Pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" sabiedriskajā transportā tagad iespējams norēķināties ar koda biļeti, kuras risinājuma un lietotnes izstrāde izmaksāja aptuveni 230 000 eiro, informē "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa.

"Līdz ar koda biļeti tiks paplašinātas biļešu iegādes iespējas, turklāt koda biļeti, kura darbosies paralēli esošajai sistēmai, var iegādāties jebkurā diennakts laikā. Patlaban lietotnē varēs iegādāties viena brauciena biļetes, taču sekosim līdzi, kā aplikācija tiek lietota, un sāksim darbus par tās tālāko attīstību," skaidro Dž. Innusa.

Lietotāji varēs izvēlēties, kuru no trīs iespējamajām lietotnēm ikdienā izmantot - "Rīgas satiksmes", "Mobilly" vai personu apvienības "SP Grupa" lietotni, kas pašlaik vēl ir izstrādes procesā. Iekāpjot sabiedriskajā transportā, biļete jāreģistrē, skenējot kvadrātkodu.

Koda biļetes izstrāde tika sākta 2020.gada nogalē, un atklātas iepirkuma procedūras rezultātā tiesības izstrādāt lietotni ieguva SIA "CatchSmart".

Visbiežāk reklāmu bloķētājus lieto mājas datoros, visretāk – planšetdatoros, noskaidrots interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma Gemius veiktajā Latvijas interneta lietotāju aptaujā. Savukārt, ja saturs reklāmu bloķēšanas dēļ nebūtu pieejams, aptuveni puse aptaujāto reklāmas bloķētāju atslēgtu, kamēr pārējie meklētu citu saturu.

Aptaujā noskaidrots, ka 47 procenti interneta lietotāju lieto reklāmu bloķētājus (adblock) uz vismaz vienas ierīces, no kuras pārlūko internetu. No tiem 78 procenti reklāmu bloķētāju lieto uz mājas datora, 47 procenti – uz darba datora, 37 procenti – uz mobilā telefona, bet 16 procenti – uz planšetdatora. Vairāk nekā puse aptaujāto vīriešu lieto reklāmu bloķētājus uz darba datoriem, kamēr tikai 43 procenti sieviešu izvēlas bloķēt reklāmas šajās ierīcēs.

Vaicāti, kāpēc izmanto reklāmu bloķētājus, 80 procenti respondentu norāda, ka reklāmas internetā ir pārāk uzmācīgas, 61 procents – ka to ir pārāk daudz, 58 procenti – ka reklāmu saturs viņus neinteresē, bet 4 procenti aptaujāto nosauc citus iemeslus. Interneta lietotāji atklāj, ka, viņuprāt, reklāmas aizsedz ekrānu, tās ir pārāk traucējošas un uzkrītošas, novērš uzmanību, palēnina ierīču veiktspēju vai to saturs, kā arī izpildījums nešķiet pievilcīgs.

Ikdienā bieži sastopamies ar dažāda veida reklāmām. Reklāmas industrijas radošajiem prātiem, cenšoties dažādos veidos piesaistīt mērķauditorijas uzmanību un pārspēt asprātībā vienam otru, nereti rodas pārdomas un neizpratne – kurš tad īsti atbild par reklāmas saturu un formu, un kas nosaka to, cik daudz un ko var teikt vai rādīt, reklamējot savu produktu vai pakalpojumu.

Par reklāmas regulējumu ir runāts ļoti daudz, bet uzņēmējiem, piedāvājot tirgū arvien jaunas preces, pakalpojumus, kā arī izmantojot jaunus pārdošanas veicināšanas kanālus, bieži vien grūti orientēties, kā tas konkrētajā situācijā ir interpretējams un piemērojams. Arī tiesu prakse, kas varētu kalpot par orientieri tam, kā rīkoties gadījumos, kas nav tipiski, vēl tikai veidojas. Lai nu kā, Latvijā ir vairāki reklāmu regulējoši normatīvie akti, kuri nosaka to, kas ir vai nav pieņemams likumiskā izpratnē.

Saskaņā ar Reklāmas likuma 1. pantā minēto reklāmas definīciju “reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums, vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem”.

Lielai daļai uzņēmumu aizvadītais gads ir bijis veiksmīgs – uz to norāda mūsu veiktais pētījums par uzņēmumu plāniem attiecībā uz plānoto reklāmas budžetu 2019. gadam, kurā piedalījās vairāk nekā 400 uzņēmumu vadītāju un mārketinga ekspertu. Vairāk nekā puse aptaujāto 2019. gadā plāno palielināt finansējumu komunikācijai sociālajos tīklos, līdz ar to mēs apskatīsim Facebook TOP 7 izmaiņas 2018. gadā, kas būtu jāzina visiem, kuri aktīvi izmanto Facebook sava uzņēmuma vai produkta virzīšanai tirgū.

Facebook platforma ir nākusi klajā ar daudzām pārmaiņām un pēc StatCounter GlobalStats datiem gada laikā ir palielinājusi savu tirgus daļu starp sociālajiem tīkliem Latvijā par 51%.

1. Facebook ziņu plūsmas (Facebook News Feed) algoritma izmaiņas

11. janvārī Marks Zakerbergs (Mark Zuckerberg) paziņoja par izmaiņām Facebook algoritmā, kas lika sarosīties sociālo tīklu mārketinga ekspertiem. Šo izmaiņu mērķis ir lietotāja pieredzes uzlabošana. Proti, algoritms fokusēsies uz to, lai rādītu vairāk publikāciju no draugiem un grupām, kurām lietotājs seko, nevis uzņēmumiem, zīmoliem un medijiem. Facebook biznesa lapu un reklāmu lietotājiem tas nozīmē papildu grūtības savu mērķauditoriju sasniegšanai gan organiski, gan ar maksas reklāmu palīdzību. Konkurence par auditorijām ir ievērojami pieaugusi, kas tiešā veidā ietekmējis reklāmas cenu pieaugumu. Tajā pašā laikā mārketinga ekspertiem šīs izmaiņas lika atteikties no vispārinātiem ziņojumiem un veidot kvalitatīvāku un pielāgotāku saturu izvēlētajām mērķauditorijām.

Latvijas mediji izrāda lielāku interesi izmantot automatizētās reklāmu tirdzniecības sistēmas.

"Protams, mēs par to priecājamies, bet iemesls nav tik pozitīvs. Ārkārtējās situācijas iespaidā medijiem samazinās reklāmas ieņēmumi – gan no tiešajām, gan ar automatizēto reklāmu tirdzniecības sistēmu starpniecību iegūtajām reklāmām. Reklāmdevēji ir apturējuši un atceļ arī nākotnē plānotās kampaņas. Lai mazinātu zaudējumus, iztrūkumu tiešajās reklāmās mediji kompensē, izmantojot automatizētās pārdošanas sistēmas. Visi šobrīd cenšas samazināt izmaksas un cilvēkresursi ir viena no dārgākajām pozīcijām – reklāmu pārdevējam jāspēj ne vien pārdot reklāmas, bet arī atpelnīt savu algu. Tas, ka mediji daļēji vai pilnībā pāriet uz automatizētajām reklāmas tirdzniecības sistēmām, nenozīmē, ka cilvēki paliek bez darba. Viņi strādā ar šīm automatizētajām sistēmām," teic Toms Panders, reklāmas tehnoloģiju jaunuzņēmuma SIA "Setupad" līdzīpašnieks.

Veselības ministrija rosina aizliegt visu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, radio un internetā. Tāpat plānots ierobežot alkoholisko dzērienu pieejamību, aizliedzot alkoholisko dzērienu pārdošanu degvielas uzpildes stacijās.

Tajā pašā laikā Latvijas Reklāmas asociācijas pārstāvji norāda, ka Latvijā jau pastāv reklāmas ierobežojumi stiprajam alkoholam un jauni aizliegumi radīs lielus finansiālus zaudējumus. Alkohola ražotājiem, veidojot reklāmas, ir jābūt skaidrai izpratnei par to, ko viņi vēlas pateikt patērētājiem. Ar pārdomātu komunikāciju varam veidot alkohola lietošanas kultūru, nevis mudināt domāt, ka svētki bez alkohola nav iespējami.

Alkohola reklāma – pirmais, ko redz Latvijas viesi

Jautājums par alkohola reklāmas aizliegumu nav viennozīmīgs – no vienas puses kā mārketinga eksperte vēlos uzsvērt, ka nav pareizi vienai nozarei aizliegt reklāmu, no otras puses – kā pilsoniski aktīvs cilvēks – vēlos, lai mūsu sabiedrība ir veselīga, ar izpratni un augstu atbildības sajūtu un, lai milzīgs plakāts ar informāciju par alkohola iegādes iespējām nebūtu pirmais, ko cilvēki ierauga, iebraucot Latvijā.

Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) saņēmis vismaz septiņas sūdzības no apmeklētājiem, kas kļuvuši par upuriem virtuālajiem krāpniekiem, kas izmanto Latvijas nacionālās operas un baleta slavu. Mūsu «Baltā nama» mājaslapai internetā izveidota «vietne-dubultniece», kur par biļetēm tiek prasīta vismaz divkārša cena, vēstī LNT Ziņas.

Par šādas «vietnes-dubultnieces» pastāvēšanu zina arī LNOB vadība – uz direktora galda ir vismaz septiņu neapmierinātu klientu vēstules. Uz šo vietni visi nokļuvuši, jo izvēlējušies «Google» meklētājā pirmo piedāvāto adresi, šādu iespēju meklētājs piedāvā iegādāties kā reklāmas pakalpojumu. «Visi cilvēki Latvijā zina, kas jāieraksta. Ja raksta Latvijas Nacionālā opera un balets vai to pašu angliski, tad parādās mūsējā lapa, bet ja ieraksta ....«Rižskaja opera» vai tamlīdzīgi, tad aiziet uz rigaopera.com un ir nagos», pastāstīja LNOB valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš. Tiklīdz cilvēks šeit pasūta biļeti, pārpircēji to izdara oriģinālajā LNOB vietnē. Cenas starpību, kas parasti ir 100%, patur sev.

Jau nākamajā gadā daļā Pierīgas varētu sākt ieviest vienoto sabiedriskā transporta biļeti, par to šodien panākta vienošanās Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē.

To šodien sēdē ar Rīgas un Pierīgas pašvaldībām apliecināja “Autotransporta direkcija”, kas šobrīd kopā ar “Pasažieru vilciens” un “Rīgas satiksme” strādā pie pilota projekta ieviešanas Rīgā un daļā Pierīgas.

“Šis ir labs piemērs visu pušu un līmeņu sadarbībai, un mēs redzam būtisku progresu procesā, lai vienotā sabiedriskā transporta biļete sāktu darboties nākamajā gadā. Sākotnēji tā aptvers Rīgas pilsētas un tās tuvākās apkārtnes daļu, bet plānots tālāk iet soli pa solim un jau aptvert visu Pierīgu, kā arī attiekties uz Pierīgas autobusu satiksmi,” informē Edvards Ratnieks, Rīgas vicemērs un Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, piemērojot SIA "ONDO" soda naudu 5000 eiro apmērā un nosakot tiesisko pienākumu - aizliegt Reklāmas likuma prasībām neatbilstošu patērētāju kreditēšanas reklāmu izplatīšanu.

Laika posmā no 2019.gada decembra līdz 2020.gada aprīlim televīzijā un vietnēs www.inbox.lv, www.facebook.com, www.youtube.com, kā arī meklētājprogrammā Google PTAC fiksējis vairākas (13) SIA "ONDO" izplatītas patērētāju kreditēšanas pakalpojumu reklāmas, kurās, izmantojot animāciju, SIA "ONDO" savu zīmolvārdu reklamēja, piedāvājot patērētājiem palīdzību, piemēram, saplīsušas sadzīves tehnikas, mājokļa remonta, avārijā cietušas automašīnas remonta, datora un telefona bojājumu gadījumā, kas, ņemot vērā SIA "ONDO" vienīgo saimnieciskās darbības veidu – licencēts patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs, ir iespējama tikai un vienīgi aizdevuma veidā.

Autotransporta direkcija atkārtotā konkursā par vienotas sabiedriskā transporta biļešu sistēmas izstrādi, uzturēšanu un izmaiņu pieprasījumu realizāciju noslēgusi līgumu ar SIA "Codex", kuras piedāvātā līgumcena bija 557 600 eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija.

Kā norādīja direkcijā, sistēmu paredzēts izstrādāt apmēram desmit mēnešu laikā, lai iekļautos sākotnējos plānos to ieviest jau šogad, lai gan konkursa nolikumā teikts, ka papildu četri mēneši tiek atvēlēti sistēmas pieņemšanai un ieviešanai produktīvajā lietošanā.

Tāpat sistēmas uzturēšanas termiņš, kura laikā var tikt veiktas izmaiņas pieprasījumu realizācijā, ir 36 mēneši no brīža, kad ir parakstīts nodošanas-pieņemšanas akts par sistēmas izstrādes noslēgšanu.

Iepirkumam pieteicās kopumā sešas kompānijas, tostarp "Codex", kuru piedāvājums bija finansiāli lētākais. Pirms iepirkuma kā paredzamo līgumcenu Autotransporta direkcija bija noteikusi 650 000 eiro.

No 2020. gada 15. janvāra reģionālo maršrutu autobusos biļetes cena pieaugs par 10 centiem, bet vilcienos - par 10 vai 20 centiem (atkarībā no reģiona), informē VSIA Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone.

Vienlaikus braucieniem vilcienos tiks palielināts atlaižu klāsts, tajā skaitā kļūs lētākas internetā iegādātās biļetes. Elektroniski pārdotajām viena brauciena biļetēm, kas maksā vismaz 2,10 eiro, tiks piemērota atlaide 10% apmērā. Savukārt e-biļetēm, kas maksā mazāk par 2,10 eiro, atlaide saglabāsies 5% apmērā.

Gan starppilsētu, gan vietējās nozīmes maršrutos maksa par braucienu autobusā pieaugs par 10 centiem, savukārt vilciena biļetes cena A un B zonas robežā palielināsies par 10 centiem, bet, braucot tālākos posmos, tā pieaugs par 20 centiem. Pasažieriem arī turpmāk būs iespēja iegādāties abonementa biļeti, maksājot par braucienu lētāk - braucienam autobusos tā nodrošina atlaidi 10%, 15%, 20% apmērā, bet vilcienā atlaidi var saņemt līdz pat 46% apmērā. Iedzīvotāji, kuri abonementa biļeti būs iegādājušies pirms 15. janvāra, varēs to izmantot līdz derīguma termiņa beigām.

Ēdienu piegādes lietotne Wolt sadarbībā ar mākslas centru Zuzeum ēdienu piegādes lietotnē ir atvēris jaunu digitālo “restorānu” – izstādi Zuzeum Art Preview.

Tā ir inovatīva ēdienkartes tipa izstāde, kurā darbi aplūkojami dažādos ēdienu formātos – gan kā uzkodas un pamatēdieni, gan arī kā deserti, mudinot skatītājus neaizmirst par mākslu arī pandēmijas ierobežojumu laikā, kad galerijas un mākslas centri ir slēgti.

Digitālajā restorānā var aplūkot mākslu, atlasīt sev tīkamākos darbus un kopā ar biļeti pievienot tos pasūtījumam. Ar iegādāto biļeti varēs apmeklēt Zuzeum izstādi jebkurā laikā pēc ierobežojumu atcelšanas līdz 2021. gada beigām. Pēc pasūtījuma veikšanas biļeti līdz pircēja norādītajai adresei piegādās kurjers. Digitālās mākslas galerijas darbu “ēdienkarte” lietotnē būs mainīga.

“Labi apzināmies, ka esam cilvēkiem gan ikdienas, gan arī pandēmijas laika nepieciešamība, jo pasūtīt ēdienu un pārtiku lietotnē šajā laikā ir ne vien ērtāk, bet arī daudz drošāk. Digitālās galerijas ideja ir ļoti interesants risinājums, un tas ļauj apvienot ikdienas vajadzību apmierināšanu ar mākslas baudīšanu, kas tradicionālā veidā šobrīd ir liegta. Mūsu viedokļi par to, ka muzejiem un kolekcijām ir jābūt tur, kur pulcējas cilvēki, pilnībā sakrita, tāpēc ļoti labprāt piekritām Zuzeum drosmīgās idejas realizācijai. Ļoti ceram, ka tas būs patīkams pārsteigums arī Wolt klientiem, piešķirot radošu dzirksti ēdienu izvēles un pasūtīšanas procesam,” Wolt vadītāja Baltijā Līsa Ristala.

Latvijā reklāmas tirgus šogad varētu pieaugt par 3-4%, intervijā aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Viņa skaidroja, ka reklāmas tirgus parasti diezgan labi reaģē uz iekšzemes kopprodukta (IKP) svārstībām - ja IKP krīt, tad reklāmas tirgus krīt straujāk, ja IKP aug, reklāmas tirgus arī aug straujāk. "Šā gada IKP izaugsmes prognoze ir 2% robežās, tādējādi varētu sagaidīt, ka reklāmas tirgus izaugs par 3-4%," teica Liepiņa.

Asociācijas vadītāja norādīja, ka investīcijas reklāmā lielā mērā virza cilvēku pirktspēja un optimisms, kas saistīts ar patēriņa precēm. "Cilvēkiem ir nauda, bezdarba līmenis šobrīd ir neliels un ienākumu līmenis joprojām pieaug, tādēļ izskatās, ka optimisms ir, cilvēki tērēs naudu, pirks preces un pakalpojumus. Domājams, ka reklāmas tirgus tam sekos un atkal atgūsies," prognozēja Liepiņa.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2022. gada nogalē ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, ar kuru SIA „InCREDIT GROUP” uzlikts tiesiskais pienākumu izbeigt negodīgu komercpraksi, patērētāju auditorijai paredzētas reklāmas maskējot kā kreditēšanas reklāmas saimnieciskās darbības veicējiem, un piemērota soda nauda 16 000 eiro apmērā.

PTAC izvērtēja uzņēmuma īstenoto komercpraksi un ierosināja administratīvo lietu par normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību saistībā ar neatbilstošas kreditēšanas reklāmas izplatīšanu radio, Youtube un Facebook, veidojot reklāmu tā, lai ar to mēģinātu apiet kreditēšanas reklāmu aizliegumu, un veicinot bezatbildīgu aizņemšanos.

Lietas izskatīšanas gaitā PTAC konstatēja, ka izplatītās kreditēšanas reklāmas neatbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 8.3 panta prasībām, tādējādi pārkāpjot Reklāmas likumā un Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā noteiktās prasības.

Lai gan SIA „InCREDIT GROUP” reklāmās ir norādīts, ka tas ir piedāvājums saimnieciskās darbības veicējiem, reklāmās attēlotajās ainās, vizuālā, audiālā un tekstuālā informācijā bija skaidri uztverams patērētājiem adresētais vēstījums, proti, mājas remonts vai atpūtas ceļojumi ar dzīvesbiedru vai bērniem, kas nav uzskatāmi par pakalpojumiem saistībā ar juridiskas personas saimniecisko vai profesionālo darbību.

Laikā, kad tradiconālā iepirkšanās ir ierobežota, bet uzplaukst e-komercija, daudzi uzdod jautājumu: “Kādas iespējas mums sarūpējis Google?“. Tas ir visai loģiski, jo par Google mārketinga iespējām ir dzirdējis ikviens mārketinga speciālists neatkarīgi no tā darbības virziena. Šajā rakstā aplūkosim to, ko tad mums piedāvā viens no virtuālās pasaules smagsvariem.

AdWords ir vēsture

Meklēšanas rezultātu pārskats liecina, ka joprojām tiek meklēti AdWords pakalpojumi. Nevar teikt, ka tas ir nepareizi, jo šāds pieprasījums meklētājā sniedz ļoti plašu atbilžu loku. Tomēr, kopš 2018. gada rudens tieši šada platforma vairs nepastāv. To ir aizvietojis cits Google produkts - Google Ads. Šis solis nebija nejaušs, bet no Google puses visai apzināts. Līdz ar to, ir vērts aplūkot, kādēļ uzņemums spēra šadu soli?

Kādi ir Google Ads pakalpojumi?

AdWords kā pakalpojums nav pazudis, bet iekļāvies jaunajā platformā. Google Ads saistās ne tikai ar darbības algoritmu atjauninājumu, bet arī ar Google centieniem apvienot visus reklāmas izvietošanas pakalpojumus vienuviet. Līdz ar to šobrīd, izmantojot vienu platformu, iespējams veidot un pārvaldīt trīs dažādus reklāmu veidus. Tie ir:

Ja jau tiek izmantotas Google reklāmas, iespējams, ir nācies aizdomāties, vai ir vērts ieguldīt arī SEO. Galu galā, mājaslapa jau parādās meklēšanas rezultātu augšgalā, pateicoties apmaksātām reklāmām, tad kāpēc gan investēt arī ar SEO? Patiesībā SEO un Google reklāmas ir divas dažādas stratēģijas, kas var lieliski papildināt viena otru. Pat ja Google reklāmas sniedz rezultātus, SEO var piedāvāt ilgtermiņa ieguvumus, ko vien ar reklāmām nav iespējams nodrošināt.

Šajā rakstā tiks izskaidrots, kā SEO atšķiras no Google reklāmām un kā abu kombinācija var palīdzēt uzņēmumam gūt lielākus panākumus internetā.

SEO un Google reklāmas: kāda ir atšķirība?

Vispirms jānoskaidro galvenās atšķirības starp SEO un Google reklāmām. Google reklāmas ļauj uzņēmumiem izmantot PPC (maksā par klikšķi) modeli, kas nozīmē, ka tiek veidotas pielāgotas reklāmas, kuras parādās Google meklēšanas rezultātu augšgalā. Pielāgojot reklāmas atbilstoši atslēgvārdiem, iespējams piesaistīt auditoriju tieši tad, kad viņi meklē konkrētus risinājumus.

SEO, savukārt, ir process, kura laikā mājaslapa tiek uzlabota, lai tā labāk parādītos organiskajos (neapmaksātajos) meklēšanas rezultātos. Rezultāti var nebūt redzami uzreiz, bet SEO ir ilgtermiņa ieguldījums, kas laika gaitā nodrošina stabilu un regulāru apmeklētāju plūsmu.

Liepājniece Ilze Šupstika pamet labi atalgotu darbu, lai no sirds nodotos tam, par ko kādreiz teica «nekad», radījusi bērnu apģērbu zīmolu Little lion

Ilze nekad apzināti nav mācījusies šūt, bet vidusskolas laikā apmeklējusi dažādus pulciņos. Kleitas Ilze savai meitai nekad nav pirkusi veikalos, vienmēr šuvusi pati, tomēr nebija iedomājusies, ka šūšana varētu kļūt par pamatnodarbošanos. «Kad man kādreiz teica – tev ir tik skaistas kleitas, vajadzētu ar to nodarboties, man likās – nu nē, negribu būt šuvēja. Valdīja stereotips – ja ir augstākā izglītība, tad taču nestrādā par šuvēju, » viņa stāsta.

Viņa strādājusi algotu darbu, saņēmusi labu atalgojumu, taču kādā brīdī radusies sajuta, ka vairs nejūt piepildījumu, kaut kas ir jāmaina. Arī Ilzes vīrs viņu atbalstīja un mudināja iet prom no darba, nopirka sievai audumus, un viņa sāka darboties. Sākotnēji viņa sprieda, ka varētu strādāt ar trikotāžas audumu, jo tas ir vienkāršāk. «Sāku skatīties, ko dara citi, un darīju pilnīgi pretējo. Tie, kas mājas apstākļos kaut ko šuj, lielā mērā izmanto trikotāžu, taču šis audums nebija īsti manējais. Man ir svarīgi, ka manām kleitām ir kokvilnas oderīte, skaistas podziņas un auduma pogu cilpiņas, lai kleitas ir svinīgas, taču lai ir arī viegli mazgājamas. Citi vecāki saka – galvenais, lai kleitas nebūtu jāgludina, tāpēc cenšos izmantot šādus audumus,» stāsta Ilze. Visbiežāk apģērbu radīšanai tiek izmantota kokvilna, mākslīgais zīds, zīds, samts, bet oderēm pārsvarā tiek izmantota kokvilna.

Kuģu būvētava BIC aluminium ir ielikusi ķīli pirmajam no sešiem prāmjiem, kas, kursējot starp Bolderāju, Vecmīlgrāvi un Rīgas centru, risinātu transporta problēmu Rīgā.

Pirmā prāmja būvniecību plānots pabeigt sešu mēnešu laikā. Pasažieru prāmis būs 24metrus garš un 6 metrus plats. Katrā prāmī būs vietas 130 pasažieriem un 50 velosipēdiem. Viena brauciena izmaksas tiek lēstas 4,50 eiro apmērā, par velosipēda pārvadāšanu papildus jāmaksā nebūs.

«Ideja radās pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad sākām domāt, kā savienot Bolderājas un Vecmīlgrāvja teritorijas. Izpētot situāciju, secinājām, ka šim projektam diemžēl nav komerciāla pamatojuma, jo šo divu reģionu transporta izolācijas gados ir zaudētas visas sociālās saites. Pirms vairāk nekā 90 gadiem, kad Daugavgrīvas šoseja vēl neeksistēja, komunikācijai bija pieejams tikai upju transports, apkaimes iedzīvotāji abos Daugavas krastos bija ļoti tuvi, strādāja un atpūtās kopā, veidoja ģimenes. Pētījuma rezultātā sapratām, ka pilsētai nav nepieciešams tikai savienot Bolderājas un Vecmīlgrāvja krastus, bet gan vajadzīga jauna transporta sistēma, kas ļautu savienot abus upes krastus visā pilsētas garumā. Tā sākās darbs pie maršruta izstrādes un izpētes, tika nolemts sadalīt pilsētu ziemeļu un dienvidu daļās, kurām būtu kopīgi krustošanās punkti Vanšu tilta rajonā,» stāsta SIA BIC valdes priekšsēdētājs Igors Mitrofanovs.

Mūsdienās uzņēmumi nevar atļauties nedomāt par ilgtspējību. Ilgtspējīga attieksme tiek pieprasīta no mūsu cilvēkiem un sabiedrības.

Ilgtspējīgo zīmolu 2020. gada indeksa pārskata dati liecina, ka ilgtspējība ietekmē 71 % patērētāju iepirkšanās lēmumus Latvijā (65 % Igaunijā, 71 % Lietuvā). Ņemot vērā, ka ikdienā miljoniem cilvēku iepērkas tikai Baltijas valstīs vien, likmes ir augstas. Kas jādara uzņēmumam, lai tas varētu sevi dēvēt par ilgtspējības līderi – vai svarīgi ir tikai ilgtspējības un zaļā dzīvesveida regulārā pieminēšana, vai tomēr vajadzīgs arī kaut kas vairāk?

Ņemot vērā sabiedrības vēlmi, lai dažādu uzņēmumu darbība būtu atbildīga, ir acīmredzams, ka ilgtspējīga programma ir pamats ilgtermiņa attiecību veidošanai ar klientiem. Tāpēc uzskatu, ka ilgtermiņā nav iespējams viltot ilgtspējīgu domāšanu, jo tai ir jābūt uzņēmuma kultūras neatņemamai daļai, sākot jau ar stratēģiskiem biznesa mērķiem un kontrolējot produktu kvalitāti, sakārtojot loģistiku, nodarbinātības praksi un veicinot atbildīgu klientu apkalpošanu. Šis ir vienīgais veids, kā iegūt un saglabāt klientu, darbinieku, sadarbības partneru un akcionāru uzticību.

"WinGo Deposit" ir izstrādājis atkritumu šķirošanas jeb depozīta iekārtas, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt, pieņemt un sašķirot dažādu veidu un tilpumu dzērienu iepakojumus.

"Šobrīd visā pasaulē daudz materiāla tiek aprakts atkritumu kalnos un, lai saražotu jaunu, atkal jāizmanto dabas resursi un jāražo jauni izejmateriāli. Mūsu izstrādātā sistēma nodrošina to, ka maksimāli daudz atkritumu nonāk otrreizējā pārstrādē, tādējādi taupot dabas resursus," saka Vismands Menjoks, "WinGo Deposit" līdzīpašnieks.

Uzņēmumam ir globālas ambīcijas, bet tas vēlētos būt viens no šo iekārtu piegādātājiem vietējai depozīta sistēmai. Tuvākajos gados uzņēmums cer ieviest Latvijā līdz tūkstoš depozīta sistēmas iekārtām. Arī Polijā plānots ieviest šādu sistēmu un tur tirgū varētu būt desmit tūkstoši iekārtu. V. Menjoks lēš, ka depozīta sistēmas iekārtu tirgus vērtība Eiropā līdz 2025. gadam varētu būt līdz pat 600 miljoniem eiro un Latvijas uzņēmumam ir interese būt daļai no šī biznesa.

Ar mērķi attīstīt aprites ekonomiku, samazināt radīto būvniecības atkritumu apjomu un nodrošināt to atkārtotu izmantošanu atkritumu apsaimniekotājs “CleanR” 4. oktobrī atklāja Latvijā pirmo būvgružu, būvniecības materiālu un remonta lietu apmaiņas punktu, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.

No 4. oktobra būvgružu, būvniecības materiālu un remonta lietu apmaiņas punkts pieejams ikvienam iedzīvotājam. Tajā var bez maksas nodot, paņemt vai apmainīt atkārtotai lietošanai derīgus būvmateriālus, remonta lietas, interjera priekšmetus un strādājošu elektrotehniku. Tāpat apmaiņas punktā noteiktas kvalitātes būvgružus var iemainīt pret grunti vai šķembām, kas iegūtas otrreizējā pārstrādē.

Jaunais apmaiņas punkts ir integrēts būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrā “Nomales”, Brīvnieku ielā 11, Stopiņu novadā. Tas tapis, pateicoties “LIFE Waste to Resourses IP” projektam, kas Latvijā tik plašā mērogā tiek realizēts pirmo reizi.

Pēc studijām Lielbritānijā esmu atteicies no piedāvājuma veidot karjeru ārvalstīs, bet atgriezies Latvijā un nolēmis strādāt pie tā, lai mans vadītais uzņēmums kļūtu par Nr.1 nozarē. Runājot par sava biznesa attīstību, jāsaka - ja neiesi, nerunāsi un nepiedāvāsi, neko arī nesasniegsi.

Iemainīt biznesa uzsākšanu Latvijā, pret labu darbu ārzemēs

Vēl pirms pusotra gada studēju Lielbritānijā, vienlaikus strādājot arī labā amatā bankā. Gada laikā saņēmu trīs paaugstinājumus, līdz kļuvu par departamenta vadītāju. Būdams vēl tikai students saņēmu ļoti labu algu, tāpēc domāju arī par palikšanu tur pēc studijām un tālāku karjeras veidošanu. Saņēmu arī piedāvājumu strādāt tās pašas bankas filiālē Krievijā, kur pavērtos plašas karjeras iespējas, taču nolēmu, ka vēlos attīstīt pats savu uzņēmumu. Vēlējos redzēt sava darba rezultātu un iegūt pievienoto vērtību, tāpēc biju gatavs ieguldīt savu laiku un naudu. Bez tam pietrūka arī draugu, kas palikuši Latvijā, un māju sajūtas, tāpēc nonācu pie lēmuma atgriezties Latvijā. No draugiem un tuviniekiem gan saņēmu jautājumus, kāpēc to daru, taču tas nemainīja manu lēmumu. Ja esmu ko apņēmies darīt, vienmēr to arī izdaru!

Nometnes "Annas lauku skola" izveidotāja Sandra Smona ar laiku cer izveidot lielāku kustību, kas palīdzētu bērniem iemīlēt laukus.

S. Smona ar ģimeni dzīvoja pašā Rīgas centrā, bet pirms kāda laika sāka just, ka meitai Annai ir diezgan minimāla izpratne par lauku dzīvi. "Lai gan mēs braucām uz laukiem, pietrūka izpratnes par to, kas ir lauki, kā rodas piens, kā izaug burkāns. Vienreiz uz mūsu lauku mājām Annai atbrauca ciemos draugs, kurš teliņu nosauca par kumeliņu, un mēs sapratām, ka vajadzētu šo situāciju kaut kā risināt. Radās ideja izveidot "Annas lauku skolu", kur bērni nometņu veidā var iepazīties ar lauku dzīvi un šarmu. Vēlamies to darīt gudri un saudzīgi, lai neveidojas kultūršoks – ja bērnu norauj no datora un liek grābt sienu, nekas labs nesanāks, radīsies tikai riebums. Tāpēc mēs bērniem mācām praktiskos lauku darbus izglītojoši-izklaidējošā veidā," viņa stāsta.

"COVID-19" karantīnas režīmā ir ielicis arī biznesu. Bailes no jaunā vīrusa ir likušas rīkoties gan Eiropas Savienībai, gan dalībvalstīm, atceļot dažādus pasaules mēroga pasākumus un ieviešot karantīnas režīmu apgabalos, kur saslimušo ir visvairāk.

Taču "COVID-19" norims, un Latvijas dienaskārtībā atkal būs problēmjautājumi, no kuriem nevajadzētu novērst uzmanību vīrusa dēļ. Viens no tādiem ir kūdras nozare Latvijā.

Pastāv drauds nozari iemainīt pret Eiropas Savienības zaļo plānu. Viens no nozares rūpju faktoriem ir siltumnīcu gāzu emisiju samazināšana. Latvijai ir jāpārliecina ES institūcijas, ka Latvijas kūdras nozare nav kurināmā ražotāja, bet gan aprites ekonomikas stiprinātāja.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 10. marta numurā: