Tikai 8,4% no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm tiek veikta augšņu agroķīmiskā izpēte.

Neveicot augšņu visaptverošu monitoringu un agroķīmisko izpēti, netieši var būt apdraudēti ES un valsts maksājumi. Tāpat lauksaimniekiem nav skaidrības, cik daudz mēslojuma nepieciešams augsnei, savukārt patērētājiem nav skaidrības, cik droša ir pārtika - vai augsne nav pārmēslota.

Turklāt, trūkstot objektīvām analīzēm par augšņu sastāvu, saimniecībās nav iespējams celt produktivitāti. Jāņem vērā, ka minerālmēslu cenas pēdējos gados ir strauji pieaugušas, sasniedzot 300-500 Ls/t, un tas ietekmē ikvienu ražotāju. Šobrīd augšņu analīžu veikšana ir brīvprātīga, šīs izmaksas atstātas uz pašu zemnieku pleciem un valsts neko neapmaksā. Ražotāji domā, ka valsts atbalsts šim pasākumam būtu vajadzīgs. Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) rosina šo pasākumu padarīt par obligātu, sasaistot to ar ES maksājumu saņemšanu.

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Tehnoloģiju giganta Samsung reklāmas kampaņa, kurā tiek jokots par ASV kompānijas Apple klientiem, cēlusi Dienvidkorejas kompānijas popularitāti ASV, liecina tirgus izpētes kompānijas YouGov pētījums.

Saskaņā ar YouGov apkopotajiem rezultātiem, Apple iPhone popularitāte sāka krist septembrī, kad Samsung nāca klajā ar viedtālruņa reklāmas kampaņu.

Samsung popularitāte pāris nedēļās pieaugusi līdz 26 punktiem novembrī (septembrī 16 punkti). YouGovt šo kāpumu skaidro ar minēto Samsung kampaņu The Next Big Thing, vēsta The Telegraph. Apple popularitāte novembrī bija 25 punkti (septembrī 33 punkti).

Lielākie popularitātes kritumi novēroti cilvēku vidū kuriem ir 50 vai vairāk gadu. YouGov pētījuma ietvaros abu kompāniju popularitāte tika mērīta pēc cilvēku atbildēm uz jautājumu: «Ja jūs pēdējo divu nedēļu laikā esat dzirdējuši jaunas ziņas par kompāniju, vai tās bijušas pozitīvas, vai negatīvas?».

Alus patēriņš un popularitāte aug visos Latvijas reģionos, izņemot Rīgu, kur alus patēriņš nedaudz samazinājies un atgriezies 2009.gada līmenī.

Par to liecina a/s Cēsu alus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais ikgadējais Latvijas alus tirgus pētījums, nosakot arī alus popularitātes indeksu visās Baltijas valstīs. Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone pieļauj, ka Rīgā, iespējams, vairāk tiek patērēts vīns, tāpēc alus nav pircēju pirmā izvēle.

Alus joprojām saglabā savas līderpozīcijas kā iecienītākais dzēriens tieši vīriešu vidū (47%), tomēr alus kopš 2009.gada kļuvis iecienītāks arī sieviešu auditorijā (+5%). Sieviešu auditorijā aug arī alus kokteiļu popularitāte. Jau tradicionāli iecienītākais Latvijā ir gaišais alus (56%), tomēr, vērojot jaunu alus tirgus nišu ekspansiju vietējā tirgū, šogad pētījumā tika iekļauts arī jautājums par nefiltrētā alus popularitāti – rezultāti apliecina, ka 15% respondentu iecienījuši tieši šādu – nefiltrētu alu. Nefiltrētā alus izplatība un popularitāte esot jauna tendence tieši Latvijā, jo pārējās Baltijas valstīs tipisks ir visnotaļ neitrāla rakstura viegls alus, bez īpašas pēcgaršas. Gadu gaitā pieaug vienai alus šķirnei lojālo patērētāju loks – katrs sestais respondents apgalvo, ka viņš izvēlas tieši vienu, savu iemīļoto alus zīmolu, iepriekš to norādīja tikai katrs astotais respondents. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem patērētāji aizvien vairāk uzmanību pievērš alus cenai (+3%) un ražotājam (+2%), tomēr par galveno izvēles kritēriju alus iegādē atstājot garšu – 49%.

Investoru interese par virtuālajām valūtām aug; daudzi brīdina par burbuli šajā tirgū

Ja vērtē dažādu aktīvu cenu pieauguma straujumu, tad šo droši vien varētu saukt par virtuālās valūtas – bitkoina – gadu. Šī veidojuma vienības cena janvāra sākuma atradās pie 890 ASV dolāru atzīmes, kur pašlaik tā ir palielinājusies jau gandrīz līdz 7,4 tūkst. ASV dolāru atzīmei, liecina internetā pieejamā informācija. Tas nozīmē, ka šogad vien bitkoina cena ir augusi par 730%.

Katrā ziņā pasaulē šobrīd, šķiet, turpinās zināms aptrakums ap šo «kriptovalūtu», par ko liek domāt arī citi faktori. Eksperti turklāt piebilst, ka virtuālo valūtu popularitāte no tradicionālo dārgmetālu tirgus aizvilina prom daļu investoru. Piemēram, Google Trends apkopotā informācija liecina, ka meklējumu skaits internetā vārdu savienojumam «pirkt bitkoinus» nupat pirmo reizi vēsturē pārsniedzis meklējumu skaitu vārdu savienojumam «pirkt zeltu». Jau pagājušajā mēnesī meklējumu skaits vārdu savienojumam «pirkt bitkoinus» pārsniedza meklējumu skaitu vārdu savienojumam «pirkt sudrabu».

Īre ar izpirkuma tiesībām kā nekustamo īpašumu iegādes/pārdošanas veids Latvijā uzplauka krīzes gados. Tagad tās popularitāte ir mazinājusies, tomēr neliels pieprasījums pēc šādiem darījumiem saglabāsies arī nākotnē, biznesa portālam db.lv prognozēja nekustamo īpašumu jomas eksperti.

«Īre ar izpirkumu ir īre ar iespēju nākotnē noteiktā termiņā īpašumu nopirkt. Bieži vien šis darījuma veids tiek jaukts ar pirkumu uz nomaksu. Galvenā atšķirība ir tā, ka pirkums uz nomaksu ir darījums, kurā īpašumtiesības tiek reģistrētas uzreiz uz jauno īpašnieku, bet kopējā samaksa par īpašumu tiek veikta iepriekš atrunātajā termiņā.

Īres ar izpirkuma tiesībām gadījumā puses slēdz īres līgumu, kurā vienojas par mēneša īres maksu, kas parasti ir augstāka nekā tirgū esošās, un vienojas, ka veiktās īres maksas tiks iekļautas pirkuma cenā. Tāpat tiek fiksēts termiņš, kurā īpašums tiks nopirkts, kā arī pārdošanas cena. Mēdz būt arī priekšapmaksa, kas parasti ir robežās starp 10 – 20% no īpašuma cenas,» skaidroja ARCO REAL ESTATE valdes locekle, pārdošanas nodaļas vadītāja Ieva Jansone.

Latvijā iedzīvotāji arvien vairāk aizdomājas par ēšanas ieradumiem un uzturā lietotās pārtikas daudzveidību, tāpēc strauji aug pieprasījums pēc tradicionālajiem eiropiešu ēdieniem un dažādu Āzijas valstu virtuvēm, intervijā stāsta Foodout.lv valdes priekšsēdētājs Lauris Kokins.

Kā tika izveidots uzņēmums Foodout?

Foodout sāka kā start-up uzņēmums, aptverot trīs Baltijas valstis. Apvienojoties ar Ukrainas lielāko ēdienu piegādes kompāniju EDA.UA, šobrīd Foodout Group ietvaros uzņēmums darbojas sešās valstīs - Ukrainā, Baltkrievijā, Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Irānā, kurās kopējais iedzīvotāju skaits pārsniedz 140 miljonus.

Kādas tendences iezīmējas pieprasījumā, kādus ēdienus ar piegādi visvairāk klienti sūta?

Latvijā ēdienu un gatavo maltīšu piegādei nav tik sena vēsture kā citur pasaulē, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs vai Centrāleiropā. Tomēr, nu jau otro desmitgadi arī Latvijā var veikt ēdienu piegādes pasūtījumus. Vēsturiski ēdienu piegāde pie mums aizsākās ar picu piegādi un pēc tam strauju popularitāti guvušo suši ēdienu piegādi. Tāpēc vairumā sabiedrības joprojām pastāv stereotips, ka ēdienu piegāde ir sinonīms picām un suši. Lai gan abas šīs kategorijas vēl joprojām aizņem vairāk nekā 65% no kopējā ēdienu pasūtījuma, arvien lielāks pieprasījums veidojas arī pēc tradicionālās virtuves un citu valstu un kultūru kulinārijas.

Mēs skaidri varam iedomāties, ka jau pēc pāris gadiem biroju tirgus izskatīsies pavisam citādi nekā šodien. Hibrīddarba pieeja ir uz palikšanu un pieaugošā popularitāte un iepriekš neierasti augstās uzturēšanas izmaksas būs veicinājušas pieprasījumu pēc jauna tipa telpām, energoefektīvām, ar pievienotu vērtību darbiniekiem.

Šādu tendenci jau šodien redzam privātajā sektorā, tādēļ ar steigu ir jādomā par šādu telpu izveidi publiskajam sektoram.

Nenoliedzami, pēdējos trīs gadus stabilas naudas plūsmas saglabāšana un uz īpašnieku attiecināmo izmaksu pieauguma mazināšana nedzīvojamo telpu iznomātājiem ir bijis ļoti liels izaicinājums. Praktiski tā bija elastīgāka pieeja nomas maksas noteikšanai, plašāka atlikto maksājumu akceptēšana, nemitīga galvas lauzīšana par ātri ieviešamu energoefektivitātes uzlabošanu un citiem pasākumiem, kas ļauj samazināt uzturēšanas izmaksas. Īstermiņā tas viss ir izdarāms, taču ilgtermiņā redzam, ka nemodernas, nepielāgotas un nerenovētas telpas ir neefektīvas un neizdevīgākas, to uzturēšanas izmaksas strauji aug, bet nomniekus atrast kļūst aizvien sarežģītāk. Ko darīt?

Dažu pēdējo mēnešu laikā esmu saņēmis daudz jautājumus par mājokļu tirgu – kas notiek un kas notiks, kāpēc aug cenas, vai labāk pirkt vai īrēt?

Tas atgādina notikumus apmēram pirms 15 gadiem, kad mājokļu tirgus bija Latvijas ekonomikas centrālā ass, kuras gravitācija turēja orbītā darba tirgu, patēriņu un patēriņa cenas, IKP dinamiku un maksājumu bilanci. Par to daudz runāja ballēs, bērēs un biznesa konferencēs. Par šiem notikumiem toreiz daudz rakstīju kā žurnālists un saņēmu daudz jautājumu, atzinības un kritikas.

Šogad mājokļu tirgus ir mainījies pietiekami strauji, lai varētu apgalvot, ka pēc vairāk nekā desmit gadus ilgušas stagnācijas tirgū notiek pavērsiens. Ir paātrinājies īpašumu cenu kāpums. Vairākās Pierīgas pilsētās kopš gada sākumā sērijveida dzīvokļu cenas augušas apmēram par piektdaļu. Aktivizējas hipotekārā kreditēšana, piemēram, pirmajā pusgadā Luminor bankas mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms audzis gandrīz trīs reizes. Top jauni mājokļu projekti, aug izsniegto būvatļauju apjoms. Ienākumu kāpums pamazām palielina to ģimeņu īpatsvaru, kas spēj ņemt hipotekāros kredītus.

Straujais procentu likmju pieaugums pēdējā pusotra gada laikā ir izrādījies nepatīkams pārsteigums daudziem kredītu ņēmējiem Latvijā, kam ir būtiski palielinājušies kredītu maksājumi.

Laikā, kad iedzīvotāju maciņi jau ir kļuvuši plānāki augstās inflācijas dēļ un banku peļņa aug, procentu likmju kāpums sabiedrībā ir radījis neizpratni un jautājumus gan par likmju kāpumu pamatotību, gan par to kāpēc tas ietekmē jau esošos kredītus. Publiski ir izteikti priekšlikumi ar likumu fiksēt vai pat samazināt procentu likmes. Galvenais iemesls procentu likmju kāpumam ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to. Ceļot procentu likmes, aizņemšanās kļūst dārgāka, savukārt uzkrāšana izdevīgāka, un ECB bāzes procentu likmes mazāk kā pusotra gada laikā no 0% ir pārsniegušas pat 2008. gada augstāko līmeni.

Kāpēc pieaug kredītu maksājumi arī esošajiem kredītņēmējiem?

Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Baltijas valstu ekonomikas jau vairākus gadus bauda strauju izaugsmi. Savukārt ekonomikas aktivitātes radītais pieprasījums arvien vairāk deldē darbaspēka rezerves. Darbaroku trūkums veicina strauju vidējās algas pieaugumu, raisot diskusijas sabiedrībā par iespējamu ekonomikas pārkaršanu.

Swedbank ekonomikas uzkaršanas indekss rāda, ka silstošais darba tirgus vēl nav radījis būtiskas sabalansētības problēmas ekonomikā un ietekme uz inflāciju ir mērena. Lai gan ekonomika vēl nepārkarst, temperatūra ar katru straujās izaugsmes gadu kāpj augstāk. Visaugstākais pārkaršanas risks ir Lietuvai, bet tas briest arī Latvijā un Igaunijā. Ekonomikas politikas veidotājiem jāsaglabā vēss prāts un jāīsteno piesardzīga politika, lai izvairītos no ekonomikas drudža un iespējamām komplikācijām.

2008.-2009. gadā piedzīvotā krīze Baltijā bija sāpīgāka nekā daudzviet citur. Atskatoties tagad uz pirmskrīzes periodu, nepatikšanas šķiet acīmredzamas. Algu izaugsme pirms krīzes Baltijā sasniedza prātam neaptveramus 20‑30%. Mājokļu cenas, kuru pieaugumu veicināja nepamatots optimisms par nākotnes izaugsmi un straujš saistību pieaugums, auga vairāk nekā divtik strauji kā algas. Tekošā konta bilance, kuru galvenokārt veido eksporta un importa starpība, bija dziļos mīnusos, norādot uz būtisku sabalansētības trūkumu ekonomikā. Pasaules finanšu un ekonomikas krīzes ledainais vilnis pārvēlās pāri pārkarsušajai Baltijas ekonomikai, radot aukstuma šoku un pamatīgus krampjus. Sekas bija smagas. Ekonomikas apjoms samazinājās par 15-20%, algas krita, bet bezdarba līmenis uzleca līdz turpat 20%, daudzi emigrēja. Ja vien pirmskrīzes gados ekonomikas temperatūrai nebūtu ļauts uzkāpt tik augstu un tiktu novērsta nekustamā īpašuma cenu burbuļa veidošanās, tad globālās krīzes vilnis būtu daudz mazāk jūtams.

Mobilo telefonu spēles Candy Crush Saga veidotāja King Digital Entertainment akcijas cena otrajā dienā pēc tirdzniecības sākšanas biržā turpinājusi sarukt.

King akcijas cena pirmajā dienā nogāzās par 16%, un nākamajā dienā saruka par 2,68%.

Tādējādi tas ir lielākais no jauna biržā iekļauta ASV uzņēmuma akcijas cenas kritums pēdējo četru mēnešu laikā. Jāatzīmē, ka kompānija IPO laikā akcijas piedāvāja lētāk nekā tā lielākie konkurenti.

Kā skaidro Sica Wealth Management eksperti, akcijas cenas kritumu veicināja investoru bažas, ka Candy Crush popularitāte drīz izgaisīs, un uzņēmums vairs negūs tik lielus ienākumus. Viņi skaidro, ka daudzi ieguldītāji domāja, ka pēc biržas atvēršanas akcijas cena pēc inerces ies uz augšu, taču tas nenotika, un, ja tas nenotiek, visticamāk, kāpumu nevar gaidīt, tādēļ daudzi slēdz pozīcijas pēc iespējas ātrāk, lai minimizētu zaudējumus.

Arī daudzdzīvokļu nama Dzirnavu ielā 18, Rīgā, iedzīvotāji vērsušies Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē ar iesniegumu par iespējamām namu apsaimniekotāja SIA Jauna Vide.lv krāpnieciskām darbībām, informē nama iedzīvotāji.

20.februārī dzīvojamās ēkas Viestura prospektā 75, Rīgā, iedzīvotāji vērsušies ar iesniegumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē par iespējamām namu apsaimniekotāja SIA Jauna Vide.lv krāpnieciskajām darbībām. Iesniegumā iedzīvotāji lūdz policiju reaģēt un īstenot pasākumus, «lai apturētu plaša mēroga iedzīvotāju apkrāpšanu no namu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Jauna Vide.lv un tā amatpersonu puses». Iesniegumā norādīts, ka Jauna Vide.lv saskatāmi vairāki Krimināllikumā noteiktie noziedzīgie nodarījumi un vairāku ēku iedzīvotājiem nodarītais kaitējums ir mērāms vairākos desmitos tūkstošu latu.

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Latvijā vidēji dienā tiek noslēgtas 230 «e-polises» jeb OCTA līgumi, kas paveikts izmantojot distances saziņas līdzekļus.

Šogad maijā noslēgto «e-polišu» skaits pieaudzis piecas reizes, salīdzinot ar pagājušo vasaru. Par to liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) statistika. Kopš «e-polises» ieviešanas pērn jūnijā, tās ir noslēgtas vairāk nekā 42 000 reizes.

«Kopš likumdošanas izmaiņu stāšanās spēkā e-polises ieviešanas pērn jūnijā, tās popularitāte gada laikā strauji pieaugusi. Šogad maijā ar distances saziņas līdzekļiem tika noslēgti 7173 līgumi. Domājams, ka e-polises popularitāte turpinās tikai pieaugt, jo šādā veidā slēgt OCTA līgumu ir ērti un ātri, turklāt to var izdarīt no jebkuras vietas, kur ir internets, jebkurā nedēļas dienā un diennakts laikā. Turklāt šādā veidā slēgtiem OCTA līgumiem apdrošinātāji piemēro cenas atlaides,» uzsver LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Pirmā sensācija: eksporta cenas atgriezušās «trekno» gadu līmenī

Iespējams, jums rodas jautājums: kas par to, ka cenas atkal ir augšā? Kāpēc gan šie skaitļi ir tik nozīmīgi, ka tiek dēvēti par sensacionāliem? Atbildu: tāpēc, ka tie rāda, ka valdības «pretkrīzes» programma, kurai ik dienu tiek dziedātas slavas dziesmas, patiesībā ir izgāzusies.

http://www.csb.gov.lv/csp/events/?mode=arh&period=05.2010&cc_cat=470&id=11990

Lata iekšējas devalvācijas programmas mērķis bija panākt Latvijas ražotāju eksporta cenu samazināšanos, lai šādi – caur algu un attiecīgi pašizmaksu samazināšanos – uzlabotu Latvijas ražotāju konkurētspēju ārējos tirgos.

Līdzīgi kā citās valstīs pasaulē, arī Latvijā šobrīd vērojama džina popularitāte; visaugošākais ir premium segments

Latvijā, līdzīgi kā pārējās Baltijas valstīs, Eiropā valdošās tendences dzērienu modē ienāk ar trīs līdz četru gadu nobīdi. «Varētu teikt, ka arī pie mums šobrīd ir iestājusies «džina renesanse» – atgriežas gan klasiskās džina kokteiļu receptes, gan parādās jauni kokteiļi, kas veicina dzēriena popularitāti un piedāvā jaunas garšas piedzīvojumus,» saka Dana Hasana, Amber Beverage Group komunikācijas vadītāja. Realizācijas dati liecinot, ka Latvijā augošs ir tieši premiālo džinu segments.

Arī dzērienu vairumtirgotāja TriBaltic.lv valdes loceklis Jānis Corndorfs norāda, ka Latvijā lielākais pieaugums ir tieši «premium» un «super premium» kategorijās, kas nozīmē, ka patērētājs izvēlas kvalitāti, nevis kvantitāti. Šī tendence ir vērojama ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē – Lielbritānija un ASV 2016. gadā esot bijis rekordliels pieaugums džina kategorijā. «Džina popularitāti sekmē strauji pieaugušais «craft» džinu ražotāju skaits, kas patērētājiem paver iespēju baudīt dažāda stila un izcelsmes džinus. Džina straujo izaugsmi sekmē arī strauji pieaugušais toniku un miksēto dzērienu piedāvājuma klāsts, kas ļauj patērētajām atklāt jaunas garšu pasaules,» viņš uzskata.

Uzņēmējiem labāk jau laikus padomāt par finanšu paredzamību, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Finanšu tirgos cenas pēc savas būtības mēdz svārstīties visai strauji. Tomēr, ja runā par situāciju izejvielu tirgū, tad tie pat uz pārējo fona izceļas ar pastiprinātām cenu izmaiņām – vienas dienas ietvaros strauji preču biržā var nosvārstīties, piemēram, gan kviešu, gan naftas piegāžu kontraktu cenas. Arī tālākas nākotnes cenu ziņā šie tirgi ir visai neparedzami – diez vai vēl pirms gada daudzi paredzēja, ka naftas cena šobrīd atradīsies zem 50 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Ņemot vērā izejvielu cenu straujās izmaiņas (abos virzienos) un šī tirgus visai lielo neparedzamību, šādos apstākļos, domājams, pagrūti darboties biznesam, kas šīs izejvielas pārdod, vai kuram izejvielas ir nepieciešamas. Tiesa gan, mūsdienās jau kādu laiku ir izdomāti risinājumi, kas biznesu pasargā no šādām svārstībām. Šos risinājums izmanto faktiski visas lielās pasaules kompānijas un to popularitāte aug arī Latvijā.

No Latvijas reģioniem Vidzeme ir vienīgais, kurā kritusies alus popularitāte.

Par to liecina a/s Cēsu alus izveidotais Baltijas alus indekss. Ja pērn alu kā iecienītāko dzērienu minējuši 25,0 % respondentu, tad šogad tikai 23,1 %. Vispopulārākais alus ir Latgalē un Kurzemē – to norādījuši attiecīgi 30,9 % un 30,8 % respondentu, savukārt Pierīgā strauji augusi alus popularitāte – no 17,9 % pērn līdz 27,5 % šogad.

A/s Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone – Zatlere pavēstīja, ka Latvijā 64 % respondentu par iecienītāko alu atzinuši gaišo alu, kas gan ir par 3 % mazāk, nekā pērn. Gaišo alu visvairāk iemīļojuši latgalieši – 73 %, bet tumšo iecienījuši kurzemnieki – 36,6 %. Iecienītākais bijis vidēja stipruma alus, bet stiprākam priekšroku dod tikai 6,8 % Latvijas iedzīvotāju.

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Lai gan daļa pasaules centīgi mēģina spert soļus zaļākas dzīvošanas virzienā, atkarības mazināšana no kādiem mazāk zaļiem ieradumiem nebūt tik viegla nav.

Ja runā par energoresursiem, tad tradicionāli tiek uzskatīts, ka viens no pašiem netīrākajiem veidiem, kā iegūt enerģiju, ir ogļu dedzināšana. Tiesa gan, līdz ar ekonomiku atveseļošanos pēc pandēmijas pasaulei tāpat nav atlicis nekas cits kā tās dedzināt rekordapmēros.

Atliek dedzināt ogles

Uz globālo piegāžu traucējumu, augstas dabasgāzes cenas un liela pieprasījuma pēc elektrības un dažādiem materiāliem fona vairāk ogles tiek dedzinātas pat, piemēram, Vācijā. Jāņem vērā, ka Vācija ir Eiropas lielākā ekonomika, kur reģions uzņēmies līderību pasauli ievirzīt visai spējā cīņā pret klimata pārmaiņām. Pamatā tiek izcelta problēma – lai gan enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem aug, pieprasījums pēc enerģijas pasaulē aug vēl straujāk. Rezultātā neatliek nekas cits, kā šos caurumus aizpildīt ar veco labo fosilo degvielu.

Esošo riepu ražotnēm nespējot nodrošināt pieprasījumu, dažādu cenu un segmentu auto riepu deficīts, kas sākās jau pagājušajā ziemā, turpināsies arī šosezon, kā rezultātā turpinās augt arī riepu cenas, norāda auto riepu un akumulatoru vairumtirgotāja Baltijas valstīs SIA Latakko valdes priekšsēdētājs Jevgēnijs Kopilkovs.

Uzņēmējs stāstīja, ka kopš pagājušās ziemas pastāv riepu deficīts visos cenu segmentos, kā arī vieglo un kravas auto, lauku tehnikas u.c. sektoros.

«Patlaban ļoti strauji aug Indijas un Ķīnas ekonomikas un iedzīvotāju skaits. Šajās valstīs strauji palielinās vieglo automašīnu, kravas transporta un citu tehnikas vienību skaits, kurām ir nepieciešamas riepas. Tāpat pasaulē aug auto pārdošanas apjomi, kā arī nemazinās uz ceļiem esošo auto skaits. Krīzes gados vairākas vecās riepu rūpnīcas tika slēgtas un to vietā neradās jaunas. Skaidrs, ka esošās riepu rūpnīcas nevar nodrošināt pieprasījumu. Jau patlaban atsevišķas riepas tiek piegādātas ļoti vēlu, kas traucē strādāt, bet šo situāciju ietekmēt ir grūti,» norādīja Kopilkovs.