Pirms daudziem gadiem transportēšanas iepakojuma nozarē bija tik liela neskaidrība, ka tas pat varēja apdraudēt galapatērētāju. Tagad, it īpaši Baltijā, situācija ir pavisam citāda.

Aprites ekonomika vairs nav svešs termins. Kā arī līdz šim dīvainais termins "koplietošanas ekonomika" vairs nešķiet dīvains. Koplietošanas ekonomika ir starptautiski strauji augoša nozare, kas maina tradicionālās ekonomiskās vides darbību un nozīmi. Mobilās ierīces (Uber, Bolt (Taxify)) koplietošana, dzīves telpas koplietošana (Airbnb), līdzfinansējums un citas platformas ir palīdzējušas cilvēkiem pārdot brīvus vai pārpalikušos resursus. Tas ir kā pretējs risinājums tradicionālajai pakalpojumu ekonomikai, kur uzņēmums pārdod pakalpojumu ar saviem līdzekļiem – taksometru uzņēmumiem, viesnīcām, restorāniem, rīkjoslām, bankām u.c.

Inese Grīnvalde un Agita Akmentiņa–Kūliņa ar silto smilšu terapiju vēlas palīdzēt bērniem un jauniešiem cīņā ar stresu.

"Manas metodes pamatā būs drošas piesaistes teorija, zināšanas par vecumposmu īpatnībām un pieredze speciālajā pedagoģijā, kā arī sadarbība ar vecākiem. Nodarbības domātas ikvienam bērnam no pusotra līdz 16 gadiem un plānotas reizi nedēļā. Jau ir gatavs smilšu kastes parauga modelis ar apsildāmām smiltīm, ko lietosim ne tikai nodarbībām. Šobrīd ar partnerības "Daugavkrasts" atbalstu top lielā smilšu kaste, ar ko gatavojamies sākt strādāt no septembra. Tajā varēs pildīt uzdevumus un vingrinājumus siltās smiltīs arī laikā, kad aiz loga snieg," stāsta Inese Grīnvalde, SIA "BeATUS" līdzīpašniece.

Viņa vairāk nekā desmit gadus ir strādājusi skolā gan ar bērniem un jauniešiem ar smagiem attīstības traucējumiem, kuri nezina, kas ir vecāku rūpes un siltums, gan bērniem no privātās mācību iestādēm, kuri mīlēti un saņēmuši emocionālu drošību, kā arī ar pusaudžiem, kuri ir no tā sauktajām sociālā riska ģimenēm. "Atrodoties ilgstošā stresā, cieš gan veselība, gan savstarpējās attiecības. Mūs visus, neatkarīgi no veselības, vecuma un sociālā stāvokļa, vieno nepieciešamība pēc emocionāla siltuma," saka I. Grīnvalde.

Ministrijas rosina diskutēt par stingrākām prasībām pret Covid-19 nevakcinētajiem, izriet no Veselības ministrijas (VM) apkopotajiem ministriju priekšlikumiem vakcinācijas pret Covid-19 veicināšanai.

Otrdien valdība skatīs VM apkoptos ministriju priekšlikumus, ko iekļaut plānā par vakcinācijas pret Covid-19 aptveres palielināšanu. Plānā ietvertie pasākumi lielākoties paredz informatīvu kampaņu īstenošanu.

Vienlaikus VM apkopojusi arī ministriju priekšlikumus, kas tiks skatīti ārpus sagatavotā plāna un tie būtībā paredz stingrākas prasības pret Covid-19 nevakcinētajiem.

Aizsardzības ministrija (AM) rosina noteikt vakcināciju kā nepieciešamu darba pienākumu veikšanai atsevišķām nozarēm, kurās ir augsts epidemioloģiskās drošības risks. Tāpat ministrija rosina noteikt stingrus epidemioloģiskās drošības pasākumus nevakcinētajiem, apmeklējot sabiedriskas vietas, lai mazinātu kopējos sabiedrības riskus.

Daudzas valstis importē naftu, metālus un lauksaimniecības produktus, lai nodrošinātu saviem iedzīvotājiem enerģētiku un pārtiku, bet smilšu iegāde vairumam no tām nav starp būtiskākajām importa izejvielām, raksta portāls 24/7 Wall St.

Taču Singapūra ir izņēmums, un valsts kļuvusi par lielāko smilšu importētāju pasaulē. Singapūrai sāk pietrūkt vietas jaunu dzīvojamo un biroju ēku, kā arī ražotņu būvniecībai, tādēļ tai nepieciešamas smiltis, lai spētu paplašināt teritoriju.

Singapūra ir trešā visapdzīvotākā valsts pasaulē, sekojot Makau un Monako. Tā bieži vien ieņem pirmās vietas, vērtējot pēc blīvākajām pilsētām pasaulē, taču tajā pašā laikā ir starp valstīm, kur iedzīvotāji dzīvo visilgāko mūžu.

Kopš kļūšanas par neatkarīgu valsti 1965.gadā Singapūra savu teritoriju ir palielinājusi par 24%. Bez smilšu ievešanas tas būtu neiespējami, taču nākotnē apjomi varētu samazināties, jo kļūst aizvien grūtāk atrast smiltis. Saskaņā ar Business Times informāciju, Singapūras lielākie smilšu piegādātāji, tostarp, Indonēzija un Vjetnama, samazinājuši eksporta apjomus saistībā ar bažām par ietekmi uz vidi un politiskiem apsvērumiem. Arī Kambodža apturējusi smilšu eksportu uz Singapūru, un augošās smilšu importa cenas liek domāt, ka Singapūrai kļūst aizvien grūtāk paplašināties.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība šonedēļ veic pludmales kāpu stiprināšanas darbus Kauguru pludmalē, krasta zonā pieberot un izlīdzinot smiltis. Darbi tiek veikti, lai ierobežotu krasta eroziju un veicinātu pludmales zonas saglabāšanu.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite, smilšu iekraušana, pārvešana un to izlīdzināšana Kauguru pludmalē izmaksā 21 tūkstoti eiro.

Kauguru pludmalē smilšu piebēršana notiek aptuveni 500 metrus garā joslā no Vēžu ielas Prīmulu ielas virzienā. Kopumā līdz nedēļas beigām plānots piebērt un izlīdzināt gandrīz 3000 kubikmetrus smilšu.

Pludmales kāpu stabilizēšanas darbi Jūrmalā tiek veikti kopš 2015. gada tajās pludmalēs, kurās ir samērā augsts kāpu erozijas jeb noskalošanās risks. Visvairāk noskalošanai pakļautās zonas pilsētā ir Kauguru un Majoru pludmales krasta zona. Smiltis, kuras tiek piebērtas Kauguru pludmalē, iegūtas Jūrmalā, tīrot Lielupes grīvu Jūrmalas ostas teritorijā.

Jau vairākus gadus SIA Bepco pārtikas un mazumtirdzniecības nozares uzņēmumu vidū pazīstams kā ilgtspējīgu kastu iznomātājs, taču šogad savu produktu klāstu Bepco papildinājis arī ar plastmasas paletēm.

Līdz 2030. gadam vienreizējais iepakojums pārtikas un mazumtirdzniecības nozarē visā Eiropā dramatiski saruks līdz minimālajam apjomam un tiks aizvietots ar atkārtoti lietojamām plastmasas kastēm, uzskata Viktors Kornenkovs, Bepco vadītājs Latvijā. “Šī iemesla dēļ mēs kopā ar saviem partneriem un klientiem strādājam pie tā, lai visā nozarē būtu vienota pieeja un process piegādes ķēdes ilgtspējības jomā. Bepco pamatideja slēpjas vienkāršībā - mēs piedāvājam sistēmu pārtikas rūpniecības piegādes ķēdei, kuras pamatā ir koplietošanas kastes un plastmasas paletes, kuras var izmantot atkal un atkal. Paletes un kastes ir izgatavotas izturīgas, otrreiz pārstrādājamas plastmasas, un to kalpošanas laiks ir vidēji no 10 līdz 15 gadiem,” atzīmē V.Kornenkovs.

Irāna nenodos ASV "melnās kastes" no Ukrainas pasažieru lidmašīnas, kuras katastrofā pie Teherānas trešdien gāja bojā 176 cilvēki.

"Mēs neatdosim "melnās kastes" ražotājiem ["Boeing"] un amerikāņiem," Irānas Civilās aviācijas organizācijas vadītāja Ali Abedzades sacīto citēja ziņu aģentūra "Mehr".

Abedzade paziņoja, ka vēl nav skaidrs, uz kuru valsti "melnās kastes" tiks sūtītas analizēšanai.

Irānas attiecībās ar ASV pašlaik valda īpaši liels saspīlējums.

Neilgi pēc aviokatastrofas Irāna paziņoja, ka atrastas avarējušā lidaparāta "Boeing 737" abas "melnās kastes", kas ieraksta lidojuma datus un sarunas pilotu kabīnē un ir būtiski svarīgas avārijas cēloņu noskaidrošanai.

Abedzade sacīja, ka saskaņā ar starptautiskajiem aviācijas noteikumiem valstij, kurā aviokatastrofa ir notikusi, ir tiesības veikt tās izmeklēšanu.

Pārcelšanās uz jaunu dzīvesvietu ir ne tikai satraucošs, bet arī diezgan sarežģīts un nogurdinošs process - to apliecinās ikviens, kurš kaut reizi dzīvē ir pārvācies. Bet vai ir iespējams šo svarīgo uzdevumu padarīt vienkāršāku? Pavisam noteikti jā! Lasiet raksta turpinājumu un uzziniet, kā.

Sāciet pārvākšanos laicīgi

Pats labākais veiksmīgas pārvākšanās padoms ir sākt to darīt laicīgi. Neatstājiet mantu pakošanu uz pēdējo brīdi, jo šis process var izrādīties daudz laikietilpīgāks nekā sākotnēji domājāt.

Sākot laicīgi, izvairīsieties no stresa. Piemēram, Jūs varat noteikt mērķi iepakot vienu kasti dienā vai sakārtot vienu telpu nedēļā.

Šķirojiet mantas

Vēl viens iemesls, kādēļ pārvākšanos vajadzētu sākt organizēt laicīgi, ir tāds, ka tad Jūs varēsiet izšķirot mantas un uz jauno dzīvesvietu līdzi ņemt tikai tās, kas Jums vēl ir vajadzīgas. Tas ļaus ietaupīt gan vietu, gan laiku pēc tam, jo jaunajā mājoklī nebūs jādomā, kur likt nevajadzīgās mantas.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Saulkrastu novada uzņēmuma SIA "Skultes kartons" ražotnē, kur top gofrētā kartona izstrādājumi.

SIA "Skultes kartons" dibināts 2009.gada aprīlī, un patlaban savu produkciju realizē gan vietējā tirgū, gan ārvalstīs.

Kompānijas ražotās produkcijas klāstā ietilpst gofrētais kartons un dažādi iepakojumi no šī materiāla, piemēram, kastes mēbeļu ražošanas nozarei, transporta sektoram, pārtikas rūpniecībai un citām jomām, stāsta kompānijas valdes loceklis Aigars Bārda.

Starp kompānijas klientiem ir tādi Latvijā zināmi ražotāji kā "PNB Print", "Troll Smiltene", "Cosybed", kā arī vēl aptuveni 200 mazāki klienti, tāpat uzņēmums sadarbojas arī ar starpniekiem, kas kastes tālāk pārdod citās valstīs, piemēram, Somijas uzņēmumam "Fiskars", latvieša radītajai alus darītavai Rovaniemi un citiem uzņēmumiem.

«Ar šo vēlos darīt zināmu, ka šodien pie zvērināta notāra Valdas Vaivares bija plānots parakstīt mana mirušā vīra Valērija Maligina mantinieku vienošanos par mantojuma sadali. Nu jau kārtējo reizi nākas secināt, ka tas, ko pārējie mantinieki runā publiski un dara praktiski, ir divas diametrāli pretējas lietas.

Ilgstošu un sarežģītu pārrunu rezultātā, ņemot vērā visu iesaistīto pušu intereses, bet augstāk par visu vērtējot Valērija Maligina izveidotā uzņēmuma «Olainfarm» veiksmīgas darbības nodrošināšanu nākotnē kā viņa piemiņas apliecinājumu, visi mantinieki pirms dažām dienām vienojās par mantojuma sadali. Šodien šo vienošanos visām iesaistītajām pusēm bija plānots parakstīt pie notāra, tādējādi apstiprinot tās spēkā esamību.

(V. Maligina meitu paziņojums)

Panākto vienošanos uzskatu par kompromisu, kurā iespējami plašākajā veidā ietvertas Valērija nepilngadīgās meitas Annas, vecāko meitu un manu pameitu Irinas un Nikas un manas intereses. Šodienas rīcība, vienošanos neparakstot, skaidri un nepārprotami apliecina, ka gan Irinai, gan Nikai «Olainfarm» nākotne ir dziļi vienaldzīga – gluži tāpat kā tēva labā vārda un piemiņas saglabāšana, un ka konstruktīva pieeja mantojuma jautājuma risināšanā aprobežojas ar skaistiem, bet tukšiem paziņojumiem presei.

Šonedēļ AS Norvik Banka un tās kontrolējošie akcionāri iesniedza šķīrējtiesas prasību pret Latvijas Republiku Starptautiskajā investīciju strīdu noregulēšanas centrā (ICSID), informē banka.

Bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs ir Lielbritānijas investors, kurš iegādājās banku 2013. gadā un ir investējis Latvijā vairāk nekā 100 miljonus eiro, tādējādi kļūstot par vienu no ievērojamākajiem privātajiem investoriem valstī, skaidro banka.

ICSID, kas ir dibināts Pasaules Bankas paspārnē, ir galvenais forums starptautisko investīciju strīdu, kas rodas pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām, risināšanai. Drīz pēc bankas šķīrējtiesas prasības reģistrācijas tiks izveidota ICSID šķīrējtiesas kolēģija, lai izskatītu bankas un tās akcionāru prasības. ICSID šķīrējtiesas kolēģija pieņems lēmumu, pamatojoties uz starptautiskajā tiesībām, un tās galīgais lēmums būs saistošs un nekavējoties izpildāms.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) plāno izveidot regulatīvo smilškasti FinTech jeb inovatīviem finanšu pakalpojumiem, tādā veidā, atbalstot inovatīvu un pārdomātu risinājumu ienākšanu tirgū, informē FKTK.

FKTK ieskatā sākotnēji smilškastes testa režīms tiktu piedāvāts inovatīviem maksājumu pakalpojumiem, bet pēc tam, ņemot vērā pieprasījumu, attīstīts arī plašāk citos finanšu pakalpojumu segmentos.

«Vēl neapzinātie pakalpojuma riski un ietekme uz tirgu, ir galvenais priekšnoteikums, kāpēc parasti regulatori visā pasaulē ir piesardzīgi atļauju izsniegšanai inovatīviem pakalpojumiem. Tāpēc aizvien vairāk valstu finanšu uzraugu sāk piedāvāt regulatīvās smilškastes, kas atvieglo inovatīvu ideju īstenošanu, kuras citādāk būtu grūti īstenot,» saka Gunta Razāne, FKTK priekšsēdētāja vietniece.

«Tomēr nevienā no valstīm dalība smilškastē nenozīmē darbību bez licences. FKTK mērķis ir izveidot tādu smilškasti, kas reāli funkcionētu un būtu atspēriena punkts gan jaunuzņēmumu, gan esošo tirgus dalībnieku inovatīvu ideju attīstībai. FKTK ieskatā Latvijā strādājošajiem tirgus dalībniekiem – gan bankām, gan jaunajiem pakalpojumu sniedzējiem - ir visas iespējas attīstīt globālajam tirgum pievilcīgus risinājumus,» bilst G. Razāne.

Ekonomikas ministrija (EM) rosina noteikt samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā viesmīlības nozarei vismaz uz diviem gadiem, kā arī vairākus citus atbalsta pasākumus.

Tā liecina saskaņošanai ministrijās iesniegtais EM informatīvais ziņojums "Par atbalsta sniegšanu tūrisma nozarei".

EM rosina sagatavot grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, paredzot noteikt 5% likmi no 2022.gada 1.jūlija uz diviem gadiem Covid-19 vistiešāk skarto nozaru pakalpojumiem - izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs, ēdināšanas pakalpojumiem.

Pēc EM aprēķiniem, PVN likmes samazināšana izmitināšanas, ēdināšanas un sporta nodarbību, izklaides un atpūtas pakalpojumiem no 21% vai 12% līdz 5% uz diviem gadiem valsts budžetam papildu prasīs 152 miljonus eiro.

EM informatīvajā ziņojumā norāda, ka PVN samazinātās likmes noteikšana var atstāt pozitīvu ietekmi uz ēnu ekonomikas rādītājiem, vienlaikus paredzams, ka ar šo lēmumu patērētājiem kļūs pieejamāki viesmīlības nozaru pakalpojumi. Attiecīgi PVN samazinātās likmes 5% apmērā mērķis ir veicināt uzņēmēju motivāciju atgriezties ekonomiskajā apritē un nodrošināt preču un pakalpojumu pieejamību, mazināt ēnu ekonomikas riska faktoru, tādējādi sekmējot uzņēmumu izaugsmi tautsaimniecības rādītājos kopumā.

Biznesa portāls db.lv viesojās SIA Kokradis ražotnē Jelgavā, lai vērotu, kā tiek ražotas koka personalizētās alus kastes.

Elīna un Juris Laveiķi aizsākuši ģimenes biznesu, piedāvājot dažādus koka un organiskā stikla izstrādājumus dāvanām, balvām, dekorācijām, prezentmateriāliem un suvenīriem. Darbība sākta 2016. gada nogalē piemājas garāžā.

Ar ražošanas procesu nodarbojas Juris viens pats, tomēr sezonas laikā pieaicina arī papildspēkus. Tiek strādāts ar dažādām tehnoloģijām, piemēram, lāzergriešanas un CNC frēzēšanas iekārtām. Kokradis piedāvā dažādus personalizējamus izstrādājumus kā svētku tāfeles bērniem, dekorācijas kāzām, spoguļvārdus, sporta medaļu stendus, kaķu ēdamtraukus, ziedu, dāvanu, vīna, alus kastes un citus produktus. Jāņu laikā pieprasītas ir alus kastes, bet ap Ziemassvētkiem - konfekšu kastes. «Tā kā esam jauns uzņēmums, nav vienkārši noteikt populārākos produktus, jo sortiments ir gana plašs. Šī nozare nepārtraukti pieprasa jaunumus,» stāsta E. Laveiķe.

Šorīt Latvijā nogādātas pirmās vakcīnas pret Covid-19, liecina veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".

"Vakcīna ir klāt!!!" tviterī paziņojusi ministre, pievienojot četrus fotoattēlus, kuros redzams, kā no kravas automašīnas ēkā tiek nestas kartona kastes. Uzraksti uz kastēm liecina, ka tās paredzētas tādu kravu pārvadāšanai, kuras svarīgi uzturēt noteiktā temperatūrā. Kastēs temperatūras uzturēšanai tiek izmantots sausais ledus, un katra no tām sver 20,5 kilogramus, liecina uzraksti.

"Šajā kastēs ir izglābtas dzīvības, nākamie Ziemassvētki ar draugiem, koru mēģinājumi klātienē, ceļojumi, atkal normāls darbs mediķiem. Šīs kastes satur zinātnes sasniegums, daudzu cilvēku darbu. Tā ir "Pfizer" vakcīna pret SARS-CoV2. Tas nozīmē arī laimīgu Jauno gadu!" tviterī raksta Viņķele.

Vadīt mazu, jaunu uzņēmumu nav viegli, tas ir izaicinājums, tomēr dzīvē ir jādara tas, ko mīli, ir pārliecināts SIA Kokradis īpašnieks Juris Laveiķis.

Viņa uzņēmums piedāvā dažādus koka un organiskā stikla izstrādājumus – dāvanas, balvas, dekorācijas, prezentmateriālus. Pagaidām apgūts pašmāju tirgus, bet nākotnē Juris cer attīstīt arī eksportu.

SIA Kokradis faktiski ir ģimenes uzņēmums, kas darbību aizsāka 2016. gada nogalē piemājas garāžā. Nosaukums Kokradis tapa, savienojot divus vārdus «koks» un «radīt», jo pamatā tiek strādāts ar koku, kam ir plašs pielietojums un iespējas radīt kaut ko arvien no jauna. «Vadot ģimenes biznesu, ir daudz pozitīvā. Pēdējos desmit gados nebijām tik daudz kam izgājuši cauri kā tagad, kad ir kopīgs bizness. Senāk ar kokapstrādi mums nebija nekādas saistības; Juris strādāja metālapstrādes uzņēmumā, es – izglītības sfērā, tāpēc mums kopīgi nācās iziet cauri tādai kā dzīves skolai. Šis mums ir kas jauns, kas rada milzīgu azartu, tas ir kā mūsu dzinulis virzībai uz priekšu,» atzīst Jura sieva Elīna Laveiķe. Viņš pats savukārt piebilst, ka aizraujošākais darbā ir tieši jaunu produktu izveide.

Sporta pils teritorijā Rīgas centrā paredzēts ierīkot 150 mazdārziņus un pašlaik aizrunāti 80 no tiem, lai gan oficiālo pieteikšanos plānots sākt janvārī. Dārziņa īrēšana, atkarībā no kastu skaita, sezonā maksās 15 līdz 40 eiro

Viens mazdārziņš būs 12,5 kvadrātmetrus liels un cilvēki varēs izvēlēties dārzu, kurā atrodas speciāli izveidotas trīs, piecas vai astoņas augiem vai dārzeņiem paredzētas kastes. Kopumā teritorijā plānots izvietot aptuveni 1000 kastes.

Db.lv jau ziņoja par Renātes Prancānes ideju bijušās Rīgas Sporta pils teritorijā plānots uz laiku ierīkot mazdārziņus un ziedu pļavas.

Iniciatīvas "Sporta pils dārzi" veidotāji vēlas panākt, ka nākamo trīs gadu laikā aizaugušajā bijušās Sporta pils teritorijā tiks ierīkoti un atradīsies pilsētas mazdārziņi, kā arī ziedu pļavas, kas varētu kalpot dažādām kultūras un izglītības aktivitātēm.

Grebņevā un Ventspilī Muitas pārvalde konstatējusi 10,5 miljonus kontrabandas cigarešu, informēja Valsts ieņēmumu dienestā.

Šā gada 30.aprīlī Grebņevas muitas kontroles punktā, veikta muitas kontrole no Krievijas iebraukušai kravas automašīnai. Veicot skenēšanas attēla analīzi, muitas amatpersonām radās aizdomas par nedeklarētu preču pārvietošanu. Transportlīdzeklis novirzīts uz padziļinātās kontroles ēku.

Iesaistot pārbaudē muitas kinologu, atklāts, ka kravā aiz piesegprecēm - ruberoīda ruļļiem - novietotas finiera kastes, kas pilnas ar cigaretēm. Saskaņā ar pavaddokumentiem tajās bija jābūt ģipša apmetumam.

Kontroles rezultātā tika izņemtas 6 511 700 cigaretes «Minsk Capital» ar Baltkrievijas akcīzes markām un «NZ Gold» bez akcīzes markām.

Tajā pašā dienā lielu cigarešu kontrabandas kravu atklāja arī Ventspils ostas muitas kontroles punkta darbinieki. Veicot kravas transportlīdzekļu kontroli pirms to uzbraukšanas uz prāmja, kas kursē no Ventspils uz Zviedrijas ostas pilsētu Nīnashamnu, muitas amatpersonas padziļinātai pārbaudei novirzīja kādu Lietuvā reģistrētu automobili, kurā saskaņā ar pavaddokumentiem tika vesti konstrukcijas materiāli.

Ideja par saliekamo mantu uzglabāšanas sistēmu HippoWood uzņēmuma īpašniecēm Svetlanai Fridmanei un Santai Bērtiņai radās no pašu pieredzes.

«Ideja pamatā ir problēmas risinājums. Man ir trīs bērni, viņu rotaļlietas un citas mantas bija izmētātas pa visu māju – pirmajā un otrajā stāvā, virtuvē un guļamistabā. Vienā brīdi sagribējās to visu savākt un arī bērnus iemācīt kārtot savas mantas, lai viņi zinātu, ka katrai lietai ir sava vieta. Domājām, domājām un izdomājām šādu mantu uzglabāšanas sistēmu, izstrādājām dizainu. Bija vairāk prototipi, sākumā ne visi mums patika. Galu galā nonācām līdz galaproduktam, kas mums patīk un apmierina gan kvalitātes, gan dizaina, gan funkcionalitātes ziņā. Kastes ir viegli pārvietojamas, neprasa atsevišķu vietu, ir dažādos izmēros un ērti kombinējamas savā starpā,» stāsta Svetlana.

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina mīkstināt vairākus Covid-19 ierobežojumus izglītībā, sportā un darbā ar jaunatni, ja tiek sasniegti konkrēti vakcinācijas rezultāti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais dokuments par IZM priekšlikumiem Valsts kancelejas Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un Veselības ministrijai (VM).

Ministrija piedāvā atļaut vakcinētām personām apmeklēt klātienē pasaules čempionāta hokeja spēles, kas Latvijā šogad norisināsies no 21.maija līdz 6.jūnijam.

Sporta jomā IZM rosina Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un VM apsvērt iespēju atļaut vakcinētiem cilvēkiem individuāli apmeklēt iekštelpu sporta bāzes, fitnesa centrus, peldbaseinus, kā arī apmeklēt grupu nodarbības iekštelpās ar nosacījumu, ka vakcinēti ir arī pakalpojuma sniedzēja darbinieki.

Vakcinētiem sporta treneriem (pedagogiem) varētu atļaut vadīt individuālus un grupu sporta treniņus interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu audzēkņiem arī iekštelpās, kā arī būtu atļaujams apmeklēt sporta sacensības kā dalībniekiem, sākot ar Sporta likumā noteiktā kārtībā atzīto sporta federāciju organizētām sporta sacensībām ārā un pakāpeniski arī iekštelpās.

Par spīti tam, ka publiskajā telpā veselības ministrs Hosams Abu Meri apgalvo, ka līdz šā gada beigām Latvijā iecerēts organizēt pirmo zāļu rezervju iepirkumu, joprojām jautājums par visaptverošo zāļu valsts rezervju izveidi, kas aptvertu arī hroniskos pacientus, ir iestrēdzis Veselības ministrijā (VM) un progress ir nepiedodami lēns.

Tādēļ Latvijas zāļu ražotāju asociācija (LZR) oficiālā vēstulē aicina VM skaidrot nākamos valsts zāļu rezervju fonda izveides soļus, termiņus un kopējo darbības mehānismu, nodrošinot medikamentu pieejamību visiem pacientiem ārkārtas situācijās un starptautisko piegāžu ķēžu pārrāvumu gadījumos, nevis tikai slimnīcām, kur rezervēm ir jābūt nodrošinātām jau kopš 2020.gada.Lai gan ministrija plāno valsts zāļu rezervju iepirkumus, pašlaik trūkst informācijas pat par tik elementārām lietām kam tieši rezerves tiks paredzētas, kas veiks to uzglabāšanu, kā tiks nodrošināta aprite, kā arī kādi būs visaptveroša medikamentu rezervju fonda izveides nākamie soļi un mehānismi, pēc kādiem tas darbosies.

Saistībā ar strādnieka bojāeju Finanšu ministrijas (FM) ēkas jumta nomaiņā VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica atkāpjas no amata, pavēstīja kompānijā.

«Esmu gatava atkāpties no valdes locekļu amata pienākumu pildīšanas, uzņemoties morālu atbildību par notikušo Smilšu ielā 1. Uzskatu, ka šāds lēmums ir svarīgs gan VNĪ reputācijai, gan tālākai uzņēmuma attīstībai un akcentēs darba drošības jautājumus būvniecības nozarē un sabiedrībā kopumā,» informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica, kas VNĪ valdē ir atbildīga par attīstības un būvniecības projektiem.

«Kaut arī par notiekošo Smilšu ielas 1 ēkas jumta nomaiņas darbu būvlaukumā ir atbildīgs būvnieks, VNĪ valdes locekle K.Gruškevica ziņojusi padomei par savu nodomu atkāpties, un padome iesniegumu ir pieņēmusi,» informē VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.

Pāvilostas ostas pārvalde pērn ieguva iespēju izmantot trīs miljonus no Eiropas Jūras lietu un zivsaimniecības fonda, lai pagarinātu abus ostas molus. Plāns bija šogad projektu pabeigt. Tas ne tuvu nav noticis. Iespējams, šis projekts ir kā piemērs lētākā iepirkuma ēnas pusei – dotie termiņi nav ievēroti, pietrūcis prasmju tos veikt, bet daļa no izmaksām galu galā paliks uz to apakšuzņēmēju pleciem, kuri darbu faktiski padarījuši – ne par visiem darbiem ir veikta samaksa, problēmu ar molu būvdarbiem Pāvilostā aktualizēja LTV raidījums De facto.

Pērn rudenī notikušajā konkursā uzvarēja uzņēmums no Lietuvas «Kauno tiltai», piedāvājot pagarināt Pāvilostas ostas molus par 2,9 miljoniem eiro (2 976 736 eiro). Tas bija lētākais piedāvājums. Pavisam konkursā pieteicās četras firmas. Nākamā pretendenta - uzņēmuma «BMGS» - piedāvājums bija par vairāk nekā 700 tūkstošiem dārgāks. Konkursa kritērijs - zemākā cena.

«Mēs paņēmām lētāko. Pieredze bija, bet ne tāda kā atklātā jūrā un es domāju, ka šīs arī ir tās sekas,» De facto saka Pāvilostas domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons («Mēs savam novadam»).

«BMGS» Pāvilostas ostas pārvaldi iesūdzējuši tiesā. Viņu ieskatos, konkursa uzvarētājs nosaucis nepamatoti zemu cenu, kā arī iesniedzis patiesībai neatbilstošu informāciju par piesaistīto speciālistu pieredzi. Tiesas process turpinās.

Sprauga starp grīdu un sienu, kā arī plaisas sienās nepārprotami liecina, ka ir pēdējais laiks pārbaudīt smilšu pabēruma slāņa stāvokli un nepieciešamības gadījumā to stabilizēt. Latvijā URETEK Baltic stabilizē grimstošas ēkas vai to konstruktīvās daļas, uzlabojot grunts stāvokli ar videi draudzīgu ģeo-polimēru maisījumu. Darbus veic ātri un bez putekļiem, netraucējot ēkā strādājošos cilvēkus.

«Grīdas un pamatu nosēšanās lielākoties ir saistīta ar nestabilu grunts slāni zem ēkas, nepietiekami sablīvētu grunti būvdarbu laikā, drenāžas defektu vai arī zem grīdas vai ēkas izbūvētu cauruļvadu bojājumu, kā rezultātā tiek radīti izskalojumi. Plaisas sienās vai sprauga gar grīdu un sienu liecina par to, ka notiek kādu ēkas daļu kustība un, lai novērstu lielāku defektu rašanos nākotnē, ir prātīgi piezvanīt speciālistam, kurš izvērtēs situāciju un sniegs tālākus ieteikumus.”: stāsta Mihkel Vaidlo, URETEK Baltic Pārdošanas un projektu vadītājs.