Lai arī Azerbaidžāna ne tuvu nav lielākais Latvijas eksporta tirgus, šī Kaukāza valsts ir būtisks biznesa partneris daudziem Latvijas uzņēmumiem , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas ir arī viens no tirgiem, kas Latvijas ražotājiem šogad ļāvis kompensēt eksporta kritumu Krievijas tirgū. Tiesa, kopējais Latvijas preču un pakalpojumu eksports uz Azerbaidžānu šī gada deviņos mēnešos ir mazāks, nekā pērn un aizpērn attiecīgajā periodā, izriet no Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Jāatgādina, ka gada sākumā Azerbaidžāna devalvēja savu valūtu – manatus –, sekojot vairāku citu NVS valstu piemēram. Tāpat kā Krievija un citas NVS valstis, Azerbaidžāna ir cietusi no straujā naftas cenu krituma – tas ir šīs valsts galvenais eksporta produkts –, tādēļ centrālā banka lēma devalvēt valūtu, lai dotu iespēju diversificēt ekonomiku, palielināt valsts konkurētspēju starptautiskajā tirgū un eksporta potenciālu, nodrošinātu maksājumu bilances stratēģisko stabilitāti, kā arī valsts maksātspēju. No Azerbaidžānas statistikas pārvaldes informācijas gan secināms, ka šī gada deviņos mēnešos ārējā tirdzniecība ir sarukusi, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Proti, eksports mērāms 12,9 miljardos USD (12,06 miljardi eiro) pretstatā 24,4 miljardiem USD (22,83 miljardi eiro) pērn. Importa apmērs saglabājies līdzīgs – ap 6,6 miljardiem USD (6,2 miljardi eiro).

No Baku centrāltirgus līdz viesnīcai pie polārā loka Norvēģijā – Annvil.lv atstāj nospiedumu citu zemju arhitektūrā.

Kopš 2016. gada Annas Buteles birojs Annvil.lv pakāpeniski audzējis pakalpojumu eksporta īpatsvaru. 2016. gadā tas no apgrozījuma veidoja 14%, bet 2018. gadā jau 93%. Kopš 2019. gada uzņēmums SIA Annvil.lv pieder SIA Makemake holdingam, kura darbība koncentrējas vairākos virzienos.

Jau vairāk nekā gadu uzņēmumam ir pārstāvniecība Azerbaidžanā – birojs Cobalt. Kamēr Annvil.lv birojs Rīgā fokusējas uz interjera arhitektūras projektiem, tikmēr Baku birojs – uz arhitektūru un pilsētplānošanu. Gada laikā Cobalt birojs Baku izaudzis līdz 30 cilvēku lielai komandai, kuru galvenokārt veido arhitekti un pilsētplānotāji no dažādām pasaules valstīm. Līdztekus tam uzņēmumam ir sadarbības partneru birojs Space Group Oslo, kas sekmējis iekļūšanu Norvēģijas tirgū. Mērķtiecīgi paplašinot darbības diapazonu, Annvil.lv šobrīd strādā pie izstādes Berlīnē, kas tiks atvērta prestižajā Aedes arhitektūras galerijā Berlīnē šī gada augustā. Izstāde ir daļa no starpdisciplināra projekta, kura pirmo daļu veido Annvil.lv radītā grāmata ar 100 pasaulē zināmu arhitektu līdzdalību un otro daļu – izstāde, kurā transformēti darbi no grāmatas satura.

Lai apgūtu jaunus eksporta tirgus un veicinātu sadarbību ar iepircējiem Azerbaidžānā, šā gada 22.novembrī modes zīmols NARCISS prezentēja savu 2016.gada pavasara-vasaras kolekciju Baku modes nedēļā.

Šī ir trešā modes nedēļa, kas norisinās Baku un pulcē reģiona modes žurnālistus un blogerus, iepircējus un sabiedrībā zināmas personas.

Modes zīmola NARCISS vizīte Azerbaidžānā norisinās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalsta projekta ietvaros – Latvijas dienas Azerbaidžānā. Zīmolam tiek nodrošināta arī iespēja piedalīties Latvijas dizaina stendā, premium klases tirdzniecības centrā Grandezza, Baku pilsētas centrā. Stenda atklāšana norisināsies 26.novembrī.

Azerbaidžānas nozīmīgākajā modes notikumā – Baku modes nedēļā savas jaunās kolekcijas prezentēja arī Latvijas modes zīmoli Coo Culte un Anna Led.

«Mīļais Dievs, tas ir bezpriģels*!» saka cilvēki uz ielas. Cita vārda nav. Mūsu latviešu valodā tāda vārda nav. Šo krievu kriminālās pasaules vārdu mēs, parastie cilvēki, uzzinājām 90.– tajos gados – tā sauca tā laika noziedzību bez jebkādām robežām, pat bez «likumīgo zagļu» likumiem.

Tagad šis vārds ir atgriezies. Šodien, ieraugot visu to, kas ir bijis paslēpts zem spožo advokātu biroju viltus prestiža glances, zem politiķu liekulīgajiem lozungiem. Patiesība… nu, nelietošu vēl vienu krievu vārdu.

Bet politiķi izliekas, ka nekas nav noticis. Kā pīlei ūdens! Donna Dana mierīgi liek jauno VID vadītāju. Ja nebūtu avīzes, šis acīmredzami amatam neatbilstošais kungs būtu apstiprināts amatā. Aizietu rūkdams. Nav teikts, ka Kučinska – Reiznieces valdība viņu neapstiprina tāpat. Jo robežu nav.

Tikai pēc mediju reakcijas ir sakustējusies Valsts kanceleja. Ko ziņo LETA? «Vēlreiz tiks pārbaudīta VID ģenerāldirektora amata kandidāta Māra Skujiņa iespējama saistība ar skandālos iepīto uzņēmēju Māri Martinsonu, kurš bija aizturēts Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča krimināllietā, LTV raidījumā Rīta Panorāma apliecināja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. (Viņš) norādīja, ka VID vadītāja amata pretendentu izvērtēšanas komisija izvēlējās spēcīgāko kandidātu – cilvēku, kuram bija redzējums par nozares attīstību, skaidra vīzija, ko grib sasniegt, laba izglītība un pieredze kā pārmaiņu vadītājam. Komisija vienbalsīgi atbalstīja Skujiņa nominēšanu par VID vadītāja amata kandidātu. Turklāt komisija uzdeva Skujiņam jautājumus par saistību ar Martinsonu. Skujiņš apliecinājis, ka ar Martinsonu nekad neesot ticies un viņu nepazīst.»

Azerbaidžāna ir ieinteresēta attīstīt sadarbību ar Latviju pārtikas, farmācijas (medikamentu) un rūpniecības nozarēs, kā arī lauksaimniecības kopuzņēmumu izveidē, tā tiekoties ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu 23.jūlijā atzina Azerbaidžānas ekonomikas ministra vietnieks Sahibs Mammadovs.

Tikšanās laikā puses pārrunāja iespējas Latvijas un Azerbaidžānas ekonomiskās sadarbības paplašināšanai. A.Ašeradens atzina, ka Latvijas uzņēmumi jau šobrīd darbojas Azerbaidžānas tirgū finanšu, konsultāciju un juridisko pakalpojumu, transporta un loģistikas, mašīnbūves, IT un telekomunikāciju, pārtikas ražošanas, projektēšanas, arhitektūras, dizaina, celtniecības, būvmateriālu, kokapstrādes, ķīmijas, farmācijas, tūrisma un izglītības jomās. Latvija ir ieinteresēta šo sadarbību paplašināt. «Latvijai un Azerbaidžānai ir svarīgi strādāt pie ekonomisko attiecību stiprināšanas, īpaši tirdzniecības apjomu palielināšanas. Tādēļ atzinīgi vērtējam Azerbaidžānas Tirdzniecības nama atvēršanu Rīgā, kas ļaus iepazīstināt Latvijas iedzīvotājus ar Azerbaidžānas ražoto produkciju,» sarunā atzina A.Ašeradens.

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2016. gada decembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,28 miljonus eiro, kas ir par 39% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums ir vērojams Moldovā, kur tās apjoms palielinājies par 13081%, Kazahstānā - par 326%, Kirgizstānā - par 207%, un Azerbaidžānā - par 171%. Lielākie noieta tirgi bija Krievija, Latvija un Nīderlande.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2016. gada decembrī veidoja 1,65 miljonus eiro, kas ir par 2% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Šajā laikā darbojās 65 aptiekas. Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma SIA Silvanols apgrozījums 2016. gada decembrī bija 0,49 miljoni eiro, kas ir par 6% mazāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2016. gada decembrī realizēja produktus piecās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Lietuvā, Kazahstānā, Baltkrievijā un Azerbaidžānā.

Lai piedalītos Ministru Prezidenta Valda Dombrovska vizītē, uz Azerbaidžānu devusies pēdējo gadu laikā viena no lielākajām uzņēmēju delegācijām. Vizītes mērķis ir paplašināt divpusējo sadarbību - meklēt jaunus eksporta tirgus Latvijas ražotājiem un piesaistīt Latvijai jaunas investīcijas.

Biznesa delegācijas sastāvā ir vairāk kā 80 Latvijas uzņēmumi, pārstāvot izglītības, finanšu, IT, kokapstrādes, transporta un loģistikas, projektēšanas un celtniecības, būvniecības un nekustamā īpašuma, enerģētikas, metālapstrādes, pārtikas ražošanas, dizaina, vides un lauksaimniecības, un citas jomas, informē Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kas organizē uzņēmēju delegāciju un biznesa programmu.

Latvijas biznesa delegācijai Azerbaidžānā notiks biznesa forums un divpusējās tikšanās abu valstu uzņēmējiem, nozaru apaļā galda diskusijas, darba grupu un individuālās tikšanās. Vizītes ietvaros plānotas tikšanās arī ar dažādām tirdzniecības veicināšanas organizācijām.

A/s Liepājas metalurgs ir iespēja būtiski palielināt armatūras eksportu uz Azerbaidžānu, secinājis a/s Liepājas metalurgs padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaharjins pēc sarunām ar Azerbaidžānas valdības pārstāvjiem.

S. Zaharjins Azerbaidžānu apmeklēja valsts vizītes ietvaros, oficiālās delegācijas sastāvā. Viņš tikās ar Azerbaidžānas ārkārtējo situāciju ministru Kamaladinu Heidarovu un Azerbaidžanas transporta ministru Ziju Mamadovu. «Transporta ministrs apliecināja ieinteresētību mūsu armatūras saņemšanā. Uz Azerbaidžānu līdz šim eksportējām nedaudz. Viņiem ir sava metālapstrādes rūpnīca, bet tā nespēj nodrošināt ar visiem armatūru veidiem, ko savukārt spēj Liepājas metalurgs. Negribam ieņemt to tirgus nišu, ko aizņem vietējais ražotājs, taču to, ko viņi nespēj saražot, esam gatavi nodrošināt. Azerbaidžānā ir attīstīta būvniecība, top jauni ceļi, tiek celts metro, līdz ar to mums ir kopīgas intereses,» norāda S. Zaharjins. Sarunās klāt bijis arī premjers Valdis Dombrovskis un Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

Spītējot Azerbaidžānas ekonomikas satricinājumiem, Latvijas uzņēmumiem ir interese paplašināties šajā Kaukāza valstī, paturot prātā zināmas kultūratšķirības un tirgus īpatnības, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas–Azerbaidžānas biznesa seminārs, par savu pieredzi stāsta kāda šajā Kaukāza valstī veiksmīgu darbību izvērsuša Latvijas uzņēmuma pārstāvis. Brīdī, kad ierodas Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola un Azerbaidžānas ekonomikas un rūpniecības ministrs Šahins Mustafajevs, zālē sākas aktīva rosība, troksnis, pēc sēdvietām raugoties cilvēkiem, kuri līdz šim vestibilā dzēruši kafiju vai īsinājuši laiku sarunās. Daudzi uzņēmēja stāstītajam pievērš vien pastarpinātu uzmanību.

Tā ir tikai neliela mizanscēna no D. Reiznieces-Ozolas darba vizītes Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku Latvijas dienu Taste Latvija – Latviyani Duyun ietvaros, taču labi parāda vienu no šī tirgus specifikām – varai un hierarhijai ir liela nozīme. Ikdienā par to liecina bijušā prezidenta Heidara Alijeva klātesamība it visur – sabiedrisku objektu nosaukumos, fotogrāfijās, pieminekļos. Lai arī politiskie aspekti biznesu ļoti neietekmējot, valsts iekārta un kultūras atšķirības tomēr ir jāņem vērā. Kā ar smaidu sejā saka vairāki DB aptaujāti uzņēmēji, kuri jau Azerbaidžānā strādā, ir būtiski, ar ko tu kopā nokāp pa lidmašīnas trapu. Proti, ierašanās kopā ar valsts amatpersonu, ieteicams, valsts prezidentu oficiālas delegācijas ietvaros var kalpot par atspēriena punktu darbības izvēršanai. «Ierašanās valsts vizītē rada lielāku uzticamību, tas apliecina, ka būsi stabils partneris, ja jau tev ļauts atbraukt kopā ar valsts prezidentu. Arī uzņēmumi, kuri nāks uz tikšanos ar Latvijas kompānijām vizītes ietvaros, uzreiz būs lielāki un stabilāki. Šī ekonomikas ministres vizīte arī bija ļoti svarīga, tomēr pretim nebija pašas lielākās firmas,» saka SIA Travel Agency Spare valdes locekle Ivonna Ķezbere. Kompānija biznesu Azerbaidžānā sāka dažus mēnešus pēc tam, kad I. Ķezbere uzņēmēju delegācijas sastāvā bija viesojusies Baku tā laika prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizītes ietvaros 2005. gadā. Tagad kompānijai šis ir galvenais eksporta tirgus, tā ne vien nodrošina ienākušo un izejošo tūrismu, bet arī apkalpo Azerbaidžānas futbola federāciju, organizējot tās nometnes un turnīrus ārvalstīs, un teju kā pievērsusies medicīnas tūrismam. DB jau ziņoja (30.11.2015.), ka Travel Agency Spare centīsies piesaistīt Azerbaidžānas pacientus virknei Latvijas privāto klīniku un medicīnas centru.

Liepājas mērs Uldis Sesks piedāvājis Azerbaidžānas valdībai atbalstīt Azerbaidžānas loģistikas centra izveidi Liepājas ostā.

Azerbaidžānā ir valsts naftas un gāzes fondi, no kuriem tiek atbalstīti vērienīgi privātuzņēmēju projekti, preses brīfingā klāstīja U. Sesks. Tāpēc vairākiem Azerbaidžānas ministriem izteikts priekšlikums izmantot brīvās teritorijas Liepājas ostā pie Karostas kanāla, lai tur būvētu termināļus Azerbaidžānas kravām. Janvāra beigās, iespējams, notiks Azerbaidžānas delegācijas vizīte Liepājā, lai turpinātu sarunas par potenciālajiem investīciju projektiem.

Liepājas mērs pārrunājis ar Azerbaidžānas ministriem arī iespēju ieguldīt kurortoloģijas atjaunošanā Liepājā. U.Sesks piedalījies arī a/s Liepājas metalurgs lietišķajās sarunās, tostarp ar Azerbaidžānas dzelceļa vadību pārrunāta iespējamā sadarbība un a/s Liepājas metalurgs pārstāvniecības izveidošana Azerbaidžānā.

Dzelzceļš jau kopš tā pirmsākumiem ieņem vienu no vadošajām lomām starptautiskajā kravu un pasažieru loģistikas sistēmā, veidojot būtisku daļu ikvienas valsts iekšzemes kopproduktā.

Ikdienā cilvēki lielākoties redz braucošus kravas un pasažieru vilcienus, taču nozares mazāk redzamā puse ir dzelzceļa ritošā sastāva – lokomotīvju un vagonu – regulāra apkope, remonts, kā arī jaunu vilcienu būvniecība, tostarp radot jaunus, modernus un videi draudzīgākus vilcienus.

Remontē Azerbaidžānas ritošo sastāvu

Uzņēmums Baltic Loco Group (BLG) ir starptautiskos tirgos strādājoša Latvijas inženierkompānija, kas specializējusies dzelzceļa transporta remontā, tā modernizācijā, kā arī darbojas projektos, kuru mērķis ir izstrādāt lokomotīves ar samazinātu emisijas apjomu. Šos projektus BLG spēj īstenot, jo savulaik darbā piesaistīja kādreizējā vilcienu būvniecības uzņēmuma Rīgas Vagonu rūpnīca (RVR) vadošos konstruktorus, tādējādi saglabājot nozarē RVR intelektuālo potenciālu. Rezultātā BLG ir pierādījis sevi kā uzticamu partneri sadarbībā ar lieliem un maziem dzelzceļa nozares uzņēmumiem privātajā un valsts sektorā, tostarp ar Azerbaidžānas dzelzceļa uzņēmumu Azerbaycan Demir Yollari (ADY), uzsver BLG tehniskais direktors Aleksandrs Vasiļjevs, kurš iepriekš bija ilggadējs tehniskās nozares vadošais speciālists VAS Latvijas dzelzceļš koncernā, kā arī AS Pasažieru vilciens valdes loceklis.

Izstrādā dīzeļlokomotīvju modernizācijas projektus; meklē jaunus noieta tirgus; vēlas ciešāku sadarbību ar Latvijas dzelzceļu.

Nevis nopelnīt šodien, bet attīstīties ilgtermiņā, ‒ tā Baltic Loco Group (BLG) pieeju biznesam sarunā ar Dienas Biznesu raksturo uzņēmuma tehniskais direktors Aleksandrs Vasiļjevs. Transporta mašīnbūves jomā Baltijas valstīs, kā arī Azerbaidžānā, Gruzijā un Ukrainā strādājošajā grupā ietilpst arī Latvijas uzņēmums BL Engineering un Lietuvas kompānija LL Engineering, kuras nodarbojas ar lokomotīvju modernizācijas projektu, lokomotīvju elekroiekārtu un jaunu tehnisko risinājumu izstrādi un ieviešanu. Projektu izpildē uzņēmums sadarbojas gan ar vietējiem ražotājiem un Baltijas Testēšanas centru, gan lietuviešu kompānijām, tostarp Lietuvas dzelzceļā ietilpstošo Viļņas Lokomotīvju remonta depo (VLRD). Grupas vai tajā strādājošo speciālistu īstenoto projektu sarakstā ir četru elektrovilcienu (20 vagoni) ER2T modernizācija un 15 dīzeļlokomotīvju TEM2 remonts Azerbaidžānas dzelzceļam. Tāpat iztrādāti projekti manevru lokomotīves ČME3/TEM2 modernizācijai, TGM4 un TGM6 padziļinātai modernizācijai, kā arī jaunām manevra dīzeļlokomotīvēm – četrasu SGE 500 un sešasu SGE 1000. Patlaban BLG īsteno projektu Lietuvā, mainot lokomotīvēm BLG inženiera konstruktora Aleksandra Aleksejeva izstrādātos vilces reduktorus. Latvijā un Lietuvā grupas uzņēmumos kopumā strādā 20 cilvēki.

Iepirkumā par aptuveni 200 miljoniem eiro vērtu bruņotu automašīnu piegādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) par uzvarētāju atzīta Somijas kompānija «Oy Sisu Auto Ab», taču divi no iepirkuma pretendentiem iesnieguši sūdzības.

Vairāki avoti aizsardzības resorā jau novembra beigās apliecināja, ka šajā iepirkumā kā atbilstoši kritērijiem labākais novērtēts Somijas uzņēmuma piedāvājums. Tagad Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā ievietotā informācija liecina, ka par uzvarējušo pretendentu atzīts tieši «Oy Sisu Auto Ab», taču sūdzības IUB ir iesnieguši divi citi pretendenti - Dienvidāfrikas kompānija «Paramount International Marketing» un ASV uzņēmums «AM General LLC».

Sūdzību izskatīšanas termiņš ir 20.decembris, kad paredzēta iesniegumu izskatīšanas komisijas sēde. Aizsardzības ministrijā (AM) sūdzību būtību nekomentēja.

Jau ziņots, ka saskaņā ar iepirkuma nolikumu, izvērtējumā ņemta vērā transportlīdzekļu «operacionālā veiktspēja, atbilstība bruņoto spēku izvirzītajām tehniskajām prasībām, finansiālais piedāvājums un piedāvātie piegādes drošības risinājumi».

Nākamo trīs gadu laikā Latvijas Gaļas eksportētāju asociācija plāno novirzīt 1 248 920 eiro jaunu tirgu meklējumiem un reklāmas pasākumiem Ķīnā, Kanādā, Azerbaidžānā un Norvēģijā, aģentūrai LETA apliecināja asociācijas valdes loceklis Sandis Stibe.

Tā kā uz Krievijas tirgus atvēršanos neviens vairs necer, izmantosim pieejamo Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, lai reklamētu vietējo produkciju, akcentu liekot uz eksportu trešajās valstīs. Tās būs izstādes, tirdzniecības misijas, mājaslapu izveide u.tml. Plānojam samērā agresīvu reklāmas kampaņu, rēķinoties ar konkurenci un minēto tirgu iekšējo aizsardzību, sacīja uzņēmējs.

Kā liecina ieraksts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, iepirkuma procedūras mērķis ir nodrošināt informatīvo un veicināšanas pasākumu īstenošanu Ķīnā, Kanādā, Azerbaidžānā, Norvēģijā, lai popularizētu vietējo gaļas produktu priekšrocības, uzsverot kvalitāti, pārtikas nekaitīgumu, izsekojamību un marķējumu.

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2016. gada oktobra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,18 miljonus eiro, kas ir par 22% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums ir vērojams Uzbekistānā, kur tā ir palielinājusies par 220%, Krievijā - par 94%, un Kirgizstānā - par 71%. 2016. gada oktobrī AS Olainfarm veica nozīmīgas piegādes uz Nīderlandi, Vāciju un Gruziju. Lielākie noieta tirgi oktobrī bija Krievija, Latvija un Ukraina.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2016. gada oktobrī veidoja 1,62 miljonus eiro, kas ir par 1% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Šajā laikā darbojās 64 aptiekas. Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma SIA Silvanols apgrozījums 2016. gada oktobrī bija 0,53 miljoni eiro, kas ir par 36% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2016. gada oktobrī realizēja produktus astoņās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Krievijā, Kazahstānā un Azerbaidžānā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA Tonus Elast realizācija 2016. gada oktobrī veidoja 0,87 miljonus eiro, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

Latvija varētu dalīties ar savu platjoslas ieviešanas pieredzi ar Azerbaidžānu, kas pavērtu iespēju arī Latvijas uzņēmumiem piedalīties Azerbaidžānas šīs jomas projektos, norādīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis, vērtējot panākumus no amatpersonu vizītēm Centrālāzijas valstīs.

Tikšanās Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) speciālistiem ar Azerbaidžānas sakaru ministru ir paredzēta 19. jūlijā.

LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta DB pastāstīja, ka ik pa laikam notiek šāda veida pārrunas. Piemēram, Azerbaidžāna ir ieinteresēta pieredzes apmaiņā par platjoslas ieviešanas projektu, savukārt Gruzija interesi ir paudusi par Latvijas pieredzi e-paraksta jomā. «Šobrīd ir pāragri runāt par rezultātiem, bet, jā, apliecinu, šāda tikšanās ir paredzēta,» sacīja J. Bokta.

Oficiālās vizītes esot lietderīgas, tā atzīst uzņēmēji (DB 21.06.2013.), steidzot izmantot Centrālāzijas valstu potenciālu.

12. jūnijā atklās latviešu uzņēmuma Dd studio izveidoto ekspozīciju senajā uguns templī Atašgahs, kas atrodas Baku, Azerbaidžānā. Aprīļa beigās šajā templī tika aizdedzināta 1. Eiropas Spēļu olimpiskā lāpa, un jaunā ekspozīcija papildina kultūras notikumu klāstu, kas pavada Eiropas Spēles, kuras 12. – 28. jūnijā notiks Baku.

Atašgahs ir sena uguns pielūdzēju svētvieta. Azerbaidžāņu valodā «atašgah» nozīmē «uguns māja». Sākotnēji tas ir uzcelts teritorijā, kur bija novērojama neparasta dabas parādība – «degošā zeme». Tā rodas vietās, kur caur augsni no pazemes pastāvīgi sūcas dabasgāze. Šobrīd nav zināms, kad Atašgahā apmetušies pirmie uguns pielūdzēji, bet 17. gadsimtā templis tika atjaunots, un to izmantoja dažādu reliģiju pārstāvji, tai skaitā zoroastrieši un hinduisti. Līdz 19. gadsimta beigām templī mitinājās askēti, kuri Azerbaidžānā ieradās no Indijas. Atašgahu savās ceļojumu piezīmēs aprakstījis Aleksandrs Dimā un citi pazīstami Kaukāza apceļotāji, stāsta Dd studio.

«Absolūti optimistiska, jo es redzu jaunos cilvēkus, kuri atgriežas no Lielbritānijas, kuri saka, ka viņi grib savas zemenes, nevis svešas zemenes lasīt,» tā, atbildot uz jautājumu, vai ir optimistiska par Latvijas lauku nākotni, sacījusi zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

«Jaunie cilvēki nāk lauksaimniecībā, un mums ir jauno zemnieku programma, un tagad tā turpināsies pēc universitātes vai skolas beigšanas. Esmu pārliecināta, ka Latvijas lauksaimniecībai ir nākotne. To parāda arī mūsu eksporta rādītāji,» viņa skaidrojusi intervijā laikrakstam Diena.

Jautāta, vai mēs šobrīd varam būt droši, ka neviens Latvijā neēd zirgu gaļu desās, kurās zirgu gaļa nav norādīta, ministre atbildējusi: «Jādomā, ka mūsu uzņēmēji nekrāpj tirgotājus. Jāsaprot, ka PVD katru uzņēmumu nevar pārbaudīt, bet atbildību uzņemas pārstrādes uzņēmums.»

Runājot par galvenajiem eksporta tirgiem, L. Straujuma sacījusi, ka mūsu produkcijai tie ir Lietuva, Krievija un Vācija, bet attiecībā uz Vidusāziju viņa norādījusi: «Azerbaidžāna, tur ir īpaši labi. Katrā veikalā, kur iegājām, patiešām varēja redzēt mūsu zivju konservus, Pūres zaptītes... Azerbaidžāna ir ārkārtīgi ieinteresēta, tur tirdzniecība notiek. Tur es redzu gan pieprasījumu, gan mūsu iespējas. Viņi ir gatavi veidot arī fermas, Gruzijā mums ir sava Latvijas ferma. Arī Kazahstānā mūsu cilvēki ir izveidojuši fermas, tur var attīstīties, bet tur ir diezgan sarežģīta birokrātija.»

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada septembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 9,63 miljonus eiro, kas ir par 17% vairāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Uzbekistānā, kur tā ir palielinājusies par 388%, Albānijā – par 232%, Vācijā – par 159%, Krievijā – par 69%, un Ukrainā – par 54%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Nīderlandē – par 73%. AS Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi septembrī bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada septembrī veidoja 1,94 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada septembrī bija 0,55 miljoni eiro, kas ir par 13% mazāk nekā šajā periodā pērn.

SIA Silvanols 2017. gada septembrī realizēja produkciju četrās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Kazahstānā, Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā, Armēnijā, Mongolijā un Azerbaidžānā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA Tonus Elast realizācija 2017. gada septembrī veidoja 0,74 miljonus eiro, kas ir par 40% vairāk nekā šajā periodā pērn, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir aizliedzis Aizsardzības ministrijai (AM) slēgt līgumu ar iepirkumā par aptuveni 200 miljonu eiro vērtu bruņoto automašīnu piegādi uzvarējušo Somijas kompāniju «Oy Sisu Auto Ab», liecina IUB mājaslapā publicētā informācija.

Sūdzības par iepirkuma konkursa rezultātiem bija iesnieguši divi iepirkumā neuzvarējušie uzņēmumi - Dienvidāfrikas kompānija «Paramount International Marketing» un ASV uzņēmums «AM General LLC».

Publicētajā IUB Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumā norādīts, ka AM ir aizliegts slēgt vispārīgo vienošanos ar sarunu procedūrā noteikto uzvarētāju, kā arī ir atcelts iepirkumu komisijas lēmums par sarunu procedūras rezultātiem. Attiecīgi AM uzdots trīs mēnešu laikā novērst iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētos pārkāpumus, atkārtoti izvērtējot iesniegtos piedāvājumus.

IUB lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas.

UPB holdings apgrozījums pērn sasniedzis 142 miljonus eiro un ir lielākais tā vēsturē, informē UPB mārketinga departamenta direktore Ilze Rosicka.

Apgrozījuma kāpumu par 31% nodrošinājusi stabilai izaugsme eksporta tirgos, tehniski sarežģītāku projektu realizācija, jaunu produktu izstrāde un sinerģijas efekta izmantošana starp holdinga dažādajām biznesa grupām. Būtisks apgrozījuma kāpums pērn bijis eksporta tirgos, sevišķi Skandināvijā, kur aizvien pieaug pieprasījums pēc UPB apvienotajiem karkasa un fasādes būves risinājumiem - pagājušajā gadā realizēti vairāki šādi projekti, lielākie no tiem ir Sorkedalsveien - biroju un daudzdzīvokļu ēku komplekss Oslo, Norvēģijā, un Blenda - biroju ēka Gēteborgā, Zviedrijā. Novērtēta tiek arī UPB kompetence zaļo un ilgtspējīgo projektu realizēšanā, tai skaitā BREEAM un LEED sertifikāciju sistēmās - gandrīz puse no 2016. gadā būvētajiem projektiem atbilst kādai no videi draudzīgajām vai ilgtspējas sistēmām.

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2019. gadā sasniedza 212 miljonus eiro. Kopš 2015. gada apgrozījums ir pieaudzis gandrīz par 100 miljoniem eiro, informē uzņēmumā.

UPB grupas uzņēmumi pērn turpināja attīstīt jaunus un inovatīvus produktus, investēja ražotņu, biroja telpu paplašināšanā un tehnoloģiju modernizācijā.

UPB īstenojis vairākus nozīmīgus "Design&Build" objektus, lielākais no tiem ir Boeing 747-8 angārs Baku lidostā, Azerbaidžānā, ar kopējo platību 8046 m2. Projektēšanā bija jāņem vērā seismiskā aktivitāte, lielā vēja slodze (41 m/s) un specifiskās ugunsdrošības prasības.

Savukārt tepat Latvijā ekspluatācijā tika nodota Liepājas Olimpiskā centra Tenisa halle. Pērn UPB noslēdza līgumu un uzsāka tirdzniecības centra SĀGA projektēšanu un būvniecību, un šobrīd tas ir UPB vēsturē lielākais objekts Latvijā ar kopējo platību 59 000 m2.

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie marta rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 9,05 miljonus eiro, kas ir par 4% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Ukrainā, kur tā palielinājusies par 361%, Turkmenistānā - par 208%, Polijā - par 133%, un Lietuvā - par 120%. 2016.gada martā veiktas būtiskas piegādes uz Uzbekistānu. AS Olainfarm lielākie noieta tirgi martā bija Ukraina, Latvija, Krievija un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2016.gada martā veidoja 1,63 miljonus eiro, kas ir par 13% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 61 aptieka. Savukārt SIA Silvanols apgrozījums 2016.gada martā bija 0,44 miljoni eiro, kas ir par 52% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2016.gada martā produkciju realizēja četrās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm palīdzību arī Azerbaidžānā un Baltkrievijā.

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada aprīļa rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 11,28 miljonus eiro, kas ir par 28% vairāk nekā šajā periodā pērn.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Nīderlandē, kur tā ir palielinājusies par 6642%, Kazahstānā - par 159%, Polijā - par 143%, Krievijā - par 58%, un Lietuvā - par 49%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Itālijā - par 43%. AS “Olainfarm” koncerna lielākie noieta tirgi aprīlī bija Krievija, Latvija, Ukraina un Nīderlande.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada aprīlī veidoja 1,66 miljonus eiro, kas ir par 5% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 66 aptiekas. Savukārt SIA “Silvanols” apgrozījums 2017. gada aprīlī bija 0,48 miljoni eiro, kas ir par 23% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA „Silvanols” 2017. gada aprīlī produkciju realizēja sešās Eiropas valstīs, ar AS “Olainfarm” palīdzību arī Azerbaidžānā, Krievijā, Baltkrievijā un Armēnijā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA “Tonus Elast” realizācija 2017. gada aprīlī veidoja 0,65 miljonus eiro, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.