Azerbaidžāna ir ieinteresēta attīstīt sadarbību ar Latviju pārtikas, farmācijas (medikamentu) un rūpniecības nozarēs, kā arī lauksaimniecības kopuzņēmumu izveidē, tā tiekoties ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu 23.jūlijā atzina Azerbaidžānas ekonomikas ministra vietnieks Sahibs Mammadovs.

Tikšanās laikā puses pārrunāja iespējas Latvijas un Azerbaidžānas ekonomiskās sadarbības paplašināšanai. A.Ašeradens atzina, ka Latvijas uzņēmumi jau šobrīd darbojas Azerbaidžānas tirgū finanšu, konsultāciju un juridisko pakalpojumu, transporta un loģistikas, mašīnbūves, IT un telekomunikāciju, pārtikas ražošanas, projektēšanas, arhitektūras, dizaina, celtniecības, būvmateriālu, kokapstrādes, ķīmijas, farmācijas, tūrisma un izglītības jomās. Latvija ir ieinteresēta šo sadarbību paplašināt. «Latvijai un Azerbaidžānai ir svarīgi strādāt pie ekonomisko attiecību stiprināšanas, īpaši tirdzniecības apjomu palielināšanas. Tādēļ atzinīgi vērtējam Azerbaidžānas Tirdzniecības nama atvēršanu Rīgā, kas ļaus iepazīstināt Latvijas iedzīvotājus ar Azerbaidžānas ražoto produkciju,» sarunā atzina A.Ašeradens.

Viesnīca Roma, gatavojoties Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē (ES) pasākumiem, viesnīcas uzlabošanas darbos ieguldījusi 1,5 miljonus eiro, sacīja Viesnīcas Roma vadītāja Linda Abu Meri.

«Pirms prezidentūras veicām dažādus uzlabošanas darbus viesnīcai, lai izskatītos pieklājīgi un pietiekami cienīgi prezidentūras valsts vienai no centrālajām viesnīcām. Iepriekšējā vasarā viesnīcā nebija kondicionieru, jo iepriekšējie īpašnieki neuzskatīja, ka kondicionieri karstumā ir lietderīgi,» sacīja Abu Meri.

Zinot, ka Latvijā šogad noritēs prezidentūra, Viesnīca Roma pakāpeniski tika ieviesta kondicionēšanas sistēma un veikti dažādi kosmētiskie remonti. Tajos numuriņos, kur varētu dzīvot prezidentūras viesi, tika nomainītas mēbeles pret jaunākām. «Viesnīca ir diezgan veca, un pirms mums neviens remontus nav veicis. Līdz ar to ieguldījumi šai vasarai, gatavojoties prezidentūrai, bija diezgan ievērojami,» sacīja Abu Meri.

Liepājas mērs Uldis Sesks piedāvājis Azerbaidžānas valdībai atbalstīt Azerbaidžānas loģistikas centra izveidi Liepājas ostā.

Azerbaidžānā ir valsts naftas un gāzes fondi, no kuriem tiek atbalstīti vērienīgi privātuzņēmēju projekti, preses brīfingā klāstīja U. Sesks. Tāpēc vairākiem Azerbaidžānas ministriem izteikts priekšlikums izmantot brīvās teritorijas Liepājas ostā pie Karostas kanāla, lai tur būvētu termināļus Azerbaidžānas kravām. Janvāra beigās, iespējams, notiks Azerbaidžānas delegācijas vizīte Liepājā, lai turpinātu sarunas par potenciālajiem investīciju projektiem.

Liepājas mērs pārrunājis ar Azerbaidžānas ministriem arī iespēju ieguldīt kurortoloģijas atjaunošanā Liepājā. U.Sesks piedalījies arī a/s Liepājas metalurgs lietišķajās sarunās, tostarp ar Azerbaidžānas dzelceļa vadību pārrunāta iespējamā sadarbība un a/s Liepājas metalurgs pārstāvniecības izveidošana Azerbaidžānā.

Latvijas uzņēmums Dd studio pabeidzis jaunuzcelta muzeja interjera un ekspozīcijas izveidi Gobustānā, Azerbaidžānas Republikā.

Jaunais muzejs veltīts UNESCO kultūras mantojuma sarakstā iekļautajiem senajiem klinšu gleznojumiem jeb petroglifiem, kas atrodas 70 km no galvaspilsētas Baku, Gobustānā. Muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā izmantoti gan tradicionāli informācijas nesēji, gan integrēti dažādi inovatīvi multimediju risinājumi.

Projekta pasūtītājs ir Azerbaidžānas Republikas Kultūras un tūrisma ministrija.

Projekta radošais direktors Jānis Mitrēvics stāsta: «Ceļš līdz Gobustānas projektam bija ilgs. Mums tika dota iespēja piedalīties starptautiskā slēgtā konkursā par jauna muzeja ekspozīcijas izveidi, jo Azerbaidžānā mūsu darbs jau bija zināms – valsts naftas kompānijai SOCAR bijām veidojuši ceļojošo izstādi par brāļiem Nobeliem un viņu darbību Baku. Šī izstāde joprojām ceļo pa pasauli. Tālākais bija mūsu pašu rokās – izstrādāt ideju un skiču piedāvājumu, kurš būtu vislabākais, un realizēt to pēc visaugstākajiem standartiem.»

Latvijas uzņēmums Dd studio iepazīstinājis ar jaunāko uzņēmuma īstenoto projektu - pastāvīgo ekspozīciju Jaunavas torņa muzejam Azerbaidžānas Republikas galvaspilsētā Baku.

Jaunavas tornis ir Baku pazīstamākais simbols un vēstures piemineklis. Jaunā ekspozīcija, kurā izmantoti gan tradicionālie, gan 21. gadsimta mediji, stāsta par leģendām apvīto torņa vēsturi. Projekta pasūtītājs ir Baku vecpilsētas Ičerišeher administrācija.

Darbu pie projekta Dd studio uzsāka 2012. gada nogalē, un tas bijis ļoti intensīvs un izaicinājumiem piesātināts. Jaunavas tornis ir svarīgs ikvienam Azerbaidžānas iedzīvotājam, un ar tā izpēti nodarbojušies daudzi kultūrvēsturiskā mantojuma pētnieki, kuru versijas par torņa pagātni un nozīmi var būt ļoti atšķirīgas un pat pretrunīgas. Tādēļ satura speciālistiem, veidojot kopējo muzeja stāstu, uzdevums bija atainot uzskatu un versiju daudzveidību, vienlaikus apvienojot to kopīgā stāstā.

Spītējot Azerbaidžānas ekonomikas satricinājumiem, Latvijas uzņēmumiem ir interese paplašināties šajā Kaukāza valstī, paturot prātā zināmas kultūratšķirības un tirgus īpatnības, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas–Azerbaidžānas biznesa seminārs, par savu pieredzi stāsta kāda šajā Kaukāza valstī veiksmīgu darbību izvērsuša Latvijas uzņēmuma pārstāvis. Brīdī, kad ierodas Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola un Azerbaidžānas ekonomikas un rūpniecības ministrs Šahins Mustafajevs, zālē sākas aktīva rosība, troksnis, pēc sēdvietām raugoties cilvēkiem, kuri līdz šim vestibilā dzēruši kafiju vai īsinājuši laiku sarunās. Daudzi uzņēmēja stāstītajam pievērš vien pastarpinātu uzmanību.

Tā ir tikai neliela mizanscēna no D. Reiznieces-Ozolas darba vizītes Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku Latvijas dienu Taste Latvija – Latviyani Duyun ietvaros, taču labi parāda vienu no šī tirgus specifikām – varai un hierarhijai ir liela nozīme. Ikdienā par to liecina bijušā prezidenta Heidara Alijeva klātesamība it visur – sabiedrisku objektu nosaukumos, fotogrāfijās, pieminekļos. Lai arī politiskie aspekti biznesu ļoti neietekmējot, valsts iekārta un kultūras atšķirības tomēr ir jāņem vērā. Kā ar smaidu sejā saka vairāki DB aptaujāti uzņēmēji, kuri jau Azerbaidžānā strādā, ir būtiski, ar ko tu kopā nokāp pa lidmašīnas trapu. Proti, ierašanās kopā ar valsts amatpersonu, ieteicams, valsts prezidentu oficiālas delegācijas ietvaros var kalpot par atspēriena punktu darbības izvēršanai. «Ierašanās valsts vizītē rada lielāku uzticamību, tas apliecina, ka būsi stabils partneris, ja jau tev ļauts atbraukt kopā ar valsts prezidentu. Arī uzņēmumi, kuri nāks uz tikšanos ar Latvijas kompānijām vizītes ietvaros, uzreiz būs lielāki un stabilāki. Šī ekonomikas ministres vizīte arī bija ļoti svarīga, tomēr pretim nebija pašas lielākās firmas,» saka SIA Travel Agency Spare valdes locekle Ivonna Ķezbere. Kompānija biznesu Azerbaidžānā sāka dažus mēnešus pēc tam, kad I. Ķezbere uzņēmēju delegācijas sastāvā bija viesojusies Baku tā laika prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizītes ietvaros 2005. gadā. Tagad kompānijai šis ir galvenais eksporta tirgus, tā ne vien nodrošina ienākušo un izejošo tūrismu, bet arī apkalpo Azerbaidžānas futbola federāciju, organizējot tās nometnes un turnīrus ārvalstīs, un teju kā pievērsusies medicīnas tūrismam. DB jau ziņoja (30.11.2015.), ka Travel Agency Spare centīsies piesaistīt Azerbaidžānas pacientus virknei Latvijas privāto klīniku un medicīnas centru.

Labklājības ministrijas (LM) un Vācijas Sociālās drošības politikas un izpētes asociācijas īstenotais Eiropas Savienības programmas Twinning mērķsadarbības projekts Atbalsts Azerbaidžānas Valsts sociālās aizsardzības fondam, ieviešot fondēto elementu pensiju apdrošināšanas sistēmā, izveidojot privāto pensiju fondu un regulējošās likumdošanas ietvaru, ir veiksmīgi īstenots, liecina LM rīcībā esošais Eiropas Savienības delegācijas Azerbaidžānā apstiprinātais gala ziņojums.

Mērķsadarbības projektu Atbalsts Azerbaidžānas Valsts sociālās aizsardzības fondam, ieviešot fondēto elementu pensiju apdrošināšanas sistēmā, izveidojot privāto pensiju fondu un regulējošās likumdošanas ietvaru, LM īstenoja Azerbaidžānas Valsts sociālās aizsardzības fondā. Projekts ilga no 2014.gada 8.maija līdz 2015.gada 7.novembrim. Projekta mērķis bija stiprināt Azerbaidžānas Valsts sociālā aizsardzības fonda kapacitāti, izveidojot likumdošanas ietvaru, lai ieviestu fondēto elementu pensiju apdrošināšanas sistēmā un izveidotu privātos pensiju fondus.

«Šis bija pirmais projekts, kurā Labklājības ministrija bija vadošais partneris un bija atbildīga gan par projekta administrēšanu, gan tā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tā bija lieliska iespēja Labklājības ministrijas un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālistiem, kā arī 2. un 3. pensiju līmeņa ekspertiem apliecināt savas profesionālās zināšanas situācijas novērtēšanā un likumdošanas izstrādē. Lai gan tas bija ļoti saspringts laiks visiem projektā iesaistītajiem, jo papildu projekta aktivitātēm, bija jāveic arī savi ikdienas pienākumi, projekts ir veiksmīgi īstenots,» atzīst Ingus Alliks, LM valsts sekretāra vietnieks, projekta vadītājs.

SIA DO Studio izaugsmes gadi ir ciešā saķerē ar aktīvo būvniecības posmu Jūrmalā

SIA DO Studio kāpinājusi apgrozījumu no 197 tūkst. eiro 2013. gadā līdz 790 tūkst. eiro 2016. gadā, un tas ļāvis kompānijai iekļūt Dienas Bizness un SIA Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. Gazeļu gados DO Studio bizness pārsvarā bija orientēts uz Jūrmalu, uzņēmums strādāja pie viesnīcu projektiem, tā klientu vidū bija daudzi nopietni nekustamā īpašuma attīstītāji, kas būvēja kaut ko vērienīgāku par privātmājām. «Līdz ar to arī rādītāji bija tik labi. Mēs bijām uz viena viļņa ar Jūrmalas nekustamā īpašuma tirgus augšupeju, taču pēdējā gadā situācija ir ievērojami mainījusies, 2017. gadā prognozēju apgrozījuma kritumu līdz 500 tūkst. eiro. Tiesa, ar visu to, ka Jūrmalā būvniecībai klājas grūti, mums ir, ko darīt, jo jāpabeidz iesāktie projekti. Lai gan šogad Gazele vairs neesam, paēduši esam,» teic SIA DO Studio arhitekts, īpašnieks Didzis Krūmiņš.

Ceturtdien uz lielā ekrāna tika izrādīta pirmā Baltijā veidotā stereo 3D smilšu animācijas īsfilma Āķis lūpā.

Prezentācija notika kinoteātrī Multikino, un pēc piecas minūtes garās īsfilmas prezentācijas notika arī stereo 3D foto izstādes atklāšana Baltic Capitals. Prezentācijas notika 3Ddienas.LV ietvaros.

«Stereo 3D industrija pasaulē un Latvijā vēl ir jauna, neapgūta biznesa niša, kurā saredzam lielu attīstības potenciālu. Radot pirmo stereo 3D īsfilmu un citus projektus, mēs Latvijā, zināmā mērā, esam celmlauži, kuri mēģina parādīt uzņēmējiem šīs jomas dažādās iespējas, vienlaicīgi attīstot arī pašu industriju,» stāsta Parus studio direktors un 3D dienas.LV idejas autors Dmitrijs Ščegoļevs.

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

Šodien, uzsākot oficiālo vizīti Azerbaidžānā, Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar valsts prezidentu Ilhamu Alijevu, kuras laikā pārrunāja abu valstu sadarbības iespējas, liecina Valsts Prezidenta kancelejas informācija.

Azerbaidžānas prezidents atzina, ka valsts ir ieinteresēta investēt ne tikai savā reģionā, bet arī Eiropas Savienības valstīs, īpaši izceļot sadarbības nozīmi enerģētikas un transporta jomā, kas būtu abpusēji izdevīga kā Latvijai, tā Azerbaidžānai.

«Azerbaidžānas tirgus aug, pieprasījums arī aug, interese par Latvijas produktiem ir ļoti liela. Savukārt Azerbaidžāna meklē jaunus tirgus un jaunas iespējas investēt tieši transporta jomā,» sarunā uzsvēra I.Alijevs. No Azerbaidžānas puses tika atklāts, ka Latvijai vizītes gaitā iesniegts tālejošas sadarbības piedāvājums avio pārvadājumu jomā, kas skar gan kravu, gan pasažieru pārvadājumus un paredzētu arī investīcijas lidostas Rīga infrastruktūrā.

Azerbaidžānas varasiestādes piektdien veikušas kratīšanu ASV finansētā Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība (RBE/RB) vietējās nodaļas redakcijā, kas pēc tam slēgta, ziņo RBE/RB.

Kāda augsta ranga ASV Valsts departamenta amatpersona atzinusi, ka Vašingtona ir «ļoti satraukta» par ziņām, ka RBE/RB Baku redakcijas darbinieki esot aizturētu un nopratināti.

«Mēs aicinām atbildīgās varasiestādes ievērot Azerbaidžānas starptautiskās saistības aizsargāt mediju brīvību,» norādīja amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.

RBE/RB, kas kļuva pazīstama Aukstā kara laikā, raidot krievu valodā, kā arī PSRS okupēto un pakļauto tautu valodās, saņem finansējumu no ASV Kongresa.

Azerbaidžānas policija kratīšanas laikā konfiscējusi redakcijas dokumentus un zīmogus.

Tiesas izsniegtajā kratīšanas orderī teikts, ka tā notiek, pamatojoties uz Azerbaidžānas likumu par ārvalstu finansētajām nevalstiskajām organizācijām (NVO), vēsta RBE/RB.

Latvijas uzņēmums Dd studio piecpadsmit gadu pastāvēšanas jubileju atzīmē izdodot Dd grāmatu, kurā apkopoti nozīmīgākie uzņēmuma darbi un projekti.

Latvijas uzņēmums Dd studio šogad svin savu piecpadsmito jubileju. Uzņēmums izveidots 2000. gadā, un tā pirmais lielais projekts bija Ventspils muzeja pastāvīgās ekspozīcijas iekārtošana. Tas bija viens no pirmajiem Latvijas muzejiem, kuriem tika izveidota digitālā ekspozīcija. Mērķis bija sekmēt digitālās kultūras attīstību Latvijā, un īpašu uzmanību Dd studio pievērsa skolām domātu multimediju programmu izstrādei. Tika izdoti multimediju diski, kas veltīti Aleksandra Čaka (2005), Raiņa (2005), Ojāra Vācieša (2006), Viljama Šekspīra (2008) un Imanta Ziedoņa (2008) daiļradei, sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru tika radīts disks No modernisma līdz postmodernismam, kas stāsta par dažādu literatūras virzienu nozīmi latviešu literatūrā (2010).

Latvijas Arhitektu savienība (LAS) Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamo novietņu Rīgā izvērtēšanas noslēguma posmā padziļināti analizēs sešas konkurētspējīgākās vietas.

Speciālisti vērtēs AB dambi, Andrejostas ielu 17 Andrejsalā, Elizabetes ielu 2 (kopā ar Kronvalda bulvāri 6), Uzvaras parka teritoriju starp Raņķa dambi, Slokas ielu un Aleksandra Grīna bulvāri, Rīgas Kongresu namu un rūpniecības preču tirgus teritoriju starp Gaiziņa ielu, Prāgas ielu un Turgeņeva ielu.

Šajā nedēļā notiek potenciālo novietņu salīdzinošās izpētes rezultātu un fokusgrupas diskusiju kopsavilkuma paziņošana LAS Padomei un pasūtītājam - Kultūras ministrijai. "Nacionālās koncertzāles būvniecības vietas izvēles process ir sasniedzis fināla posmu, kad pie atlikušajām alternatīvām ir jāturpina padziļināta analīze. Tas nepieciešams, lai izvēlētos visatbilstošāko un panāktu konsolidētu nozares kolēģu un sabiedrības viedokli," norāda LAS prezidents Juris Poga.

Trešdien, 8.jūnijā notiks Dormeo Home veikala atvēršana Rīgā, Lielirbes ielā 29, Spice Home tirdzniecības centrā, informēja SIA Studio Moderna pārstāve Diāna Muceniece.

Veikals būšot pirmais Dormeo Home koncepta veikals Baltijā un arī lielākais visā Eiropā.

Dormeo Home ir jauna koncepta veikalu tīkls, kas tirgo Dormeo preces - matračus, virsmatračus, segas, spilvenus, gultas veļu un citas mājas preces no tādiem zīmoliem kā Delimano un LiveActive.

Studio Modera mazumtirdzniecības vadītāja Irina Hohotva informē, ka veikala izveidē ieguldīti vairāk nekā 140 000 eiro, tas aizņems 600 m2 un atradīsies tirdzniecības centra Spice Home otrajā stāvā. Lēmums par veikala izveidi pieņemts, «balstoties uz pircēju interesi par matračiem un virsmatračiem, kā arī stratēģiski turpinot Studio Moderna mazumtirdzniecības tīkla attīstību».

Ar Patentu valdes lēmumu Rīgas viesnīca, kas agrāk bija pazīstama ar nosaukumu Hotel de Rome, no šodienas 7.jūnijja ieguvusi nosaukumu Hotel Roma, informēja viesnīcas pārvaldītāja Linda Abu Meri.

«Patentu valde ir reģistrējusi preču zīmi Viesnīca Roma un pēc visu formalitāšu nokārtošanas varam apgalvot, ka savā nosaukumā esam atgriezušies pie saknēm. Precīzu vēsturisko nosaukumu Hotel de Rome diemžēl no iepriekšējiem īpašniekiem mums neizdevās izpirkt, taču esam izvēlējušies, mūsuprāt, labāko variantu, kas gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ārvalstu viesiem ļaus mūs asociēt ar leģendāro viesnīcu,» skaidroja Linda Abu Meri.

Viesnīcas latviskais nosaukums ir Viesnīca Roma un ikdienā tikšot lietots gan tās latviskais nosaukums, gan ārvalstu viesiem saprotamākais Hotel Roma. Vienīca atrodas Rīgā, Kaļķu ielā.

Lai piedalītos Ministru Prezidenta Valda Dombrovska vizītē, uz Azerbaidžānu devusies pēdējo gadu laikā viena no lielākajām uzņēmēju delegācijām. Vizītes mērķis ir paplašināt divpusējo sadarbību - meklēt jaunus eksporta tirgus Latvijas ražotājiem un piesaistīt Latvijai jaunas investīcijas.

Biznesa delegācijas sastāvā ir vairāk kā 80 Latvijas uzņēmumi, pārstāvot izglītības, finanšu, IT, kokapstrādes, transporta un loģistikas, projektēšanas un celtniecības, būvniecības un nekustamā īpašuma, enerģētikas, metālapstrādes, pārtikas ražošanas, dizaina, vides un lauksaimniecības, un citas jomas, informē Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kas organizē uzņēmēju delegāciju un biznesa programmu.

Latvijas biznesa delegācijai Azerbaidžānā notiks biznesa forums un divpusējās tikšanās abu valstu uzņēmējiem, nozaru apaļā galda diskusijas, darba grupu un individuālās tikšanās. Vizītes ietvaros plānotas tikšanās arī ar dažādām tirdzniecības veicināšanas organizācijām.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra aicina Latvijas uzņēmējus Valsts prezidenta Andra Bērziņa oficiālās vizītes ietvaros doties uz Azerbaidžānu, liecina LIAA paziņojums.

Vizīte Azerbaidžānā notiks 24.-25. aprīlī un tās laikā paredzēts biznesa forums un kontaktbirža, Individuālas un nozaru biznesa tikšanās ar Azerbaidžānas uzņēmējiem, pamatojoties uz uzņēmēju interesēm.

LIAA norāda, ka svarīgākās Azerbaidžānas tautsaimniecības nozares ir naftas ieguve un apstrāde, dabas gāzes ieguve un kokvilnas un citu lauksaimniecības produktu audzēšana.

Latvijas tirdzniecības apjomi ar Azerbaidžānu nepārtraukti aug, tirdzniecības bilance ir pozitīva. Attīstās sadarbība kultūras, tūrisma un pakalpojumu jomās.

Latvijas un Azerbaidžānas uzņēmumiem aktīvākā sadarbība ir pārtikas pārstrādes, metālapstrādes, ķīmiskās rūpniecības, kā arī transporta un loģistikas pakalpojumu jomās.

Valsts vizītes ietvaros Liepājas mērs Uldis Sesks plāno tikties ar Azerbaidžānas transporta ministru Ziju Mamadovu (Ziya Mammadov), lai ieinteresētu sadarbībā ar Liepājas ostu.

«Zinu, ka interese par Liepājas ostu ir, un mums tas būtu nozīmīgs ieguvums, ja izdotos ostai piesaistīt Azerbaidžānas uzņēmējus. Tāpat Liepājai ir arī potenciāls attīstīt kurortoloģijas nozari, ko jau iepriekš esmu vairākkārt pārrunājis arī ar Azerbaidžānas valdības pārstāvjiem, un plānojam arī šoreiz pārrunāt par šī projekta attīstīšanu,» norāda Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

Liepājas domes priekšsēdētājs ir vienīgais pašvaldības vadītājs, kas uzaicināts piedalīties Latvijas oficiālajā delegācijā.

Premjeru un oficiālo delegāciju vizītē pavadīs vairāk nekā 80 Latvijas uzņēmēji. Šī būs viena no lielākajām uzņēmēju delegācijām pēdējo gadu laikā, kas norāda uz pastiprinātu Latvijas uzņēmēju interesi par biznesa iespējām Azerbaidžānā.

Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs licis uzsākt izmeklēšanu par Eirovīzijas dziesmu konkursa balsošanas rezultātiem, kurā viņa valsts Krievijai nepiešķīra nevienu punktu.

Kaukāza valsts varasiestādes uzskata, ka televīzijas skatītāji un žūrija patiesībā Krieviju spēcīgi atbalstījuši, vēsta BBC. Iespējamus balsošanas pārkāpumus esot atklājusi arī Azerbaidžānas valsts televīzija.

Tikmēr Krievija Azerbaidžānai dziesmu konkursā piešķīra maksimālo punktu skaitu. Azerbaidžānu konkursā pārstāvēja dziedātājs Farids Mamdovs, kurš palika otrajā vietā.

Pēc Eirovīzijas dziesmu konkursa Azerbaidžānas prezidents licis organizēt izmeklēšanu un balsu pārskaitīšanu, atklājis valsts vēstnieks Krievijā Polads Bulbuloguls. Viņš arī paskaidroja, ka liela daļa Azerbaidžānas televīzijas skatītāju patiesībā atbalstījuši Krieviju.

Autoražotājs Ferrari ceturtdien prezentējis jaunu automašīnas modeli - Roma, raksta Business Insider.

Šogad Ferrari tirgū laidis jau četrus jaunus modeļus un šonedēļ paziņojis par jaunu modeli, kas prezentēts Romā. Jaunajam automobilim ir 611 zs, V8 3,9 l dzinējs.

Uzņēmuma pārstāvji skaidrojuši, ka Roma raksturo jaunu pieeju automašīnas dizainam, un 70% detaļu izveidotas no jauna.

Roma sver salīdzinoši maz - vien aptuveni 1,5 tonnas. 100 km/h tā spēj sasniegt 3 sekundēs un maksimālais ātrums ir 320 km/h.

Pagaidām Ferrari nav minējis jaunā modeļa cenu, taču eksperti lēš, ka tā varētu būt ap 250 tūkstošiem dolāru.

#1/8

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#2/8

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#3/8

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#4/8

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#5/8

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#6/8

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#7/8

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#8/8

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Skatīties pārējos attēlus

12. jūnijā atklās latviešu uzņēmuma Dd studio izveidoto ekspozīciju senajā uguns templī Atašgahs, kas atrodas Baku, Azerbaidžānā. Aprīļa beigās šajā templī tika aizdedzināta 1. Eiropas Spēļu olimpiskā lāpa, un jaunā ekspozīcija papildina kultūras notikumu klāstu, kas pavada Eiropas Spēles, kuras 12. – 28. jūnijā notiks Baku.

Atašgahs ir sena uguns pielūdzēju svētvieta. Azerbaidžāņu valodā «atašgah» nozīmē «uguns māja». Sākotnēji tas ir uzcelts teritorijā, kur bija novērojama neparasta dabas parādība – «degošā zeme». Tā rodas vietās, kur caur augsni no pazemes pastāvīgi sūcas dabasgāze. Šobrīd nav zināms, kad Atašgahā apmetušies pirmie uguns pielūdzēji, bet 17. gadsimtā templis tika atjaunots, un to izmantoja dažādu reliģiju pārstāvji, tai skaitā zoroastrieši un hinduisti. Līdz 19. gadsimta beigām templī mitinājās askēti, kuri Azerbaidžānā ieradās no Indijas. Atašgahu savās ceļojumu piezīmēs aprakstījis Aleksandrs Dimā un citi pazīstami Kaukāza apceļotāji, stāsta Dd studio.

Latvijas uzņēmums SIA Award&Medal Studio ir pirmais Latvijas uzņēmums, kas ieguvis divas augstākās nominācijas Eurotrophex 2014 izstādē. Tostarp pēc Dienas Bizness (DB) pasūtījuma izstrādātā Gazeles balva ieguvusi balvu nominācija Best resine product (labākais lietais produkts), informē Award&Medal Studio.

Izstādes Eurotrophex 2014 ietvaros bija iespēja pieteikt jaunākos izstrādātos produktu paraugus vairākās nominācijas - labākais produkts jaunajās tehnoloģijās, labākais lietais produkts, labākais gravējamais produkts u.c., par kurām balsoja izstādes apmeklētāji.

Vairāk nekā 65 izstādes dalībnieku konkurencē Awards&Medal Studio izstrādātie produkti šogad ieguva divas augstākās nominācijas - Most inovative giftware product (inovatīvais prezentreklāmas produkts) un Best resine product (labākais lietais produkts).

Awards&Medal Studio ir specializējies individuāla dizaina apbalvojumu izstrādē un Gazeles balvas izstrādā jau otro gadu.

Nīderlandes dizaina laboratorija Studio Roosergaarde nākusi klajā ar ambiciozu ideju pārveidot Eiropas ceļu sistēmu, radot lielceļus, kas spīdētu tumsā, brīdinātu autovadītājus par ceļa slidenumu un zem kuriem atrastos magnētiskais lauks elektroautomobiļu uzlādei, raksta salon.com.

Studio Roosergaarde paredz, ka nākotnes lielceļi būtu drošāki, tīrāki un videi nekaitīgāki. Laboratorija izstrādājusi ceļus, kas izmanto saules enerģiju, lai uzlādētos dienas laikā un varētu izgaismoties diennakts tumšajā laikā, un rādīt ceļu autovadītājiem. Tāpat «gudrā ceļa» asfalta krāsojums mainās atkarībā no ceļa stāvokļa, piemēram, gadījumos, kad to klāj apledojums vai slapjš sniegs. «Gudrais ceļš» varēs arī uzlādēt elektroauto, izmantojot magnētiskos lauku, kas atradīsies zem asfalta.

Nīderlandē pašlaik tiek īstenota šīs idejas pilotversija, un, ja tā izrādīsies veiksmīga, tiek cerēts, ka «gudros ceļus» varēs ieviest arī citur Eiropā.