Pie pašreizējā EURIBOR likmju līmeņa gandrīz pilnībā ir apstājies komercīpašumu investīciju tirgus, un darījumi ar A klases biroju ēkām nav notikuši jau divus gadus, pauda Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NĪAA) vadītājs Ints Dālderis, kurš ir arī Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) padomnieks Eiropas Savienības fondu jautājumos.

Pēc "Colliers Baltic" datiem pēdējos piecos gados uzbūvēti 177 000 kvadrātmetru jaunu iznomājamo biroja platību, šobrīd notiek šo telpu aizpildīšanas process.

Dālderis skaidroja, ka jaunu biroju projektu uzsākšanas aktivitāti vairāk ietekmē nevis augstais EURIBOR, bet pirms dažiem gadiem strauji pieaugušās būvniecības izmaksas (apmēram par 30-40%), kurām līdzi nav sekojis tikpat straujš biroju nomas maksas pieaugums (apmēram par 10%). Lielāka EURIBOR ietekme tieši būtu novērojama nespējai pēc tam pārdot šīs jaunuzbūvētās biroju ēkas, atzina Dālderis.

Pēc Dāldera teiktā, pašlaik būvniecībā ir vēl 64 000 kvadrātmetru jaunu biroja platību, ieskaitot "Preses nama kvartālu", kur būvniecība šobrīd apturēta, un vēl ap 58 000 kvadrātmetru varētu uzbūvēt, ja uzlabojas tirgus situācija vai parādās enkurnomnieks.

Latvijas Banka un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) vienojušās gatavot priekšlikumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes ieviešanu energoefektīviem jaunajiem mājokļiem, informē NĪAA pārstāvji.

Latvijas Bankas vadība un NĪAA 20.septembrī pārrunāja nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu nekustamā īpašuma kreditēšanu Latvijā, un vienojās par sadarbību, sagatavojot priekšlikumu par PVN samazinātās likmes piemērošanu energoefektīviem mājokļiem.

Neskatoties uz būtiskajiem atlikumiem privātpersonu kontos bankās, Latvijas iedzīvotāji kūtri izvēlas brīvos līdzekļus ieguldīt dažādos aktīvos, tostarp vērtspapīros un nekustamajā īpašumā, secināts tikšanās laikā.

NĪAA valdes loceklis Ints Dālderis aicina Latvijas Banku kā banku regulatoru elastīgāk piemērot prasības banku kapitāla pietiekamībai, ja bankas aktīvi kreditē energoefektīvus nekustamā īpašuma projektus. Lai gan bankas ir ieinteresētas "zaļā" portfeļa audzēšanā un energoefektīvu projektu kreditēšanā, NĪAA biedri vērš uzmanību uz apstākli, ka tieši pēdējā gada laikā, nekustamā īpašuma cenām jaunos un ilgtspējīgos projektos augot straujāk nekā iedzīvotāju pirktspējai, arvien vairāk banku aizdevumu tiek novirzīts padomju laikā būvētu mājokļu kreditēšanai otrreizējā tirgū.

Nepiesaistot investīcijas, daļa no Rīgas centra pēc 40 gadiem būs "tukšs un sagruvis rajons", 18.jūnijā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē sacīja Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) valdes loceklis Ints Dālderis.

Komisijas sēdē jautājumā par administratīvā sloga mazināšanu tika apspriesta arī šķēršļu mazināšana investīciju piesaistīšanai Rīgas centra, Rīgas vēsturiskā centra ēku atjaunošanai.

Dālderis norādīja, ka Rīgas centrā ir vairāki tūkstoši ēku, kuru stāvoklis kļūst arvien sliktāks. Lai tās uzturētu tādā pašā stāvoklī, kā pašlaik, katru gadu būtu jāiegulda pusmiljards eiro, sacīja NĪAA valdes loceklis un atsaucās uz Rīgas galveno arhitektu, kurš esot norādījis, ka investīciju trūkuma apstākļos Rīgai ir risks kļūt par izmirušu pilsētu kā senā pilsēta Pompeji.

Dālderis norādīja, ka jau pirms laba laika Rīgas vēsturiskajam centram tika noteikti striktāki ierobežojumi aiz bažām par kādu "ārprātīgu projektu" īstenošanu. Taču šīs bažas nav piepildījušās, situācija ir izvērtusies drīzāk otrādi un pašlaik nepieciešams veikt atbilstošas izmaiņas regulējumā, investīciju piesaistes veicināšanai.

Nekustamā īpašuma tirgum Latvijā jau vairākus gadus neklājas viegli, tomēr tas pacietīgi iztur visus inflācijas un ģeopolitikas radītos pārbaudījumus. Un, lai gan aktivitāte pamatīgi sabremzējusies, kritiski straujas svārstības nenotiek, drīzāk vērojama piesardzības izraisīta stagnācija. Visas cerības tiek liktas uz Eiropas Centrālās bankas procentu likmju samazināšanu, kas varētu stimulēt tirgus aktivitāti, veicinot kredītu pieejamību gan mājokļu iegādei, gan investīcijām nekustamo īpašumu attīstībā.

Jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Mājokļu tirgus. Cenas, tendences, prognozes, pieprasījums, piedāvājums, lielāko attīstītāju TOP 10

Biroju ēku bums turpinās - pēdējos piecos gados Latvijā attīstīti vairāki nozīmīgi biroju ēku projekti, kā rezultātā 2023.gadā kopējā biroju ēku platība Rīgā jau pārsniedza 756 tūkstošus kvadrātmetru (m2)

Nekustamo īpašumu darījumu skaits sarūk - 2023. gadā, tāpat kā 2022. gadā, turpināja sarukt darījumu skaits ar nekustamo īpašumu, taču pērn pirmo reizi pēdējo gadu laikā ir sarukusi arī nekustamo īpašumu darījumu kopsumma

Bez normatīvu un procedūru revīzijas par izrāvienu būs jāaizmirst - intervijā teic Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses jaunais valdes priekšsēdētājs Ints Dālderis, kurš šajā amatā stājās pērn rudenī

Nekustamo īpašumu jomā Latvijā ir vajadzīga pamatīga visu birokrātisko procedūru revīzija, vienlaikus mainot valsts iestāžu attieksmi pret investoriem, pretējā gadījumā par būtisku izaugsmi nāksies aizmirst, bet tā rezultātā Baltijas kaimiņvalstis vēl vairāk savā ekonomiskajā izaugsmē attālināsies no Latvijas.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses jaunais valdes priekšsēdētājs Ints Dālderis, kurš šajā amatā stājās pērn rudenī. Viņš norāda, ka attīstītāji ir kareivīgi noskaņoti, lai pārskatītu un mainītu gadiem iesīkstējušās normas, kuras nevis veicina, bet tieši otrādi - bremzē nekustamo īpašumu attīstību un līdz ar to arī valsts ekonomiskās attīstības tempus.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija nozarē?

To var raksturot dažos vārdos — satraucoša, trauksmaina, sarežģīta komplektā ar neskaidrību par nākotni. Protams, nozarei ir bijuši arī daudz sarežģītāki laiki, kad masveidā tika apturēta teju vai visu iesākto projektu realizācija un tirgū valdīja klusums, kā tas kādā brīdī bija nekustamā īpašuma burbuļa plīšanas laikā 2008.-2010. gadā, taču pašlaik tik kritiska situācija Latvijā nav novērota. Nenoliedzami, ka nozarei ir bijuši daudz labāki laiki, kad bija ļoti jūtamas attīstības tendences, kas kopā ar prognozējamību radīja būtisku optimismu nozares uzņēmējos. Nekustamā īpašuma joma ir cieši saistīta gan ar celtniecību, remontiem, rekonstrukcijām, būvmateriālu ražošanu, gan attiecīgu pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi tās kumulatīvā ietekme uz jebkuras valsts tautsaimniecību ir ļoti būtiska gan nodarbinātībā, gan samaksātajos nodokļos, gan arī kopējos iekšzemes kopprodukta izaugsmes parametros. Latvijā nekustamā īpašuma nozare izjuta un izjūt divu starptautisko norišu ietekmi, ko papildina vietēja mēroga nacionālas īpatnības.