Nekustamo īpašumu jomā Latvijā ir vajadzīga pamatīga visu birokrātisko procedūru revīzija, vienlaikus mainot valsts iestāžu attieksmi pret investoriem, pretējā gadījumā par būtisku izaugsmi nāksies aizmirst, bet tā rezultātā Baltijas kaimiņvalstis vēl vairāk savā ekonomiskajā izaugsmē attālināsies no Latvijas.
To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses jaunais valdes priekšsēdētājs Ints Dālderis, kurš šajā amatā stājās pērn rudenī. Viņš norāda, ka attīstītāji ir kareivīgi noskaņoti, lai pārskatītu un mainītu gadiem iesīkstējušās normas, kuras nevis veicina, bet tieši otrādi - bremzē nekustamo īpašumu attīstību un līdz ar to arī valsts ekonomiskās attīstības tempus.
Fragments no intervijas
Kāda ir pašreizējā situācija nozarē?
To var raksturot dažos vārdos — satraucoša, trauksmaina, sarežģīta komplektā ar neskaidrību par nākotni. Protams, nozarei ir bijuši arī daudz sarežģītāki laiki, kad masveidā tika apturēta teju vai visu iesākto projektu realizācija un tirgū valdīja klusums, kā tas kādā brīdī bija nekustamā īpašuma burbuļa plīšanas laikā 2008.-2010. gadā, taču pašlaik tik kritiska situācija Latvijā nav novērota. Nenoliedzami, ka nozarei ir bijuši daudz labāki laiki, kad bija ļoti jūtamas attīstības tendences, kas kopā ar prognozējamību radīja būtisku optimismu nozares uzņēmējos. Nekustamā īpašuma joma ir cieši saistīta gan ar celtniecību, remontiem, rekonstrukcijām, būvmateriālu ražošanu, gan attiecīgu pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi tās kumulatīvā ietekme uz jebkuras valsts tautsaimniecību ir ļoti būtiska gan nodarbinātībā, gan samaksātajos nodokļos, gan arī kopējos iekšzemes kopprodukta izaugsmes parametros. Latvijā nekustamā īpašuma nozare izjuta un izjūt divu starptautisko norišu ietekmi, ko papildina vietēja mēroga nacionālas īpatnības.
Kas ir tās ārvalstu aukstās vēsmas, kuras bremzē nekustamo īpašumu attīstību?
Būtībā tās ir iepriekšējo gadu monetārās politikas kļūdu labojuma sekas. Proti, Covid-19 pandēmijas laikā gan Eiropas Centrālā banka, gan daudzu nacionālo valstu centrālās bankas veica tā dēvēto kvantitatīvo mīkstināšanas politiku, jeb, citiem vārdiem sakot, tika nodrukāta papildu nauda, kas kopā ar ģeopolitiskās situācijas pārmaiņām 2022. gada februārī pēc Krievijas invāzijas Ukrainā izraisīja milzīgu inflācijas ugunsgrēku, kura slāpēšanai neko citu kā procentlikmju paaugstināšanu centrālās bankas neatrada. Rezultātā visu Eiropas un citu valstu ekonomikas ir pamatīgi atdzesētas, un to ļoti izjūt arī nekustamā īpašuma nozare ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un pat pasaulē. Šā gada martā piedalījos lielākajā nekustamo īpašumu izstādē MIPIM, kura norisinājās Francijas pilsētā Kannās, tur izskanēja informācija, ka 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu pasaulē teju par 50% sarucis transakciju skaits nekustamo īpašumu nozarē.
Tāpat Latvijā būtiski sarucis darījumu skaits ar zemi, kas noteikti ietekmēs nekustamā īpašuma attīstības projektus nākamo divu – četru gadu laikā, jo pirms būvniecības fāzes tiek iegādāta zeme, uz kuras realizēt attiecīgo projektu. Būtībā ne tikai nozare Latvijā, bet arī Eiropā gaida, kad Eiropas Centrālā banka sāks samazināt procentlikmes, lai saruktu naudas cena, jo bez kredīta nav iespējams īstenot iecerēto nekustamā īpašuma projektu, vēl vairāk - dārgā nauda ir galvenais iemesls, kas attur arī potenciālos iecerētā projekta pircējus. Nenoliedzami otrs faktors, kas ietekmē nekustamo īpašumu segmentu, ir ģeopolitiskā situācija, kas savā ziņā ir jūtams arī Latvijas kontekstā. Savukārt attiecībā uz lokālo ietekmi ir jāmin ļoti garie termiņi, kas saistīti ar birokrātiskajām procedūrām, lai no idejas nonāktu līdz lāpstas duršanai zemē un vēl jo īpaši - līdz projekta nodošanai ekspluatācijā, par ko ir daudz runāts visdažādākajos kabinetos un kam nepieciešama pamatīga revīzija, jo īpaši, ja ir tādas prasības, kuras īsti nevienam nav vajadzīgas, izņemot to iestāžu darbiniekiem, kuriem tās jāiesniedz.
Kāda ir situācija ar nekustamo īpašumu segmentu Latvijā?
Visu nosaka salīdzinājums. Proti, pēc aktuālajiem 2023. gada datiem nekustamā īpašuma sfēras apgrozījums, īpaši dzīvokļu segmentā, Latvijā ir mazāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Nenoliedzami naudas sadārdzināšana un ģeopolitika ir palēninājusi projektu realizāciju, taču tā nav to apturējusi. Pašreizējā situācijā pozitīvi, ka iecerēto projektu īstenošana ir nevis apturēta un atlikta uz vairākiem gadiem vai pat līdz labākiem laikiem, bet gan tikai palēninājusies par trijiem līdz sešiem mēnešiem. Tas ir daudz labāk nekā citviet Eiropā. Nekustamo īpašumu attīstītāji arī pašreizējos sarežģītajos apstākļos redz iespējas savu ieceru īstenošanai, kaut arī nenoliedzami ir pieauguši to sekmīgas ekonomiskās izmantošanas riski. Protams, ir segmenti, kuros joprojām var novērot salīdzinoši labu attīstības tempu, bet ir sektori, kuros darbi ir ļoti piebremzēti. Ir vēl kāda būtiska nianse, proti, nekustamo īpašumu attīstītāji ļoti atšķirīgi raugās uz pašreizējo situāciju, proti, pašmāju, kā arī Baltijas un Skandināvijas valstu izcelsmes nekustamo īpašumu attīstītāji Latvijā turpina investēt un būvēt savus iecerētos projektus, savukārt tālāku valstu (ASV, Kanādas u.tml.) izcelsmes investori, kuri varbūt mazāk pārzina reģiona specifiku, ir kļuvuši ļoti piesardzīgi. Iemesls meklējams ģeopolitiskajā situācijā, kāda ir izveidojusies pēc 2022. gada 24. februāra, un tās izraisītajās bažās un bailēs par nākotnes perspektīvām.
Visu rakstu lasi jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
