Mēs skaidri varam iedomāties, ka jau pēc pāris gadiem biroju tirgus izskatīsies pavisam citādi nekā šodien. Hibrīddarba pieeja ir uz palikšanu un pieaugošā popularitāte un iepriekš neierasti augstās uzturēšanas izmaksas būs veicinājušas pieprasījumu pēc jauna tipa telpām, energoefektīvām, ar pievienotu vērtību darbiniekiem.
Šādu tendenci jau šodien redzam privātajā sektorā, tādēļ ar steigu ir jādomā par šādu telpu izveidi publiskajam sektoram.
Nenoliedzami, pēdējos trīs gadus stabilas naudas plūsmas saglabāšana un uz īpašnieku attiecināmo izmaksu pieauguma mazināšana nedzīvojamo telpu iznomātājiem ir bijis ļoti liels izaicinājums. Praktiski tā bija elastīgāka pieeja nomas maksas noteikšanai, plašāka atlikto maksājumu akceptēšana, nemitīga galvas lauzīšana par ātri ieviešamu energoefektivitātes uzlabošanu un citiem pasākumiem, kas ļauj samazināt uzturēšanas izmaksas. Īstermiņā tas viss ir izdarāms, taču ilgtermiņā redzam, ka nemodernas, nepielāgotas un nerenovētas telpas ir neefektīvas un neizdevīgākas, to uzturēšanas izmaksas strauji aug, bet nomniekus atrast kļūst aizvien sarežģītāk. Ko darīt?
Nedzīvojamo telpu tirgū ir vairāk pesimisma, nekā optimisma, investori lielākoties ir nogaidoši, cerot uz nekustamo īpašumu cenu samazināšanos vāja pieprasījuma apstākļos. Taču, manuprāt, ieguldītājiem ar pietiekami lielu riska apetīti un pieejamiem līdzekļiem ir vērts domāt par ieguldījumiem nākotnes prasībām atbilstošu biroju attīstībā un labās vietās esošu īpašumu iegādi. To nosaka vairāki apsvērumi.
Pirmkārt, ir mazinājies pērn Krievijas uzsāktā kara Ukrainā izraisītais šoks. Kopējā aina ir kļuvusi skaidrāka, sāk veidoties aktuālajiem globālajiem apstākļiem atbilstoši “spēles” noteikumi. Būvniecībā ir izveidojušās jaunas materiālu piegāžu ķēdes, nostabilizējušies piegāžu nosacījumi. To apliecina arī jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes veiktie būvnieku noskaņojuma mērījumi. Vairs tikai daži procenti (3,4%) respondentu kā ierobežojošus faktorus min cenas, iepirkumu nosacījumus un karu Ukrainā. Daudz lielāka nozīme ir nepietiekamam pieprasījumam, ko minējis katrs trešais (35,8%) aptaujātais. Arī izmaksas joprojām aug, taču kāpums ar katru ceturksni ir lēzenāks.
Liela nozīme noskaņojuma veidošanā ir Eiropas Centrālajai bankai, kas arī šogad turpina palielināt procentu likmes. Taču finanšu analītiķiem ir neliela cerība, ka likmju kāpums varētu arī apstāties. Inflācija joprojām ir augsta un aktivitātes slāpējoša, taču vienlaikus ir mitējusies ažiotāža ap energoresursu cenām un piegādēm. Proti, kopējā aina ir skarba, taču tā pamazām kļūst prognozējamāka un agresīvām investīcijām piemērotāka.
Otrkārt, šis ir laiks, kad par pievilcīgām cenām var būt pieejami īpašumi labās vietās, kuri citos apstākļos maksātu dārgāk. Un tādēļ, iespējams, telpu pārbūve atbilstoši jaunajām, dominējošajām tendencēm var būt racionālāka nekā jaunu ēku būvniecība. Mēs redzam, ka aizvien vairāk attīstītāju un uzņēmēju izvērtē jau esošo ēku pielāgošanu un biroju pārcelšanu uz industriālajiem rajoniem – tuvāk ražotnēm, ja ir tāda nepieciešamība. Vienlaikus pieaug interese par augstas klases biroju telpām un atjaunošanai piemērotām ēkām, kurām šobrīd ir pieejami dažādi papildu finansējuma avoti, tostarp ES struktūrfondu līdzekļi.
Piemēram, VNĪ šomēnes beidzot izdevās par 1,6 miljoniem eiro izsolīt pēc arhitektu Alfrēda Ašenkampfa un Maksa Šervinska projekta celto ēku Audēju ielā 7. 15.maijā beidzās pieteikšanās trīs Rīgas centrā esošu biroju un administratīvo ēku izsolēm - Krišjāņa Valdemāra ielā 17a, Merķeļa ielā 11 un Raiņa bulvārī 7. Esmu pārliecināts, ka privātie investori visām šīm ēkām spēs atrast veiksmīgu pielietojumu nākotnē, savukārt mēs iegūtos līdzekļus varēsim novirzīt publiskā sektora vajadzībām nepieciešamo telpu sakārtošanai un attīstībai.
Sākumā minētās tendences – aizvien pieaugošā hibrīddarba popularitāte un nepieciešamība veidot energoefektīvas, ekonomiski uzturamas telpas – vienādā mērā skar gan privāto, gan arī publisko sektoru. Ne velti kopā ar Valsts kancelejas Inovāciju laboratoriju izstrādājam valsts iestāžu kopstrādes ekosistēmas projektu, kas cita starpā paredz arī valsts iestāžu darba telpu optimizāciju un modernizāciju. Tādējādi tiks veicināta arī ilgtspējīga un kvalitatīva valsts nekustamā īpašuma portfeļa attīstība.