Latvijas piena ražotāju kooperatīva «Piena ceļš» kopā ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim» kopīgi celtā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā, kas varētu izmaksāt 100 miljonus eiro, saasinās konkurenci Baltijas valstu piena tirgū, bet jaunam spēlētājam ieiešana tirgū nebūs viegla, secinājuši Lietuvas tirgus eksperti.

Savukārt Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi, kas lielā mērā iepērk pienu no Latvijas un Igaunijas, atzinuši, ka no lielās rūpnīcas nebaidās un uzskata, ka tā beigu beigās palielinās jēlpiena ražošanu Baltijas valstīs.

Lietuvas bankas SEB galvenais ekonomists Tads Povilausks sacījis, ka Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi apmēram trešdaļu ražošanā izmantotā piena iepērk Latvijā un Igaunijā, tādēļ jauns spēlētājs tirgū palielinās konkurenci tirgū, bet ne tuvāko gadu laikā.

«Protams, šī rūpnīca palielinās konkurenci Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumu vidū,» ziņu aģentūrai BNS teica ekonomists. «Tomēr pēdējo 15 gadu vēsture mums mācījusi, ka Lietuvas piena pārstrādātāji ir ļoti spēcīgi gan finansiālā aspektā, gan prasmju un zināšanu aspektā, gan arī zina, kā konkurēt,» klāstīja Povilausks.

Latvijas piena ražotāju kooperatīvs «Piena ceļš» plāno apvienoties ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim»» un kopīgi par apmēram 100 miljoniem eiro būvēt piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijā, kur pārstrādāt abu kooperatīvu biedru - Latvijas un Igaunijas zemnieku - pienu, pastāstīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka «Piena ceļš» ir pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju kopīgi ar Igaunijā reģistrētu kooperatīvo sabiedrību E-Piim, saplūstot ar Igaunijā jaundibināmo sabiedrību E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited. Misa skaidro, ka kooperatīvu apvienošanās mērķis ir stiprināt pārstrādi.

«»Piena ceļš» ir kooperatīvs, kurš kopš sākta gala ir atbalstījis savu pārstrādi - mums pieder uzņēmums «Jaunpils pienotava». Tagad kopā arī igauņiem celsim jaunu, lielu piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijas vidienē,» reorganizācijas mērķus skaidroja Misa. Pēc viņa teiktā, projekts, kas paredz celt piena pārstrādes rūpnīcu, jau ir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu administrējošās iestādes apstiprināts un drīzumā varētu sākties rūpnīcas celtniecība. Investīciju projekta realizācijai nepieciešamos finanšu resursus nodrošinās abas puses, rūpnīcas būvniecībai tiks piesaistīt ES fondu līdzekļi, banku finansējums un arī privātu investoru līdzekļi, taču netiks ieguldīta zemnieku nauda. Kopumā rūpnīcas būvniecība izmaksās apmēram 100 miljonus eiro un tās celtniecībai būs atvēlēts vairāk nekā gads. Plānots, ka jaunā rūpnīca pārstrādās apmēram ceturto daļu no Latvijas un Igaunijas kopējā piena apmēra. Rūpnīca taps Igaunijā nevis Latvijā, jo Igaunijas puse projektu izstrādāja, saņēma tā realizācijai ES un Igaunijas valsts atbalstu, kā arī «E-Piim» ir izdevies rast ļoti labu noieta tirgu, piebilda Misa.

Februāra beigās oficiāli reģistrēts Baltijas valstīs pirmais starpvalstu piena kooperatīvs, kura pilnais nosaukums ir "Piiratud Vastutusega Societas Cooperativa Europaea (SCE) E-Piim", tādējādi noslēdzot pērn augustā uzsākto Latvijas piena kooperatīva "Piena ceļš" un Igaunijas "E-Piim" apvienošanās procesu.

Pērn augustā uzsāktais apvienošanās process bija ilgstošs un sarežģīts, jo Latvijā un Igaunijā pastāvošā likumdošana neregulē starpvalstu kooperatīvu dibināšanu un darbību, tādēļ process tika veikts, izmantojot ES attiecīgās regulas.

Apvienošanās procesā, kuru vadīja starptautiskais zvērinātu advokātu birojs "Eversheds Sutherland", nācās veikt detalizētas un savstarpēji identiskas procedūras gan Igaunijā, gan Latvijā. Jaunais kooperatīvs reģistrēts Igaunijas uzņēmumu reģistrā 27. februārī. Uzņēmumam izveidota padome 15 cilvēku sastāvā, kur 5 dalībnieki pārstāv Latviju un 10 Igauniju, kā arī valde 3 cilvēku sastāvā. Valdē ievēlēts Jānis Bērtulsons, kurš līdz šim bija kooperatīva "Piena ceļš" padomes loceklis, kā arī līdzšinējais Igaunijas kooperatīva "E-piim" valdes priekšsēdētājs Jānuss Murakas un finanšu direktore Merili Turjakas.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Piena ceļš no tam piederošā piena pārstrādes uzņēmuma Jaunpils pienotava saņēmis 75 000 eiro dividendēs.

Šādas summas izmaksa notiek pirmo reizi, kas pierāda – zemniekiem piederoša piena pārstrāde spēj darboties veiksmīgi un dot labumu tā īpašniekiem. Jaunpils pienotava dividendes 75 000 eiro apmērā izmaksājis no 2016. gada peļņas, kas kopumā bija 829 289 eiro.

Uzņēmuma īpašnieki LPKS Piena ceļš nolēmis lielāko daļu peļņas jeb 754 289 eiro ieguldīt uzņēmuma tālākai attīstībai – biezpiena ražošanas jaudu palielināšanai par 30% un ūdens apgādes un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu modernizēšanā.

LPKS Piena ceļš valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa: «Mums ir izdevies ievērojami kāpināt Jaunpils pienotavas peļņu, jo veiksmīgi esam strādājuši gan vietējā, gan eksporta tirgos. Esam atraduši alternatīvu siera eksportam uz Krieviju un šobrīd mūsu saražotais biezpiens un siers ir pieprasīts Vācijā, ASV un virknē citu valstu.» Kooperatīva vadītājs norāda, ka šis gads piena pārstrādes jomā solās būt tikpat veiksmīgs kā iepriekšējais, tādējādi nākamgad Jaunpils pienotavas kooperatīvam dividendēs izmaksājamā summa, iespējams, būs lielāka.

2020. gada sākumā oficiāli noslēgsies Latvijas un Igaunijas piensaimniecības kooperatīvu Piena ceļš un E-Piim apvienošanās, par ko augustā nobalsoja abu kooperatīvu biedri

Kooperatīvu Piena ceļš un E-piim apvienošanās, veidojot kopīgu starpvalstu kooperatīvu E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited (SCE E-piim), ir pirmais šāda veida projekts jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas darbosies pēc ES starpvalstu kooperācijas principiem. SCE E-Piim uzdevums būs kopīgas piena savākšanas sistēmas izveide, jaunas un efektīvas pārstrādes rūpnīcas būvniecība Igaunijā un gatavās produkcijas eksports uz pasaules tirgiem, palielinot piena iepirkuma cenu līdz ES vidējai.

Jau šobrīd kooperatīvi pārstrādā 25% no Baltijas piena. Apvienojoties un būvējot jaunu rūpnīcu, tiks panākta lielāka stabilitāte, pēc iespējas vairāk piena pārstrādājot pašiem un pēc iespējas mazāk pārdodot ārpus kooperatīva.

Lai apvienotu spēkus piena iepirkšanā un samazinātu loģistikas izmaksas, tiks veidots jaudīgs kooperatīvs.

Līdz 16. jūnijam idejas iniciatori - LPKS Māršava un LPKS Piena ceļš gaidīs to piena kooperatīvu pieteikumus, kas vēlēsies iesaistīties jaunā kooperatīva veidošanā.

Piektdien idejas prezentācijā Jelgavā, Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC) Piena ceļš padomes priekšsēdētājs Anrijs Aumalis sacīja, ka piena ražotājiem svarīgākais – laba cena un kā to dabūt. Otrs svarīgs aspekts - piena kvalitāte. Pašlaik daudzi maksā par piena kilogramu un nav piemaksas par olbaltumvielām, bet daudzviet Eiropā ir svarīga tieši piena kvalitāte.

“Svarīgi – saražot labu pienu un to pārdot. Lai arī pēdējā pusgada laikā situācija ar piena iepirkuma cenām ir uzlabojusies, bet jau tagad jādomā, ko darīt tālāk,” pauda Aumalis.

Piena lopkopji saņem dividendes, graudkopībā dividendes maksā jau gadiem

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Piena ceļš ir viens no piena nozares uzņēmumiem, kas saņēmis dividendes. Proti, Piena ceļš no tam piederošā piena pārstrādes uzņēmuma Jaunpils pienotava saņēmis 75 000 eiro dividendēs. Šādas summas izmaksa notiek pirmo reizi, kas pierāda – zemniekiem piederošs piena pārstrādes uzņēmums spēj darboties veiksmīgi un dot labumu tā īpašniekiem. Jaunpils pienotava dividendes 75 000 eiro apmērā izmaksājis no 2016. gada peļņas, kas kopumā bija 829 289 eiro.

Uzņēmuma īpašnieki LPKS Piena ceļš nolēmuši lielāko daļu peļņas jeb 754 289 eiro ieguldīt uzņēmuma tālākai attīstībai – biezpiena ražošanas jaudu palielināšanai par 30% un ūdens apgādes un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu modernizēšanā. LPKS Piena ceļš valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa skaidro, ka izdevies ievērojami kāpināt Jaunpils pienotavas peļņu, jo veiksmīgi strādāts gan vietējā, gan eksporta tirgos. Atrasta arī alternatīva siera eksportam uz Krieviju, un šobrīd Jaunpils piena saražotais biezpiens un siers ir pieprasīts Vācijā, ASV un citās valstīs. Kooperatīva vadītājs jau norādījis, ka šis gads piena pārstrādes jomā solās būt tikpat veiksmīgs kā iepriekšējais, tādējādi nākamgad Jaunpils pienotavas kooperatīvam dividendēs izmaksājamā summa, iespējams, būs lielāka.

Piena produktu ražotājs a/s Jaunpils pienotava pagājušajā gadā attīstībā investēja 600 tūkstošus eiro un palielināja apgrozījumu par 5,8% salīdzinājumā ar 2016.gadu - līdz 11,540 miljoniem eiro, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Piena pārstrādātājs lielāko daļu produkcijas realizē vietējā tirgū. Pērn ieņēmumi no piena produktu pārdošanas Latvijā veidoja 8,455 miljonus eiro jeb 73,3% no kopējā apgrozījuma. Pārējos ieņēmumus 3,085 miljonu eiro apmērā a/s Jaunpils pienotava guva, eksportējot savu produkciju.

Uzņēmuma lielākais tirgus ārpus Latvijas ir Vācija, kurā tas pārdeva produktus 1,984 miljonu eiro vērtībā jeb 17,2% apmērā no kopējā apgrozījuma. Salīdzinoši lieli eksporta tirgi ir arī Anglija, ASV, Izraēla, Īrija un Bulgārija.

2017.gadā piena pārstrādes uzņēmumu darbību Latvijā būtiski ietekmēja piena cenas kāpums, un a/s Jaunpils pienotava nebija izņēmums. Uzņēmums pērn pārstrādāja par 14% mazāk piena, jo samazinājās piena olbaltumu saturošo produktu realizācija. Taču neskatoties uz to, par pienu tas samaksāja par 1,1 miljonu eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) «Piena ceļš» no tai piederošā piena pārstrādes uzņēmuma «Jaunpils pienotava» dividendēs saņēmusi 100 000 eiro. Dividenžu izmaksa notiek otro gadu, tādējādi pierādot zemniekiem piederoša piena pārstrādes uzņēmuma spēju stabili attīstīties un dot labumu tā īpašniekiem.

Piena pārstrādes uzņēmums «Jaunpils pienotava» dividendes 100 000 eiro apmērā kooperatīvam izmaksājis no 2017. gada peļņas, kas kopumā bija 753 660 eiro. Dividendēs nesadalītā peļņas daļa ieguldīta uzņēmuma attīstībā – jaunās biezpiena ražošanas līnijās un uzņēmuma notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūvē. Uzņēmuma 2017. gada apgrozījums salīdzinājumā ar 2016. gadu pieauga par 6%, sasniedzot 11,5 miljonus eiro. Sagaidāms, ka «Jaunpils pienotavas» apgrozījums pērn būs audzis par 7%.

LPKS «Piena ceļš» valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa komentē: «Šādi labi rezultāti sasniegti, pateicoties gan uzņēmuma īpašnieku – Latvijas zemnieku, gan uzņēmuma vadības mērķtiecīgai, uz attīstību orientētai darbībai Latvijas iekšējā un eksporta tirgos. Ieguldīti lieli resursi jaunu tirgu apgūšanā, esošo produktu līniju atjaunošanā un uzlabošanā, kā arī jaunu produktu radīšanā.»

Igaunijas būvkompānija «Nordecon» un piena pārstrādes uzņēmums «E-Piim» parakstījis 29 miljonus eiro vērtu līgumu par piena pārstrādes kompleksa būvniecību Paidē, liecina «Nordecon» paziņojums Nasdaq Baltic.

«E-Piim» rūpnīcas kompleksā Paidē paredzēta divstāvu administratīvā ēka, vienstāvu ražošanas cehs, kā arī septiņu stāvu ēka piena pulvera ražošanai, kur atradīsies arī noliktavu un citas telpas ar kopējo platību 32 477 kvadrātmetri.

Saskaņā ar līgumu, kompleksa būvniecība sāksies 2020.gada sākumā un tiks pabeigta 2022.gada pavasarī.

Projekta izmaksas ir 29 miljoni eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Jau vēstīts, ka «E-Piim» plāno apvienoties ar Latvijas piena ražotāju kooperatīvu «Piena ceļš» un kopīgi par apmēram 100 miljoniem eiro būvēt piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijā, Paidē, kur pārstrādāt abu kooperatīvu biedru - Latvijas un Igaunijas zemnieku - pienu. Kreditori pieteikt prasījumus var līdz 2019.gada 20.septembrim.

Zemnieku saimniecībā Dārznieki piena un gaļas lopu audzēšana ir sabalansēta tā, lai varētu gan izdzīvot, gan veidot uzkrājumus pašiem savā privātajā pensiju fondā.

Šogad bijusi laba graudu raža, arī kukurūza augusi griezdamās, tikko novākti 35 hektāri un sagatavota skābbarība ziemai, pie kūtīm gozējas svaigi siena ruļļi, kuros ik pa brīdim uzskrien zilacainais haskija un rotveilera jauktenis Būmers, lai gods godam pildītu viņam uzticētos sarga pienākumus.

Nākotne dēla rokās

Lai iepazītos ar zemnieku saimniecības prāvo ganāmpulku – 300 liellopiem, nākas vilkt kājās koši zilas bahilas un saimnieka Raimonda Bērtulsona un viņa dēla Armanda vadībā, izstaigāt visas četras kūtis, kurās mitinās gan brangi bullēni, gan melnraibas piena gotiņas, gan pāris dienu veci teliņi. Nekāds lielais bizness jau šis neesot, drīzāk darbietilpīgs hobijs, izrādot plašo saimniecību, secina R. Bērtulsons. Zemnieku saimniecība Dārznieki ir ieguvusi Gada uzņēmējs Zemgalē 2018 statusu, jo ar savu darbu un degsmi par Latvijas laukiem ir izgājuši cauri neskaitāmām grūtībām un pierādījuši, ka ir iespējams gan pašiem, gan arī jaunajai paaudzei dzīvot un attīstīties vietā, kura ir mīļa, un darba mīlestību nodot arī tālāk. Bērtulsonu ģimene – Ilga un Raimonds – Dārzniekos saimnieko jau vairāk nekā 25 gadus. Ģimenes lielākais palīgs lauku un fermas darbos ir dēls Armands, kurš prot darīt visus lauku darbus. A. Bērtulsons nesen Priekuļu tehnikumā ir izskolojies par lauku īpašumu apsaimniekotāju un vecākiem par prieku Dārzniekos ir uz palikšanu.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Baltais ceļš prasa SIA Latvian Dairy maksātnespēju.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta Rīgā, Vidzemes priekšpilsētas tiesā 8. februārī.

Kā sarunā ar DB norādīja LPKS Baltais ceļš valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece, SIA Latvian Dairy kooperatīvam palicis parādā ap 140 tūkstošiem eiro, «uz kontaktiem uzņēmums vairs neiziet», līdz ar to celta prasība tiesā. Iedevām vairākas piena kravas pagājušā gada novembrī un decembrī, kad piena iepirkuma cenas vēl nebija sarukušas, bet naudu joprojām neesam saņēmuši, sacīja Aizsilniece. Viņa norādīja, ka uzņēmuma īpašnieki neatrodas Latvijā, te sastopami tikai juristi. Situācija nozarē pašlaik ir sarežģīta, iepirkuma cenas samazinās, daži kombināti pienu vairs neiepērk, piebilda Aizsilniece. Iepriekš arī LPKS Pienene KT valdes priekšsēdētāja Astrīda Pauliņa stāstīja, ka Latvian Dairy kooperatīvam nav samaksājis 150 tūkstošus eiro un cieš zemnieki. Pēc koopeartīvu aplēsēm, Latvian Dairy kopējais parāds zemniekiem esot sasniedzis jau 1,8 miljonus eiro.

Par piena produktu ražotāja AS «Jaunpils pienotava» valdes locekli ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi iecelts Raimonds Misa, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Raimonds Misa ir AS «Jaunpils pienotava» mātes uzņēmuma - lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» - valdes priekšsēdētājs, kā arī amatpersona vēl divos uzņēmumos bez AS «Jaunpils Pienotava» un kooperatīva «Piena ceļš» un dalībnieks vienā uzņēmumā, liecina «Lursoft» izziņa.

Raimonds Misa uzņēmuma valdē pievienosies valdes priekšsēdētājam Viesturam Krilovam. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 7.septembrī.

AS «Jaunpils pienotava» dibināta 1997.gadā un tā nodarbojas ar piena pārstrādi un piena produktu ražošanu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 853 723 eiro.

2017.gadā AS «Jaunpils pienotava» neto apgrozījums bija 11,540 miljoni eiro, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 754 tūkstoši eiro. Tas nodarbināja 136 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā veidoja 433 tūkstošus eiro.

Piena produktu ražotājs AS «Jaunpils pienotava» pagājušajā gadā strādājusi ar apgrozījumu 12,342 miljonu eiro apmērā, kas bija par 7% jeb 802 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2017.gadā, bet šogad uzņēmums iecerējis palielināt apgrozījumu par 8%, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pateicoties neto apgrozījuma pieaugumam, 2018.gadā AS «Jaunpils pienotava» arī izdevies dubultot peļņu, kas pēc nodokļu nomaksas bija 392 tūkstoši eiro. Uzņēmuma pārstrādātā piena daudzums pērn pieauga par 12%, salīdzinot ar gadu iepriekš, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

2018.gadā AS «Jaunpils pienotava» investēja ap 300 tūkstošiem eiro attīstībā. Investīcijas saistītas ar skābā krējuma ražošanas un iepakošanas procesu uzlabošanu, pienotavas notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu montāžu, kā arī nomainīts viens piegādes transporta līdzeklis. Pērn tas nodarbināja vidēji 136 darbiniekus, kas bija tikpat daudz, cik gadu iepriekš.

AS «Jaunpils pienotava» gada pārskatā arī atzīmē, ka uzņēmums pērn nomainīja pārdošanas komandu, un ievērojami uzlaboja sadarbību ar vietējām veikalu ķēdēm un paplašināja tiešo piegāžu loģistiku.

Latvijas un Igaunijas piensaimnieki, apvienojoties piensaimniecības kooperatīviem Piena ceļš no Latvijas puses un E-Piim no Igaunijas puses, ir izveidojuši starptautisku piensaimnieku ražotāju organizāciju (RO).

Starptautiskais kooperatīvs nodokļus maksā tajā valstī, kurā tas ir reģistrēts, un konkrētajā gadījumā tas notiks Igaunijā. Tomēr katrā valstī zemnieki un ražošanas uzņēmumi saglabājas un turpina maksāt nodokļus mājās. E-Piim šobrīd ir trīs piena pārstrādes uzņēmumi, bet Piena ceļam viens – Jaunpils pienotava. Latvijas piena pārstrādes uzņēmums savu piederību nemaina un paliek Latvijā, līdz ar to arī nodokļus maksā tepat.

«Starptautiskais kooperatīvs ir uzņēmums, kam jāpilda katras konkrētās valsts likumdošana atkarībā no tā, vai tas ir šīs valsts rezidents vai nerezidents,» skaidro Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.

Jaunpils pienotavā biezpienu ražo 6 – 7 t dienā, un šobrīd tiek strādāts pie jaudu palielināšanas līdz 10 t dienā.

Pirms Krievijas embargo Jaunpils pienotavā ražoja galvenokārt sieru, kas aizņēma vairāk nekā pusi no saražotajiem apjomiem. Pēc Krievijas embargo uzņēmumam vajadzēja pārprofilēties uz citu produktu ražošanu un kompānija pārorientējās uz biezpiena ražošanu. Ja agrāk šis produkts bija kā blakusprodukts, tad pašlaik tas kļuvis par galveno produktu Jaunpils pienotavas produktu portfelī.

AS Jaunpils pienotava valdes priekšsēdētājs Viesturs Krilovs stāsta, ka šobrīd 50 % no visas realizācijas dod biezpiens. Šis produkts tiek eksportēts uz Vāciju un citām ES valstīm, ASV, Vidusāzijas un Skandināvijas valstīm, bet galvenais noiets ir vietējā tirgū. No kopējās biezpiena realizācijas 30 % tiek eksportēti.

Piena produktu ražotājam AS «Jaunpils pienotava» iecelta jauna padome, kura turpmāk darbosies nevis trīs, bet septiņu cilvēku sastāvā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdzšinējie padomes locekļi - Lilija Bērtulsone, Tamāra Karlberga un Egīls Seņkāns - atcelti no amatiem.

Par jauno AS «Jaunpils pienotava» padomes priekšsēdētāju iecelts Mārtiņš Neibergs, bet par padomes priekšsēdētāja vietniekiem iecelti Anrijs Aumalis un Jānis Bērtulsons. Padomes locekļu amatos apstiprināti Diāna Broka, Mārtiņš Cimermanis, Anda Kanča un Guntars Senkāns.

Izmaiņas padomē ierakstītas 26. augustā.

AS «Jaunpils pienotava» dibināta 1997. gadā un tā nodarbojas ar piena pārstrādi un piena produktu ražošanu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 853 723 eiro. AS «Jaunpils pienotava» mātes uzņēmums ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš».

AS “Jaunpils pienotava” valdes locekļa amatu atstājis Raimonds Misa, liecina Lursoft dati.

Līdz ar šīm izmaiņām uzņēmuma valde turpina darbu vienas amatpersonas sastāvā – valdes priekšsēdētāja amatu piena pārstrādes uzņēmumā turpina ieņemt Viesturs Krilovs. Pēc Lursoft datiem, viņš valdes priekšsēdētāja amatu uzņēmumā ieņem kopš 2014.gada.

Izziņā pieejamā informācija liecina, ka AS “Jaunpils pienotava” īpašnieks ir Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Piena ceļš”. Arī minētā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīva valdē vakar notikušas izmaiņas – no valdes priekšsēdētāja amats atcelts līdzšinējais AS “Jaunpils pienotava” valdes loceklis Raimonds Misa, viņa vietā par kooperatīva valdes priekšsēdētāju ieceļot Māri Pīķi.

Pēc SIA "Rīgas Piensaimnieks" pievienošanas AS "Rīgas piena kombinātam" ("Food Union" grupa), ražošana no rūpnīcas Valmieras ielā pārcelta uz AS "Rīgas piena kombināts" teritoriju Bauskas ielā, līdz ar to iegādei pieejamas bijušās rūpnīcas ēkas un zeme.

Objekta pārdošanu uzticēts veikt nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmumam SIA "InSign". Ņemot vērā izdevīgo ģeogrāfisko novietojumu, automašīnu novietošanas iespējas teritorijā un salīdzinoši plašās attīstības iespējas, īpašums ir labi piemērots tirdzniecības apbūves, noliktavu un ražotnes attīstīšanai, uzskata uzņēmuma partneris un komercīpašumu speciālists Armands Broničs.

Īpašums Valmieras ielā atrodas Rīgas pilsētas centrā, kas jau vēsturiski bijusi piena pārstrādes un ražošanas teritorija. Īpašumam ir 4,65 hektāru liels zemes gabals, kuru jaunais investors var veiksmīgi izmantot un attīstīt atbilstoši saviem biznesa plāniem un iecerēm.

Saskaņā ar spēkā esošo Rīgas pilsētas vēsturiskā centra teritorijas plānojumu, īpašums atrodas jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju un daudzveidīgām komerciāla rakstura un publiskām funkcijām teritorijā.

Pagaidām iepakojuma depozīta sistēmā būs ūdens, limonādes un alus stikla un plastmasas tara, kā arī skārdenes, taču joprojām nav skaidrs, vai tā tiks paplašināta ar vīna, šampanieša, stiprā alkohola un, iespējams, arī piena, eļļas pudelēm un burkām

Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot grozījumus Iepakojuma likumā uz otro lasījumu.

To, ka ir ļoti atšķirīgs skats uz to, kādai būtu jābūt iepakojuma depozīta sistēmas aptveramībai, rāda arī atbildīgās komisijas sēde. Proti, pašlaik likuma grozījumos ir iestrādāts, ka iepakojuma depozīts tiks attiecināts tikai uz dzērienu iepakojumu, turklāt ne visu, bet gan tikai daļu – ūdens, limonādes, alus, taču vienlaikus ir ideja atteikties no viena vārda – dzērienu –, tādējādi paplašinot šo sistēmā aptveramo iepakojumu apmēru. Sagaidāms, ka par šo būtisko jautājumu vēl būs diskusijas, gatavojot Iepakojuma likuma grozījumus uz trešo lasījumu.

Zemnieku saimniecība (z/s) Zilūži, kas ražo piena produktus ar zīmolu Grasbergs, atvērusi pirmo veikalu - no otrdienas, 15. augusta, tas darbojas Valmierā, Stacijas un Nākotnes ielu krustojumā, liecina zemnieku saimniecības publiskotā informācija.

«Nākam ar prieka vēsti visiem valmieriešiem un apkārtnes ļaudīm. Pēc ilgas gaidīšanas un aktīviem darba procesiem, esam beidzot gatavi atvērt savu pirmo veikaliņu Valmierā. Visas lietas notiek tām paredzētajā laikā un šis laiks ir klāt,» vēsta iesraksts sociālajā tīklā Facebook.

Vēl tiks meklēts ērtākais darba laiks, bet sākotnēji veikaliņš būs atvērts no plkst. 8.00 līdz plkst. 20.00 no pirmdienas līdz sestdienai.

Līdz šim piens, kefīrs, jogurts, saldais krējums, krējums, sviests, biezpiens un saldējums ar Grasberga zīmolu bija pieejami autoveikalos - saimniecībai ir izveidots autoveikalu maršrutu tīkls. Produkcija piejama lielākajā daļā Vidzemes, kā arī Rīgā.

Piena pārstrādes uzņēmums AS «Tukuma piens» ražotnes paplašināšanā un eko produktu līnijas, kurā ietilpst grieķu un Islandes jogurti, attīstībā ieguldīs vairāk nekā 10 miljonus eiro, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmuma pārstāvis Aivars Lazdovskis.

«Būs jauni produkti. Ne piena nozarē radikāli jaunumi, bet jau pazīstami produkti ar uzlabotu kvalitāti. Būs arī jaunas tehnoloģijas. Investīcijas ir vērstas uz eko līnijas attīstīšanu un uzturēšanu,» teica Lazdovskis, norādot, ka projekti dos iespēju uzlabot grieķu jogurta un Islandes jogurta «Skyr», kā arī svaigā siera kvalitāti. Vairāki projekti tiks īstenoti arī ar mērķi automatizēt roku darbu.

Savukārt lielākie projekti, pēc viņa teiktā, ir jaunas ēkas būvniecība blakus esošajai ražošanas ēkai, paplašinot esošo ražotni, ražošanas un noliktavu telpu pārveidošana.

Lazdovskis sacīja, ka investīciju projekti dos iespēju uzņēmumam nostiprināt pozīcijas ne tikai eko produktu segmentā vietējā tirgū, bet arī attīstīt eksportu. Šobrīd uzņēmuma eko līnijas produkti ārpus Latvijas ir pieejami Igaunijā un Lietuvā, taču kompānija plāno realizēt produkciju arī citās Eiropas valstīs, kā arī Austrumu valstīs. «Patlaban mums ir konkrēta sadarbība ar Izraēlu un šajā tirgū realizācijas apmēri varētu būt lielāki. Mums ir arī tādi specifiski produktu, kā piemēram, fetas siers, kuru varētu realizēt Austrumu tirgos,» viņš teica, piebilstot, ka šī iemesla dēļ nepieciešams palielināt arī ražošanas jaudas. Lazdovskis gan pagaidām neatklāja, cik lielā mērā plānots kāpināt ražošanas jaudas.

Preces ar tirgotāja, nevis ražotāja zīmolu – šādu piedāvājumu ir pamanījuši lielākā daļa tirdzniecības tīklu klientu.

Lielākoties sortimentu ar privāto preču zīmi raksturo augsta kvalitāte par pieejamu cenu un pašmāju ražotāju produkciju. Tomēr Baltijā privāto preču zīmju popularitāte aug salīdzinoši lēnām: Eiropas lielveikalu tīklos privātās preču zīmes veido ap 30–40% no kopējā preču apgrozījuma, bet Baltijā šis rādītājs ir apmēram trīsreiz zemāks, nepārsniedzot 10% robežu.

Pircēji arvien vairāk novērtē privātās preču zīmes priekšrocības – pēdējā gada laikā privāto preču zīmju produktus Baltijā iegādājušies vidēji 76% pircēju, turklāt 5% to darījuši pat biežāk nekā pērn, liecina Nielsen pētījums*. Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata privātās preču zīmes produktus par tikpat labiem vai pat labākiem nekā zīmolu produkti. Tiesa, netrūkst arī aizspriedumu – piemēram, daļai pircēju joprojām ir šaubas par produktu izcelsmi, tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņi neizvēlas privātās preču zīmes produktus. Tomēr šādām bažām nav pamata. Pirmkārt, privātā preču zīme ir zīmola prestižs un iespēja izcelties konkurentu vidū, radīt jaunus un inovatīvus produktus, kas pieejami tikai šī zīmola veikalos. Otrkārt, ieviešot privāto preču zīmi, uzņēmums kļūst par tādu kā “labo policistu”, sadarbībā ar produktu ražotājiem izstrādājot un uzlabojot receptūru, lai radītu vēl veselīgākus produktus un atbrīvotos no neveselīgām vielām to sastāvā.

Ar mērķi pilnveidot korporatīvo pārvaldību, izveidota Latvijas lauksaimniekiem piederošā piena pārstrādes uzņēmuma Latvijas Piens padome, informē uzņēmuma pārstāvji.

Par padomes priekšsēdētāju ievēlēts finanšu konsultāciju un investīciju uzņēmuma Callidus Capital vadošais partneris un dibinātājs Valdis Siksnis. Par padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts Uldis Krievārs, uzņēmuma Latvijas Piens veidošanas iniciators, piensaimniecības kooperatīva Trikāta KS valdes priekšsēdētājs.

Par padomes locekļiem ievēlēti Latvijas Piens dalībnieki - Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža, VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons, un piensaimnieku kooperatīva Dzēse valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics.

Lai sasniegtu iecerēto, Latvijas Piens 2015. gadā investēs siera ražošanā, lai būtiski palielinātu jaudu un kvalitāti fasēšanas procesos. Latvijas Piens kopumā plāno investēt 227 tūkstošus eiro. Uzņēmuma vadība ir pārliecināta, ka investīcijas ļaus palielināt arī eksportu.

Zaļā kursa prasības ir absurdas un radušās no pārāk labas dzīves, intervijā sacīja piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" padomes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis.

Viņš uzvēra, ka lauksaimnieki nav pret stingrākām vides prasībām un zaļāku domāšanu, taču Zaļā kursa prasības ir absurdas. "Mēs kā kooperatīvs un arī es individuāli kā saimnieks un cilvēks atbalstu, ka ir jābūt vides aizsardzībai, ir jābūt zaļākai domāšanai - tas viss man ir saprotams un to atbalstu, bet, iedziļinoties Zaļā kursa prasībās un noteikumos, secinu, ka bieži vien šādas lietas tiek prasītas no pārāk labas dzīves," teica Ločmelis.

Viņaprāt, absurdi ir tas, ka esam gatavi Eiropas Savienības (ES) tirgū ievest nezināmas izcelsmes produktus no trešajām pasaules valstīm, kamēr šeit sludinām Zaļo kursu, bet patērētāji grib lētāku produktu. "Mēs varam ražot produktu, kas atbilst Zaļā kursa prasībām, bet problēma ir tā, ka patērētājs nav par to gatavs maksāt. Ja noliek divus produktus plauktā, tad reti kurš paskatās, kur produkts ir ražots, noteicošā ir cenu zīme," sacīja "Piena loģistika" padomes priekšsēdētājs.