28 Latvijas start-up uzņēmumu komūnas dalībnieki ir apvienojušies un oficiāli izveidojuši Latvijas Start-up uzņēmumu asociāciju.

Jaunās organizācijas mērķi ir attīstīt Latvijas start-up uzņēmumu ekosistēmu, savienot to ar pārējo pasauli, popularizēt start-up kustību Latvijā un pasaulē, aizstāvēt tās intereses un sekmēt savstarpējo cieņu un sadarbību start-up uzņēmumu starpā.

Šī esot pirmā reize Latvijas vēsturē, kad pārstāvji no tehnoloģijās balstītajiem start-up uzņēmumiem, no start-up uzņēmumu kopā strādāšanas telpām, akseleratoriem un citiem kopienas centriem, kā arī investori, riska kapitālisti, pieredzējušas privātpersonas, start-up nozari atbalstoši korporatīvie partneri un pakalpojumu sniedzēji ir sēdušies pie viena galda un apvienojušies vienā organizācijā ar kopīgiem mērķiem.

Oficiāli atklāta Latvijas start-up uzņēmumu asociācija.

30 Latvijas start-up uzņēmumu komūnas dalībnieki ir apvienojušies un oficiāli izveidojuši nevalstisko organizāciju - Latvijas Start-up uzņēmumu asociācija. Tās mērķis ir attīstīt Latvijas start-up uzņēmumu ekosistēmu, popularizēt start-up kustību Latvijā un pasaulē, aizstāvēt tās intereses un sekmēt savstarpējo cieņu un sadarbību start-up uzņēmumu starpā.

Šī ir pirmā reize Latvijas vēsturē, kad pārstāvji no tehnoloģijās balstītajiem start-up uzņēmumiem, no start-up uzņēmumu kopā strādāšanas telpām, akseleratoriem un citiem kopienas centriem, kā arī investori, riska kapitālisti, pieredzējušas privātpersonas, start-up nozari atbalstoši korporatīvie partneri un pakalpojumu sniedzēji ir sēdušies pie viena galda un apvienojušies vienā organizācijā ar kopīgiem mērķiem.

IT nozares uzņēmēji: Vienotas receptes start-up uzņēmumu komunikācijas jomā nav, tomēr svarīgi neiekrist klauna lomā vai klusās peles ampluā.

Lielā mērā publicitāte ir atkarīga no cilvēka personības – vieniem patīk parādīšanās masu medijos, citiem nepatīk. No praktiskās puses publicitāte, manuprāt, vairāk palīdz pie nosacījuma, ja uzņēmums nedara neko nelegālu, citādi tiek piesaistīta uzraugošo valsts institūciju uzmanība, DB pastāstīja FMS valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs. Viņš start-up uzņēmumiem par sevi publiski vairāk iesaka stāstīt, kad kaut kas ir paveikts, jo tikai neliela daļa no visām idejām pārvēršas par kaut ko reālu. Svarīga ir jaunā uzņēmēja pārliecība par ideju un tas, kā viņš spēj par to pastāstīt un sevi pierādīt. Kopumā nevajag baidīties kļūdīties – ir drosmīgi jāiet uz priekšu, vienlaikus uzņemoties risku, DB norādīja Lattelecom Technology valdes priekšsēdētāja Anita Mertena.

Latvijas jauno start-up medībās devies Skandināvijas ietekmīgākais riska kapitāla uzņēmums Creandum, kas gatavs daudzsološākajos Latvijas IT iesācējuzņēmumos ieguldīt tūkstošus un pat miljonus, turklāt par Investīciju padomnieku Baltijas valstīs iecelts Latvijas TechHub Riga vadītājs Andris K. Bērziņš.

Skandināvijas riska kapitāla (venture capital) uzņēmums Creandum ir ieguldījis tādos patlaban pasaulē atpazīstamos uzņēmumos kā Spotify, Wrapp un Videoplaza, un pašlaik kļūs par pirmo Eiropas vai ASV riska kapitāla firmu ar savu pārstāvi tieši Baltijas valstīs. «Mēs gribam tiešāku pieeju Baltijas start-up sabiedrībai,» norādīja Creandum partneris Johans Breners, izvēloties savu pārstāvi Baltijas valstīs. J. Breners norāda, ka TechHub Riga valdes priekšsēdētājs A. K. Bērziņš par Creandum padomnieku izvēlēts, jo viņš ir viena no Latvijas iesācējuzņēmumu sabiedrības galvenajām figūrām. «Turklāt viņam vēl joprojām ir sakari ar Silīcija ieleju, kur viņš absolvēja Stenfordas Biznesa skolu, kā arī vadības pieredze, kas iegūta, strādājot AeroScout un Livebookings,» norādīja J. Breners.

Google un TechHub paziņo par globālo partnerību, paverot plašākas iespējas 700 ar TechHub saistītiem startup uzņēmumiem visā pasaulē, to skaitā Rīgā, informē TechHub.

Globālā tehnoloģiju uzņēmēju kopiena TechHub jau sadarbojas ar Google Londonā, Madridē un Varšavā. Google atbalsta TechHub darbu, lai palīdzētu simtiem tehnoloģiju uzņēmumiem attīstīt savu biznesu.

Tagad TechHub biedri Rīgā, Bukarestē un Bangalorā pirmo reizi iegūs piekļuvi programmām un atbalstam no Google, kas ietver Google mentorus, Google for Entrepreneurs starptautiskās demo dienas, GFE Exchange un Google Cloud Platform kredītus, atbilstot noteiktiem kritērijiem.

Davids Grunvalds, Google for Entrepreneurs EMEA partnerību vadītājs: «Mēs esam priecīgi paplašināt mūsu darbu ar TechHub, kas sniedzas tālāk kā GFE Campus tīkls, kura ietvaros mēs esam jau veiksmīgi sadarbojušies vairāku gadu gaitā. TechHub vērtības, kas vērstas uz kopienu, un viņu fokuss uz atbalstu startup uzņēmumiem ar izglītības un programmu palīdzību pilnībā sakrīt ar Google for Entrepreneurs mērķiem.»

Latvijas jauno tehnoloģiju uzņēmumu koprades telpas TechHub Riga pārceļas uz jaunām telpām Vecrīgā, netālu no Laimas pulksteņa. TechHub Riga valdes priekšsēdētājs Andris K. Bērziņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā start-up kustība Latvijā ir «eksplodējusi», liekot paplašināt koprades telpu platību.

TechHub Riga, kas darbojas jau divus gadus, paplašinājies, valdē darbu uzsākot divu TechHub Riga tehnoloģiju uzņēmumu vadītājiem - Annai Andersonei no interneta dizaina platformas Froont un Mārim Daģim no digitālo maksājumu platformas Sellfy.

Db.lv bija iespēja viesoties jaunajās TechHub Riga telpās Kaļķu ielā 15. Iepriekšējās telpas Citadeles ielā tika pamestas, jo tajās kļuva par šauru, Db.lv stāstīja TechHub Riga pārstāvji. Jūs varat aplūkot jauno TechHub Riga telpu galerijā augstāk!

«Citadeles ielā mēs varējām uzaugt, paldies labsirdīgiem namatēviem Džerijam Virtam (Jerry Wirth) un Deividam Derūsam (David DeRousse), kas atvēlēja telpas par mums pieejamu cenu. Bet esam tās izauguši, un pirmās komandas jau drīz būs izaugušas un atradušas pašas savus birojus - tā kā tam jānotiek veiksmes gadījumos,» skaidroja Andris K. Bērziņš, TechHub Rīga līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs. Viņš arī norāda - «start-up kustība Rīgā un Latvijā ir burtiski eksplodējusi, un pieprasījums pēc telpām mums pārsniedza iespējas».

«Latvijas start-up uzņēmumu iespējas daudz neatšķiras no citu valstu uzņēmumu iespējām, ja nu vienīgi šeit ir zemākas ikdienas izmaksas. Ja start-up interesē tikai Latvijas klienti, tad uzņēmumam radīsies grūtības, un, sarodoties daudz šādu «lokālu» uzņēmumu, kas pārdod cits citam, arī valstij radīsies grūtības. Ir jāskatās tālāk – tas nozīmē pelnīt naudu globāli, bet to tērēt un attīstīt uzņēmumu – lokāli», Db.lv stāsta Latvijas start-up uzņēmuma, foto piezīmju lietojumprogrammas Nowte izveidotājs Zigmārs Rozentāls, kurš nesen atgriezies no vizītes Silīcija ielejā.

Silīcija ieleja ir vienīgā vieta, kur ir vērts veidot start-up, ja mērķis ir globāls tirgus, pārliecināts web pārlūka rīka Froont start-up līdzdibinātājs Sandijs Ruļuks. Viņam piekrīt arī Z. Rozentāls, norādot, ka «nekur citur pasaulē vienā vietā nav tik daudz reālu start-up piemēru, ekspertu, investoru un iespēju iegūt unikālus kontaktus un sadarbības iespējas».

Organizācijas StartupLatvia un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētā misijā uz Silīcija ieleju šā gada vasaras sākumā devās četru Latvijas start-up uzņēmumu pārstāvji.

Eiropas start-up konkursā «InnoStars Awards 2019» laureātu vidū ierindoti divi start-up uzņēmumi no Latvijas - «MedHydrogel» un «Vigo».

No kopskaitā 116 pretendentiem tika izvēlēti 15 uzvarētāji, kuri dalījās ar inovatīvajiem risinājumiem veselības aprūpē, katram balvā saņemot 25 000 eiro lielu finansējumu, apmācības un mentoru piesaisti. Latvijas start-up uzņēmēji izcēlās ar redzes aizsardzības tehnoloģiju pēc ķīmiskām acu traumām un rehabilitācijas rokasgrāmatu, kas izmanto mākslīgo intelektu. Konkursu organizē «EIT Health», kas ir viena no lielākajām Eiropas publiskā privātā sektora partnerībām veselības aprūpes inovāciju jomā.

Konkurss norisinājās jau trešo gadu, un tā uzvarētāji tika izvēlēti no 116 dalībniekiem, kuri pārstāvēja 13 valstis, kas iekļaujas «EIT Health» programmā «Reģionālā inovācijas shēma» (RIS). Kā šī gada uzvarētāji tika atzīti 15 start-up uzņēmumi no Centrālās, Austrumu un Dienvideiropas valstīm, kas joprojām turpina pilnveidoties veselības aprūpes inovāciju jomā. Ekspertu komisijas izvirzīto start-up uzņēmumu vidū bija pieci uzņēmumi no Portugāles, pa diviem no Latvijas, Polijas, Ungārijas, un pa vienam no Čehijas, Lietuvas, Itālijas un Rumānijas. Katram finālistam tika piešķirts finansējums 25 000 eiro apmērā, kā arī apmācības, individuālais mentorings četru mēnešu garumā un iespēja piedalīties divās apmācību programmās Eiropā.

Latvijas start-up uzņēmums Infogr.am plāno atvērt biroju ASV, nākotnē neizslēdz iespēju iegādāties citus uzņēmumus un no kontrolpaketes tuvākajā laikā atteikties neplāno.

Kad Dienas Bizness (DB) pirmais no masu medijiem Latvijā rakstīja par datu vizualizācijas rīku Infogr.am, komanda nesen bija sākusi darbu, bet jau toreiz viens no uzņēmuma dibinātājiem Uldis Leiterts DB uzsvēra, ka globāls skatījums un ambīcijas ir izdzīvošanas jautājums. Tik tikko šajā virzienā ir sperts vēl viens solis, piesaistot 1,34 miljonu eiro investīcijas, tādējādi šobrīd uzņēmumam ir trīs investori: Point Nine Capital, Connect Ventures un HackFwd. Plašāk par uzņēmuma plāniem DB intervijā stāsta U. Leiterts.

Finansējums ir piesaistīts. Kur tiks ieguldīti līdzekļi?

Latvijas start-up jeb jaunuzņēmumi piesaistījuši investīcijas vismaz 110 miljonu eiro apmērā, intervijā sacīja Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Jekaterina Novicka.

Viņa norādīja, ka šāda summa iegūstama no publiski pieejamās informācijas, jo par atsevišķu darījumu summām informācija netiek izpausta.

Igaunijas start-up uzņēmumi investīcijās piesaistījuši 330 miljonus eiro, bet lietuvieši - 140 miljonus eiro, atklāja Novicka. Latvijā ir 240 start-up uzņēmumi, Lietuvā šis rādītājs ir līdzīgs, bet Igaunijā ir apmēram 350 start-up uzņēmumi.

«Ar Lietuvu mums situācija ir diezgan līdzīga, un pašlaik aktīvi konkurējam, jo arī viņi ir kļuvuši aktīvi - gan valsts pusē, gan start-up komūnā,» sacīja Novicka. «Runājot par Igauniju, viņiem jau ir start-up uzņēmēji trīs paaudzēs.»

Liepājas ekonomika patlaban nepiedzīvo labākos laikus, jo krīzes nāk viena pēc otras, turklāt atšķirīgas, intervijā Rietumu radio sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija).

«Viena situācija ir KVV Liepājas metalurgā, bet pavisam cita situācija ir zivju pārstrādes nozarē,» sacīja Sesks, norādot, ka zivju pārstrādes nozares problēmas ir jārisina starpvaldību un arī Valsts prezidenta līmenī - kā Latvijas ražotājiem «atvērt durvis» uz dažādiem eksporta tirgiem. «Šai nozarei tas ir izdzīvošanas jautājums,» sacīja Sesks.

Komericalizācijas reaktors (CommercializationReactor), kurā uzņēmīgi cilvēki var meklēt gatavas idejas tehnoloģiju un zinātnes jomā jauna biznesa uzsākšanai, Latvijā bāzējies vairāku iemeslu dēļ, tostarp tādēļ, ka cilvēki šeit runā vairākās valodās, turklāt te ir labs klimats uzņēmējdarbībai, Db.lv stāsta CommercializationReactor pārstāvis Deniss Belajevs.

«Zinātnieks tikai ļoti retos gadījumos var pārtapt par uzņēmēju, bet uzņēmīgs cilvēks atrodas ļoti tālu no tehnoloģijām, un abas puses šķir bezdibenis. Tiltu pāri to būvējam ar reaktora palīdzību. Turklāt reaktorā jaunos uzņēmējus pavada pieredzējis cilvēks, kas pilda pavadoņa lomu un palīdz jaunajiem,» stāsta D. Belajevs.

CommercializationReactor par vietu, kur regulāri notiek speciāli pasākumi, kuru laikā kopā tiek «savesti» uzņēmēji un zinātnieki, izvēlējies Rīgu, un drīzumā gaidāms reaktora septītais pasākums, kurā varētu piedalīties ap 200 – 250 dalībniekiem, kā arī vēl aptuveni 30 eksperti un zinātnieki. Latvija reaktora «mītnes» vietai izvēlēta, jo «uzņēmīgie cilvēki šeit prot gan krievu, gan angļu valodu, šeit ir labs klimats uzņēmējdarbībai, Latvija atrodas Eiropas Savienībā un tai nav starptautisku tirdzniecības ierobežojumu, kā arī aktīvu atbalstu idejas īstenošanai sniegusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA),» Db.lv skaidro D. Belajevs, valdes priekšsēdētājs biedrības Komercializācijas laboratorija cLab, kas darbojas CommercializationReactor ietvaros.

Igauņi māk labi sevi pozicionēt, lietuvieši vairāk vērsti uz iekšējo tirgu un vairāk raugās Polijas virzienā, bet latviešiem jābūt aktīvākiem, ar lielāku pašapziņu.

Maratona skriešana veicina veselīgu konkurenci, kur cilvēki var mācīties no citiem, pārbaudīt savu spēku robežu, lai nākamajā reizē uzlabotu rezultātus un sasniegumus, vienlaikus izbaudot skriešanas procesu. Līdzīgas paralēles varētu vilkt Baltijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā. Tāpēc DB apkopoja Latvijas IKT nozares ekspertu vērtējumu par tendencēm Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Lielākoties situācija ir pietiekami līdzīga, tomēr katrā valstī ir raksturojošās nianses un lietas, ko tā varētu mācīties no kaimiņiem. Pasaules mediju telpā ik pa laikam parādās ziņas par to, ka nelielā valsts Igaunija ir spējusi uzrādīt augstus sasniegumus IKT jomā, un inovācijas ir ieviestas dažādās sfērās. Igaunijas vārds pasaules telpā, protams, izskan ar Skype un aktīvu start up kustību. Jāuzsver, ka arī IT inkubators Tech Hub Riga ir devis pozitīvu stimulu Latvijas vārdam start up pasaules kartē.

Pirmā latviešu pašu organizētā tirdzniecības misija Silīcija ielejā izdevusies veiksmīga – brauciens rezultējies ar vairākiem sadarbības piedāvājumiem un investoru intereses piesaistīšanu atsevišķiem Latvijas delegācijas uzņēmumiem.

Latviešu uzņēmēju tirdzniecības misija norisinājās no šā gada 31. janvāra līdz 12. februārim, un tajā piedalījās seši Latvijas informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmumi - Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Booking Group, tostarp arī četri Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Biznesa inkubatora uzņēmumi - Intelligence Media Group, Molips, Informatics un TestDevLab.

Šī bija pirmā misija Silīcija ielejā, ko organizēja latvieši paši – start-up pasaules iekarošanai paredzētā jaunizveidotā organizācija StartupLatvia un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Līdz šim Latvijas iesācējuzņēmumi izcīnīt sev vietu Silīcija ielejā devās pašu spēkiem vai, pievienojoties Igaunijas start-up uzņēmumu delegācijai. Tāpat līdz šim Latvijai nebija savas pārstāvniecības tehnoloģiju mekā, un mērķtiecīgai start-up uzņēmumu virzīšanai finansējums netika nebija atvēlēts.

«Tagad ir izdevīgākais brīdis mazām, strādīgām un gudrām komandām iekarot pasaules tirgus, vismaz informācijas tehnoloģiju jomā,» runājot par Latvijas start-up uzņēmumu izredzēm pasaulē, norādīja jauno tehnoloģiju uzņēmumu atbalstošās organizācijas TechHub Riga līdzdibinātājs un riska kapitāla uzņēmuma Creandum investīciju padomnieks Andris K. Bērziņš.

Jauno tehnoloģiju uzņēmēju iespējas veicina «mākoņa» pakalpojumu iespējas un tehnoloģiju globalizācija, viņš uzsver. «Komandām ir svarīgi atrast nišas, kurās tās var izcelties un pierādīt unikālas spējas piedāvāt ko jaunu – atšķirībā no vecā IT biznesa Latvijā, kurā galvenais bija atrast kādu sulīgu valsts pasūtījumu,» norāda A. K. Bērziņš.

Uzņēmēju attīstībai šķēršļus Latvijā var likt tas, ka patlaban agrā stadijā finansējums vēl ir grūti sasniedzams, jo pašlaik ir maz biznesa eņģeļu. Latvijā start-up vide ir maza un agrā attīstības fāzē, skaidroja TechHub Riga līdzdibinātājs, paužot cerību, ka IT jomā jaunās firmas nesīs eksporta ieņēmumus, dos darba vietas un attīstīs Latvijas vietu pasaulē. «Tikai jābūt pacietīgiem un mērķtiecīgiem, lai to sasniegtu,» norāda eksperts.

Elektroniskā pasta mārketinga sistēmas Mailigen iesācējuzņēmums iMedia attaisnojis investoru cerības, kas agrīnajā uzņēmuma stadijā ieguldījuši 100 tūkst. eiro. Paredzēts, ka šogad uzņēmuma apgrozījums sasniegs pusmiljonu eiro apgrozījumu un šis rādītājs informācijas tehnoloģiju start-up uzskatāms par veiksmīgu, Db.lv stāstīja iMedia valdes priekšsēdētājs Artūrs Bernovskis.

Start-up uzņēmuma iMedia projekts Mailigen sniedz e-pasta mārketinga pakalpojumus. Kopš kompānijas dibināšanas 2009. gadā iMedia sniedz pakalpojumus Eiropas, Āzijas un ASV tirgos. iMedia klienti galvenokārt ir mazie un vidējie uzņēmumi ASV, tomēr start-up sadarbojas arī ar tādiem «smagsvariem» kā Japan Airlines, Flight.com, Ibank.com u.c., norāda A. Bernovskis. «Kompānijas izmanto pakalpojumu, kas palīdz uzlabot komunikāciju ar klientiem, ieskaitot, piemēram, sūtītā ziņojuma noformējumu un to, cik bieži ziņojumus sūtīt,» Db.lv stāstīja A. Bernovskis. Viņš norāda, ka pirmo darbības gadu ieņēmumi tiks ieguldīti atpakaļ uzņēmumā - produkta pilnveidē un marketingā, tādejādi dividendes uzņēmuma īpašnieki pagaidām negaida.

Izturies pret kompānijas sākuma investīcijām un budžetu kā pret personīgajiem ietaupījumiem.

Start-up posms un tradicionāli bēdīgās beigas

Uzņēmuma vārīgākais posms ir tā pirmsākumi. Lielākā daļa uzņēmumu nepiedzīvo savu trešo un ceturto dzimšanas dienu. Latvijā pagājušajā gadā, saskaņā ar Lursoſt datiem, reģistrēti 14 965 uzņēmumi, bet likvidēti 6 402. Likvidēto uzņēmumu skaits, salīdzinot ar 2013. gadu ir palielinājies par 54,19 %. Iemesli likvidācijai var būt dažādi, bet lielākoties tas ir viens — nespēja konkurēt.

Apstākļi, kādēļ uzņēmumi nonāk šādā situācijā, ir vienkārši — ja Tu ļausi sava uzņēmuma tēriņiem augt brīdī, kad tiem nebūs seguma no Tava produkta pārdošanas — Tavam uzņēmēja sapnim pienāks beigas.

Latvijas jaunās tehnoloģiju un dizaina kompānijas Froont, Berta.me, HungryLab un Sellfy apvienojušas spēkus, izveidojot kopā strādāšanas un tikšanās vietu programmētājiem un dizaineriem The Mill.

Vēl pirms oficiālās The Mill telpu atklāšanas dienas 20. jūnijā Db.lv piedāvā saviem lasītājiem ielūkoties nesen izveidotajā koprades telpā.

«TechHub Riga, Startup Latvia un Innovation Cafe vairāk paredzēts tieši tehnoloģiju start-up komandām. Mūsu mērķis ir apvienot dizainerus ar programmētājiem un parādīt dizaineriem, ka start-up vide ir interesanta un tajā ir daudz iespēju,» The Mill konceptu skaidroja viena no koprades telpas izveidotājām Anna Andersone. Viņa uzskata, ka Latvijā dizaineri bieži redz savu vietu tikai pakalpojumu uzņēmumos un A. Andersone un viņas komanda to vēlas mainīt. The Mill dibinātāji ir A. Andersone un dizaineri Sandijs Ruļuks un Māris Daģis.

Lielāko daļu no septembrī atklātajām "TechHub Riga" kopstrādes telpām Latvijas Universitātes bijušajā Bioloģijas fakultātē jau apdzīvo jaunuzņēmumi

"Nu jau kā divus mēnešus esam iemājojušies vēsturiskajās universitātes telpās Kronvalda bulvārī 4 un šajā salīdzinoši īsajā laikā esam paspējuši apdzīvot ne tikai savu kopstrādes vietu, bet arī aktīvi cenšamies izmantot visu ēkas potenciālu un atdzīvināt koplietojamās telpas – lielās auditorijas un bibliotēku, rīkojot tur savus ikmēneša pasākumus," stāsta "TechHub Riga" vadītāja Līna Sarma.

Viņa atzīst, ka katrs solis šajā procesā ir bijis izaicinošs – no paša sākuma ar telpu saskaņošanu līdz šim brīdim ar iekārtošanu un pielāgošanu dažādām biedru vajadzībām, kas atšķiras atkarībā no komandu lieluma un darbības formāta. "Liels piesaistes punkts jaunajai vietai, protams, ir telpu plānojums un augstie griesti, kas dod gaismu un plašuma sajūtu, kā arī centrālā atrašanās vieta parkā, kura sniedz fantastisku skatu. Pat neko daudz neieguldot telpās, te ir patīkami atrasties. Līdz ar to darām daudz ko, lai tās papildu iekārtotu un pielāgotu. Cenšamies to darīt pārdomāti un lēnām, lai nesabojātu to sajūtu, ko telpas sniedz," norāda L. Sarma.

Ziemeļvalstu iesācējuzņēmumu sacensībās Arctic15, kurās var iegūt naudas balvu vairāk nekā 20 tūkst. eiro apmērā, divi Latvijas start-up uzņēmumi iekļuvuši pusfinālā.

Kopumā pusfinālā iekļuvuši 15 iesācējuzņēmumi, par kuriem var nobalsot sacensību mājas lapā dažādās kategorijās. No Latvijas start-up pusfinālā iekļuvis infografiku rīks infogr.am un Repairy Limited, kas piedāvā uzlabot uzņēmumu apkalpošanas servisu, piemēram, tiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar iekārtu labošanu.

Par abiem Latvijas uzņēmumiem patlaban var balsot kategorijā «labākais 2012. gada jaunais start-up», par infogr.am arī kategorijā «labākais dizains» un «labākais Baltijas start-up», savukārt Repairy Limited sacenšas arī kategorijā «labākais uzņēmējdarbības start-up».

Gada pirmajā ceturksnī no jauna izsniegto kredītu apjoms liecina, ka Latvijas uzņēmumi ir atsākuši veikt investīcijas. Swedbank labprāt izsniegtu jaunajos kredītos vienu miljardu eiro, ja uzņēmumi būtu gatavi šo naudu paņemt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

No jauna izsniegto kredītu apjoms gan uzņēmumiem, gan privātpersonām audzis gandrīz par 90% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni. Tā ir gan pozitīva ziņa Swedbank, gan pozitīva ziņa Latvijas ekonomikai kopumā, uzsvēra bankas vadītājs.

«Lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms ir uzņēmumiem. Kopumā tas liecina par to, ka uzņēmumi atsāk investēt. Tas ir pozitīvi, jo investīciju trūkums vai investīciju zemais apjoms patlaban ir galvenais izaicinājums Latvijas ekonomikai,» skaidroja Mančinskis.

Šogad jauno tehnoloģiju uzņēmumu kopā strādāšanas telpas TechHub papildinājuši vairāki jauni uzņēmumi, savukārt vecākie un veiksmīgākie savu pirmo «ligzdu» jau ir pametuši, verot vaļā paši savus birojus.

«TechHub ir pametušas lielākās un vecākās komandas. Datu vizualizācijas lietojumprogrammas uzņēmums Infogr.am ir izveidojis pats savas telpas, savukārt interneta dizaina platforma Froont, digitālo maksājumu platforma Sellfy un palīgs mājaslapas izstrādei Berta CMS ir izveidojuši savu kopdarbības telpu The Mill. Viņu vietā aktivi aicinām jaunus biedrus,» Db.lv stāstīja TechHub komunikāciju speciāliste Inese Mūrniece.

Šoreiz Db.lv piedāvā aplūkot, kādi uzņēmumi nākuši klāt TechHub Riga saimei. Klikšķiniet galerijā augstāk! , lai aplūkotu galeriju augstāk!

Šodien notiks IT un tehnoloģiju nozares pārstāvju kopā strādāšanas vietas TechHub Riga jauno telpu atklāšana. Iepriekš organizācija atradās Citadeles ielā, vēlāk pārcēlās uz Vecrīgu, bet nu atkal iekārtojusies jaunā vietā – Sporta ielā

Vaicāts, kāpēc TechHub Riga no telpām Vecrīgā pārcēlās uz Sporta ielu 2, TechHub Riga vadītājs Dāvis Suneps skaidro, ka pārcelšanās notikusi, jo organizācija nolēma novirzīt visus iespējamos līdzekļus startup ekosistēmas uzlabošanā, nevis telpu nomā Vecrīgā.

Jaunajās telpās ir 40 vietas pastāvīgiem dalībniekiem un 20 vietas nepilna laika dalībniekiem. Šobrīd jaunajās telpās darbojas 23 startup uzņēmumi un vēl ir brīvas vietas desmit pastāvīgiem dalībniekiem un sešiem nepilna laika dalībniekiem. Pilna laika dalība TechHub Riga maksā 125 eiro mēnesī, bet nepilna laika – 45 eiro mēnesī. «TechHub biedra maksā ir iekļauts viss, ko startup var vēlēties – telpas, optiskais internets, iekšējie pasākumi utt.,» saka D. Suneps.

Biznesa izglītības biedrības Junior Achievement Latvija (JA Latvija) organizētajā Jauno uzņēmēju dienā 2015 tika noskaidroti šī mācību gada labākie Skolēnu mācību uzņēmumi (SMU), labāk izstrādātie biznesa plāni un labākie studentu Start-up programmas uzņēmumi valsts mērogā, informē JA Latvija.

«SMU programma dod skolēniem iespēju pārbaudīt savu ideju konkurētspēju reālā tirgū, un sacensība ar vienaudžiem ir papildus motivācija izveidot vēl labākus produktus. Kopējais SMU līmenis Latvijā ir ļoti augsts, un šī gada finālā bija vērojams patiešām labs skolēnu sniegums. Tai pat laikā Junior Achievement Latvija īstenotā SMU programma ir pieejama tikai daļā skolu. Mūsu mērķis ir panākt to, lai nākotnē ikvienam Latvijas skolēnam būtu iespēja saņemt uzņēmējdarbības izglītību, kas ir pirmais solis sava uzņēmuma veidošanā,» uzsver JA Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.

Par uzvarētāju un pirmās vietas ieguvēju vidusskolas grupā šogad kļuva apģērbu aizsargmaisu un apavu somu ražotājs - Madonas Valsts ģimnāzijas SMU Simple+, kas balvā saņēma iespēju pārstāvēt Latviju Eiropas SMU finālā Berlīnē, kā arī 500 EUR čeku no Swedbank un Biznesa augstskolas Turība apmaksātas studijas. SMU Simple+ ieguva arī 1. vietu SMU biznesa plānu konkursā un saņēma LU Ekonomikas un vadības fakultātes (EVF) balvu – apmaksātas pirmā gada studijas EVF. Līdz ar to madonieši kļuva par šī gada Jauno uzņēmēju diena 2015 absolūto uzvarētāju.

Prezentāciju pasākumā Silīcija ielejā projekta getgamers.eu izveidotājam Kristapam Moram palīdzīgu roku sniedza Kriss Berijs (Chris Burry) no US Market Acess Center. Mailigen.com pārstāvis Arturs Bernovskis norāda, ka Silīcija ielejā nepastāv atšķirības attieksmes ziņā starp «zaļajiem» un «veterāniem», jo pastāv iespēja, ka pēc gada start-up pāraugs miljonu vērtā kompānijā.

Jau vēstīts, ka maija beigās divi Latvijas iesācējuzņēmumi devās uz Silīcija ieleju ASV. Tirdzniecības misiju organizēja Igaunijas Tehnopol Startup inkubators un Wiseguys akselerators, un kopumā uz to devās deviņu uzņēmumu pārstāvji, septiņi Igaunijas uzņēmumi un divi Latvijas IT uzņēmumu pārstāvji – I-Media (projekts mailigen.com) un Web Projects (projekts getgamers.eu).

Uz kontaktu pamata Silīcija ielejā veidojas lielākā daļa sadarbību. Latvijas start-up brauciens uz ASV tehnoloģiju «meku» izdevies veiksmīgs, uzskata mailgen.com un getgamers.eu pārstāvji, jo dibinātas jaunas pazīšanās ar vairākām investīciju kompānijām un biznesa eņģeļiem.