Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

No savas vairāk nekā 30 gadus garās lauksaimnieka pieredzes varu droši teikt, ka rapsis noteikti nav videi kaitīga kultūra, bet, tieši otrādi, ir neatsverams palīgs augu sekas nodrošināšanai un augsnes ielabošanai.

Vēlos saprotamā valodā iepazīstināt ar rapša audzēšanu to sabiedrības daļu, kurai nav tiešas saskares ar lauksaimniecību, bet kuru noteikti uztrauc pēdējā laikā sociālajos tīklos atrodamā informācija par rapša briesmīgo ietekmi uz vidi, iedzīvotājiem un mājdzīvniekiem.

Šogad rapša platības Latvijā aizņem ap 140 tūkstošiem hektāru. Līdz gadsimtu mijai tā izplatība Latvijas laukos bija nenozīmīga, bet, pasaulē attīstoties biodegvielas tirgum, tā cena būtiski pieauga un kļuva ekonomiski nozīmīga visā pasaulē. Latvijā rapša platību pieaugumu arī veicināja cukurbiešu audzēšanas pārtraukšana 2006. gadā.

Šobrīd rapsim Latvijā ir nozīmīga loma sējplatību apritē, sevišķi saimniecībās, kuras specializējušās tikai augkopības produkcijas ražošanā. Bez graudaugiem (kvieši, rudzi, mieži, auzas) un pākšaugiem (zirņi, pupas) klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējams audzēt daudz laukaugu kultūru, kuras būtu ekonomiski un klimatiski pamatotas.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

ZGI Capital pārvaldītais fonds ZGI-4 investējis 1,5 miljonus eiro jaunuzņēmumā eAgronom, un 60% no šīm investīcijām jeb 0.9 miljonu eiro ir ALTUM ieguldījums no Eiropas Savienības fondu resursiem.

eAgronom, kas Baltijā un Polijā jau šobrīd ir plaši pazīstams ar savu saimniecību pārvaldības platformu, ir izveidojis unikālu carbon farming programmu lauksaimniekiem. Investīcijas piešķirtas uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu palielināšanai un tālākai attīstībai. eAgronom ir izstrādājis unikālu programmu lauksaimniekiem, kas palīdz ieviest ilgtspējīgas augsnes apstrādes metodes un nodrošināt visaugstākajiem kvalitātes standartiem atbilstošu carbon offsets ģenerēšanu, uzskaiti, sertifikāciju un pārdošanu.

Tā kā lauksaimniecība ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem, tai ir arī būtiska loma planētas atveseļošanā. Vienlaikus augsne ir viena no pasaules lielākajām dabiskajām oglekļa krātuvēm. Izmantojot noteiktas saimniekošanas metodes, ir iespējams būtiski uzlabot oglekļa piesaisti no atmosfēras augsnē, tādējādi gan palielinot augsnes kvalitāti un ražību, gan samazinot minerālmēslojuma izmantošanas nepieciešamību un sniedzot nozīmīgu ieguldījumu vides mērķu sasniegšanā. Saudzīgas saimniekošanas rezultātā augsnē piesaistītā oglekļa daudzumu ir iespējams izmērīt, kas lauksaimniekiem var dot iespēju gūt papildu ienākumus no tā saucamo carbon offsets radīšanas.

Tik daudzu iekāroto Mārupes privātmāju tirgū novērojama visai izteikta sabalansētība lielāko darījumu vērtības ziņā.

Deviņi no desmit lielākajiem darījumiem ir 250 000 – 300 000 eiro robežās.

Vadoties pēc "Cenubanka.lv" pieejamās informācijas, 2019. gadā Mārupē reģistrēts tikai viens privātmājas (viena dzīvokļa māja ar zemi) iegādes darījums vērtībā virs 300 000 eiro (darījumi uz pirkuma līguma pamata).

2019 gada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.10

Eur 255 000

Mēmeles iela, 344.50 kv.m telpu platība un 1445 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts decembrī.

Nr.9

Eur 255 000

Mēmeles iela, 220 kv.m telpu platība un 1900 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts maijā.

Nr.8

Eur 259 000

Laimdotas iela, 267.3 kv.m telpu platība un 1848 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts februārī.

Par savas privātmājas iegādi Mārupē sapņo ļoti daudzas ģimenes. Šai vietai raksturīga samērā jauna savrupmāju un rindu māju apbūve, bieži vien ar lielām platībām un plašiem zemes gabaliem.

Vadoties pēc Cenubanka.lv pieejamās informācijas, pirmajā pusgadā Mārupē nav noticis neviens privātmājas iegādes darījums vērtībā virs EUR 300 000 (darījumi uz pirkuma līguma pamata). 2018. gadā kopā tika reģistrēti pieci darījumi 300 000 EUR vērtībā vai virs tās, no kuriem gada vērtīgākais īpašums nopirkts par EUR 460 000.

2019 gada pirmā pusgada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.1

Eur 298 000

Baltlāču iela, 366.2 kv.m telpu platība un 1800 kv.m plaša zeme.

Vērtīgākajam pirmā pusgada darījumam raksturīga ļoti liela telpu platība un tam atbilstoša zeme.

Nr.2

Eur 259 000

Grūdupu iela, 233.9 kv.m telpu platība un 1538 kv.m plaša zeme.

Kā produktu ilgāk saglabāt svaigu, pagarinot tā derīguma termiņu, – tas ir ražotājiem aktuālākais jautājums; svarīgs ir arī preces vizuālais noformējums, jo cilvēki pērk ar acīm, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Videi draudzīgs, tai pašā laikā spējīgs saglabāt produkta labās īpašības ilgtermiņā, viegli pamanāms veikala plauktos, turklāt par saprātīgu cenu, – tāds ir iepakojums, par kādu varētu sapņot ikviens ražotājs.

600 veidu

Šādi mūsdienīgi iepakojumi sadarbībā ar pārtikas ražotājiem top Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Iepakojuma materiālu īpašību izpētes laboratorijā, kurā LLU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas zinātniece, docente Sandra Muižniece-Brasava kopā ar universitātes studentiem un mācību spēkiem pēta dažādu iepakojuma materiālu saderību ar produktiem, meklējot risinājumu to ilgākai uzglabāšanai. Piemēram, gaļas salātu iepakošanai atrasta pieeja, lai salāti uzglabātos pat līdz 52 dienām. «Mūsu laboratorijas pētījuma lauks ir iepakojums mijiedarbībā ar produktu, pētām produkta saderību ar materiālu, lai pagarinātu derīguma termiņu, neizmantojot konservantus, e-vielas, atrodot piemērotāko iepakojumu un iepakošanas tehnoloģiju,» stāsta S. Muižniece-Brasava. Derīguma termiņa ilgums īpaši ir svarīgs tiem uzņēmējiem, kuru produkcija tiek eksportēta. Viens no pēdējiem LLU laboratorijas izstrādātajiem risinājumiem ir vakuuma iepakojums, kurā divus gadus istabas temperatūrā var glabāt mizotus un sagrieztus kartupeļus, kuri ir tvaicēti savā sulā un saglabājuši visas vērtīgās īpašības. Šiem kartupeļiem nav klāt konservantu un e-vielu, ilgo glabāšanas laiku nodrošina iepakojuma materiāls un tehnoloģija.

Loki, dilles, salāti, redīsi un citi pavasara dārzeņi patlaban ir ļoti pieprasīta prece. Tomēr skaidrs, ka lauku produkti, kas jau agrāk par ierasto ražas laiku nonākuši veikalu plauktos, nevar tikt saražoti ar bioloģiskām lauksaimniecības metodēm, laikrakstam Diena norādījis saimnieks Dobeles pusē Normunds Buševics.

«Lai arī mēdz teikt, ka pircējam vienmēr taisnība, tomēr mēs, bioloģiskie lauksaimnieki, esam spītīgi - gribam audzināt pircēju un negribam neko steidzināt, tāpēc loki nogatavojas tad, kad daba un laika apstākļi saka - ir jāaug,» zemnieks skaidrojis bioloģiskās lauksaimniecības kaprīzes.

Lilita un Normunds Buševici sevi saucot par rūdītiem lauksaimniekiem. Uz Dienas jautājumu, cik sen jau nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu, saimnieks atbildējis: «Vai dieniņ, kāpostus sākām audzēt, tiklīdz atnācu no armijas. Lai arī bioloģiskie lauksaimnieki esam tikai kopš 2005. gada, tomēr jāatzīst, ka arī tad, kad par tādiem vēl nebijām kļuvuši, iztikām bez ķīmijas, turklāt ķīmiju vienkārši tik plašā sortimentā kā tagad nevarēja nopirkt.»

Pavasaris Latvijā jau astoto gadu nav iedomājams bez Lielās talkas, kas šogad notiks 25. aprīlī. Talkas projekts ne tikai uzņem apgriezienus, iesaistot arvien vairāk zaļi domājošu cilvēku apkārtējās vides sakopšanā un labiekārtošanā, bet arī ietver Zaļo referendumu, kurā ikviens iedzīvotājs var nobalsojot palīdzēt veidot Latviju kā videi un cilvēka veselībai labvēlīgu valsti ar augošu ekonomiku un augstu dzīves kvalitāti, piektdien raksta laikraksts Diena.

Šopavasar Rīgā notikušajā konferencē pulcējās talku organizatori no 40 pasaules valstīm, lai dalītos pieredzē. Savu atbalstu Zaļās iniciatīvas mērķiem ar parakstu jau apliecināja gan mūsu valsts Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), gan vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Lielās talkas organizatore un Zaļā referenduma idejas iniciatore Vita Jaunzeme stāsta, ka talka ir instruments, lai izveidotu Latviju par zaļu, ekoloģisku, veselīgu un attīstītu valsti. Viņa atzīst – cilvēki kļūst arvien izglītotāki vides jautājumos, tomēr daudzi tā arī nesaprot, kāpēc jāiet talkot.

«90% cilvēku domā, ka ir labi, ja atkritumi sadalās, bet tā nav, jo vidē tie sadaloties veido indi, izņemot gadījumus, ja tie tiešām ir dabiskas izcelsmes kā banāns vai apelsīna miza. Pat papīrs, kas nomests zemē, nokrišņu, kā arī citu faktoru iedarbībā šķietami ātri sadalās, nav pilnībā dabīgs – to veido saistvielas, tas ir apdrukāts, krāsots, varbūt pat glancēts un līmēts. Visi šie komponenti dabai ir neliela indes deva. Atkritumiem sadaloties, izdalās ķīmiskie savienojumi, kuri nonāk augsnē un ūdeņos, saindējot arī zemi. Caur strautiem un upēm inde nonāk mūsu ūdensvados un tālāk – organismā,» skaidro Lielās talkas organizatore un bažījas, ka, domājot par talku, daudzu iedzīvotāju izpratnē dominē estētiskais faktors, nevis dabas tīrība pēc būtības. «Ir tādas ekonomiski attīstītas valstis, kuras vizuāli ir tīras, pat sterilas. Augsne ir noplicināta, teju indīga, nekas no atkritumiem nav acīm saredzams, toties gaiss ir piesārņots, cilvēki slimo,» stāsta V. Jaunzeme un uzsver sabiedrības izglītošanas un skaidrošanas lomu, jo zaļais dzīvesveids nenozīmē tikai pareizi savākt un šķirot atkritumus, ko daudzi turklāt dara kļūdaini, piemēram, tērējot ūdens un citus resursus, lai mazgātu krējuma un jogurta trauciņus, kurus Latvijā pārstrādei nemaz nevar nodot.

Zviedrijā ik gadu atmirstošās koksnes daudzums ir ap 5%, kamēr Latvijā tas veido vismaz 20%, kas nozīmē, ka biomasa vienkārši satrūd mežā.

To DB norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, uzsverot, ka mums būtu jādomā par racionālāku meža resursu izmantošanu. State of Europe’s Forests dati liecina, ka atmirušo koku apjoms mežaudzēs Latvijā ik gadu sasniedz apmēram 23,6 kubikmetrus uz vienu hektāru (m3 /ha), kamēr Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā šis apjoms nepārsniedz pat 10 m3 /ha.

Nauda paliek Latvijā

Biomasas izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, sevišķi tās pielietošanai augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā nākotnē, uzskata J. Irbe. “Diemžēl jāteic, ka pašlaik mēs ne tikai ļaujam biomasai satrūdēt mežā, bet arī racionāli neizmantojam to jau pieejamajās tehnoloģijās. Ja runājam par siltuma un elektroenerģijas ražošanu, tad man nav saprotama valstī realizētā politika – ka netiek veicināta koksnes biomasas lietošana koģenerācijas procesā, kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā izmantot mazkvalitatīvo koksnes biomasu, jo vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums. Ir pat absurdi gadījumi, ka tiek atbalstīta vienkāršu apkures katlu iegāde, lai it kā ieviestu jaunas un efektīvas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijas siltumapgādē, bet tajā pašā laikā valsts apzināti un centīgi turpina iznīcināt jau darbojošās koģenerācijas stacijas, kas ir saņēmušas atļaujas darbībai obligātā iepirkuma ietvaros. Esmu informēts arī par situācijām, ka tikušas nojauktas pilnīgi jaunas privāto investoru būvētas koģenerācijas stacijas, atstājot apdzīvotās vietas bez siltumapgādes avota. Tad pašvaldība ir spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai steigā iegādātos vienkāršus apkures katlus, kuros vienkārši dedzināt koksnes biomasu,” secina J. Irbe, piebilstot, ka biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs.

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Šī gada laika apstākļu dēļ kartupeļu kopraža būs mazāka nekā pērn, un arī standarta bumbuļu iznākums būs mazāks, nekā ierasts, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) dati.

Paredzams, ka Latvijā audzētu labu un kvalitatīvu sēklas un galda kartupeļu uz pavasara pusi pietrūks.

Šogad par labu ražu varēja priecāties agro kartupeļu šķirņu audzētāji, kuri ražu vāca pirms Jāņiem, skaidro eksperti. Vēsais laiks jūnijā un pēc tam jūlija karstums un sausums ietekmēja kartupeļu stādījumus lielākajā daļā Latvijas. Vidēji agrīno kartupeļu šķirņu stādījumi cieta visvairāk, jo vasaras sausuma periods sakrita ar aktīvo bumbuļu veidošanās posmu, to augšana apstājās, pašās kritiskākajās vietās sākās lakstu atmiršana. Kontrolrakumi uzrādīja, ka bumbuļu aizmetņu ir daudz, bet tie ir sīki. Normāli mitruma apstākļi iestājās tikai augusta otrajā pusē, tad atjaunojās arī bumbuļu augšana.

Salgales pagasta ZS Amoliņi kartupeļus audzē 65 ha platībā. Pavisam saimniecība apsaimnieko 300 ha, no tā lielāko daļu aizņem graudaugi un rapsis, raksta Latvijas Avīze.

Saimniecības īpašnieks Juris Strēlnieks stāsta, ka audzē piecu šķirņu kartupeļus un 90% no kartupeļu platībām aizņem labi zināmās Laura un Vineta. Šogad sācis audzēt Soraya šķirni, kas paredzēta čipsu ražošanai, jau noslēgts līgums ar uzņēmumu Latfood par noteiktu apjomu piegādēm ar fiksētu cenu. Tas nozīmē stabilitāti un garantētas piegādes. Saimniecībā kartupeļus audzē no 1992. gada, bet intensīvāk šai kultūrai pievērsās pēc Jelgavas cukurfabrikas likvidācijas. Iepriekš audzēto cukurbiešu vietā vajadzēja citu kultūru, un izvēle krita uz kartupeļiem. Augsne Zemgalē lielākoties ir pateicīga kartupeļu audzēšanai, taču dažos laukos, kur augsne mālaināka, tos nevarot dēstīt. Šogad kartupeļu raža gan nebūšot tik laba kā pērn, jo sējumu platības ietekmējis sausums – aptuveni 30 t/ha varētu sagaidīt. Iepriekšējos gados gan izdevies ievākt ap 40 – 50 t/ha. Kartupeļu novākšana masveidā sāksies septembra vidū.

Pirmie lauksaimnieki Latvijā saņem samaksu par aprēķinātajiem oglekļa kredītiem, informē "eAgronom" vadītājs Latvijā Nauris Liberts.

Saņemt samaksu par aprēķināto atmosfēras oglekļa kredītu piesaistīšanu augsnē Latvijā izmantojušas divas lauku saimniecības - Grundzāles pagasta Z/S "Jaunkalējiņi" un Rugāju pagasta SIA "Dižavoti".

To izdevies panākt, pateicoties šo saimniecību dalībai "eAgronom" oglekļa programmā, kas nozīmē pāriešanu uz videi draudzīgāku lauksaimniecības praksi, uzlabojot augsnes stāvokli un palielinot oglekļa daudzumu tajā.

"Lauksaimniecība ir būtiska emisiju radītāja globālā kontekstā, taču tai ir arī liels potenciāls emisiju piesaistē", sacīja Liberts.

Viņš paredz, ka oglekļa lauksaimniecība ir neizbēgama jau tuvākajā nākotnē, jo Eiropas Savienība noteikusi mērķi - līdz 2030.gadam siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas tiks samazinātas par 35%, bet līdz 2050.gadam tiks pielikts punkts siltumnīcefekta gāzu neto emisijām.

Jau pavisam drīz, 1. oktobrī, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) tiks atklāta izstāde EXPO 2020 – notikums, kam Dubaija ir gatavojusies desmit gadus.

Tas būs viens no šī gada lielākajiem notikumiem pasaulē: kaut arī Covid-19 dēļ izstāde sāksies gadu vēlāk, nekā bija plānots sākotnēji, tās rīkotāji plāno uzņemt 25 miljonus apmeklētāju.

Arī Latvija dalīsies ar pārējo pasauli inovācijās un iespējās, kādas varam sniegt tikai mēs. Investīcijas, jauni sadarbības partneri, plašākas iespējas, pateicoties digitalizācijai, un Latvija kā augsne inovatīviem, ilgtspējīgiem risinājumiem – uz Dubaiju dodamies ar lieliem mērķiem, lielām cerībām un spēcīgu pieteikumu. Un es gribētu apgalvot, ka Tuvo Austrumu tirgus, kaut arī sarežģīts un nepazīstams, nebūt nav Latvijai nepieejams.

Šis EXPO no visiem iepriekšējiem atšķirsies ar to, ka tas būs pirmais lielais klātienes pasākums uzņēmējiem kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, līdz ar to uzņēmēju interese par šo notikumu ir milzīga. Latviju dažādos formātos pārstāvēs ap 200 dalībnieku: 120 uzņēmēju dosies uz Dubaiju, lai piedalītos pasaules izstādē klātienē, 80 to darīs neklātienē, un vēl daudz vairāk piedalīsies pastarpināti. Sešu mēnešu laikā īstenosim 13 tirdzniecības misijas, un mums būs astoņi nacionālie stendi EXPO prioritārajās nozarēs. Līdz ar to jaunu tirgu atrašana Tuvo Austrumu reģionā, kas līdz šim ir salīdzinoši maz apgūts, un vēl tālāk no vēlmes ir kļuvusi par reālu iespēju un vienu no Latvijas lielajiem mērķiem šajā pasākumā.

Attālākos lauku reģionos, kuros nav iespējas pieslēgties centrālajam ūdensvadam, septiķis ir neatņemama privātīpašuma kanalizācijas sistēmas daļa. Tas ir paredzēts notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai no mājokļa, atdalot cietās vielas no šķidrumiem un tīru ūdeni novadot atpakaļ vidē. Tomēr bez pienācīgas apkopes septiskās tvertnes var radīt dažādas problēmas, tostarp nepatīkamas smakas, aizsērēšanu, un pat vides piesārņošanu. Šajā rakstā mēs jums pastāstīsim par visu, kas jums jāzina par septiskajām tvertnēm, tostarp par to, kā tās darbojas, kā tās uzturēt, un kādas ir biežāk sastopamās problēmas un kad nepieciešama profesionāļu palīdzība.

Septiķis kā kanalizācijas sistēmas komponente

Septiķi ir pazemes būves, kas izgatavotas no stikla šķiedras vai plastmasas. Tām ir dažādas formas un izmēri atkarībā no īpašuma lieluma un iedzīvotāju skaita. Septiķa pamatkoncepcija ir ļaut notekūdeņiem ieplūst tvernē, kur cietās daļiņas nosēžas uz dibena, bet šķidrumi izplūst notekūdeņu infiltrācijas laukā tālākai attīrīšanai.

Septisko sistēmu veido četras galvenās sastāvdaļas: septiskā tvertne, drenāžas lauks, sadales kārba un augsne. Septiskā tvertne ir pirmais procesa posms, kurā notekūdeņi no jūsu mājas ieplūst tvertnē, un baktērijas noārda cietās vielas. Drenāžas laukā no tvertnes izplūstošie šķidrie notekūdeņi tiek novadīti augsnē tālākai attīrīšanai. Sadalītājcaurulīte ir vieta, kur notekūdeņi tiek vienmērīgi sadalīti pa drenāžas lauka caurulēm.

Graudkopjiem šogad varētu izdoties nokult vien pusi no ražas, kāda ir bijusi labos gados - ja būs vairāk, tad tas būs ļoti labi, intervijā atzina Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Viņš uzsvēra, ka reģionos situācija ir ļoti atšķirīga.

"Mums it kā šķiet, ka Latvija ir maza valsts, bet ir ļoti atšķirīgas situācijas Alūksnes pusē, Liepājā vai Rēzeknē, Ludzā. Tāpat ir svarīgi, kāda ir augsne. Vienā augsnē ūdens ir uzkrājies vairāk, citā ir tikai putekļi un tur vispār nav nekāda mitruma. Arī braukājot apkārt, redzams, ka ir lauki, kas izskatās labi, un ir vietas, kur iesēti vasarāji, kas vispār nav uzdīguši," teica Gūtmanis.

Viņš norādīja, ka reālo situāciju graudkopībā varēs redzēt tikai tad, kad sāksies graudu kulšana. "Tomēr graudkopji saka, ka šogad varētu būt aptuveni puse no ražas, kāda ir bijusi labos gados. Ja būs vairāk, tad tas būs ļoti labi," teica LOSP vadītājs.

Alūksnes novadā bāzētā kokogļu rūpnīca Marienburg pieņēmusi jaunu izaicinājumu un kā pirmais uzņēmums reģionā šogad uzsācis bio-ogļu (bio-char) ražošanu vietējam un starptautiskajam tirgum.

Pērn rūpnīcas tehnoloģiskajā reorganizācijā ir ieguldīti vairāk kā 600 000 eiro, kas ir radījis iespēju uzsākt zemes augsnes bagātinātāja – bio-ogles (bio-char) – tehnoloģisko ražošanu.

Atbilstoši tirgus prognozēm bio-ogļu globālā tirgus apmērs salīdzinājumā ar 2021.gadu dubultosies un sasniegs divu miljardu vērtību 2026.gadā.

Bio-ogles ir specifiski izgatavots kokogļu veids, kas visplašāk tiek izmantots lauksaimniecībā, tiešā veidā palīdzot ne vien būtiski paaugstināt ražību, bet arī sasniegt klimata neitralitātes mērķus, kas iekļauti Eiropas Savienības Zaļā kursa nosacījumos. Bio-ogli kā augsnes mēslojumu šobrīd pasaulē visplašāk izmanto ASV, kas patērē līdz pat 25% globāli saražotās produkcijas, bet Eiropas Savienībā vislielākais produkcijas patēriņš ir Vācijā.

Tiek prognozēts, ka pasaulē iedzīvotāju skaits nākotnē pieaugs līdz pat 9 miljardiem, raisot aktīvas diskusijas par pārtikas nodrošinājumu aizvien pieaugošajam iedzīvotāju skaitam, kā arī par atbildīgu dabas resursu izmantošanu un korporatīvo atbildību dabas jautājumos. Bonduelle kā uzņēmums ar lielu pieredzi tradicionālā dārzeņu audzēšanā atzīst ilgtspējības un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstības nepieciešamību un ir spēris būtiskus soļus, lai samazinātu savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Veiktās izmaiņas atspoguļojas uzņēmuma stratēģijā un darbībā – arī turpmākajos gados paredzētas ievērojamas pārmaiņas.

Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības īstenošana

Ģimenes uzņēmumam Bonduelle kopš tā dibināšanas 1853. gadā vienmēr ir bijis pozitīvs skatījums uz ilgtspējas jautājumiem, un uzņēmuma galvenais mērķis vienmēr ir bijis veiksmīgi nodrošināt lauksaimniecības produktu piegādi, vienlaikus cienot dabu un cilvēkus. Lai to sasniegtu, Bonduelle izstrādāja dārzeņu audzēšanas sistēmu, kas neizšķiež gaisa, augsnes un zemes dzīļu resursus. Uzņēmums vienmēr atbalstījis ekoloģisku un atbildīgu lauksaimniecību un centies popularizēt dārzeņus kā neatņemamu cilvēku uztura sastāvdaļu. Toms Kazakevičs (Tomas Kazakevičius), Bonduelle izpilddirektors Baltijas valstīs, norāda, ka virzība uz ilgtspējīgāku nākotni veicina aizvien jaunas un tālejošas apņemšanās. “Klimata pārmaiņas, augsnes noārdīšanās un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās arvien vairāk apdraud dabas un cilvēces līdzsvaru. Tomēr risinājums pastāv: mēs ticam, ka uzņēmumi var palīdzēt šo problēmu risināšanā, samazinot savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Nākamo gadu laikā mēs plānojam ieviest pārstrādājamus iepakojumus visiem mūsu produktiem, ievērojami samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpat mēs plānojam izmantot alternatīvas dārzeņu audzēšanas metodes, kā arī centīsimies uzlabot darbinieku un viņu kopienu dzīves apstākļus,” stāsta T. Kazakevičs.

Ņemot vērā pasaulē arvien pieaugošo pieprasījumu pēc zirņu proteīna, arī Latvijā pēdējo piecu gadu laikā zirņu sējumu platība Latvijā ir dubultojusies. Ja 2019. gadā tika apsēti 13,9 tūkstoši hektāru, tad pērn jau 37,6 tūkstoši hektāru.

Pasaulē arvien pieaug pieprasījums pēc alternatīviem olbaltumvielu avotiem, kas var aizvietot dzīvnieku izcelsmes produktus. Līdz ar to viena no pieprasītākajām izejvielām gaļas un piena aizvietotājproduktu ražošanā šobrīd ir zirņu proteīna izolāts. Tas nozīmē, ka zirņiem ir arvien pieaugošs pārstrādes potenciāls.

“Lai gan šobrīd viss viss liecina, ka zirņu “zvaigžņu stunda” Latvijā vēl ir tikai priekšā gan to audzēšanas īpašību, gan lielā pārstrādes potenciāla dēļ, ir skaidrs – pie mums ir iespējams iegūt augstas un kvalitatīvas zirņu ražas. Protams, tas nenozīmē, ka zirņu audzēšanas apjoms Latvijā varētu pārsniegt kviešu apjomus. Kvieši nemainīgi saglabās savu vietu kā pasaulē pieprasītākā un lauksaimniekiem ekonomiski visizdevīgākā kultūra. Taču redzams, ka zirņu sējplatības Latvijā strauji pieaug,” stāsta Ģirts Ozols, “Latraps” agronoms.

Pirmā šāgada raža jau vācama Otaņķu pagasta Dižķuņķos. Siltumnīcā nobrieduši redīsi un mazāk populārie, bet veselīgie spināti, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Dižķuņķu siltumnīcā zaļo stādiņi – bietes, dilles, salāti. Pirmās lapiņas izdzinuši kāpostu dēsti, tomāti vēl mazi, bet gurķi drīz būs stādāmi. To sēšanai kasetnēs izmantota speciāla ierīce, ko darbina ar putekļu sūcēju. Vācama jau pirmā raža – redīsi un spināti. Saimniece Gunta Radomišķe tos iesējusi februāra beigās neapkurināmā siltumnīcā un audzē bez miglošanas un ķimikālijām. Abas aukstumizturīgās kultūras varot sēt plus divu, trīs grādu temperatūrā.

Redīsu dīgsti pacieš temperatūras pazemināšanos līdz mīnus pieciem grādiem, bet īsto lapu fāzē pat vēl dažus grādus zemāk. Tikai tad aizkavējas to augšana.

Pasaulē ir vairāki elektroenerģijas iegūšanas veidi, taču bieži vien tie rada pamatīgu kaitējumu apkārtējai videi. Astanas EXPO izstādē ir prezentēts jauns un ekoloģiski tīrs elektroenerģijas iegūšanas veids – no parastiem telpaugiem un pupām.

Alternatīvās elektroenerģijas kompānija BIOO ir izstrādājusi īpašus biopaneļus, kuros var audzēt dažādus augus. Lai no augiem iegūtu elektroenerģiju ir nepieciešams ūdens, augsne un, protams, paši augi. Enerģija tiek iegūta no augsnē esošajām baktērijām, kuras patērē augu izdalītās organiskās vielas. Procesa rezultātā rodas elektroni, kuri rada elektrisko strāvu.

Piedevām kompānijas BIOO panelī izvietotie elektrodi no augu saknēm savāc elektronus un izdala ūdeņradi, kas reaģē ar gaisā esošo skābekli, kā rezultātā rodas ūdens. Respektīvi, panelī esošie augi paši spēj sevi nodrošināt ar nepieciešamo ūdeni. Nākotnē paredzams, ka ar šīs tehnoloģijas palīdzību varētu apzaļumot tuksnešus.

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.

Izdzirdot vārdu savienojumu ūdens filtrs, daudziem pirmās asociācijas ir saistītas ar nevajadzīgu luksuss preci, ko reti kurš vidusmēra cilvēks var atļauties. Izrādās, tas ir mīts! Dzeramā ūdens filtru cenas ir ļoti pieticīgas, turklāt ieguvumi ilgtermiņā ir vairāk nekā pārsteidzoši! Vai zināji, ka, iegādājoties ūdeni plastmasas pudelēs, mēs samaksājam vidēji piecas reizes vairāk, nekā, ja dzeram ūdeni no ūdens filtra kannām? Turklāt to lietošana palīdz ne tikai ieekonomēt, bet arī saudzēt vidi un vairot mūsu sadzīves tehnikas ilgtspēju.

Un tas vēl nav viss! Es Mīlu Kafiju, rūpējoties par saviem klientiem, piedāvā Best Water Technology (BWT) ražotos ūdens kannas filtrus mīkstākam ūdenim, ar augstu pH līmeni, magniju un cinku, – lai ikdienā varam baudīt ne tikai tīru un gardu, bet arī ar vērtīgām minerālvielām bagātinātu ūdeni. Kāpēc gan neizmantot šo brīnišķīgo iespēju uzņemt trešdaļu no magnija, cinka un citu vērtīgu minerālvielu devu, tikai izdzerot nepieciešamo dienas ūdens daudzumu?

Parēķināsim – cik izmaksā tavs ieradums

Dažbrīd nemaz neaizdomājamies, kādu ietekmi mūsu ikdienišķais paradums – pirkt ūdeni, kas pildīts plastmasas pudelēs – ilgtermiņā var atstāt uz dabu. Zemeslode ir kļuvusi par plastmasas planētu: katru minūti pasaulē tiek saražotas aptuveni miljons plastmasas pudeļu, kas rada tonnām atkritumu, no kuriem lielākā daļa pēc tam nokļūst dabā. Un tas nav viss! Lai šīs pudeles saražotu un transportētu, tiek radīts liels daudzums nevajadzīgas CO2 emisijas, kas turpina atstāt traģiskas sekas uz mūsu planētu. Mikroplastmasa mūsdienās atrodama gandrīz visur – gaisā, augsnē, pārtikā, ūdenī, tā nonākot arī mūsu organismā. Okeānos pēc 30 gadiem būs vairāk plastmasas, nekā zivju. Vai nav biedējoši?

Ilgstošais sausums atstājis negatīvu ietekmi uz graudaugu ražu – dažviet Latvijā tā šogad varētu būt līdz pat 50% mazāka nekā pērn. Zemnieki arī raizējas, cik graudi būs kvalitatīvi, lai tos izmantotu pārtikā, piemēram, maizes cepšanā. Līdzīga situācija izveidojusies arī daudzviet Eiropā.

Turklāt no Ukrainas, ko var pamatoti uzskatīt par Eiropas maizes klēti, šobrīd graudus ir grūti eksportēt. Šie visi faktori, visticamāk, negatīvi atsauksies uz pārtikas cenām, lēš kolektīvās finansēšanas platformas LANDE agronoms Guntis Laicāns.

“Provizoriskie dati un sarunas ar zemniekiem ļauj apgalvot, ka šogad ziemas miežu raža saimniecībās svārstīsies 3,5 – 6 t/ha robežās. Tikmēr ziemas rapša ražas apjomam prognozē vidēji 2 – 3 t/ha, tomēr eļļas saturs sēklās pavasara salnu dēļ varētu būt mazāks. Sausums īpaši ietekmēja ziemas rudzu un kviešu ražu, kura varētu samazināties par 30 – 50%. Turklāt paliek svarīgs jautājums par graudu kvalitāti: vai tie būs pārtikas vai lopbarības graudi. Nevar izslēgt, ka ilgstošā sausuma dēļ graudiem varētu nebūt vēlamais krišanas skaitlis un tilpuma masa, kas ir noteicošie kvalitātes faktori, lai graudus varētu izmantot, piemēram, maizes cepšanā,” skaidro G. Laicāns.