Divi Meksikas televīzijas kanāli ieinteresējušies filmu studijas Rija un režisora Nila Skapāna radīto animācijas un dokumentālo filmu pārraidīšanā, un viens jau pieņēmis lēmumu pārraidīt latviešu radītās animācijas īsfilmas .

Meksikas televīzijas kanāls Canal 22 nākamgad vēlas pārraidīt vairākas filmu studijas Rija animācijas īsfilmas, piemēram, Raganas poga, Kad āboli ripo, Eža kažociņš, Bezmiegs, Velniņi un citas. Tāpat interese izrādīta par šobrīd topošo filmu Zelta Zirgs, Db.lv stāstīja filmu studijas Rija vadītājs Vilnis Kalnaellis.

Tāpat par Latvijas animācijas, kā arī dokumentālo filmu pārraidīšanu ieinteresējies arī Meksikas izglītojošais kanāls. «Šim otram televīzijas kanālam nācās atteikt animācijas filmu raidīšanu, jo tās jau tika apsolītas Canal 22, tomēr viņi ieinteresējušies Latvijā tapušo dokumentālo filmu pārraidē, ko pašlaik izvērtē,» stāsta V. Kalnaellis. Meksikas televīzijas kanāli par Latvijā tapušām filmām ieinteresējušies pagājušajā nedēļā notiekošajā starptautiskajā izklaides industrijas satura tirgū MIPCOM, kas norisinājās Kannās. MIPCOM ar stendiem piedalījās 1700 kompānijas, kā arī 4400 pircēji un to pārstāvji.

Latvijas animācijas filmas izceļas ar bagātu vizuālo valodu, īpašu rokrakstu, tomēr, lai tās spētu konkurēt globālā tirgū, ir krietni jānopūlas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ir apmēram desmit animācijas studiju, kas veido gan pilnmetrāžas filmas, gan īsfilmas. Tās tiek izrādītas starptautiskos kino festivālos, taču tas negarantē komerciālu veiksmi. Kinoteātros pārsvarā nonāk pilnmetrāžas animācijas filmas, un tādas Latvijā top ļoti reti. Pēdējos piecos gados uz ekrāniem Latvijā un ārvalstīs ir nonākušas trīs pilnmetrāžas filmas: studijas Rija filma Zelta zirgs, kopražojuma filma Lote un Mēnessakmens noslēpums, kā arī studijas Lokomotīve kopražojuma animācijas filma pieaugušajiem Akmeņi manās kabatās.

Filmu studija Rija nesen nosvinēja 20 gadu jubileju. Eiropā daudzas animācijas studijas tik ilgu mūžu nenodzīvo. «Animācijas filmu veidošana ir projektu lieta. Bieži vien Eiropā animatori ceļo no vienas valsts uz otru, no viena projekta uz citu. Tas savā ziņā ir kā ceļojošais teātris. Animācijas studijas ir ekskluzīva parādība. Rijai animācija ir pamatdarbība, tā ir iesaistījusies arī spēlfilmu un dokumentālo filmu producēšanā. Ar filmu veidošanu vien studija izdzīvot nevar,» stāsta SIA Filmu studija Rija valdes loceklis un producents Vilnis Kalnaellis. Nacionālā kino centra (NKC) un Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) dotācijas tiek piešķirtas par konkrētas filmas veidošanu, nevis studijas uzturēšanu, līdz ar to uzņēmumiem pašiem ir jāmeklē papildus ienākumu avoti. V. Kalnaellis DB atklāj, cik sadrumstaloti ir Rijas ienākumu kanāli. Studija veido filmas, izplata Latvijā Eiropas filmas, veido skaņas dublāžu tām ārvalstu animācijas kino filmām, kas nonāk uz Latvijas kinoteātru ekrāniem. «Reizēm veidojam reklāmas, arī vizualizāciju, piemēram, Pasaules koru festivāla atklāšanas un noslēguma koncertiem. Ienākumi ir arī no mūsu studijā veidotām filmām par suņu meiteni Loti un no Zelta zirga, kuras pārdodam starptautiskā arēnā. Saņemam arī ienākumus no grāmatas Joka pēc alfabēts,» viņš turpina uzskaitīt.

Amerikas Kinoakadēmija desmit balvu kategorijās izziņojusi nomināciju pretendentu finālistu sarakstus, un latviešu režisora Ginta Zilbaloža filma "Straume" iekļuvusi 15 filmu vidū, kas pretendē uz labākās ārzemju filmas "Oskara" nomināciju, otrdien vēsta izdevums "Variety".

Kinoakadēmijas locekļu balsojums, kurā tiks noteikti nominanti visās 23 kategorijās, sāksies 8.janvārī un noslēgsies 12.janvārī.

Balvu nominanti tiks izziņoti 17.janvārī.

Otrdien cita starpā tika izziņoti nomināciju pretendenti labākās animācijas īsfilmas, dokumentālās pilnmetrāžas un īsfilmas kategorijās, ārzemju pilnmetrāžas un īsfilmas kategorijās.

15 filmu vidū, kas līdzās "Straumei" pretendē uz labākās ārzemju filmas "Oskara" nomināciju, ir tādi atzinību starptautiskās kinoskatēs saņēmuši darbi kā "Emilia Perez" ("Emīlija Peresa") un "The Seed of the Sacred Fig" ("Svētās vīģes sēkla").

Kā vēstīts, 9.decembrī "Straume" tika nominēta arī "Zelta globusa" balvai kategorijā "Labākā animācijas filma".

Zīmols Gutta laiž klajā animācijas filmu Lupatiņi tēliem veltītu produktu līniju.

Latviešu animācijas filmu tēliem – Lupatiņiem – veltītu nektāru ražošana uzsākta 5. maijā. Lupatiņi ir Latvijā veidotas animācijas īsfilmas, kas novērtētas un ieguvušas atzinību starptautiskos bērnu filmu festivālos un saņēmušas balvu Lielais Kristaps Latvijā.

Šogad zīmols Gutta ir uzsācis sadarbību ar Lupatiņiem, kopš marta atbalstot animācijas filmu programmas Lupatiņi un draugi demonstrēšanu Latvijā. Bet tagad zīmola tehnologi ir pagatavojuši Lupatiņu nektārus, kuru iepakojumu rotā animācijas filmu tēli – Lupatiņi.

Šveices pilsētā Lucernā 7.decembrī norisinājās Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija, kurā Latviju pārstāvēja Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume”, kas turklāt bija nominēta divās kategorijās, pretendējot gan uz gada labākās Eiropas animācijas filmas titulu, gan gada Eiropas filmas balvu. Zilbaloža filma saņēma Eiropas Kinoakadēmijas balvu kategorijā “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma”.

Savukārt 8.decembrī "Straume" ("Flow"), kuru Latvija oficiāli izvirzījusi ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars" kategorijā "Labākā starptautiskā filma", saņēmusi gan Losandželosas Filmu kritiķu asociācijas, gan Bostonas filmu kritiķu kopienas balvu kā labākā animācijas filma.

Eiropas Kinoakadēmijas (EFA) balva ir vispazīstamākā un prestižākā Eiropas kino balva, tās ieguvējus nosaka Eiropas Kinoakadēmijas biedru balsojums. Līdz šim Latvijas filma EFA balvu ieguvusi tikai vienreiz – pirms 34 gadiem, kad par Eiropas labāko dokumentālo filmu tika atzīta klasiķa Ivara Selecka Šķērsiela (1988, balva 1990).Lai pārstāvētu filmu Straume Eiropas Kinoakadēmijas balvu ceremonijā, svinīgajā pasākumā ieradās filmas režisors Gints Zilbalodis, komponists Rihards Zaļupe un producents Matīss Kaža, uz skatuves kāpa arī filmas līdzproducents Rons Diānss no kompānijas Sacrebleu Productions (Francija).

Animācijas studija "Panic" dibināta ar globāla uzņēmuma domāšanas veidu un pārliecību, ka tā ir pasaules līmenī.

Jau pirmajā gadā tā izstrādāja mūzikas klipa animāciju Honkongas uzņēmumam un uzsāka pirmās sadarbības ar ārvalstu aģentūrām. Katru gadu sadarbība tika stiprināta un paplašināts kontaktu loks.

"Panic" galvenais eksporta tirgus ir ASV, pārklājot vairākus štatus un pilsētas: Ņujorku, Čikāgu, Portlandu, Sanfrancisko, Losandželosu, Vašingtonu un Hjūstonu.

"Mēs esam apzināti strādājuši, lai veicinātu sadarbību ārvalstīs. Daļa veiksmes ir jebkurā veiksmīgā biznesā, taču mums tas ir bijis arī smags darbs, neatlaidība sadarbības partneru meklējumos, nozīmīgi komandējumi un investēšana komunikācijā, veidojot spēcīgu un uz izaugsmi vērstu komandu. Pats galvenais - nevienā brīdī neļaujam klientam vilties un nožēlot izvēli. Esmu pārliecināta, ka tas ir pats svarīgākais ilgtermiņa panākumu veicināšanai," tā Rita Šteimane, animācijas studijas "Panic" vadītāja.

Tehnoloģijas daudzējādā ziņā mūsdienās atvieglo animācijas filmu tapšanu, tomēr katrs zīmējums joprojām tiek veidots manuāli, vienīgi papīra vietā ir dators

«Fiziski tas tik un tā ir roku darbs, un tur jau ir tas šarms,» saka Edmunds Jansons, animācijas studijas Atom Art dibinātājs. 1. februārī pirmizrādi piedzīvos viņa pirmā pilnmetrāžas animācijas filma Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi. Režisora 2017. gada animācijas filma Bize un Neguļa ir ieguvusi trīs balvas Lielais Kristaps un galvenās balvas nozīmīgos starptautiskos animācijas filmu festivālos. Vairāk par to, ko vēsta savās filmās, kādi ir jaunie animatori un kādā līmenī ir Latvijas speciālisti, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Losandželosā svētdien (pirmdien pēc Latvijas laika) notika ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars pasniegšanas ceremonija, kurā labus panākumus guva mūzikls La la Land, kas ieguva sešus Oskarus, bet par labāko filmu tika atzīta Moonlight (Mēnessgaisma).

Vispirms balvu pasniegšanas ceremonijā tika paziņots, ka balvu labākās filmas kategorijā ieguvusi La La Land, bet pēc tam kļūda tika labota un par šīs balvas laureāti tika pasludināta Moonlight.

Balvas pasniedzēji aktieri Vorens Bītijs un Feja Danaveja acīmredzot paņēma nepareizo aploksni, kā rezultātā La la Land producents Džordans Horvics uz skatuves tika pārtraukts pateicības runas vidū un viņam nācās atdot balvu Moonlight režisoram Berijam Dženkinsam.

Dženkinss sacīja, ka kaut ko tādu nebūtu varējis pat nosapņot.

La La Land režisors Deimians Šazels tika atzīts par labāko režisoru, bet galvenās lomas tēlotāja Emma Stouna - par labāko aktrisi.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) ir iesniegusi priekšlikumus Finanšu ministrijai (FM) un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) par regulatīvās smilšu kastes izveidi inovatīviem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem (FinTech). Saskaņā ar Finanšu sektora attīstības plānu 2017.–2019. gadam regulatīvā smilšu kaste ir jāizveido līdz šā gada beigām.

«Inovatīvi FinTech uzņēmumi regulatora uzraudzībā testē jaunus pakalpojumus. Katrs regulators var noteikt savas prasības – vai tā būtu informācijas atklāšana klientiem par riskiem vai ierobežots klientu skaits un darbības termiņš, vai kādi citi noteikumi. Ieguvēji no šī sadarbības modeļa ir abas puses – finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem tā ir iespēja pārbaudīt savas idejas dzīvotspēju, savukārt regulatoram – saprast, vai nepieciešams papildu tiesiskais regulējums,» skaidro LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

LAFPA ir iesniegusi FM un FKTK priekšlikumus par normatīvā regulējuma ietvaru, kas būtu jānosaka, lai regulatīvā smilšu kaste strādātu efektīvi. Asociācijas ieskatā tam jāaptver šādi jautājumi: prasības uzņēmumiem, lai tie varētu kvalificēties regulatīvai smilšu kastei, atbildīgā uzraugošā institūcija, kvalifikācijas procedūra, normatīvo aktu prasību atvieglošana, smilšu kastes darbības termiņi u.c.

Trīs dienu garumā kinoteātrī "Filmpodium" Cīrihē, Šveicē tiks demonstrētas 24 latviešu veidotas filmas, kļūstot par lielāko un žanriski plašāko Latvijas kino skati Šveicē.

Latvijas kino dienu kurators ir Latvijas kino draugs Uldis Mākulis (Šveice) un to norisi atbalsta Cīrihes pilsēta, Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonds, Nacionālais kino centrs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Latvijas filmu studijas.

Latvijas kino dienu programma aptvers plašu Latvijas kino ainu gan žanriski, gan hronoloģiski – Latvijas kino mantojumu programmā reprezentē Rolanda Kalniņa spēlfilma "Četri balti krekli", Herca Franka dokumentālā īsfilma "Par desmit minūtēm vecāks" un Jura Podnieka dokumentālā filma "Vai viegli būt jaunam?".

Pēdējos gados radītās Latvijas spēlfilmas pārstāv Lailas Pakalniņas "Ausma", Jāņa Norda "Ar putām uz lūpām" un Viestura Kairiša "Melānijas hronika" – simbolisks “tilts” starp Latviju un Šveici, jo šajā filmā galvenās lomas atveidotāja ir šveiciešu aktrise Sabīne Timoteo.

Latvijā pēdējos gados animācija reklāmas vajadzībām kļuvusi plašāk izmantota un attīstās tendence stāstīt vizuālos stāstus.

"Animācija ir plaši izmantots risinājums reklāmā ASV, Rietumeiropā un daudzās Āzijas valstīs. Plašajā informācijas gūzmā kustīgam attēlam ir arvien lielāka nozīme – reklāmām "jāpaķer" uzmanība ātri un efektīvi," saka Rita Šteimane, animācijas studijas "Panic" vadītāja.

Viņa novērojusi, ka Latvijā joprojām ir plaši izplatīts uzskats, ka animācija ir domāta bērniem un to asociē ar risinājumiem, kas ir tuvāki baneru animācijai, nekā reklāmas klipam. Taču R. Šteimane uzskata, ka animācijas iespējas ir ļoti plašas. Starptautiski uzņēmumi, piemēram, "American Express", "Nike", "Coca Cola", "Google", "Toyota", "Apple" un neskaitāmi citi plaši izmanto animācijas risinājumus. Neatņemama šo kompāniju reklāmas materiālu daļa ir gan ilustratīvi 2D video, gan komplicēti 3D risinājumi. Animāciju zīmoli izmanto ne tikai tradicionālajos medijos kā televīzija, bet arī sociālajos tīklos, mobilajās aplikācijās un interaktīvos risinājumos.

Latvijas pārstāvji starptautiskā konkurencē īsfilmu festivālā Thailand International Film Destination Festival 2019 ieguvuši ceturto vietu. Latvija šajā konkursā piedalījās pirmo reizi.

Reinis Bambers un Kristaps Rihards Mašiņš 420 pretendentu konkurencē marta vidū iekļuvuši starp 16 komandām, kam bija iespēja doties apmaksātā braucienā uz Taizemes lielāko īsfilmu festivālu Thailand International Film Destination Festival 2019 Bangkokā. Starptautiskajā konkursā jaunieši pieteicās paši.

Uzdevums bija četru dienu laikā radīt īsfilmu par vides saglabāšanas tematiku. R. Bambers pastāstīja, ka viņu radītajā īsfilmā redzamie aktieri rūpīgi atlasīti no Taizemes filmu kastinga aģentūras nedēļu pirms došanās uz šo valsti. Festivāla organizatori piešķīra 1000 eiro īsfilmas izveidei. «Ik rītu cēlāmies īsi pirms pieciem, lai visu dienu pavadītu filmēšanas vietās, jo laiks bija ļoti ierobežots,» komentē R. Bambers.

21. janvārī Nacionālais Kino centrs (NKC) izsludinājis 2015. gada filmu projektu ražošanas konkursu; tajā tiks atbalstīta jaunu animācijas īsfilmu, dokumentālo filmu un pilnmetrāžas spēlfilmu ražošana, kuru plānots uzsākt vai pabeigt šogad.

Projektu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.februāris plkst.12:00. Marta vidū tiks rīkotas tradicionālās projektu publiskās prezentācijas, kad ar autoru iecerēm varēs iepazīties ne tikai eksperti, bet arī ikviens interesents. Turklāt šogad tiks turpināta 2014. gadā aizsāktā prakse, filmu projektu vērtēšanā pieaicinot kultūras organizāciju un sabiedrības pārstāvjus, kuri šajā procesā reprezentē Latvijas kinoskatītāju viedokli.

Konkursa finansējums ir EUR 911 954, no kura animācijas filmu projektiem tiek piešķirti 23% jeb EUR 209 749, dokumentālo filmu projektiem 18% jeb EUR 164 152 un spēlfilmu projektiem 59% jeb EUR 538 053.

Daudzas valstis importē naftu, metālus un lauksaimniecības produktus, lai nodrošinātu saviem iedzīvotājiem enerģētiku un pārtiku, bet smilšu iegāde vairumam no tām nav starp būtiskākajām importa izejvielām, raksta portāls 24/7 Wall St.

Taču Singapūra ir izņēmums, un valsts kļuvusi par lielāko smilšu importētāju pasaulē. Singapūrai sāk pietrūkt vietas jaunu dzīvojamo un biroju ēku, kā arī ražotņu būvniecībai, tādēļ tai nepieciešamas smiltis, lai spētu paplašināt teritoriju.

Singapūra ir trešā visapdzīvotākā valsts pasaulē, sekojot Makau un Monako. Tā bieži vien ieņem pirmās vietas, vērtējot pēc blīvākajām pilsētām pasaulē, taču tajā pašā laikā ir starp valstīm, kur iedzīvotāji dzīvo visilgāko mūžu.

Kopš kļūšanas par neatkarīgu valsti 1965.gadā Singapūra savu teritoriju ir palielinājusi par 24%. Bez smilšu ievešanas tas būtu neiespējami, taču nākotnē apjomi varētu samazināties, jo kļūst aizvien grūtāk atrast smiltis. Saskaņā ar Business Times informāciju, Singapūras lielākie smilšu piegādātāji, tostarp, Indonēzija un Vjetnama, samazinājuši eksporta apjomus saistībā ar bažām par ietekmi uz vidi un politiskiem apsvērumiem. Arī Kambodža apturējusi smilšu eksportu uz Singapūru, un augošās smilšu importa cenas liek domāt, ka Singapūrai kļūst aizvien grūtāk paplašināties.

Filmu un animācijas studija no Liepājas "Sense Media" sadarbībā ar "Helio Media" ir uzsākusi darbu pie jauna Latvijas animācijas komēdijseriāla "Blinkijs" pilotsērijas izstrādes.

Pilotsērijas izmaksas ir 21 tūkstotis eiro, tostarp stāsta un tēlu radīšanai, zīmēšanai, animēšanai, mūzikai u.c.

"Esam patīkami satraukti par šo projektu, jo veidot saturu bērniem un jauniešiem ir liela atbildība," komentēja filmu un animācijas studijas "Sense Media" līdzīpašnieks un producents Egils Šusts.

"Šis būs stāsts par to, kā veidojas savstarpējās attiecības starp animācijas tēliem, kā tiek risinātas problēmas un kā ikdienišķas situācijas izskatās no malas. Blinkijs ir suns, kurš vēlas palikt netraucēts, gulšņāt uz sava iemīļotā dīvāna un skatīties nebeidzamās ziepju operas, taču diemžēl tas viņam nav iespējams, jo viņa saimnieks Brendons pastāvīgi iekuļas nepatikšanās un Blinkijam nākas iziet no savas komforta zonas, lai viņu glābtu," seriāla vadmotīvu ieskicēja "Blinkijs" režisors Juris Lisovs.

Šomēnes, kad Rīgā ieradīsies Eiropas kino grandi, liela uzmanība ir pievērsta arī vietējam kino, pret ko valsts kļūst vēlīgāka, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filma pieaugušajiem Akmeņi manās kabatās pretendē uz Oskaru kategorijā Labākā animācijas filma, Jāņa Norda filma Mammu, es tevi mīlu turpina gūt starptautiskas atzinības, bet tās režisors nosaukts starp pirmās Izcilības balvas kultūrā laureātiem, Andra Gaujas debijas mākslas filma Izlaiduma gads sacēlusi vētru vietējo kinocienītāju vidū. Pie skatītājiem šogad nonākušas arī vairākas citas jaunas spēlfilmas, piemēram, Jura Kursieša pilnmetrāžas lente Modris, Māra Putniņa un Jāņa Cimmermaņa Džimlai Rūdi Rallallā, Aika Karapetjana M.O.Ž., virkne dokumentālo darbu, tajā skaitā Kristas Burānes pilnmetrāžas filma Māra par režisori Māru Ķimeli, un animācijas filmu, no kurām vērienīgākā ir Latvijas, Luksemburgas, Lietuvas un Dānijas kopražojums Zelta zirgs, kura pamatā ir Raiņa luga. Pilnmetrāžas animācijas filmas režisori ir Reinis Kalnaellis un Valents Aškinis.

Slavenais ekonomists Pols Krugmans (Paul Krugman) savā blogā The New York Times vēlreiz atgriezies pie Baltijas valstu tēmas, lai atkal uzsvērtu - Baltijas valstu veikums krīzes pārvarēšanā nav nekas tāds, ar ko būtu jālepojas.

«Neapšaubāmi, tas ir labi, ka ekonomikas [Latvijas un Igaunijas ekonomikas - red.] ir nedaudz atguvušās, bet vai tas ir labākais, ko cilvēki var panākt, demonstrējot taupības brīnumus,» savā blogā Latvijas un Igaunijas «veiksmes stāstu» taupības pasākumu ieviešanā turpina apstrīdēt Nobela prēmijas ekonomikā laureāts.

Šoreiz ekonomists pievērsies Latvijas iekšzemes kopproduktam (IKP) un bezdarba līmenim un to rādītāju 2012. gada prognozēm, jautājot, vai šie rezultāti ir labākais, ko var «demonstrēt taupības brīnumi».

Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans (Paul Krugman) nav laidis garām izdevību paust savu viedokli par Latvijas «veiksmes stāstu», šoreiz piesaucot citu ekonomistu pausto «nepareizo faktu interpretāciju» par ASV atveseļošanos no krīzes un salīdzinot viņu teikto ar Latvijas gadījumu.

Strauja ekonomikas izaugsme īsā laika posmā uzreiz pēc dziļa ekonomikas krituma nenozīmē veiksmes stāstu – tādā gadījumā ASV atradās savas izaugsmes augstumos Lielās depresijas laikā - šādu viedokli saistībā ar ASV ekonomiku pauduši ekonomisti Kenets Rogofs (Kenneth Rogoff) un Karmena Reinharta (Carmen Reinhart). Šādā gadījumā daudz labāk ir salīdzināt produkcijas apjomus un bezdarba līmeni ar pirmskrīzes līmeni, savā blogā The New York Times P. Krugmans citē ekonomistus K. Rogofu un K. Reinhartu.

Inese Grīnvalde un Agita Akmentiņa–Kūliņa ar silto smilšu terapiju vēlas palīdzēt bērniem un jauniešiem cīņā ar stresu.

"Manas metodes pamatā būs drošas piesaistes teorija, zināšanas par vecumposmu īpatnībām un pieredze speciālajā pedagoģijā, kā arī sadarbība ar vecākiem. Nodarbības domātas ikvienam bērnam no pusotra līdz 16 gadiem un plānotas reizi nedēļā. Jau ir gatavs smilšu kastes parauga modelis ar apsildāmām smiltīm, ko lietosim ne tikai nodarbībām. Šobrīd ar partnerības "Daugavkrasts" atbalstu top lielā smilšu kaste, ar ko gatavojamies sākt strādāt no septembra. Tajā varēs pildīt uzdevumus un vingrinājumus siltās smiltīs arī laikā, kad aiz loga snieg," stāsta Inese Grīnvalde, SIA "BeATUS" līdzīpašniece.

Viņa vairāk nekā desmit gadus ir strādājusi skolā gan ar bērniem un jauniešiem ar smagiem attīstības traucējumiem, kuri nezina, kas ir vecāku rūpes un siltums, gan bērniem no privātās mācību iestādēm, kuri mīlēti un saņēmuši emocionālu drošību, kā arī ar pusaudžiem, kuri ir no tā sauktajām sociālā riska ģimenēm. "Atrodoties ilgstošā stresā, cieš gan veselība, gan savstarpējās attiecības. Mūs visus, neatkarīgi no veselības, vecuma un sociālā stāvokļa, vieno nepieciešamība pēc emocionāla siltuma," saka I. Grīnvalde.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība šonedēļ veic pludmales kāpu stiprināšanas darbus Kauguru pludmalē, krasta zonā pieberot un izlīdzinot smiltis. Darbi tiek veikti, lai ierobežotu krasta eroziju un veicinātu pludmales zonas saglabāšanu.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite, smilšu iekraušana, pārvešana un to izlīdzināšana Kauguru pludmalē izmaksā 21 tūkstoti eiro.

Kauguru pludmalē smilšu piebēršana notiek aptuveni 500 metrus garā joslā no Vēžu ielas Prīmulu ielas virzienā. Kopumā līdz nedēļas beigām plānots piebērt un izlīdzināt gandrīz 3000 kubikmetrus smilšu.

Pludmales kāpu stabilizēšanas darbi Jūrmalā tiek veikti kopš 2015. gada tajās pludmalēs, kurās ir samērā augsts kāpu erozijas jeb noskalošanās risks. Visvairāk noskalošanai pakļautās zonas pilsētā ir Kauguru un Majoru pludmales krasta zona. Smiltis, kuras tiek piebērtas Kauguru pludmalē, iegūtas Jūrmalā, tīrot Lielupes grīvu Jūrmalas ostas teritorijā.

Live Rīga īsfilmu sērija «Rīga rīdzinieka acīm» jeb «Insider's guide to Riga» Austrijas galvaspilsētā Vīnē saņēmusi pasaules labākās tūrisma filmas apbalvojumu GRAND PRIX CIFFT 2019, ko rīko Starptautiskā Tūrisma filmu festivālu komiteja.

Gada labākās pasaules tūrisma filmas tituls tiek noteikts pēc gada garumā iegūto vietu un attiecīgi punktu skaita katrā no The International Committee of Tourism film Festivals (CIFFT) festivāliem. Kopumā «Insider's guide to Riga» īsfilmu sērija šogad saņēmusi apbalvojumus 10 komitejas festivālos, no kuriem četri ir Grand Prix apbalvojumi, četras zelta godalgas, divas sudraba un viena bronzas.

Videoklipi veidoti sadarbībā ar reklāmas aģentūru «DDB Latvija», kas ir radījusi «Insider's Guide to Riga» konceptu, un klipu režisors ir Jānis Nords. Klipi tiek izmantoti Rīgas atpazīstamības veidošanai ārzemēs.

«Rīga rīdzinieka acīm» galvenie varoņi ir pieci kolorīti tēli - kulturālais taksists, kurš fano par Vāgneru; modernais mācītājs, kurš notur sprediķus vīna bārā un rāpjas torņos; traks sieviešu dzīvesstila blogeris, kurš cauri Rīgai jāj zirga mugurā; stingra fizikas skolotāja, kura pēc darba māca atpūsties klubos, un brīvdomātājs seniors, kurš ielaužas galeriju atklāšanas ballītēs - katrs iepazīstina ar citādu Rīgu. Šodien stāstu sērijai pievienojušās vēl divas sērijas - ar pasaulē slaveno bokseri Mairi Briedi un vienam no nozīmīgākajiem sporta pasākumiem - Rīgas maratonam - veltīts video «Runner's guide to Riga».

Pēc The Wall Street Journal publicētā raksta un videointervijas ar lietotnes Fastr līdzdibinātāju, latviešu radītā ātrlasīšanai paredzētā lietojumprogramma vairākas dienas atradusies piecu labāko jauno lietojumprogrammu sarakstā AppFresh Daily.

Lietojumprogramma Fastr paredzēta ātrākai teksta uztveršanai, un tā var palielināt lasīšanas ātrumu no 30% līdz 300%. Parasti cilvēks izlasa 240 vārdus minūtē, bet Fastr palīdz izlasīt 600 vārdus minūtē, videointervijā The Wall Street Journal stāsta Fastr līdzdibinātājs Eldars Loginovs.

Patlaban Fastr pieejams planšetdatoriem iPad, tomēr drīzā nākotnē to paredzēts izstrādāt arī iPhone.

Fastr risinājumā ātrākai grāmatu un tekstu lasīšanai izmantota pieeja, kas izstrādāta pirms desmit gadiem un bija domāta telefoniem – RSVP (rapid serial visual presentation). Tā tekstu parāda pa dažiem vārdiem, ātri mainot to kā attēlus, un tai ir divi pielietojumi – tā ļauj lasīt ātrāk, kā arī ļauj lasīt normālā ātrumā cilvēkiem, kam ir disleksija. «Šādā veidā parādīts teksts ir kā hibrīds starp lasīšanu un televīzijas skatīšanos,» iepriekš intervijā DB stāstīja E. Loginovs.

Vakar, 29. maijā, noslēdzās projektu iesniegšana Nacionālā kino centra (NKC) izsludinātajiem konkursiem par valsts finansējuma piešķiršanu filmu projektu attīstīšanai un debijas filmu ražošanai. Kopā saņemts liels skaits projektu – 52, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Tas, ka tik liels skaits projektu iesniegts konkursiem, kas vērsti uz jaunu ideju attīstīšanu, apliecina, ka filmu nozare ir vitāla un radoša un nepieciešams valsts atbalsts ieceru īstenošanā,» secina NKC vadītājas vietnieks filmu ražošanas jautājumos Uldis Dimiševskis. «Debijas konkursu izsludinājām pirmo reizi un nezinājām, cik liela atsaucība sagaidāma. No 17 iesniegtajiem projektiem 12 ir spēlfilmu projekti – tas ir saprotams, jo lielākā daļa jauno autoru bieži vēlas apliecināt sevi tieši spēlfilmu veidošanā. Žēl, ka iesniegts tikai viens animācijas filmas projekts – tas var liecināt gan par jauno autoru trūkumu, gan par to, ka producenti nelabprāt iesaistās jaunu autoru iniciatīvu atbalstīšanā.» Debijas konkursa finansējums ir 186 tūkstoši eiro.

Galda spēļu izstrādātājs SIA “Brain Games Publishing” radījis sadarbības galda spēli visai ģimenei “Flow”, kas tapusi, iedvesmojoties no latviešu režisora Ginta Zilbaloža animācijas filmas “Straume” (2024).

Galda spēle “Flow” tiek izlaista šonedēļ, gaidot 7. decembri, kad animācijas filma “Straume” sacentīsies par Eiropas Kinoakadēmijas balvu kategorijā “Eiropas animācijas filma”, kā arī pretendēs uz labākās Eiropas filmas titulu.

Latvijas galda spēļu izstrādātājs SIA “Brain Games Publishing” kopā ar filmas režisoru Gintu Zilbalodi un producentu Matīsu Kažu 2.decembrī Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā Vides izglītības centrā “Zinarium” prezentēja SIA “Brain Games Publishing” radīto kooperatīvo spēli “Flow”. Spēle ved tās spēlētājus piedzīvojumā ar reāllaika darbību, milzīgiem viļņiem un acumirklīgiem lēmumiem.

“Šī gada 30. augustā ar saviem bērniem biju aizgājis uz filmas “Straume” pirmizrādi, kurā piedalījās arī filmas veidotāji Gints Zilbalodis un Matīss Kaža. Esmu lepns, ka Latvijā top darbi, kas ir ne tikai vizuāli saistoši, bet arī konceptuāli aizraujoši. Tieši šī iemesla dēļ vēlējos “Straumi” iedzīvināt galda spēlē. SIA “Brain Games Publishing” rīcībā jau bija parakstīta spēles mehānika, kurai vēl nebija piemeklēta tēma. Spēles autori ir četri lietuvieši, ar kuru palīdzību mēs kopā ātri vien pielāgojām jau esošās spēles prototipa mehāniku filmas “Straume” tēmai. Tas ir pārsteidzoši, ka mēs paguvām spēli radīt 2,5 mēnešu laikā, saražojot gala produktu tepat Latvijā. Parasti šis process ilgst pat vairākus gadus, taču tā kā pati spēles izstrāde un ražošana notiek Latvijā un visi projektā iesaistītie bija gatavi operatīvi darboties, mums tas izdevās. Vēlos pateikt lielu paldies visiem, kas iesaistījās, jo īpaši filmas radītājiem – Gintam un Matīsam, spēles ilustratoram Reinim Pētersonam, kā arī visai “Brain Games” komandai! Tas ir apliecinājums tam, ka efektīvas sadarbības rezultātā mēs varam īstenot ambiciozus plānus,” par spēles idejas realizēšanu stāsta tās iniciators SIA “Brain Games Publishing” vadītājs Egils Grasmanis.

Izklaides platforma ļauj skatīties iemīļotās filmas, seriālus un sporta pārraides pašam ērtā laikā un vietā ne vien Lattelecom, bet arī citu televīzijas operatoru klientiem

Ja vēl pavisam nesenā pagātnē viens no ģimeņu rituāliem Ziemassvētku priekšvakarā bija ieslēgt fonā televīzijas pārraidi un pašiem virtuvē gatavot svētku maltīti, tad turpmāk svētku priekšdarbus aizvien biežāk pavadīs pašu lietotāju izvēlēts saturs. Apkopojot datus par izklaides platformas Shortcut pirmajiem sešiem pastāvēšanas mēnešiem, Lattelecom speciālisti novērojuši, ka tendence skatītājiem pašiem izraudzīties saturu un skatīties to sev ērtā laikā pieņemas spēkā.

Jūlijā izveidotā izklaides platforma Shortcut ir noderīgs risinājums skatītājiem, kuriem mājās nav televizora, kā arī tiem, kuri vēlas baudīt savu iemīļoto saturu neatkarīgi no savas atrašanās vietas. Piemēram, pa ceļam uz darbu, gaidot bērnus no nodarbībām vai atpūšoties pie dabas. Platformu var izmantot kā mobilajās ierīcēs, tā arī Android operētājsistēmas televizoros un Apple TV sistēmās. Būtiski, ka mobilajās ierīcēs TV pārraides var straumēt, izmantojot arī WiFi savienojumu un tādējādi nemaksājot papildus par datu pārraidi.