Līdz ar salsas, flamenko un citu spāniski runājošo valstu simbolu popularitāti arī Latvijā ir interese apgūt šo valodu un kultūru

«Pārsteidzošā kārtā interese par Spāniju, Latīņameriku un spāņu valodu ir nemainīgi augsta. Protams, mēs vēlētos, lai pie mums nāktu mācīties vēl divreiz vairāk studentu, bet interese ir vienlīdz liela. Ik pa laikam ir novērojamas svārstības saistībā ar konkurenci vai krīzi, bet kopumā pieprasījums ir augsts,» teic Marta Jēkule, spāņu mācību centra Centro Picasso vadītāja. Viņa neizpauž, cik cilvēku šogad uzsāks mācības, bet šobrīd izskatās, ka būs 20 līdz 25 grupas, katrā maksimums deviņi cilvēki. «Aptuveni paliekam pagājušā gada līmenī, varam būt apmierināti,» vērtē Marta.

Katram savi knifi

Spāņu kultūras centrā Séneca Latvijas iedzīvotāji ne vien apgūst spāņu valodu un kultūru, bet arī trenējas nomest kautrības bruņas.

«Esam auguši, esam paplašinājuši savu kulturālo aktivitāšu piedāvājumu. Tagad pasniedzam arī gastronomijas meistarklases, ir kino pulciņš un šogad sākām sadarboties ar partneriem Valensijā – piedāvājam apgūt spāņu valodu tur. Pieprasījums bija liels, mūsu studenti vasarā grib braukt atvaļinājumā un turpināt mācīties vai arī apgūt intensīvo valodas apmācības kursu Spānijā. Vajadzēja atrast uzticamu uzņēmumu. Ir labas un ir sliktas skolas, mēs nevaram riskēt ar savu vārdu, sūtot cilvēkus uz skolu ar nekvalitatīvu piedāvājumu. Ja iesakām vietu, kur mūsu studentiem nepatiks, riskējam ar reputāciju. Atrast partneri nebija viegli,» stāsta Fransisko Havjers Fernandess Kruzs (Francisco Javier Fernández Cruz), spāņu kultūras centra Séneca īpašnieks.

Iznācis pirmais latviešu literatūras klasikas darba tulkojums spāņu valodā – Andreja Pumpura eposs «Lāčplēsis», kas ir bilingvāla latviešu-spāņu eposa publikācija, kura papildināta ar komentāriem par eposa kā žanra attīstību un varoņa tēla – Lāčplēša – klātbūtni latviešu kultūrā.

Izdevējs ir Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds.

Eposa tulkotājs Migels Anhels Peress Sančess ir gandarīts par paveikto: «Šis tulkojums ir pirmais latviešu literatūras klasikas darba tulkojums spāņu valodā. Ar tā publikāciju ceru kaut nedaudz līdzsvarot līdz šim valdošo situāciju, ko varētu raksturot šādi: kamēr spāņu valodā rakstošo autoru darbi Baltijas valstīs bauda patiesu cieņu un interesi, spāņu valodā runājošiem lasītājiem un kritiķiem tikpat kā nav zināšanu par latviešu literatūru. Nedomāju, ka šo līdzsvara trūkumu varētu skaidrot ar neproporcionālo lasītāju skaitu katrā valodā vai atšķirīgo laika nogriezni katras literatūras tradīcijā, spāņu tūkstošgadīgajai tradīcijai pretstatot divos simtos gadu mērāmo latviešu literatūras tradīciju, jo pat mazāku nāciju literatūra, kā, piemēram, īslandiešu vai albāņu, pēdējos gados var lepoties ar ievērojamu tulkojumu skaitu spāņu valodā. Te drīzāk varētu norādīt uz vēsturiski veidojušos intereses trūkumu par Baltijas valstu pasauli, par kuru uzzinām tikai 19. gadsimta beigās, pateicoties Anhela Ganiveta (Ángel Ganivet) rakstiem. Mūsdienās tulkojumu skaitu ietekmē arī izdevējdarbības nozares nepārtrauktās svārstības, mēģinot pielāgoties aktuālajām tendencēm. Ja ar šī tulkojuma palīdzību būs izdevies sniegt ieguldījumu abu kultūru savstarpējo attiecību uzlabošanā un palielināt to interesi vienai par otru, tulkojuma autors būs vairāk nekā apmierināts ar panākto.»

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Itālijas galvaspilsētas Romas varas iestādes ir noteikušas aizliegumu tūristiem sēdēt uz Spāņu kāpnēm, kas ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Romas vēsturiskajā centrā.

Ziņu aģentūras AFP fotogrāfs ziņoja, ka policisti otrdien ar svilpēm lika cilvēkiem, kas bija piesēduši uz Spāņu kāpnēm, piecelties un tās atstāt.

No marmora veidotās Spāņu kāpnes ir viens no Romas arhitektūras brīnumiem. Tā ilgu laiku bija populāra vieta, kur nogurušiem tūristiem apstāties un pavērot apkārtni, vienlaikus nobaudot kādu sviestmaizi vai saldējuma kokteili.

Mēģinot novērst tūristu nevīžību pret kultūras mantojumu, Romas pašvaldība šovasar pieņēma jaunus noteikumus, kas aizliedz jebkādu «apmešanos» vai «sēdēšanu» uz vēstures pieminekļiem, tai skaitā Spāņu kāpnēm un to pakājē esošās strūklakas.

Naudassods līdz 400 eiro var tikt piespriests par jebkādu pārkāpumu – sēdēšanu, atrašanos šajā vietā bez krekla, peldēšanos strūklakā vai čemodānu ar ritenīšiem vilkšanu pa vēsturiskajām kāpnēm.

Aģentūra Moody’s norādījusi uz riskiem, kas pastāv Skandināvu bankām un piektdien, 25. maijā, samazinājusi kredītreitingus trīs Ziemeļvalstu bankām – DNB, Handelsbanken un Nordea, vēsta Reuters.

Moody’s norādījis, ka Nordea un Handelsbanken kredītreitingi ir samazināti par vienu atzīmi – no Aa2 uz Aa3. Savukārt Norvēģijas bankas DNB retings ir samazināts no A1/C- līdz Aa3/C.

Savukārt Swedbank un SEB bankas kredītreitigi ir saglabāti nemainīgi. Jāpiemin, ka arī iepriekš banku kredītreitingi bijuši zemāki nekā divu iepriekšminēto Zviedrijas banku reitingi. Swedbank un SEB nākotnes perspektīvas novērtētas kā stabilas.

Parādu krīzes ietekmē reitingu aģentūras šā gada laikā ir samazinājušas vairāku valstu banku kredītreitingus, piemēram, šā gada pavasarī tika samazināts Portugāles un Spānijas banku reitings. Līdz šim Skandināvijas valstu bankas mazāk ietekmēja recesija Eiropā.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Gluži kā slavenā mūzikla Evita dramatiskajā gabalā Neraudi par mani, Argentīna, prezidentei Kristīnai Fernandesai de Kiršnerei šoreiz nākas investoriem un pasaules politiķiem dziedāt veco dziesmu – «Tas nebūs viegli, tev dīvaini šķiet,/ Kad es cenšos tev teikt kā jūtos./ Aizvien tavu mīlu man vajag pēc tā, ko es nodarījusi.»

Nodarīts līdz ar Argentīnas lielākās energokompānijas YPF ekspropriāciju ir pamatīgi. Pēc tam, kad prezidente paziņoja par 51% akciju atņemšanu spāņu investoram Repsol (atstājot 6,43%) un kompānijas vadību nomainīja pret savas valdības funkcionāriem, blakus aktīvu zaudējumiem Repsol vērtība biržā kritusies par 18%. Aģentūra S&P arī samazinājusi kompānijas kredītreitingu līdz investīcijām minimālajam.

Nacionalizācijas procesā Argentīnai būs jākompensē zaudējumus YPF akcionāriem, tomēr paredzams, ka kompensāciju Argentīnas puse noteiks mazāku par paša Repsol lēstajiem 10,5 miljardiem dolāru daļas 18,3 miljardus vērtajā YPF. Spāņu kompānijas vadītājs Antonio Brufaus Argentīnu vainu piestrādāšanā, lai mazinātu YPF kompensējamo daļu vērtību.

Pašlaik lielāko satraukumu par gāzes iepirkumiem ir pauduši siltumapgādes uzņēmumi un pašvaldības, intervijā sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), piebilstot, ka Ekonomikas ministrija mudina pieņemt sāpīgus lēmumus un vismaz daļu gāzes iepirkt jau tagad, lai ir droša rezerve.

"Viņiem šī situācija ir jauna un atšķirīga no iepriekšējiem gadiem. Parasti tika izsludināts iepirkums, tad viņi gaidīja pieteikumus un uz visu apkures sezonu noslēdza vienu piegādes līgumu. Tagad šī sistēma vairs īsti nestrādā," atzina ministre.

Viņa stāstīja, ka sanāksmē pirms Jāņiem, kurā piedalījās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK), Latvijas Pašvaldību savienības, siltumapgādes uzņēmumu un pašvaldību pārstāvji, pausts, ka pašlaik pamatā tiek piedāvāti divi scenāriji. Pirmajā piegādātāji piedāvā slēgt vienošanos par mainīgo cenu, un "ceriet, ka [gāze] būs". Otrajā gadījumā ir iespēja slēgt līgumus par garantētu piegādi un fiksētu cenu ar piegādātājiem, kuriem gāze faktiski jau ir Inčukalna gāzes krātuvē. Taču šādi līgumi ir par augstāku cenu un visbiežāk ar priekšapmaksu.

Mēdz teikt, ka nav ļaunuma bez labuma. Ja vien ir kas labs no Latviju nesen piemeklējušajām lietusgāzēm, tā ir mācība par mūsu un valsts infrastruktūras gatavību šādiem laika apstākļiem un to radītājām sekām. Ja neņem vērā kaitējumu lauksaimniekiem, varētu teikt, ka nekāda lielā katastrofa jau nav notikusi. Ne tranzīta kravu plūsmas, ne vietējās piegādes īpaši nav traucētas. Vien daži ceļi applūduši vai izskaloti un tiek atjaunoti, tikko kā ūdens nogājis.

Šoreiz neviens īsti nemet akmeņus ceļu būvētāju lauciņā un nesaka, ka infrastruktūra neizturēja ūdens spiedienu sliktās kvalitātes dēļ.

Taču nav arī nekāds noslēpums, ka, jo zemākas nozīmes ceļi, jo mazāk tiem velta naudu, un tie tiek sliktāk uzturēti nekā centrālās transporta maģistrāles. Daudzviet ja arī ceļmalās ir grāvji, tie ir aizauguši, līdz ar ko ūdens šos ceļus varējis bojāt gadiem ilgi, tāpat arī tīrīšanu ziemās zemākas nozīmes ceļi piedzīvo retāk. Līdztekus naudas trūkumam redzams arī vienotas pieejas vai redzējuma deficīts visai ceļu infrastruktūrai kopumā. Latvijas valsts ceļiem, piemēram, nebija ne jausmas, kas pēc lietavām notiek ar pašvaldību ceļiem. Pēc ceļu būvētāju gadiem ilgas kliegšanas valsts uzņēmums apkopos informāciju arī par vietvarām un komersantiem piederošo infrastruktūru. Taču viena lieta ir apzināt situāciju, bet pavisam cita – pieņemt sāpīgus, bet drosmīgus un tālredzīgus lēmumus par to, ko un kādā kvalitātē varam atļauties uzturēt pie esošā cilvēku skaita un viņiem nepieciešamās kaut vai minimālās mobilitātes. Vai gadu mijā politiķi būs gatavi pateikt, ka tur un tur par valsts vai pašvaldību finansējumu ierobežoto resursu dēļ jāaizmirst, vai arī atstās šī jautājuma lemšanu nākamai valdībai, ir labs jautājums.

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Pēc Francijas uzsāktajiem uzlidojumiem, Mali ziemeļus kontrolējošie islāmistu nemiernieki pavēstījuši, ka plāno Francijai atriebties.

«Francija ir uzbrukusi islāmam. Mēs izdarīsim triecienus Francijas sirdī,» aģentūrai AFP sacīja Rietumāfrikas džihāda kustības (MUJWA) pārstāvis. Viņš arī norādīja, ka uzbrukumi Francijai tiks izdarīti visā pasaulē. Francijas prezidents Fransuā Olands jau nedēļas nogalē deva rīkojumu pastiprināt drošību sabiedriskajās ēkās un transporta tīklā, lai izvairītos no iespējamiem islāma radikāļu uzbrukumiem.

Aizvadītās nedēļas nogalē Mali ieradās Francijas karavīri un Parīze uzsāka gaisa triecienus pret islāmistu nemiernieku pozīcijām. Ar Francijas atbalstu Mali valdības spēkiem valsts austrumos izdevies atspiest islāmistus, tomēr rietumos nemiernieki izrādījuši sīvu pretestību un pārgājuši pretuzbrukumā, vēsta Reuters. Nemiernieku grupējuma MUJWA līderis Oumars Oulds Hamaha pavēstījis, ka Francija iekritusi lamatās, kuras ir daudz bīstamākas nekā Afganistāna un Irāka.

Krievija Sīrijā veikusi pirmo gaisa triecienu pie Himsas pilsētas, CNN trešdiena pavēstīja ASV amatpersona.

Krievija pieprasījusi ASV lidmašīnām Sīrijā nelidot, bet nav sniegusi nekādu ģeogrāfisko informāciju par to, kur tiek plānots trieciens. ASV amatpersona norādīja, ka sabiedroto misijas turpinās kā ierasts.

Iepriekš šonedēļ kāda ASV amatpersona sacīja CNN, ka Krievija var veikt gaisa triecienus Sīrijā kuru katru dienu.

«Viņi var sākt jebkurā brīdī,» teica amatpersona. «Viņi ir gatavi.»

Pēc vairāku dienu izpētes lidojumiem nav iemesla tos nesākt, piebilda amatpersona. Krievijas bezpilota lidaparāti ievākuši informāciju par potenciālajiem mērķiem. Tomēr ASV nezina, kas Krievijai ir padomā un kad Maskava izlems veikt gaisa triecienus.

Lielbritānijas parlaments noraidījis valdības aicinājumu atbalstīt militāra trieciena izdarīšanu pret Sīriju. Vienlaikus ASV ir gatavas rīkoties arī vienas, atzinis Baltais nams.

Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons pavēstījis, ka parlamenta lēmums tiks respektēts. «Ir skaidrs, ka parlaments, atspoguļojot iedzīvotāju uzskatus, nevēlas, lai briti piedalītos militārās darbībās. Valdība rīkosies saskaņā ar šo lēmumu,» sacīja D. Kamerons. Vienlaikus britu premjers arī uzsvēra, ka parlamenta lēmums «iznīcinās vairākas dekādes ilgu darbu», lai novērstu ķīmisko ieroču izmantošanu. «Globālā vienprātība pret ķīmisko ieroču izmantošanu guvusi liktenīgu triecienu,» sacīja D. Kamerons.

Britu parlamentā pret piedalīšanos militārā uzbrukumā Sīrijai balsojuši 285 deputāti, savukārt atbalstu izteikuši tikai 272 deputāti. Lielbritānijas parlamenta nevēlēšanās atbalstīt triecienus Sīrijai bijusi pārsteigums D. Kamerona valdībai un var nopietni iedragāt premjera pozīcijas, norāda analītiķi.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien paziņoja, ka alianse nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas, kā to aicinājusi darīt Kijeva, lai apturētu Krievijas uzlidojumus.

"Sabiedrotie ir vienisprātis, ka mums nevajadzētu NATO lidmašīnas Ukrainas gaisa telpā vai NATO karavīrus Ukrainas teritorijā," pēc alianses ārlietu ministru ārkārtas sanāksmes paziņoja Stoltenbergs.

"Vienīgais veids, kā ieviest lidojumiem slēgto zonu, ir iesūtīt NATO kaujas lidmašīnas Ukrainas gaisa telpā un tad noteikt šo lidojumiem slēgto zonu, notriecot Krievijas lidmašīnas," sacīja Stoltenbergs. "Ja mēs to darītu, mēs nonāktu pie kaut kā, kas varētu izvērsties par pilna mēroga karu Eiropā, iesaistot daudz vairāk valstu un nodarot daudz lielākas cilvēku ciešanas. Tas ir iemesls, kāpēc mēs pieņēmām šo sāpīgo lēmumu."

"Mums kā NATO sabiedrotajiem ir atbildība neļaut šim karam iziet ārpus Ukrainas, jo tas būtu vēl bīstamāk, vēl postošāk un var izraisīt vēl lielākas cilvēku ciešanas," sacīja Stoltenbergs.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Liktenim spītējot, Spānijas premjers Mariano Rahojs aizvien liedzas prasīt starptautisko aizdevumu. Tiesa, viņš spriež, ka Spānijas lepnā vientulība ir visai trausla, un kaut vienas bankas krišana nozīmētu visas valsts nospiešanu uz ceļiem aizdevēju priekšā. Tāpēc arī valdības drudžainā darbošanās ap šīs ES ceturtās lielākās ekonomikas bankām.

Nekustamo īpašumu krīze kļuvusi par Spānijas banku klupšanas akmeni un pašai valstij – aizvien vairāk par nekustināmu problēmu. Britu investīciju banka Barclays vērtē, ka nekustamo īpašumu krīze Spānijā ir tikai pusē, un mājokļu cenām tirgū vajadzētu krist vēl 20%. Tas savukārt nozīmētu vēl pamatīgāku šīs valsts banku «noasiņošanu». Pēc Briselē bāzētā Eiropas Politikas studiju centra aplēsēm Spānijā kopumā galu galā nāksies norakstīt 270 miljardus eiro.

Premjers M. Rahojs pēdējās dienās pieaugušajā valsts parādzīmju ienesīgumā vaino eirozonas vispārējās problēmas. Tirgus analītiķi tomēr komentē, ka pie vainas galvenokārt tomēr būs tā pati Bankia – sevišķi tās «mātes grupas» BFA vadības nesenā ziņojuma dēļ, ka tiek pārskatītas līdzšinējās prognozes, un 2011. gadā plānotā 41 miljona eiro peļņas vietā tiek deklarēti 3,3 miljardu eiro zaudējumi. Sasniedzot 6,5% ienesīgumu, Spānijas aizņemšanās cena finanšu tirgū bīstami tuvojas kritiskajiem 7%, kas tiek uzskatīts par valsts defolta līmeni.

Ziņu virsraksti, kas liecina par koronavīrusa izplatību Ķīnā un arī citās Tālo Austrumu zemēs, ir atstājuši savu nospiedumu arī uz finanšu tirgiem.

Akciju tirgi kopš janvāra krituma nu izskatās sāk palēnu atkopšanos, piemēram SP500 indekss ir sasniedzis jaunus vēsturiskos rekordus, un kopš gada sākuma ir sasniedzis 3,73% izaugsmi. Tomēr riski, ja koronavīrusu neizdosies savaldīt, šim gadam varētu arī būt ne līdz galam novērtēti.

Kamēr daļa sabiedrības argumentē, ka koronavīrusa ietekme uz sabiedrības veselību ir pārspīlēta kaut vai salīdzinot to ar mums tik ierasto gripu, arī finanšu tirgu sakarā ir salīdzinoši maz pētījumu, kas ieskicē scenārijus, ko ekonomikai varētu izdarīt šādu vīrusu izplatība, ja veselības organizācijām tos neizdodas savaldīt vai arī neizdodas medijiem paskaidrot kā šī savaldīšana notiks.

Spānijas vēstniece Latvijā Konsuelo Femenija uzskata, ka valsts spēs pārvarēt krīzi bez starptautisko aizdevēju palīdzības.

Vai ekonomikas krīze rosina valstis būt aktīvākas savstarpējās attiecībās?

Spāņu ekonomika tradicionāli ir ļoti starptautiska. Spānija ir desmitais lielākais investors pasaulē, un esam arī paši ļoti atvērti citu ieguldījumiem. Krīze to ir nedaudz veicinājusi, bet tā ir mūsu tradicionāla tendence. Latīņamerika Spānijas uzņēmējiem ir dabiska orientācija, bet tāpat arī ASV, kur pārdodam enerģētikas un transporta tehnoloģijas. Vilcienus un transporta mehānismus pārdodam arī arābu zemēs. Nesen ļoti lielā Saūda Arābijas iepirkuma konkursā uzvarēja Spānijas uzņēmumu konsorcijs – tas būs ātrvilciens no Mekas uz Medīnu. Spāņu kompānijām labi klājas arī Ķīnā.

Uzvarētāju noteiks tehniskie rādītāji; CAF vilcieni būtu lētāki, lēš industrijas pārstāvji

No 790 maksimāli iespējamiem punktiem Korejas ražotājam Hyundai Rotem Company (Hyundai) ir apmēram 750, bet Šveices uzņēmumam Stadler Bussnang AG (Stadler) – 568, liecina Dienas Biznesa aplēses pēc valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) nosauktajiem pretendentu piedāvājumos minētajiem skaitļiem jaunu elektrovilcienu 15 gadu nomas konkursā. Publiski tika minēti astoņi dažādi rādītāji, tostarp vienas elektrovilciena vienības vidējā nomas maksa mēnesī un pirmās vienības piegādes termiņš. Maksimālais iepirkumā iegūstamais punktu skaits ir 1000, kas nozīmē, ka PV iepirkuma komisijai šobrīd jāizvērtē, cik no atlikušajiem dažādu tehnisko rādītāju 210 punktiem vērts katra pretendenta piedāvājums. Visvairāk – 110 punktus – var iegūt par labāko elektrovilcienu vienības elektroenerģijas vidējo patēriņu vienā stundā, savukārt pasažieru sēdvietu skaits var dot līdz 35 punktiem.

Spāņu vilcienu ražotājs Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF) piedāvā vienoties, lai nezaudētu veiktās investīcijas; zaudējums Latvijai starptautiskās arbitrāžas tiesā var izmaksāt 60–200 milj. eiro.

Bēdīgi slavenā jauno pasažieru vilcienu iepirkuma konkursa uzvarētājs CAF, raģējot uz 2012. gada 2. aprīlī noslēgtā līguma nepildīšanu, šā gada 3. jūlijā iesniedzis Valsts prezidntam, premjeram, Ārlietu un Satiksmes ministrijām raksisku paziņojumu par investīciju strīdu, DB norādīja spāņu uzņēmuma juridiskais pārstāvis Latvijā Ivo Klotiņš. Kaut arī viņš nevēlas nosaukt spāņu prasītās atlīdzības summu, DB jau vēstījis, ka prasība pret Latviju varētu būt 60–200 milj. eiro apmērā. Latvijas puse, pēc I. Klotiņa teiktā, nekādi uz Spānijas puses vēstuli nav reaģējusi, nav piedāvājusi ne tikšanās laiku, ne vietu. Viņš arī uzsver, ka iespējamā tiesvedība Latvijai var beigties tāpat kā sagrieztā zviedru kuģu lieta – ar zaudētiem miljoniem.

Otrdien sākas prestižais Kannu kinofestivāls, ko atklāj irāņu režisora Asgara Farhadi filma «Everybody Knows», kurā galvenās lomas atveido Penelope Krusa un Havjers Bardems.

«Everybody Knows» («Todos Lo Saben») ir Farhadi pirmā filma spāņu valodā un pirmā filma spāņu valodā, ar kuru atklāts Kannu kinofestivāls kopš režisora Pedro Almodovaras filmas «Sliktā audzināšana» («La mala educación») 2004.gadā.

Spānijā uzņemtais psiholoģiskais trilleris sacentīsies arī par festivāla galveno balvu «Zelta palmas zars». Šī ir pirmā reize pēc sešu gadu pārtraukuma, kad filma, ar kuru tiek atklāts festivāls, arī pretendē uz tā galveno godalgu.

Farhadi 2011.gada filma «Šķiršanās» «A Separation» saņēma «Oskaru» un Berlīnes kinofestivāla «Zelta lāci», tomēr Kannu festivāla galveno balvu viņš nekad nav izcīnījis.

Tiesa gan, divas viņa nākamās lentes «The Past» (2013) un «The Salesman» («Komivojažieris») (2016) saņēma Kannu godalgas par labāko scenāriju, kā arī labākā aktiera un aktrises godalgas.

Ekvadorā es atgriezos otro reizi, jo pirmoreiz tur viesojos pirms aptuveni 15 gadiem, kad devāmies braucienā uz Galapagu salām, kas joprojām starp daudziem citiem ceļojumiem, kas pēc tam vēl piedzīvoti, ir viens no spilgtākajiem iespaidiem.

Galapagu salas ļauj cilvēkam nokļūt dzīvnieku pasaulē, un es joprojām atceros, kā pludmalē sauļojās jūras lauvas ar kuplām ģimenēm, nevis cilvēki. Šoreiz ceļojuma mērķis nebija vēlreiz nokļūt starp dzīvniekiem, bet bija vilinājums doties maģiskā braucienā ar seniem un mistiskiem ceremoniju piedzīvojumiem. Bija vairākas sakritības, un acīmredzot, ja cilvēks ir kaut kam nobriedis, tad tas dzīves ceļā nāk. Es pavisam nejauši saņēmu uzaicinājumu šī gada februārī piedalīties ceļojumā uz Ekvadoru un Kolumbiju pie senajiem džungļu dziedniekiem. Man tas šķita tieši laikā, un es pieteicos braucienam, kura programmu veidoja puisis no Igaunijas, kurš pirms četriem gadiem ar visu ģimeni pārcēlās uz dzīvi Ekvadorā. Grupā bija 12 pieredzējuši cilvēki, daudzi no viņiem bija ciguna praktizētāji.