Lai gan Baltijā pagājušajā gadā samazinājies uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu skaits, Latvija spējusi uzrādīt šo darījumu kāpumu. DB jau rakstīja (12.03.), ka vienīgi mūsu valstī ne tikai audzis darījumu skaits, bet arī to vērtība, gada griezumā veikto lielo darījumu kopējai vērtībai sasniedzot 239 milj. eiro, un tas ir gandrīz 60% vērtības uzrāviens gada laikā. Jāatzīmē, ka pētījumā, ko veica Ellex un Mergetmarket, iekļauti tikai tie darījumi, kuru summas publiskotas un nav bijušas zemākas par pieciem miljoniem eiro. Līdz ar to reālā darījumu aina var zīmēties atšķirīga, un tomēr tendences šis pētījums noteikti iezīmē.
Lai gan darījumu skaita ziņā jau divus gadus, atņemot šo godu Lietuvai, ir mūsu ziemeļu kaimiņi, Latvija šoreiz izceļas gan ar augošu darījumu skaitu, gan to, ka tik labu rezultātu desmit gadu laikā sasniegusi tikai trīs reizes, tostarp pirmskrīzes – 2007. gadā. Tikmēr Lietuva desmit gadu laikā tikai otro reizi ir noslīdējusi zem Latvijas rādītāja – pērn un 2007. gadā. Iespējams, Igaunijas nu jau tradicionālo panākumu pamatā, uzturot lielāko M&A darījumu skaitu, var būt tās mērķtiecīgais valsts pozicionējums. Domāju, ka arī Latvija ir ceļā uz profesionālāku valsts tēla iznešanu tautās. Tiesa, arī Lietuva šajā jomā nav gulējusi. Manuprāt, būtiskākais ir tas, ka Igaunijas pašpozicionējumam ir segums – tā iegulda enerģiju efektīvākā un caurspīdīgākā valsts pārvaldē un tieši tāpat – biznesa vidē. Būtu paškritiski jājautā, vai Latvija ir pietiekami nobriedusi, lai būtu gatava sevi atdalīt no vecās postpadomju mantojuma kūkas?
Pavisam cita situācija atsedzas, ja datus vērtē nevis pēc darījumu skaita, kas, protams, arī ir aktivitāti raksturojošs elements, bet gan pēc M&A darījumu vērtības.
Pavisam cita situācija atsedzas, ja datus vērtē nevis pēc darījumu skaita, kas, protams, arī ir aktivitāti raksturojošs elements, bet gan pēc M&A darījumu vērtības. Zīmīgi, ka pētījumā ietverto darījumu izlases kopējā vērtība Baltijas valstīs kopš 2013. gada bijusi faktiski ar lejupejošu tendenci, šajā laikā sarūkot no 1,09 mljrd. eiro līdz 0,64 mljrd. eiro. Savukārt 2008. gadā darījumu Baltijā kopumā bija pat mazāk, bet to vērtība sasniedza rekordaugstu līmeni – 2,52 mljrd. eiro. Ievērojamu triecienu darījumu vērtībai, saprotams, deva ekonomikas ieiešana krīzes fāzē, bet nesenākais ievērojamākais vērtības noslīdējums notika 2014. gadā. Iespējams, tā būtu spekulācija, ja kāds apgalvotu, ka Baltijā darījumu vērtība ievērojami noslīdējusi uzreiz pēc 2014. gada tikai tāpēc, ka tas bija gads, kad Krievija radīja nepārejošo Ukrainas krīzi. Savukārt banku krīze varētu būt radījusi vēl papildu piesardzību. Vai tam būs sekas, rādīs laiks. Tajā pašā laikā tiek prognozēts, ka, ekonomikai turpinot būt pie labas veselības, apvienošanās un iegādes darījumu aktivitāte šogad varētu pieaugt. Rietumu investoru iespiešanos neapgūtajā Baltijā un solīto investīciju vilni, jācer, patiešām skatīsim vaigā jau šogad.
