Konferencē “Bankas mainīgajā pasaulē” pirmo reizi, kopš tika izsludināts Latvijas finanšu sektora “kapitālais remonts”, juristi un ekonomisti Latvijas universitātes Lielajā aulā runāja tieši un atklāti par pieļautajām kļūdām finanšu sektora kārtošanā.
Konferenci 29.septembrī ievadīja Latvijas prezidenta Egila Levita uzruna, kurā viņš ne tikai uzteica noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu valstī, bet arī atzina, ka bankām ir jāmēģina vadīt riskus. Faktiski šo pašu viedokli jau komplicētākā juridiskā valodā atspoguļoja Latvijas ģenerālprokurors Juris Stukāns, apgalvojot, ka Latvijas izmeklētāji un amatpersonas ir pietiekami kompetenti un “spēs likumus piemērot pēc to jēgas, ne tikai burta.” Abas valsts amatpersonas pēc būtības norādīja, ka izmaiņas nepieciešamas banku pieejā, nevis likumdošanā.
Fiskālās disciplīnas padomes vadītājas, profesores Innas Šteinbukas uzrunu var dēvēt par tādu kā startu kļūdu novērtējumam, jo viņa salīdzinot Baltijas valstu ekonomiskos rādītājus 2019. gadā, 2020. gada sākumā un Covid19 krīzes laikā, skaidri parādīja, ka mūsu ekonomika jau 2019. gadā ir cietusi no finanšu sektora “kapitālā remonta” ietekmes un turpina ciest arī šobrīd, norādot, ka nav iespējams izmērīt sekas, kad klientiem tiek liegts atvērt kontu Latvijā vai arī, ka tas tiek slēgts cilvēkiem neizprotamu iemeslu dēļ.
"Sliktās ziņas izplatās daudz ātrāk. Kapitālais remonts ir beidzies un šo mūsu nupat izremontēto dzīvokli vajadzētu labiekārtot, lai kāds tajā vispār gribētu dzīvot,” norādīja I. Šteinbuka.
Nākotnes izaicinājumus krimināltiesību jomā ieskicēja zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs - Nevainības prezumpcija un tās “locīšana” likumdošanā Kriminālprocesa likuma pantos, kur naudas legalizācija tiek nodalīta no nozieguma. Tas rada risku, ka tiek konstatēts naudas legalizācijas fakts, bet pats noziegums tā arī netiek pierādīts.
Proti, pastāv iespēja, ka nauda ir konfiscēta nevainīgam cilvēkam par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tomēr pats noziedzīgais veids kā līdzekļi tiek iegūti netiek pierādīts.
Šodienas problemātiku no ekonomiskās puses īsumā raksturoja LU Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš - bankām ir uzlikts pamatīgs finansiāls slogs analizēt klientu naudas plūsmas.
G. Bērziņš minēja, ka, piemēram, konta atvēršanas gadījumā visparastākā klienta analīze bankai izmaksā aptuveni 500 eiro, bet turīga klienta konta atvēršanai analīzei ir jātērē pat līdz 20 tūkstošiem eiro.
Ekonomists uzsvēra, ka ir saprotama banku nevēlēšanās tērēt līdzekļus, jo riskam ir jābūt saprātīgam un nereti ir skaidri redzams, ka klients pat ilgstošā laika periodā neatnesīs viņa pārbaudei iztērētos līdzekļus. Īsāk, kontu neatvēršanai ir arī pragmatiski finansiāli apsvērumi un nevar prasīt no privāta uzņēmuma darīt to, ko tas saredz kā neizdevīgu. G. Bērziņš uzsvēra, ka būtiski nemainot sistēmu situācija arī nākotnē būs līdzīga.
Uz to, ka kaut ko vajadzētu mainīt pieejā, norāda arī Tiesību zinātņu pētniecības institūta vadītāja Ringolda Baloža konferencē nolasītais fragments no aizsardzības ministra Arta Pabrika vēstules Saeimai, kur ministrs norādījis uz grūtībām sadarbībā ar uzņēmumiem un lūdz nodrošināt izņēmumus aizsardzības vajadzībām. Proti, uzņēmumiem ir grūtības atvērt kontus Latvijā. Iznāk, ka valsts radītā sistēma sākusi paralizēt pašas valsts darbību. R. Balodis izteica cerību, ka izņēmumu nebūs un problēma tiks atrisināta visiem vienādi.
LU Civiltiesību profesors Jānis Kārkliņš analizēja banku klientu tiesības no Latvijas Satversmes viedokļa. “Banku klientiem ir nodrošinātas tiesības netraucēti baudīt tiesības no īpašuma, tostarp no noguldījuma! Tas, kas notika Latvijā, kad no valsts aizplūda 10 miljardi nerezidentu naudas, bija, ka cīņa ar legalizāciju kaut kur bija jāparāda un to parādīja, cīnoties ar rezidentiem,” konferencē sacīja J. Kārkliņš.
Viņš norādīja, ka bankām bez vajadzības ir dots likumīgs pamats slēgt banku kontus, prasot informāciju par senu pagātni. “Likums nosaka jebkādu grāmatvedību glabāt piecus gadus, bet banka var prasīt informāciju par 15 gadus senu pagātni, un ja tās nav, tad var slēgt kontu, turklāt ar Latvijas Republikas likumdošanu banka tiek pasargāta no jebkādām sekām par šādu rīcību,” sacīja J. Kārkliņš, uzsverot, ka šādu praksi nenosaka nekādi starptautiskie dokumenti, tostarp Eiropas direktīvas.
G. Bērziņš norādīja, ka aizvien vieglāk kļūs atvērt kontus jebkurā citā Eiropas valstī un mūsu finanšu sektors sāks zaudēt labos klientus.