Viena no iespējām, kā mazināt akcīzes nodokļa celšanas negatīvo ietekmi uz Latvijas konkurētspēju, ir atjaunot ceļu fondu - nevis tikai autoceļu, bet kā ceļu fondu, jo ceļš ir ceļš – vienalga, vai tas ir dzelzceļš, vai autoceļš. Tas būtu viens no risinājumiem, par kuru vistuvākajā laikā diskutēsim gan ar privātajiem pārvadātājiem, gan ar tranzīta biznesa asociāciju, saka VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš.

Fragments no intervijas

Kā akcīzes nodokļa celšana degvielai ietekmēs LDz konkurētspēju?

Tas krietni vien pasliktinās ne tikai uzņēmuma konkurētspēju, bet visu dzelzceļa nozares pārvadātāju konkurētspēju, tajā skaitā privāto pārvadātāju konkurētspēju, jo tas sadārdzina transporta koridoru mūsu virzienā. Jau gada sākumā, kad runāja par kravu samazinājumu, viens no apgalvojumiem bija, ka Latvijas tranzīta koridors esot dārgāks nekā, piemēram, Lietuvas virzienā, kaut gan tas tā nav. Tagad, ņemot vērā akcīzes nodokļa celšanu, mūsu tranzīta koridors tiešām sadārdzināsies par noteiktu procentu. Transporta koridora izmaksas būtībā ir visas izmaksas, ko sedz kravu īpašnieks, kurš grib nogādāt savu preci. Tā ir gan infrastruktūras maksa, gan pārvadājumu maksa, gan nodokļi. Pašreiz visas kravas Latvijā tiek pārvadātas ar dīzeļlokomotīvēm, un akcīzes nodokļa celšana sadārdzinās šo pārvadājumu kā tādu. Protams, dīzeļdegvielas sadārdzināšana padara vēl pievilcīgāku nākotnē gaidāmo dzelzceļa elektrifikāciju. Pašlaik rēķinām, ka elektrifikācija ļaus pārvadātājiem ietaupīt ap vienu eiro uz pārvadāto tonnu. Ja akcīze tiks palielināta, šis ieguvums ilgtermiņā būs vēl lielāks.

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Tokijas mēģinājums ar lielāku PVN glābt budžetu ekonomikai izrādījies tikpat postošs kā zemestrīce, kas ir skaļš signāls Latvijai – nekāpt uz tā paša grābekļa

Pēc aprīlī notikušās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšanas no 5% uz 8% Japānas ekonomika piedzīvojusi līdzīgu sarukumu, kāds sekoja postošajai un traģiskajai zemestrīcei un cunami pirms trijiem gadiem.

Šā fiskālā gada pirmajā ceturksnī Japānas IKP krities par 6,8%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, raksta Financial Times.

Zibenskarš neizdevās

Apņēmīgais premjers Šindzo Abe savas valdīšanas pusotrā gadā ar t.s. abenomikas pasākumiem ir centies ātri un efektīvi izvest valsti no pārdesmit gadus ilgušās stagnācijas. Sevišķi smagi Japānas ekonomikai klājas tekošā konta deficīta dēļ, pēc 2011. gada 11. marta Lielās zemestrīces atsakoties no kodolenerģijas. Tas licis strauji pārkārtoties tikai uz importētajiem energoresursiem.

Latvijas Zvērinātu advokātu padome (ZAP) ir nākusi klajā ar iniciatīvu, kura tika atbalstīta 2012.gada 30.marta kopsapulcē, noteikt obligātu ikgadēju Latvijas advokātu kvalifikācijas celšanu.

Tās ir kardināli jaunas prasības, kas iepriekš nebija noteiktas ar normatīvo aktu un to mērķis ir nodrošināt regulāru Latvijā praktizējošu advokātu pašizglītošanos un sekmēt efektīvāku tiesu procesu darbu. Advokātu kvalifikācijas prasības paredzēs ikgadēju 16 stundu apmācību apmeklējumu.

Kā informē Latvijas Zvērināto advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs, pašlaik tiek gatavots noteikumu projekts, kas noteiks kārtību, kādā ir jāveic kvalifikācijas celšana un kā tiks kontrolēta kvalifikācijas celšanas prasību izpilde advokātu vidū. Plānots, ka noteikumi tiks apstiprināti līdz šī gada 1.jūlijam un spēkā stāsies ar nākamā gada 1.janvāri.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Līdzīgi kā Karību reģionu pašlaik plosa desmitgadē baisākā viesuļvētra Metjū, tā, manuprāt, Latvijai tuvojas nodokļu orkāns – jau pavisam drīz, nākamajā gadā, un tas varētu būt pat spēcīgāks nekā 2008.-2009. gada krīzes zemākais punkts un, iespējams, spēs noslaucīt no biznesa vides lielu daļu uzņēmumu, vissmagāk skarot tieši visneaizsargātāko daļu – mazos uzņēmējus.

3.oktobrī presē lasāms, ka valdībai «vēl esot savdabīgas rezerves patēriņa nodokļu izmaiņām» un ka, «visticamāk, visām pusēm būs jāiznāk no savas komforta zonas».

Ar šo publiski paziņoju, ka «man kā mazajam uzņēmējam šādu rezervju potenciāliem nodokļu pieaugumiem nav» un aicinu no komforta zonas iznākt visupirms jau politiķus.

Jau šobrīd veicam klientu apziņošanu par cenu kāpumu un darbinieku algu samazinājumu no 2017. gada 1. janvāra. Mums nauda ir tik, cik ir, pēc algu, izdevumu un nodokļu nomaksas peļņas daļa, kas veidojas, ir tik minimāla, ka nav vērā ņemama, līdz ar to – nē, man patiešām nav kur ņemt jaunu nodokļu nomaksai paredzētus līdzekļus. Alternatīvas ir skarbas – cenu celšana, algu samazināšana vai biznesa slēgšana Latvijā un tā pārcelšana uz uzņēmējiem labvēlīgākām jurisdikcijām vai arī došanās pieteikties darbā par ierēdni, jo valdība, paziņojot, ka nevis tiks apcirpti izdevumi, bet gan celti nodokļi, publiski atzīst, ka ierēdniecība ir neaizskarama, tātad apmaksājama!

Valdošā koalīcija meklē līdzekļus budžeta prioritāšu īstenošanai, ne vien plānojot ieņēmumu palielināšanu, bet arī pētot izmaksu samazināšanas iemaksas, šorīt LNT pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), kā piemērus ietaupīšanas iespējām minot valsts nekustamo īpašumu saimniecības uzlabošanu un ekonomikai veiksmīgākos gados iezīmēto plānu pārskatīšanu.

Straujuma izteicās, ka pašlaik izskanējušās ieceres budžeta ieņēmumu palielināšanai esot vēl tikai plāni un nevarot teikt, ka vienošanās par tām jau ir panāktas. Politiķe taisnojās, ka pamatnodokļus koalīcija negrasoties celt, bet lielāki varētu kļūt nodokļi patēriņam - degvielas un alkohola akcīze, par ko gan arī vēl esot jāvienojas gan partijām savstarpēji, gan ar sociālajiem partneriem. Darbā pie nākamā gada budžeta tiks veidotas vairākas sīkākas darba grupas, lai analizētu konkrētus jautājumus, strādātu ar sociālajiem partneriem u.tml.

Otrs darba virziens ir izmaksu samazināšana, proti, tiekot analizēti visu ministriju tēriņi, lai atrastu mazāk lietderīgas budžeta pozīcijas, kuras novirzīt citiem mērķiem. Premjere kā piemērus ietaupīšanai minēja valsts nekustamā īpašuma racionālāku izmantošanu un 2013.gadā iezīmēto plānu pārskatīšanu, jo togad šķitis, ka tautsaimniecība ies uz priekšu straujāk un dažādiem mērķiem piešķirtas lielas summas.

Pieeja Austrumu partnerības valstīm bijusi kļūdaina; turpmāk tai ir jābūt individuālai

Tā DB intervijā norāda Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs, atzīmējot, ka veiksmīgs sociālais dialogs ir Latvijas veiksmes stāsts un kompetence, ko nodot tālāk Austrumu partnerības (AP) kolēģiem. LDDK ir viena no šodien Rīgā notiekošā AP Biznesa foruma rīkotājām.

Kādas ir Latvijas kompetences attiecībās ar Austrumu partnerības (AP) valstīm un kā tās tiek novērtētas Eiropā? Krievijas eksperts, profesors Peka Sutela no Somijas nesen sacīja, ka pēdējos pārdesmit gados Eiropas un ASV kompetence par Krieviju ir strauji zudusi, jo tā netika novērtēta. Vai līdzīgi nav arī ar vismaz daļu no AP valstīm?

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad pēc ienākumiem no skaidbetona izstrādājumu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet Latvijas daļa globālajā skaidbetona eksportā sasniedza 2,08%.

Šeit gan ir jāprecizē, ka skaidbetons ir vienkāršots Kombinētās preču nomenklatūras 6808 koda preču grupas apzīmējums. Precīza definīcija atbilstoši kombinētai preču nomenklatūrai ir “paneļi, plātnes, plātnītes, bloki un tamlīdzīgi izstrādājumi no augu šķiedrām, salmiem vai ēveļskaidām, šķeldām, drumslām, zāģu skaidām vai citiem koksnes atkritumiem, kas aglomerēti ar cementu, ģipsi vai citām minerālu saistvielām” .Cilvēce jau izsenis centās atrast celtniecības materiālus, kas varētu uzlabot dažāda veida koksnes vai koksnes šķiedru materiālu īpašības, ugunsdrošību u.c. Viens no senākajiem risinājumiem bija pītas zaru vai cita veida kokšķiedru būves apmest ar māliem.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ceturtdien, 25. novembrī, piketēs pie Ministru kabineta, lai protestētu pret 2011. gada budžeta pieņemšanu.

LBAS, iepazīstoties ar nākamā gada budžeta projektu, uzskata, ka tā konsolidācijas pasākumi pazemina Latvijas iedzīvotāju, it sevišķi ģimeņu ar bērniem, maksātspēju, tādēļ iebilst pret šāda budžeta pieņemšanu.

LBAS izvirza sešas prasības:

- saglabāt samazināto (10%) PVN likmi medikamentiem;

- saglabāt samazināto (10%) PVN likmi elektroenerģijai;

- saglabāt samazināto (10%) PVN likmi siltumenerģijai;

- Paaugstinot Nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), piemērot neapliekamo minimumu par katru ģimenes locekli;

- krīzes laikā saglabāt ģimenes valsts pabalstu katrā ģimenē;

- LBAS kategoriski ir arī pret darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes paaugstināšanu par 2% bez saskaņošanas ar sociālajiem partneriem.

Pēc provizoriskiem aprēķiniem aizvadītajā gadā kooperatīvs Piena ceļš strādājis ar 517 tūkstošu eiro peļņu, kas ir par 108% vairāk nekā gadu iepriekš.

Kā informē LPKS Piena ceļš padomes priekšsēdētājs Anrijs Aumalis, kooperatīvam piederošās piena pārstrādes rūpnīcas Jaunpils pienotava pelņa pērn bijusi 815 tūkstoši eiro, kas ir ievērojams kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Neskatoties uz iepriekšējo divu gadu sarežģīto situāciju piena tirgū, pērn kooperatīvs Piena ceļš, un tā meitas uzņēmumi Jaunpils pienotava un Agrera, noslēdzis ar labiem finanšu rādītājiem.

«Aizvadītais gads kooperatīvam bija tiešām sarežģīts, bet kopumā veiksmīgs. Mums ir izdevies reorganizēt un sakārtot savu darbību, un turpinām strādāt pie attīstības. Īpaši vēlos uzteikt mūsu piena pārstrādes uzņēmumu Jaunpils pienotava, kas divu gadu laikā kopš Krievijas krīzes ir spējis pārkārtoties un darboties neatkarīgi un ar peļņu,» komentē Anrijs Aumalis, kooperatīva Piena ceļš padomes priekšsēdētājs.

Piektdien, 31. martā, ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzklausīja tūrisma organizāciju vadītāju un ekspertu viedokli par Finanšu ministrijas (FM) rosināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšanu ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem un tā ietekmi uz nozari, informē Ekonomikas ministrija.

Tūrisma organizācijas norāda, ka šāds solis nozarei ir bīstams - Latvija kā tūrisma galamērķis zaudētu savu konkurētspēju, daudziem nozarē strādājošajiem darbība būtu jāpārtrauc, kas palielinātu bezdarbu, t.sk. reģionos, un atstātu negatīvu ietekmi uz reģionu pašvaldību budžetu ieņēmumiem, kā arī padarītu bezjēdzīgas līdzšinējos gados valsts veiktās investīcijas tūristu piesaistei no ārvalstīm.

FM iecerējusi celt PVN likmi ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem no 12% līdz 21%.

Īstenojot FM ieceri, Latvijā naktsmājām piemērojamais nodoklis būtu vairāk nekā divas reizes augstāks kā Igaunijā un Lietuvā, un trīs reizes augstāks kā Polijā. Nākamgad visas Baltijas valstis svinēs savu simtgadi, ko apmeklēs arī ārvalstu tūristi. Ja Latvija kļūs mazāk konkurētspējīga, viesi vairāk brauks uz Lietuvu un Igauniju, un Latvijas ne tikai aizvadītajos gados veiktie, bet arī 100gades ietvaros plānotie ieguldījumi tūristu piesaistei kļūs par zaudējumiem. Otrs būtiskais fakts – arī tūrisma nozares uzņēmumi šobrīd gatavo un iesniedz projektus investīciju piesaistei no ES fondiem. Mainot nodokļus, mainīsies kalkulācijas un biznesa plāni var sagrūt.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pievedot granti otrā sliežu ceļa izbūves vietai Aizkraukles pagastā, pamatīgi sabojāts vietējās nozīmes ceļa Mežvēveri—Meļķitāri posms. To gandrīz nav iespējams izbraukt ar vieglo automašīnu, un vairāki apkaimes iedzīvotāji dangās jau sabojājuši savus transportlīdzekļus.

Par to vēsta reģionālais medijs Staburags.

Iedzīvotāji, kuri izmanto šo ceļa posmu, Staburagam pastāstījuši, ka dangas iebrauktas pirmdien. Tās ir vairāk nekā divdesmit centimetru dziļas, un - tiklīdz virskārta pēc nakts vēsuma sasilst - ceļš pārvēršas par neizbraucamu zampu.

Iedzīvotāji vērsušies Aizkraukles pagasta pārvaldē, taču risinājuma nav joprojām. Pašu spēkiem izrakuši nelielus padziļinājumus, lai ūdens no risēm tecētu grāvī un ceļš nožūtu ātrāk.

Šajā posmā dzelzceļu būvē akciju sabiedrības A.C.B. strādnieki. Interesanti, ka uzņēmuma devīze skan: «Mēs esam par labiem ceļiem.»

Rudenī iespējama maksas palielināšana par braukšanu Rīgas maršruta taksometros, jo nav attaisnojušās firmu cerības izkonkurēt Rīgas satiksmi, kura braukšanas tarifus trolejbusos, tramvajos un autobusos no 40 uz 50 santīmiem pacēla jau vairāk nekā pirms pusgada.

«Par peļņu maršrutnieki neko nesaka, toties klusiņām sāk celt braukšanas cenas,» trešdien ziņo laikraksts Telegraf. «Cenu celšana maršruta taksometros ir viegli izskaidrojama – ja ir pieprasījums, ir piepildīti maršrutnieki, tad kādēļ nenopelnīt vairāk?» laikrakstam to komentējis Latvijas Taksometru nozares darba devēju organizācijas priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Ignatjevs.

Rīgas taksometru parka vadītājs Leonīds Muižnieks arī pieļāvis cenu celšanos maršruta taksometros, lai gan nenoliedz, ka šīs pasažieru pārvadātāju firmas sākotnēji ieguvušas no cenu starpības, kad braukšanas tarifus paaugstināja Rīgas satiksme. «Cilvēki tagad skaita katru kapeiku. Kā attīstīsimies nākotnē, grūti prognozēt. Varbūt rudenī būs lielāka skaidrība,» par cenu celšanos izvairīgs bijis L. Muižnieks.

Piena, liellopu, teļu un lopbarības graudu iepircēja un realizētāja Lauksaimniecības pakalpojumu koorperatīvās sabiedrības (LPKS) Piena ceļš konsolidētā peļņa 2011. gadā pieaugusi par 52,34%, sasniedzot 333,123 tūkst. Ls, liecina informācija Lursoft.

Pagājušā gada nogalē kooperatīvā bija 85 biedri. Koncernā Piena ceļš ietilpst arī meitas uzņēmums a/s Jaunpils pienotava, SIA Piena ceļš Georgia un SIA Agrera.

LPKS konsolidētais apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2010. gadu, pieauga par 49,25%, sasniedzot 18,411 milj. Ls.

2011. gadā koncerna lielākos ieņēmumus veidoja ieņēmumi, kas gūti no piena un piena produktu pārdošanas – 15,25 milj. Ls apmērā. Vienlaikus pērn sarukuši kooperatīva Piena ceļš ieņēmumi no lauksaimniecības preču pārdošanas – 2010. gadā šie ieņēmumi veidoja 10,28 milj. Ls, bet 2011. gadā – 1,89 milj. Ls.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Piena ceļš pērn apgrozīja 22,5miljonus eiro, pēc nodokļu nomaksas gūstot 183 tūkstošu eiro peļņu, liecina informācija Lursoft.

Iepirkto produkciju Piena ceļš pagājušajā gadā realizējis vietējā tirgū a/s Jaunpils pienotava, a/s Tukuma Piens, a/s Rīgas Piensaimnieks.Tāpat piens tika pārdots Lietuvas uzņēmumam a/s Rokiškio Sūris.

Kooperatīvs 2013. gadā turpinājis arī lopu iepirkšanu. Arī šogad Piena ceļš plāno attīstīt lopu iepirkšanu, kā arī palielināt iepirktā piena daudzumu, galvenokārt paplašinot esošo biedru saimniecības. Tiek cerēts piesaistīt jaunus biedrus un iepirkt pienu no saimniecībām, kuras nav kooperatīvie biedri. 2013.gada nogalē kooperatīvā darbojušies 78 biedri.

Kooperatīvā sabiedrība Piena ceļš izveidojusi meitasuzņēmumu, kas realizēs projektu Gruzijā. SIA Piena ceļš Georgia izveidots pērnā gada nogalē, liecina Komercreģistra informācija.

Izmantos know-how

Piena ceļš vadītāja Ilze Aizsilniece skaidro, ka amerikāņu sadarbības partneri uzaicinājuši kooperatīvu kā konsultantu piena ražošanas projekta attīstībā Gruzijā, kur tiks būvēta jauna ferma. Tādējādi Piena ceļš izmantos savu know-how, lai apmācītu gruzīnu kolēģus piena ražošanā. Darbs pie ASV fonda finansētā projekta notiek jau pusgada garumā, taču pagaidām sīkāku informāciju uzņēmuma vadītāja nevēlējās sniegt. Gruzīnu sadarbības partneriem šis esot ļoti nozīmīgs projekts, jo situācija piena lopkopībā pēc 2008. gada kara Gruzijā esot ļoti sarežģīta.

Pagājušajā gadā kooperatīvā sabiedrība Piena ceļš strādājusi ar 15,53 miljonu latu apgrozījumu, gadu noslēdzot ar 190,86 tūkstošu latu peļņu, liecina Lursoft dati.

Lielāko daļu apgrozījuma kooperatīvajai sabiedrībai nodrošina ienākumi no piena pārdošanas, kas pērn bijuši 14,38 miljoni latu. 9,34 miljonus latu veido ienākumi no Lietuvas, bet no Latvijas – 6,204 miljoni latu.

Pērn sabiedrība savu iepirkto produkciju realizējusi gan vietējā tirgū (AS Jaunpils pienotava, AS Tukuma Piens, AS Rīgas Piensaimnieks), gan eksportējusi uz Lietuvu AS Rokiškio Sūris.

Pagājušā gada izskaņā kooperatīvā bijuši 84 biedri. Šogad Piena ceļš iecerējis attīstīt lopu iepirkšanu, kā arī palielināt iepirktā piena daudzumu, galvenokārt paplašinot esošo biedru saimniecības, kā arī piesaistot jaunus biedrus un iepērkot pienu no saimniecībām, kuras nav kooperatīva biedri.

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Strauja autogāzes nodokļa likmes celšana bez diskusijām ar nozari veicina neuzticību un paļāvības trūkumu no uzņēmēju un nozares organizāciju puses valstij, uzskata Latvijas Gāzes asociācijas vadītājs Valdis Bergs.

Kā norāda Bergs, virzot priekšlikumu par akcīzes nodokļa palielināšanu autogāzei, Ekonomikas ministrija nav veikusi nopietnu analīzi par šī lēmuma potenciālo ietekmi uz autogāzes nozares attīstību. Bergs uzsver, ka Ekonomikas ministrijai komunikācijas procesu ar nozarēm būtu būtiski jāuzlabo. Jebkādām izmaiņām esot jābūt pamatotām un mērķtiecīgām. Mēģinājumi iegūt papildu labumu no autogāzes nozares papildu nodokļu veidā atstāšot negatīvu efektu uz valsts ekonomiku. Valstij esot jāapzinās, ka lēmums par akcīzes celšanu autogāzei ir komplicēts lēmums un nav skatāms atrauti tikai budžeta ieņēmumu kontekstā, bet skar arī uzņēmējdarbības, sociālo un ekoloģisko sfēru.

Ar veco ietvju demontāžu un no jauna būvējamo ietvju trases atzīmēšanu dabā ir uzsākta šogad plānotā ietvju, gājēju–velosipēdistu ceļu infrastruktūras atjaunošana un izveide Valmierā, informē Valmieras pilsētas pašvaldības pārstāve Kristīne Melece.

Pēc savu laiku nokalpojušo betona plākšņu demontāžas, Dīvaliņa ielas posmā no krustojuma ar Palejas ielu līdz Atpūtas parkam Dīvaliņa pļavu pusē tiek veidots gājēju–velosipēdistu ceļš 400 metru garumā no bruģa, ar sarkanas krāsas bruģakmeņiem nodalot velosipēdistiem paredzēto ietves joslu. Darbus atbilstoši iepirkuma rezultātiem par 30 892.55 eiro veic SIA SiMC. Darbu izpildi plānots pabeigt pusotra mēneša laikā.

Tuvāko divu mēnešu laikā asfaltēto gājēju ietvju atjaunošana ar bruģa segumu plānota arī Linarda Laicena ielā posmā no SIA Valmieras Mēbeles līdz Rūpniecības ielai ražošanas teritoriju pusē, kā arī Rūpniecības ielā posmā no Cēsu ielas līdz Linarda Laicena ielai renovētā nama Rūpniecības ielā 38 pusē. Darbus par 33 323.70 eiro atbilstoši iepirkumam veiks SIA SiMC.

Koalīcijas darba grupa vienojusies par papildu ieņēmumiem no azartspēļu nodokļa un akcīzes alkoholam palielināšanas, šodien žurnālistiem pavēstīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK valdes loceklis Imants Parādnieks.

No azartspēļu nodokļa apmēram 10% pieauguma attiecībā uz spēļu automātiem un spēļu galdiem 2016.gadā paredzēti ienākumi apmēram trīs miljoni eiro, 2017.gadā seši miljoni eiro un 2018.gadā deviņi miljoni eiro.

Attiecībā uz alkohola akcīzes nodokļa palielināšanas apjomu vēl paredzētas diskusijas, it sevišķi par tā paaugstināšanu alum, taču ienākumu pieaugums no šāda soļa tiek rēķināts vairākos miljonos eiro.

Vienošanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) paredz, ka iegūtie līdzekļi tiks novirzīti brīvpusdienām 5.klases audzēkņiem no 1.septembra, savukārt atvērta diskusija palikusi par atlaidēm vilciena biļetēm goda ģimeņu apliecības turētājiem jeb ģimenēm ar vismaz trīs bērniem. Paredzēts turpināt goda ģimeņu apliecību programmu, pastāstīja politiķis.

Pagājušajā nedēļā Azerbaidžānas Kultūras un Tūrisma ministrs Abulfazs Garajevs Romā, muzejā Museo della Civiltà Romana atklāja izstādi Azerbaidžāna – uguns zeme un Zīda ceļš (Azerbaigian - La Terra di Fuochi sulla Via della Seta). Izstādes koncepcijas un realizācijas autors ir Latvijas uzņēmums Dd studio.

Izstāde izveidota starptautiskās kultūras biennāles Romā Zīda ceļš ietvaros un būs skatāma līdz 15. aprīlim.

Azerbaidžānas izstāde muzejā Museo della Civiltà Romana iekārtota četrās pastāvīgās ekspozīcijas zālēs, tā ir veltīta Azerbaidžānas vēsturei, kultūrai un tautas lietišķajai mākslai. Azerbaidžāna ir viena no valstīm, caur kuru 5.-15. gs. gāja Zīda ceļš – starptautiskais tirdzniecības ceļš, kas savienoja Āziju un Eiropu, tādēļ arī biennāles organizatori uzaicināja Azerbaidžānu prezentēt valsts kultūrvēsturisko mantojumu.

Pirmās biennāles izstādes tika atklātas jau pagājušā gada oktobrī un notiek dažādos Romas muzejos.