5G jeb piektās mobilo sakaru standartu paaudzes ieviešana telekomunikāciju kompānijām izmaksās 20 līdz 25% vairāk nekā 4G ieviešana, taču tās varēs piedāvāt nebijušus pakalpojumus

Ap 2022. gadu tā būs nobriedusi tehnoloģija, tā intervijā Dienas Biznesam norāda telekomunikāciju operatora Bite tehniskais direktors Gints Butens (Gintas Butenas). Viņš uzskata, ka Latvija Baltijas valstīs ir labākajā situācijā šīs jaunās tehnoloģijas ieviešanai un viens no iemesliem ir tas, ka no nākamā gada būs brīvas radio frekvences datu pārraidei.

Fragments no intervijas

Telekomunikāciju lauciņā visi jau pāris gadus runā par 5G. Kas šobrīd notiek? Kādā stadijā esam?

Pirmsākumi idejai par 5G meklējami jau 2012. gadā, kad radās doma par nākamās paaudzes tehnoloģiju, kas varētu aizstāt 4G, un tika definētas tās teorētiskās prasības – ļoti liels ātrums, labs iekštelpu pārklājums, maza aizture. Par tehniskajām iespējām tobrīd neviens nedomāja.

Litenes pagasta SIA Pededzes saimniekiem pavasaris ir ne tikai sirdī, bet arī pirkstu galos, jo, domājot par šīgada ražu, cītīgi tiek piķēti tomātu, piparu, puravu, puķu un dažādu garšaugu stādi. Daži ir tik smalki un tievi, ka atliek vien brīnīties, kā saimnieces Oksana Plūme un viņas mamma Ligita tiek ar tiem galā, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

«Rosāmies jau kopš februāra sākuma,» smaida abas dārznieces.

Pagaidām, kamēr vēl ir auksts, piķēšana notiek mājas verandā, kas pamazām jau kļūst par šauru. Tiklīdz gaisa temperatūra nedaudz paaugstināsies, kastītes ar jau izpiķētajiem dēstiem pārcelsies uz apjomīgo siltumnīcu, kas šogad ir divkārt lielāka nekā pērn. Siltumnīcā jau sadīguši redīsi, kurus pēc kāda laika nomainīs tomāti. Savukārt dažādu šķirņu pipariem un gurķiem atvēlēta atsevišķa siltumnīca.

«Pirmos piparus un puravus sējām jau februāra pēdējās dienās. Arī marta sākums bija aktīvs sējas laiks. Mēs ievērojam norādes, kurā dienā kad kas jāsēj, atkarībā no tā rītos plānojam dienas darbus. Šobrīd galvenokārt rosāmies verandā. Podiņi un kastītes ar dažādiem dēstiem iekarojušas mājā visas palodzes un pat pirtsaugšu. Mūsu prioritāte ir garšaugu audzēšana, jo veidojam dažādus garšvielu maisījumus. Jau ir izpiķēts, piemēram, baziliks, timiāns, muskatsalvija un citi jauni garšaugi, jo gatavosim jaunus maisījumus,» stāsta Ligita.

Pateicoties lietainajam laikam, patlaban ļoti cerīga izskatās vietējo galviņkāpostu un ziedkāpostu raža. Līdz ar to pircējiem ir iespēja izvēlēties vietējo, nevis importa produkciju, turklāt atbalstot zemniekus situācijā, kad Krievija vēl uz gadu pagarinājusi lauksaimniecības produkcijas embargo, aģentūrai LETA atzina dārzkopības kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

«Pēc lietus kāposti ir labi sabrieduši, un jau nākamnedēļ būs pamatīgs vietējās ražas apjoms. Tikmēr daudzi tirgotāji ar to nav rēķinājušies, un vēl ir pilnas noliktavas ar ievesto preci, tādēļ paredzama jauno kāpostu cenas strauja lejupslīde. Diemžēl tas atstāj negatīvu ietekmi uz vietējo audzētāju ieņēmumiem, jo mums jāpiemērojas cenai, par kuru tiek iztirgoti poļu atlikumi,» sacīja Strazdiņa.

Viņa arī atzina, ka kāpostu cena jūnijā ir tādā pašā līmenī kā pērn, tomēr arī 2013.gadā cena bija tāda pati, bet latu izteiksmē, kas nozīmē, ka cenu kritums kopš 2013.gada ir ap 30-35%.

«Lai gan šogad viss ienākas nedēļu vēlāk, tomēr patlaban vietējie salāti, loki, gurķi, tomāti, redīsi ir pietiekošā apjomā, tādēļ aicinu izvēlēties vietējos ražojumus, nevis ar savu maciņu nodrošināt algas poļu un spāņu zemniekiem,» atzina Strazdiņa.

Veikalos ELVI pieaug Latvijā audzētu dārzeņu, ogu un zaļumu īpatsvars. Pēc laika plauktos nonāks arī Latvijā audzēti arbūzi.

«Šobrīd veikalos ELVI dārzeņu, ogu un zaļumu segmentā jau 32% ir Latvijā audzēti labumi, kas ir dažādas šķirnes tomāti, garie gurķi, baltie redīsi, kabači, Ķīnas kāposti, zemenes, rabarberi, dažādu šķirņu salāti, zaļie lociņi, baziliks un piparmētra podiņos,» informē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. «Jūlijā pašmāju dārzu labumu skaits noteikti pieaugs, veidojot vairāk nekā 50% no kopējā piedāvājuma.»

ELVI sadarbojas ar vairākām saimniecībām: Kliģēni, EKO Getliņi, Mežvidi, Baltiņi, Baltpēteri, Roņi, Letis, Lekšas u.c. «Ar dažām zemnieku saimniecībām ir izveidojušās jau stabilas un ilggadējas biznesa attiecības, tomēr vienmēr esam atvērti arī jaunai sadarbībai ar pašmāju ražotājiem un lauksaimniekiem,» atzīmē L.Vārtukapteine.

Finanšu ministrija rosina samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem noteikt uz trim gadiem, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ja PVN tiek samazināts, tad jābūt vismaz džentlmeņu vienošanās ar tirgotājiem, ka viņi neizmantos šo nodokļa starpību, lai uzliktu vēl papildu uzcenojumus, kā arī noteikti ir jāvienojas, ka šāda samazināta likme būtu noteiktu laiku - dažus gadus, lai šajā periodā mēs varētu vērtēt vai tiešām ir sasniegti tie mērķi un rezultāti, uz kuriem mēs cerējām, piemēram, apgrozījuma pieaugums un lielākas iespējas mūsu ražotājuiem," sacīja Reizniece-Ozola.

Viņa arī piebilda, ja triju gadu laikā noteiktie rādītāji netiks sasniegti, tad būtu tikai loģiski Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem atcelt šo samazināto PVN likmi.Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdība piektdien ārkārtas sēdē spriedīs par budžeta fiskālās telpas paplašināšanas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi.

Tostarp DNB Bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ja attiecīgais koalīcijas lēmums tiešām atspoguļosies likumu izmaiņās, tas būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā.

Tā tiešā ietekme būs triviāla, taču tas ir ļoti slikts precedents, kura ietekme uz ekonomiskās politikas veidošanu tālākā nākotnē var būt graujoša, ar būtiskām negatīvām sekām sabiedrības labklājībai. Ar šo soli mēs novirzāmies no ceļa, kuru nospraudusi nesen apstiprinātā nodokļu reforma - centieniem atrast risinājumus, kuri veicina kopējās labklājības pieaugumu, uzlabo tautsaimniecības funkcionēšanas efektivitāti. Tā vietā tiek piedāvāta deķīša staipīšana nozaru starpā, kura rezultāts ir kopējās labklājības samazināšana, teica Strautiņš.

Lai noskaidrotu, cik šopavasar maksā dārza veltes, kā arī redzētu salīdzinošu tirgus atmosfēru, reģionālais laikraksts Kursas Laiks apmeklējis gan Rīgas Centrāltirgu, gan Liepājas Pētertirgu.

Rīgas tirgū vairākās vietās izdevies atrast jaunos kartupeļus, kas maksāja aptuveni 2 eiro kilogramā, turpretī Liepājā tikai vienam tirgotājam bija jaunie kartupeļi un «gāja par sešiem eiro kilogramā». Kursas Laiks novērojis, ka ir arī pircēji šādai cenai. Savukārt redīsi, salāti, lociņi Rīgas tirgū maksāja 2,5 eiro kilogramā, bet Liepājā – par eiro kilogramā lētāk.

Ārzemju zemenes abos tirgos gandrīz vienā cenā, lai gan Liepājā cena mazliet augstāka. Rīgā par poļu un ungāru zemenēm prasīja līdz 4 eiro kilogramā, bet Liepājā tās pašas dažai pārpircējai vēl par eiro piecenotas. Bija Rīgas tirgū arī Grieķijas zemenes, kas maksāja 2,80 eiro kilogramā. Iespējams, ka Kursas Laiks Rīgas tirgū viesojās par vēlu, ap diviem pēcpusdienā. Vietējo zemeņu piedāvājumā vairs nebija, tādēļ cenas nav. Savukārt Liepājā piedāvājums plašs un cenas – no 8 līdz pat 14 eiro par vienu kilogramu ogu. Lai cenas netracinātu pircēju, pārdevēji tās norāda simts gramiem.

#Augļi un dārzeņi nav cukurs un milti, kam līgumus slēdz un cenas nosaka ilgam laikam uz priekšu.

Pēc samazinātā PVN ieviešanas pilnīgi visiem augļiem un dārzeņiem cenas janvārī, salīdzinot ar decembri, ir sarukušas, tomēr salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm cenas Rīgas veikalos ir augstākas, secināts Agroresursu un ekonomikas institūta veiktajā pētījumā.

Pētījuma ietvaros pēc noteiktas metodikas no 14. līdz 29. janvārim apsekoti Rīgas, Tallinas un Viļņas lielveikali. Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe atzīst, ka tagad ir tikai pirmie novērojumi un vēl nav pienācis brīdis, lai varētu izdarīt secinājumus, vai mērķis ir sasniegts. Tikai tagad parādās pirmās tendences, kas notiek saistībā ar izmainīto PVN, uzsver Gulbe. Baltijas valstu vidū cenas dārzeņiem veikalos nav lētākās. Gulbe stāsta, ka Rīgā lētākas ir galda bietes, bet citiem dārzeņiem cenas ir augstākas.

Valdošās koalīcijas partijas vienojas atbalstīt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt no 21% līdz 5%.

Šādu partneru lēmumu pēc valdošās koalīcijas sanāksmes apliecināja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Attiecīgais jautājums vēl būs jāskata valdībā un Saeimā.

ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka Latvijai raksturīgie augļi un ogas, kuriem būtu jāievieš samazinātā 5% PVN likme, ir āboli, bumbieri, cidonijas, tai skaitā krūmcidonijas, korintes, ķirši, plūmes, tostarp ērkšķu plūmes, zemenes, avenes, kazenes un kazeņavenes, upenes, jāņogas un ērkšķogas, mellenes, brūklenes, lielogu dzērvenes un krūmmellenes, kā arī citas melleņu ģints ogas, aronijas, smiltsērkšķu ogas, plūškoka ogas, pīlādžu ogas, sausserža ogas, citronliānas ogas, irbenes ogas, lācenes un meža zemenes.

Grāmatas «Sveika, Rūbij! Programmēšanas piedzīvojumi» autore Linda Liukasa vēlas mācīt bērnus domāt par programmēšanas struktūrām kā problēmu risināšanas rīkiem, pirms vēl viņi sāk rakstīt īstu kodu

Lindas Liukasas sarakstītā un ilustrētā grāmata «Sveika, Rūbij! Programmēšanas piedzīvojumi», ko izdevusi biedrība Droši un koši, tikko prezentēta latviešu valodā. DB bija iespēja aprunāties ar autori, kura uzskata, ka Latvijai ir gaiša nākotne, jo vietējiem bērniem, ko viņa satika grāmatas atkāšanas pasākumā un Riga TechGirls rīkotajā darbnīcā, zinātkāres līmenis un entuziasms ir augsts.

Fragments no intervijas:

Vai jūs pati arī esat programmētāja?

Nē, neesmu. Studēju biznesu, bet ienīdu katru brīdi, to darot. Tāpēc sāku studēt mehānisko inženieriju, kas man ļāva pieskarties tehnoloģijām un programmēšanai. Es iemīlējos programmēšanas struktūrās! Man patīk programmēšana, jo man tas ir problēmu risināšanas rīks un veids, kā sevi izteikt. Piemēram, pērn sāku nodarboties ar dārzkopību un man bija dažādas sēklu paciņas, un visi dārzeņi un salāti bija jāsēj vai jādiedzē atšķirīgos laikos. Es izveidoju nelielu mobilo lietotni, kur varu izvēlēties, ko šogad vēlos audzēt – salātus, redīsus, tomātus utt. Aplikācija rāda, ka šajā nedēļā man jāiesēj redīsi, bet citā – tomāti. Tas ir piemērs, kā lietoju programmēšanu, lai risinātu savas problēmas, bet es maz zinu par datu struktūrām, algoritmiem, lielām sarežģītām lietām un man tas liekas normāli. Es varbūt neesmu ļoti laba programmētāja, bet esmu eksperte tajā, kā iesācējiem likt justies komfortabli, mācoties programmēšanas pamatus.

Politiskā un biznesa gatavība sola izvēršanos Latvijai attālajos tirgos, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Austrumāzijas visstraujāk augošajā Latvijas eksporta tirgū Korejā nule kā iesniegta diplomātiskā nota misijas atvēršanai, «lai tuvāko divu trīs mēnešu laikā mūsu pirmais diplomāts varētu ierasties Seulā sākt praktiskus darbus un nākamajā gadu mijā varētu arī akreditēt Latvijas pirmo rezidējošo vēstnieku Korejā,» sarunā ar DB saka Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs. Tas sakrīt ar šonedēļ Rīgā notiekošo «Āzijas nedēļu», kā to raksturo diplomāts – Āzijas-Eiropas sanāksmēm (ASEM jeb Asia-Europe Meeting) izglītības un zinātnes un satiksmes ministru līmenī. «Tik plaša mēroga starptautiski sarīkojumi Latvijā nekad nav bijuši, kad tiekas 52 dalībvalstu un vēl vairāku starptautisko organizāciju pārstāvji.

Vivid Tech rada interaktīvas cenu zīmes, kas rāda ne tikai produkta cenu, bet sniedz arī informāciju par to.

Video skatāms zemāk!

Latvijas uzņēmums Vivid Tech radījis un ieviesis jaunu tehnoloģisku inovāciju mazumtirdzniecības nozarē - interaktīvas cenu zīmes ar skārienjutīgu displeju, kas piedāvā pircējiem uzzināt ne vien produkta cenu, bet arī tā sastāvu, atlikumu noliktavā, izmantošanas iespējas un citu informāciju.

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami pirms trīs gadiem, bet SIA Vivid Tech reģistrēts 2017. gada vasarā. «Pietiekami ilgi darbojos tirdzniecībā un novēroju zināmas problēmas, piemēram, cenu izdrukāšana veikalā aizņem ļoti daudz laika un patērē daudz papīra. Konkrēti, ja veikalā ir jānomaina ap 1000 cenu zīmēm mēnesī, tad tas prasa laiku. Sāku pētīt, kas tiek piedāvāts tirgū. Protams, piedāvājumā ir elektroniskās cenu zīmes, bet man likās, ka var labāk, un radās doma radīt interaktīvas cenu zīmes ar krāsainu un skārienjutīgu displeju. Uzrunāju Alvilu Mežalu un Ivaru Mirošnikovu, un mēs pieņēmām traku lēmumu - pamēģināt uztaisīt paši. Te nu mēs šodien esam - mums ir industriāli ražotas cenu zīmes, un pamazām sākam tās ieviest tirdzniecībā,» stāsta SIA Vivid Tech valdes loceklis Andris Lūkins. Kopumā projekta izstrādē tika iesaistīti vairāk nekā 15 cilvēki. A.Lūkinam ir pieredze pārdošanā un tirdzniecībā, I.Mirošnikovam - IT nozarē, dažādu sistēmu izstrādē un tehniskās lietās, bet A.Mežals pārzina juridisko, finanšu un loģistikas nozari. Pārējo komandu veido Latvijas speciālisti – elektronikas profesionāļi, inženieri, programmēšanas inženieri, dizaineri, finansisti un citi. Pēc uzņēmēju domām, ir savākta spēcīga komanda, kas bija veiksmes atslēga, lai nonāktu līdz mērķim.

Apdrošināšanas kompānijas turpina saņemt 29.jūlija lietavu un vētras radīto postījumu atlīdzības pieteikumus, paredzamās atlīdzību summas sasniedz vairākus miljonus eiro - līdz 5.augusta vakaram saņemts 7001 atlīdzību pieteikums, par kuriem izmaksātas un rezervētas atlīdzības aptuveni 12,75 miljonu eiro apmērā.

Pēc divām postošām vētrām, kas jūlijā ar pāris nedēļu intervālu skāra Latvijas vidieni, apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) kompensācijās cietušajiem klientiem jau izmaksājusi vai ieplānojusi izmaksāt gandrīz 4 miljonus eiro. Turklāt apdrošinātājs apņēmies palīdzēt arī tiem dabas stihijā cietušajiem, kuri pirms 29. jūlija vētras nebija apdrošinājuši īpašumu pret nokrišņu risku.

Abu vētru rezultātā BTA no klientiem saņēmusi vairāk nekā tūkstoti atlīdzības pieteikumus. Par jūlija otrajā nedēļā Bauskas novadu piemeklējušās vētras postījumiem izmaksāto atlīdzību apjoms jau sasniedzis vienu miljonu eiro. Vairāk nekā pusi no šīs naudas saņēmuši lauksaimnieki par nopostītajiem sējumiem. 29. jūlijā ciklonā cietušo BTA klientu aprēķinātie zaudējumi pietuvojušies trīs miljoniem eiro. Izmaksājamās kompensācijas par lietavu iznīcināto labību vien pārsniedz 1,5 miljonus eiro, un zemnieki saņem no BTA apdrošināšanas līgumā paredzēto atlīdzību, pat neraugoties uz to, ka liela daļa labības jau bija nobriedusi līdz kulšanas stadijai. Vairums apdrošinātāju neizmaksā kompensāciju par ražu, ja tā pirms vētras jau bija gatava nokulšanai.

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Arī Latvijas reģionos sāk iedzīvoties koplietošanas biroja telpu pieeja, kas jau pārbaudīta un atzinību ieguvusi daudzās pasaules pilsētās, tostarp tādas izveidotas arī Venstpilī, kur tās nodrošina jaunizveidotais Ventspils Biznesa atbalsta centrs, informē Ventspils Biznesa atbalsta centra vadītāja asistente Santa Serdjukova.

«Koplietošanas biroja telpas izveides iecere Ventspilī mums bija jau pirms dažiem gadiem, kad apstājāmies pie tā, ka nebija pārliecības par pieprasījuma potenciālu relatīvi nelielā pilsētā kāda ir Ventspils. Bet šobrīd situācija ir nobriedusi un pateicoties Ventspils pilsētas kopējai pieejai biznesa atbalstam, kur jau kādu laiku īpašu lomu ieņem spēcīgs atbalsts tieši informāciju un komunikāciju nozaru (IKT) biznesa projektiem, šāda «co-working» vieta ir izveidota un esmu pārliecināts, ka tiks labi apdzīvota,» pārliecināts ir Ventspils Biznesa atbalsta centra vadītājs Salvis Roga.

Pirmo koprades telpu Ventspilī, kas īpaši aktuāli var būt jaunajiem uzņēmumiem, kā arī jau esošiem uzņēmējiem kā alternatīva savam birojam vai darbam mājās, izveidojis Ventspils Biznesa atbalsta centrs sadarbībā ar Ventspils pašvaldību.

Eiropas politisko neskaidrību plīvuram kļūstot plānākam, viens no blakusefektiem var būt spēcīgāks eiro. Noskaidrojoties, ka pagaidām vecais kontinents tomēr vēl nav krasu politisko izmaiņu priekšā, daudzi finanšu iestāžu analītiķi jau steidz paaugstināt, piemēram, savas eiro/dolāra cenas prognozes. Tāpat pēdējā laikā nostiprinājies pieņēmums, ka straujākai izaugsmei beidzot nobriedusi Eiropas tautsaimniecība, kam arī vajadzētu nākt par labu kopējās valūtas vērtībai. Turklāt jārēķinās, ka mūžīgi ar milzu stimuliem tautsaimniecību neapgādās arī Eiropas Centrālā banka (ECB). Ja tirgus dalībnieki jutīs, ka ECB sāk pašķobīties noskaņojums attiecībā uz kvantitatīvo mīkstināšanu (eiro drukāšanu) un likmju politiku, tad potenciālās izmaiņas, visticamāk, tiks jau laicīgi ietvertas eiro vērtībā.

Pēdējo tirdzniecības sesiju laikā eiro cena gan nedaudz sarukusi – vēl pagājušajā piektdienā tā atradās pie 1,10 ASV dolāru atzīmes, bet šo ceturtdien tā bija noslīdējusi līdz 1,087 ASV dolāru atzīmei. Tas, visticamāk, saistīts ar to, ka optimisms par Francijas prezidenta vēlēšanu iznākumu eiro cenā jau pirms tam lielā mērā bija ierēķināts un tika piedzīvots vairāk vai mazāk klasisks «pērc baumas, pārdod ziņas» fenomens.

Pašlaik apstākļi liek domāt, ka būs jāpārskata vēl nesen aktuālie eiro vērtības pareģojumi. Protams, skatīties svārstīgajā valūtu kursu kristāla bumbā un solīt precīzas prognozes ir muļķīgi. Tā pati ECB valde tradicionāli norāda, ka savus lēmumus nepieņem, lūkojoties uz valūtu kursiem. Tiesa gan, ECB eiro cenu var aplūkot cenu stabilitātes kontekstā (proti, ECB var mēģināt bremzēt eiro cenas pieaugumu, ja jutīs, ka tas var ietekmēt cenu atgūšanos).

Strukturāli pamainot pieeju imigrācijas plūdiem uz Eiropu, pat jau iesīkstējušos dalībvalstu savstarpējos pārmetumus un apvainošanos, piemēram, starp Grieķiju un Vāciju, var pārvērst par sakarīgu sadarbību

Turcijas attiecības ar ES pēdējos gados kļuva aizvien problemātiskākas, līdz pēkšņi tām atvērās otrā elpa. Kādēļ? Tuvo Austrumu bēgļu dēļ, par kuru izmitināšanu nometnēs turpat Turcijā un nekontrolētu nelaišanu tālāk Brisele ir ar mieru piemaksāt trīs miljardus eiro un vēl izrādīt dažādas politiskās laipnības Ankarai. Šī pati paradoksālā situācija, kad velnu izdzen ar Belcebulu, ir nobriedusi īstenošanai arī migrācijas lielceļa nākamajā pieturas punktā – Grieķijā.

Nupat iet spalvas pa gaisu, migrantu mērķa valstīm draudot Grieķijai ar izslēgšanu no Šengenas zonas un grieķiem atbildot, ka pārējie eiropieši melo, ka, piemēram, Atēnas neņemot pretī krasta apsardzes pastiprinājumu. Lai tur vai kā, bet pēc ANO datiem šogad līdz pagājušajai svētdienai, 24. janvārim, Grieķijā ir nonākuši jau 46 240 bēgļi – apmēram 1927 dienā. Ja ņem vērā, ka laivošanai pa jūru šis nav tas labākais gadalaiks un līdz ar siltāku laiku bēgļu daudzums varētu pieaugt, ir visas iespējas, ka šogad caur Grieķiju uz Vāciju u.c. nokļūt gribētāju skaits atkal būs virs miljona. Plašsaziņā jau ierasts kļuvis salīdzinājums, ka šī ir lielākā bēgļu krīze Eiropā kopš 2. pasaules kara, un šai vērtējumā ir vērts ieklausīties nopietni, jo tajā, droši vien sākotnēji pat neapzinoties, ir ietverts problēmas risinājums. Tā Gideons Rahmans Financial Times vērtē, ka Grieķijā vajagot izveidot bēgļu nometnes pēc arī latviešiem zināmā DP nometņu parauga, kas nozīmē iespēju daudzmaz cilvēcīgi izdzīvot tur, kur nu tu esi nokļuvis, lai caur drošībnieku, starptautisko organizāciju un NVO sietu tad jau sijātos tālāk, kur nu esi iecerējis vai kur sanāks.

Lai gan Baltijā pagājušajā gadā samazinājies uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu skaits, Latvija spējusi uzrādīt šo darījumu kāpumu. DB jau rakstīja (12.03.), ka vienīgi mūsu valstī ne tikai audzis darījumu skaits, bet arī to vērtība, gada griezumā veikto lielo darījumu kopējai vērtībai sasniedzot 239 milj. eiro, un tas ir gandrīz 60% vērtības uzrāviens gada laikā. Jāatzīmē, ka pētījumā, ko veica Ellex un Mergetmarket, iekļauti tikai tie darījumi, kuru summas publiskotas un nav bijušas zemākas par pieciem miljoniem eiro. Līdz ar to reālā darījumu aina var zīmēties atšķirīga, un tomēr tendences šis pētījums noteikti iezīmē.

Lai gan darījumu skaita ziņā jau divus gadus, atņemot šo godu Lietuvai, ir mūsu ziemeļu kaimiņi, Latvija šoreiz izceļas gan ar augošu darījumu skaitu, gan to, ka tik labu rezultātu desmit gadu laikā sasniegusi tikai trīs reizes, tostarp pirmskrīzes – 2007. gadā. Tikmēr Lietuva desmit gadu laikā tikai otro reizi ir noslīdējusi zem Latvijas rādītāja – pērn un 2007. gadā. Iespējams, Igaunijas nu jau tradicionālo panākumu pamatā, uzturot lielāko M&A darījumu skaitu, var būt tās mērķtiecīgais valsts pozicionējums. Domāju, ka arī Latvija ir ceļā uz profesionālāku valsts tēla iznešanu tautās. Tiesa, arī Lietuva šajā jomā nav gulējusi. Manuprāt, būtiskākais ir tas, ka Igaunijas pašpozicionējumam ir segums – tā iegulda enerģiju efektīvākā un caurspīdīgākā valsts pārvaldē un tieši tāpat – biznesa vidē. Būtu paškritiski jājautā, vai Latvija ir pietiekami nobriedusi, lai būtu gatava sevi atdalīt no vecās postpadomju mantojuma kūkas?

Ģimenes ārstu prakses no valsts saņems papildu finansiālo atbalstu gan par vakcinācijas pret Covid-19 nodrošināšanu, gan arī par sapotētajiem pacientiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pastāstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pēc viņa teiktā, šādu atbalsta mehānismu Veselības ministrija (VM) izstrādājusi pēc auglīgām sarunām ar vadošajiem ģimenes ārstiem par to, kā vēl valsts varētu stimulēt ģimenes ārstus vakcinēt savus pacientus pret Covid-19.

Kā informēja Pavļuts, uz 10.augusta valdības sēdi tiks virzīts VM izstrādāts rīkojuma projekts, kas paredzēs ģimenes ārstu praksēm izmaksāt piemaksas par pacientiem, kuri savakcinēti pret Covid-19, un, ja vakcinēto pacientu īpatsvars pārsniegs 50% vai 70% no visiem prakses pacientiem, tad šīs piemaksas būs vēl lielākas.

"Arī katrai ģimenes ārsta praksei, kura vakcinē, (..) būs pieejami papildus līdz 1500 eiro mēnesī, lai algotu papildu darbinieku vai tehniski aprīkotu prakses telpas, citiem vārdiem sakot, lai varētu dabūt to, kas ir nepieciešams labākai vakcinācijas procesa nodrošināšanai," stāstīja veselības ministrs.

Ekonomikas uzrāviens, kas sekojis pasaules cīņai ar pandēmiju, nozīmējis milzīgu pieprasījumu pēc dažādām izejvielām un detaļām. Savukārt to piedāvājums ne vienmēr šim pieprasījumam spējis tikt līdzi.

Rezultātā dažādu piegāžu problēmas rada riskus daudzmaz vienmērīgam ekonomikas kāpienam augstāk. Tāpat notiekošais var nozīmēt, ka paaugstināta kādu laiku saglabājas inflācija. Faktiski lielas problēmas pasaulē ir dažādas lietas vajadzīgajā apmērā no punkta A nogādāt līdz punktam B, kas kādā brīdī var arvien jūtamāk ietekmēt visu pēcpandēmijas ekonomikas atveseļošanos.

Valdot šādam fonam, piemēram, The Wall Steet Journal izceļ, ka gan ekonomisti, gan biznesa līderi šobrīd prognozē, ka saspringta situācija piegāžu frontē un fiskālo stimulu iedrošināts liels pieprasījums teju pēc visa saglabāsies vismaz līdz šā gada beigām vai ilgāk.

Arī Institute of International Finance prognozes liecina, ka dažādi piegāžu traucējumi, kas globālā mērogā cēluši ražotāju cenas, visticamāk, aktuāli būs arī 2022. gadā. Tas savukārt palīdzēšot vairot bažas par inflāciju. "Tas, kas notiek tagad, ir tādā mērogā, ka pārsniedz jebko, kas noticis nesenā vēsturē," piebilst minētās organizācijas pārstāvji.

Eksperti uzskata, ka VID vadītāja atalgojuma palielināšanai jākalpo par piemēru vienotās atalgojuma sistēmas pārskatīšanai, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Būtu tikai loģiski un racionāli, ja atkārtots konkurss uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu tiktu izsludināts ar jauniem nosacījumiem. Pretējā gadījumā ir lielas bažas, ka tas atkal beigsies bez rezultāta, norāda finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas padomnieks Arno Pjatkins. Bet, lai palielinātu VID vadītāja mēnešalgu, ir nepieciešami grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Tie vispirms jāizskata valdībai un tad jāpieņem Saeimā, kas rudens sesiju sāks 2. septembrī. Lai arī grozījumus likumā iespējams virzīt steidzamības kārtībā, skaidrs, ka pastāvīga VID vadītāja premjera solītajā 50 dienu termiņā nebūs. Jāatgādina, ka iepriekšējā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone valsts civildienesta attiecības pārtrauca jau pirms diviem mēnešiem.

Covid-19 fons uzņēmumu e-komercijas izaugsmei 2020. gadā devis iespēju pamatīgi atsperties un sasniegt vēl nebijušus rādītājus gan Latvijā, gan Baltijā kopumā. Tie, kuri jau iepriekš izmantoja digitālus risinājumus, tagad bauda izaugsmi.

Tāpat arvien vairāk uzņēmumu šobrīd izmanto apstākļus, lai mainītos. Tomēr joprojām pastāv vairāki būtiski izaicinājumi uzņēmumiem, kas bremzēs augšupejošo līkni. Laikus tos neapzinoties, e-komercijas izaugsme var izrādīties tikai īstermiņa lēciens.

E-komercija piedzīvo būtisku izaugsmi visā Baltijā

2020. gadā e-komercijā Covid-19 dēļ bija vērojama spēcīga izaugsme, taču visticamāk tā varētu nebūt paliekoša vidējā termiņā, bet iezīmēs ilgtermiņa virzību uz tālāku, mērķtiecīgāku attīstību. SEB jaunākais e-komercijas pētījums liecina, ka 2020. gadā Baltijā e-komercijas īpatsvars mazumtirdzniecībā pārsniegs 10%. Savukārt līdz 2024. gadam Baltijā e-komercijas īpatsvars pieaugs līdz 12% un tā sastādīs gandrīz 30% no mazumtirdzniecības izaugsmes jeb absolūtos skaitļos apjoms augs par 1,2 miljardiem eiro, sasniedzot 3 miljardus eiro.

Šis gads saldumu ražotājai SIA Taste Caps! sācies ar pārcelšanos uz jaunām telpām Rīgā, Jaunajā Teikā, kur apvienots gan veikals ar kafejnīcu, gan ražotne.

«Uzņēmuma izdzīvošanas likums prasa regulāri palielināt apgrozījumu. Pērn tas bija aptuveni 160 tūkstoši eiro liels, turklāt sasniegts vēl iepriekšējās 60 m2 telpās. Mums pēc iespējas ātrāk jāsasniedz 500 tūkstošu eiro apgrozījums. Būtu ideāli tam tuvoties šī gada laikā. Ja ne, tad nākamgad vajag apgrozīt jau 700 tūkstošus eiro. Mums priekšā ir labs biznesa izaicinājums. Jaunās telpas mūsu rokās ir ielikušas daudz labu instrumentu, lai to visu sasniegtu,» saka Ilze Garanča, SIA Taste Caps! īpašniece. Pērn uzņēmums «sarullēja» 251 tūkstoti konfekšu jeb trīs tonnas, kopā ar cepumiem – piecas tonnas saldumu. «Vēlamies šo apjomu daudzkāršot,» apņēmīgi norāda uzņēmēja.

Vēl tikai dažas dienas - līdz 8.septembrim - var pieteikties ideju konkursam Ideju kauss 2019, kas ir lieliska iespēja topošajiem uzņēmējiem iegūt vērtīgus ekspertu padomus un kontaktus savas biznesa idejas pilnveidošanai, kā arī piesaistīt starta kapitālu uzņēmējdarbības sākšanai.

«Ideju kauss» jau 11 gadus sniedz iespēju saņemt finansējumu, lai īstenotu savas biznesa idejas gan Latvijas, gan pasaules mērogā. Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) nodrošina 7000 eiro naudas balvu spožākās idejas autoram, bet otrās – 5000 eiro un trešās labākās idejas autori iegūs 3000 eiro. Savukārt 25 rīdzinieki varēs pretendēt uz Rīgas Domes grantu – katrs 2000 eiro vērtībā.

Konkursam var pieteikties, aizpildot anketu vietnē idejukauss.lv un nosūtot to uz e-pasta adresi [email protected]. Konkursā var piedalīties ikviens, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu un ir gatavs uzsākt uzņēmējdarbību, īstenojot savu biznesa ideju Latvijas vai pasaules mērogā. Īpaši aicinātas pieteikties ideju konkursam tiek autoru komandas, jo jebkura veiksmes stāsta pamatā ir komandas darbs.

Rietumu Banka ir pirmā no bijušajām «nerezidentu bankām», kas ir publiski paziņojusi par principiālu sava biznesa transformāciju. Par vienu no galvenajiem jaunās stratēģijas akcentiem tika nosaukta Latvijas uzņēmēju kreditēšana.

Par to, kā banka redz sevi šajā tirgū un kādus oriģinālus risinājumus ir gatava piedāvāt vietējiem uzņēmumiem, intervijā Dienas Biznesam pastāstīja Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs.

Rietumu Bankas valdes priekšsēdētājs Rolfs Fulss intervijā sacīja, ka viena no bankas prioritātēm būs vietējo uzņēmumu kreditēšana. Vai jums ir kādi know-how, kas palīdzēs šīs stratēģijas īstenošanā?

Rietumu Banka vienmēr ir attīstījusies kā korporatīvā banka, tapēc mums ir sava izteikta specifika. Tās galvenā iezīme vienmēr ir bijusi personīga pieeja ‒ mēs cenšamies izprast klienta biznesa būtību, saprast un novērtēt tā riskus, iespējas un perspektīvas.