Tehnoloģijas

Latvija izspēlēs platjoslas kārti Azerbaidžānas interneta projektos

Egons Mudulis, Sanita Igaune,26.06.2013

Jaunākais izdevums

Latvija varētu dalīties ar savu platjoslas ieviešanas pieredzi ar Azerbaidžānu, kas pavērtu iespēju arī Latvijas uzņēmumiem piedalīties Azerbaidžānas šīs jomas projektos, norādīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis, vērtējot panākumus no amatpersonu vizītēm Centrālāzijas valstīs.

Tikšanās Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) speciālistiem ar Azerbaidžānas sakaru ministru ir paredzēta 19. jūlijā.

LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta DB pastāstīja, ka ik pa laikam notiek šāda veida pārrunas. Piemēram, Azerbaidžāna ir ieinteresēta pieredzes apmaiņā par platjoslas ieviešanas projektu, savukārt Gruzija interesi ir paudusi par Latvijas pieredzi e-paraksta jomā. «Šobrīd ir pāragri runāt par rezultātiem, bet, jā, apliecinu, šāda tikšanās ir paredzēta,» sacīja J. Bokta.

Oficiālās vizītes esot lietderīgas, tā atzīst uzņēmēji (DB 21.06.2013.), steidzot izmantot Centrālāzijas valstu potenciālu.

Vizītē Azerbaidžānā piedalījušies 80 Latvijas uzņēmēji, Turkmenistānā - 46, bet Kazahstānā - 70, kas pārstāvēja galvenās Latvijas tautsaimniecības nozares, sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols. Vislielākā interese Latvijas komersantu starpā bijusi par pakalpojumu un preču eksportu uz šīm valstīm, kā arī šo tirgu izpēti.

Azerbaidžānai ir liela interese un iestrādnes dzelzceļa, arī konteineru satiksmes attīstībā koridorā, kas skar Melno jūru, Kaspijas jūru un tad tālāk caur Turkmenistānu un Uzbekistānu Ķīnas virzienā, apliecināja LDz Cargo valdes loceklis Kaspars Gerhards. To viņi arī piedāvājot Latvijai kā pagarinājumu konteinervilcienam «Zubr». «Azerbaidžānai ir lieli plāni investēt jaunos prāmjos, un tas mums varētu būt interesanti,» teica K. Gerhards. Savukārt Turkmenistāna ir ieinteresēta veicināt satiksmi pāri Kaspijas jūrai, tādēļ tiek attīstīta Turkmenbaši osta. Nule atklātais dzelzceļa posms, kas savieno Turkmenistānu un Kazahstānu, ir jauna alternatīva līdz šim esošajam koridoram, kas veda caur Uzbekistānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

ES Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā Latvija 19.vietā; atpaliek no pārējām Baltijas valstīm

LETA,18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) Latvija šogad ir 19.vietā no visām 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, piektdien paziņojusi Eiropas Komisija (EK).

DESI indeksa Latvijas faktu lapā skaidrots, ka valsts attīstības līmenis atbilst ES vidējam. Progresu ļāvuši panākt uzlabojumi savienojamības aspektā (salīdzinoši augsts ir gan ātrdarbīgu platjoslas tīklu pārklājuma, gan to izvēršanas līmenis) un digitālo publisko pakalpojumu jomā (Latvijas Atvērto datu portāla atklāšana, kā arī pēc dažādām dzīves situācijām veidota pieeja, kas pieņemta publisko pakalpojumu sniegšanas vajadzībām).

Aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izmanto internetbankas un e-pārvaldes pakalpojumus, taču pusei iedzīvotāju nav digitālo prasmju vai to līmenis ir zems. Iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošana ir priekšnosacījums, lai varētu izveidot iekļaujošus darba tirgus, kā arī paaugstināt to uzņēmumu produktivitāti, kuri patlaban

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde,20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropai, izejot no Covid-19 pandēmijas, ekonomiskās izaugsmes veicināšanai ir vajadzīga 5G attīstība, šodien 3.Baltijas ekosistēmas foruma "5G Techritory" atklāšanā teica Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Viņš uzsvēra, ka savienojamība ir Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās attīstības mugurkauls, kas ietekmē gan infrastruktūru un digitālos pakalpojumus, gan biznesa attīstību.

Dombrovskis pauda, ka plašāks 5G pārklājums palīdzēs attīstīties rūpniecībai un paaugstinās produktivitāti, ļaus pilnveidoties un augt mazajiem biznesiem, kā arī attīstīt sabiedriskos pakalpojumus. Turpmākajos gados 5G sniegs būtiskas ekonomiskas attīstības iespējas.

Viņš uzsvēra, ka Eiropas ekonomiskajai izaugsmei, izejot no pandēmijas radītās krīzes, ir nepieciešams 5G, piebilstot, ka pandēmija ir parādījusi ātra interneta savienojuma nozīmību, lai valstu ekonomikas varētu turpināt darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas priekšrocība 5G jomā ir informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūra un spēcīgi uzņēmumi programmatūras izstrādes jomā, tā Rīgā notiekošajā Eiropas 5G ekosistēmas forumā "5G Techritory" 24.novembrī pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

“Latvijas ekonomikas izaugsmes pamatā ir uz eksportu orientēta ražošana, tādēļ valdība īsteno viedās reindustrializācijas politiku – mēs īpaši atbalstām eksporta attīstību, veidojot investīcijām pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi un veicinot visas sabiedrības labklājības pieaugumu. Latvijas priekšrocība 5G jomā ir IT infrastruktūra un spēcīgi uzņēmumi programmatūras izstrādes jomā, tādēļ būsim gatavi 5G risinājumu ieviešanai un nodrošināšanai gan uzņēmējiem, gan patērētājiem. Ar drošu pārliecību varu teikt, ka Latvija ir vislabākā vieta, kur ieguldīt un veidot uzņēmējdarbību, kam būs nepieciešama 5G infrastruktūra augstā līmenī,’’ atklāšanas uzrunā teica K.Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Produktivitātes celšana ļaus mainīt Latvijas izaugsmes trajektoriju

Inna Šteinbuka, LU Produktivitātes zinātniskā institūta “LU domnīca LV PEAK” direktore un Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja,08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tapis un tikko konferencē prezentēts jaunākais Latvijas produktivitātes ziņojuma projekts, kurā, ņemot vērā jaunākos pieejamos statistikas datus, tiek analizēti produktivitātes faktori un dinamika, precizēti Latvijas ekonomikas attīstības ilgtermiņa scenāriji, kā arī padziļināti ir pētīta attālinātā darba ietekme uz produktivitāti.

Ziņojumā tiek iezīmēti galvenie 2021. gada izaicinājumi un sniegtas rekomendācijas politikas veidotājiem. Konkrētu secinājumu izklāstu varēsim sniegt, kad ziņojums tiks pabeigts, tomēr ir vērts uzsvērt, ka arī vairāki 2020.gada Latvijas produktivitātes ziņojuma secinājumi ir joprojām aktuāli.

Ir svarīgi atzīmēt, ka kopš iepriekšējā ziņojuma Latvijas produktivitātes padome, ir kļuvusi par Ekonomikas ministrijas konsultatīvo institūciju, un tās analītisko kodolu veido LU Produktivitātes zinātniskais institūts “LU domnīca LV PEAK”. Tas nozīmē, ka domnīcas eksperti un pētnieki ne tikai publicē kvalitatīvus zinātniskus darbus un piedalās akadēmiskās konferencēs, bet ļoti aktīvi iesaistās valdības diskusijās un darba grupās, kā arī regulāri informē sabiedrību par paveikto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobile operatori Latvijā intensīvi attīsta 5G tīklu, sacīja Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis.

"Šī attīstība ir kapitālietilpīga, operatori maina ne vien radiotīklus, bet arī pamattīklus, pārejot uz jaunākās paaudzes tehnoloģijām," sacīja Lelis.

Viņš norādīja, ka nesen ziņots par pirmajiem 5G B2B ("Business to Business") pielietojumiem biznesa sektorā Latvijā, taču pārsvarā 5G apkalpo iedzīvotāju mājas interneta vajadzības un nodrošina labu lietotāja pieredzi telefonos.

Pašreiz 5G pārklājums sasniedz apmēram 75% Latvijas teritorijas. Uz Eiropas fona nozares rādītāji 5G platjoslas veiktspējas ziņā ir apmēram pa vidu, akcentēja Lelis.

Tāpat viņš norādīja, ka divi no trim mobilajiem operatoriem ir sākuši 3G tehnoloģijas izslēgšanu, lai atbrīvotu frekvenču spektru jaunākām tehnoloģijām, kas to izmantos efektīvāk.

Komentāri

Pievienot komentāru