnī (ap 2006.-2007.g.) Igaunijā īpašumu «burbulis» nebija tik liels kā pie mums. Visu šo laiku kaimiņu tautsaimniecība ir attīstījusies daudz straujāk un pareizākā virzienā nekā Latvijā. Tas ir igauņu pragmatisms, kā arī valdības un pašvaldību aktīva iesaiste, akcentējot, lobējot Igauniju kā investīcijām pievilcīgu vidi. Redzams, ka tas dod rezultātus, bet ir skaidrs, ka šādu pieeju nevar realizēt no rīta, lai vakariņās tā darbotos, ir vajadzīgs ilgāks laiks un nepārtrauktība. Savukārt mēs, Latvijā, domājam maksimums četru gadu griezumā, «raustot» biznesu ikreiz, kad ir jālabo valsts budžeta robi. Igauņu valdība ir tālredzīga, vairāk ilgtermiņā vērsta. Piemērus šai politikai mēs redzējām Ülemiste City, kur izvietotas daudzas, pasaulē lielu kompāniju filiāles, IT un loģistikas centri. Savukārt dzīvojamā sektora izaugsmi Igaunijā veicina labā ekonomiskā vide, kas rada daudz labu darbavietu un kuras sniedz pietiekamus ienākumus, lai iedzīvotāji uzlabotu savu dzīves vidi un pirktu īpašumus. Latvijā darījumu skaits ar mājokļiem ir vismaz četrreiz mazāks, lai gan mūsu valsts ir daudz lielāka nekā Igaunija,» ar saviem secinājumiem pēc vizītes Tallinā dalās M. Alberts.