Pāvilostas ostas pārvalde pērn ieguva iespēju izmantot trīs miljonus no Eiropas Jūras lietu un zivsaimniecības fonda, lai pagarinātu abus ostas molus. Plāns bija šogad projektu pabeigt. Tas ne tuvu nav noticis. Iespējams, šis projekts ir kā piemērs lētākā iepirkuma ēnas pusei – dotie termiņi nav ievēroti, pietrūcis prasmju tos veikt, bet daļa no izmaksām galu galā paliks uz to apakšuzņēmēju pleciem, kuri darbu faktiski padarījuši – ne par visiem darbiem ir veikta samaksa, problēmu ar molu būvdarbiem Pāvilostā aktualizēja LTV raidījums De facto.
Pērn rudenī notikušajā konkursā uzvarēja uzņēmums no Lietuvas «Kauno tiltai», piedāvājot pagarināt Pāvilostas ostas molus par 2,9 miljoniem eiro (2 976 736 eiro). Tas bija lētākais piedāvājums. Pavisam konkursā pieteicās četras firmas. Nākamā pretendenta - uzņēmuma «BMGS» - piedāvājums bija par vairāk nekā 700 tūkstošiem dārgāks. Konkursa kritērijs - zemākā cena.
«Mēs paņēmām lētāko. Pieredze bija, bet ne tāda kā atklātā jūrā un es domāju, ka šīs arī ir tās sekas,» De facto saka Pāvilostas domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons («Mēs savam novadam»).
«BMGS» Pāvilostas ostas pārvaldi iesūdzējuši tiesā. Viņu ieskatos, konkursa uzvarētājs nosaucis nepamatoti zemu cenu, kā arī iesniedzis patiesībai neatbilstošu informāciju par piesaistīto speciālistu pieredzi. Tiesas process turpinās.
Dienvidu mols bija jāpagarina par 162 metriem, Ziemeļu – par gandrīz 100, un būvdarbi jāpabeidz, vēlākais, 28.novembrī. Taču tā vietā pie moliem redzami būvmateriālu krāvumi. Jūrā stāv pāris sašķiebušās betona kastes. No mola pagarināšanas – nekā. Kad bijis skaidrs, ka šoruden šo lego salikt neizdosies, betona kastes ievilktas dziļāk Sakas upē, lai tās nepazustu smiltīs, vēstīja raidījums.
Pāvilostas ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs De facto skaidro: «Mūsu uzņēmējs uzsāka darbus vēlāk nekā bija paredzēts. Un visādas nesaskaņas ar apakšuzņēmējiem bija iemesls arī kādēļ mēs esam tik ilgi ievilkušies.»
Piesaistītie būvuzņēmēji sākotnēji plānojuši, ka dzelzsbetona konstrukcijas mola pagarināšanai betonēs turpat Pāvilostā. Tas nav izdevies, un meklētas citas iespējas, līdz atrasta vieta Liepājā. Tas radījis neplānotas izmaksas.
Betona masīvi pa jūru transportēti uz Pāvilostu, bet būvniekiem tos nav izdevies uzstādīt vajadzīgajā vietā. Pie vainas esot bijusi vējainā vasara. Tomēr pat tad, kad jūra bijusi mierīga, kastes nav izdevies nogremdēt un rezultāts izpalicis. Nepiemērota tehnika un neatbilstoša pieredze – tagad secina pasūtītājs.
Darbus organizējis apakšuzņēmējs «VRG Profil». Firmas pārstāvis De facto norāda, ka līdz ar darbiem Liepājā izmaksas bijušas augstākas kā plānots. Tomēr ģenerāluzņēmējs rēķinus sedzis, samaksājot vairāk nekā 700 tūkstošus. Taču pēdējie rēķini par vairāk nekā 300 tūkstošiem palikuši nesegti.
Rudens sākumā ģenerāluzņēmējs esot aicinājis pārtraukt betonēšanu. Paziņojumā par līguma izbeigšanu pārmests, ka tā nav pabeigta.
SIA «VRG profil» īpašnieks Voldemārs Astičs stāsta: «Interesanti, ka desmit mēnešus viņiem viss bija kārtībā - dariet, ņemiet, taisiet. Un tad pēkšņi viss – vienā brīdī mēs esam sliktie. Viena vēstulīte, ka viņi naudu pārmaksājuši, ka mēs viņus esam piekrāpuši, ka sadarbību pārtrauc. Izsauca mūs uz Kauņu. Pateica, lai parakstām papīrus tā, kā viņi grib. Un tas mums nozīmē atzīt to viņu versiju. Un viss, brauciet projām, tad mēs jums mierīgi ļausim šeit nomirt. Dabiski, ka atteicāmies.»
«Kauno tiltai» rēķinus neatzīst, uzskata, ka apakšuzņēmējs nav paveicis to, par ko līgts, un ka patiesībā pārsimt tūkstoši jau ir pārmaksāti. Ko abi uzņēmēji savstarpēji nav sadalījuši, līdz galam nav skaidrs. Taču galarezultātā par faktiski padarīto nav samaksāts arī apakšuzņēmēja apakšuzņēmējiem un viņu piegādātājiem.
Piemēram, konstrukciju betonētājam «LET būve» nav samaksāti ap simt tūkstošiem eiro par reāli paveiktu darbu.
Ģenerāluzņēmēja «Kauno tiltai» Latvijas reģiona vadītājs Mindaugs Kazakevičs notikušo nevēlas komentēt, norādot, ka tādas lietas jārisina pašiem uzņēmējiem. Tāpat viņš neatbild, tieši uz kā kompetencēm balstīta projekta īstenošana.
«Kauno tiltai» Latvijas reģiona vadītājs Mindaugs Kazakevičs De facto saka: «Valsts iepirkumi tādi ir – uzvar tas, kurš piedāvā zemāko cenu. Šogad laika apstākļi bija tādi, kādi bija – ļoti slikti. Mēs šobrīd lemjam, kā šo objektu pabeigt un ejam uz to, lai pagarinātu termiņu un to paveiktu. Rezultātā svarīgākais ir līgums, nevis tas, ko kurš kuram teica.»
Atbildīgo trūcis darbu izpildes laikā. Osta konstatējusi, ka būvdarbu vadītājs, kurš norādīts dokumentos kā atbildīgais, objektā ne reizi nav parādījies.
«Mēs vērsām «Kauņas tiltu» uzmanību uz to, ka viņš figurē visos dokumentos un neparādās, un tad viņi veica nomaiņu šim atbildīgajam inženierim,» saka Pāvilostas ostas pārvaldnieks Griškēvičs.
Lietuvas uzņēmums sadarbību ar «VRG profil» pārtrauca. Savukārt Pāvilostas osta šonedēļ nolēma līgumu ar «Kauno tiltai» nelauzt, bet dot viņiem otro iespēju.
«Mēs uzstādījām virkni nosacījumu, lai mēs varētu noticēt, ka viņi ir spējīgi pabeigt projektu, un viņi to visu izpildīja. Viņi ir atraduši jaunu apakšuzņēmēju ar lielu pieredzi šādu objektu būvniecībā,» saka Pāvilostas ostas pārvaldnieks.
Iepriekš, citos projektos, kur faktiskais darbu izpildes termiņš būtiski atšķīries no iepirkumā noteiktā, Eiropas Komisijas auditā lemts par atbalsta summas samazināšanu. Tādā gadījumā lielākais zaudētājs būtu Pāvilostas pašvaldība. Lauku atbalsta dienests (LAD), kas uzrauga Eiropas naudas izlietojumu, pagaidām briesmas nesaskata.
LAD Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta direktors Rinalds Vācers skaidro: «Pagarinājuma iespējas bija noteiktas arī pie iepirkuma, kur bija atrunāts – ja ir nelabvēlīgi laika apstākļi, tad projekta īstenošana var tikt pagarināta, un šajā gadījumā tā arī ir pagarināta.»
Pāvilostas ostas molu pagarināšanas projekts jau pašā sākumā pazaudēja desmito daļu no atbalsta projektēšanai un autoruzraudzībai, jo iepirkuma konkurss bija izsludināts tikai pašvaldības mājaslapā, ne noteiktajā kārtībā Iepirkumu uzraudzības birojā, informē De facto.
