Spānijas vēstniece Latvijā Konsuelo Femenija uzskata, ka valsts spēs pārvarēt krīzi bez starptautisko aizdevēju palīdzības.
Vai ekonomikas krīze rosina valstis būt aktīvākas savstarpējās attiecībās?
Spāņu ekonomika tradicionāli ir ļoti starptautiska. Spānija ir desmitais lielākais investors pasaulē, un esam arī paši ļoti atvērti citu ieguldījumiem. Krīze to ir nedaudz veicinājusi, bet tā ir mūsu tradicionāla tendence. Latīņamerika Spānijas uzņēmējiem ir dabiska orientācija, bet tāpat arī ASV, kur pārdodam enerģētikas un transporta tehnoloģijas. Vilcienus un transporta mehānismus pārdodam arī arābu zemēs. Nesen ļoti lielā Saūda Arābijas iepirkuma konkursā uzvarēja Spānijas uzņēmumu konsorcijs – tas būs ātrvilciens no Mekas uz Medīnu. Spāņu kompānijām labi klājas arī Ķīnā.
Medīnas–Mekas ātrvilciens izklausās pēc austrumu pasakas maršruta. Vai CAF mērķis, izveidojot ražotni samērā mazam pasūtījumam šeit uz Rīgas Vagonu rūpnīcas (RVR) bāzes, nav kaut kur tālāk – Krievijā? Tam par labu būtu arī mūsu vienādais dzelzceļa standarts.
Nevaru komentēt CAF stratēģiju, bet, manuprāt, šis viņiem bija svarīgs kontrakts pats par sevi. CAF pēdējā laikā ir samērojama lieluma līgumi Ungārijā un citviet. Vācijā ir līgums par 400 vilcienu piegādi. Tas ir vairāk nekā desmitreiz lielāks par Latvijas projektu, bet ir arī mazāki. Šī CAF ir dabiska darbības paplašināšana. Viņi eksportē arī uz ASV – apgādā ar vilcieniem Hjūstonu, nesen bija darījums Jaunzēlandē un tā tālāk. Kas attiecas uz sliežu platumu, tad Spānija šai ziņā ir Eiropas eksperts. Mums ir no pārējās Eiropas atšķirīgs sliežu platums, un esam ieviesuši tehnoloģiju operatīvai pārejai uz ES standartu. Šīs zināšanas ir viena no mūsu eksporta precēm. Vēl pirms 20 gadiem Spānija bija transporta tehnoloģiju importētāja, bet nu esam eksportētāji. Cik daudz no tā varētu mācīties Latvija, ir atkarīgs no nopietnības pret mūsu sadarbības iespēju. Neredzu iemeslu, kālab arī Latvija 20 gadu laikā nevarētu kļūt par dzelzceļa tehnoloģiju eksportētāju, arī uz austrumiem. Tas būtu veiksmes stāsts.
Vai spāņu pusei nešķiet riskanti, ka RVR teikšana ir Kiprā reģistrētam ofšoram? Vai spāņiem ir zināms patiesais labuma guvējs?
Tas ir nedaudz pāri manu pienākumu robežām. Bet svarīgi ir tas, ka Latvijas valdībai bija iespēja pārbaudīt RVR kā apakšuzņēmēju. CAF ir uzvarējis konkursā un ir atbildīgs par šo vilcienu ražošanu. Vēstniecībai svarīgi ir tas, ka valdībai bija iespēja pārbaudīt un pie vajadzības izslēgt kādus apakšuzņēmējus, kurus tā uzskatītu par nepieņemamiem. Valdība to nav darījusi, un tas ir viss, ko varu par to teikt.
Kādas paredzētas stimulējošās reformas Spānijas ekonomikai?
Banku sektorā tāda reforma ir saistībā ar kapitāla pietiekamību un pārlieku atvērtību nekustamā īpašuma tirgus riskiem. Tas nozīmē veicināt banku apvienošanos, lai tās būtu lielākas, spēcīgākas un konkurētspējīgākas. Cita joma ir mazie un vidējie uzņēmumi un pašnodarbinātie. Apzinoties to lomu, ir vairākas reformas, kas attiecas īpaši uz tiem – dažādi sociālās drošības bonusi un atlaides, piemēram, par pirmā darbinieka nolīgšanu. Vēl cits pasākums ir 35 miljonu eiro liels valdības maksājumu plāns pašvaldībām, kas ir parādā mazajiem uzņēmējiem par precēm un pakalpojumiem. Cita starpā tas uzlabotu arī likviditāti, kas pašlaik ir viena no lielākajām problēmām, jo bankas tirgū nedod pietiekami daudz naudas.
Tas ļoti izklausās pēc starptautisko aizdevēju vajadzības. Vai iztiksit bez SVF un citiem?
Spānija jau vismaz pāris reizes ir tikusi cauri krīzēm pašas spēkiem. Lielas krīzes bija arī 1990. gados un 1970. gadu beigās, un Spānija pamanījās izstrādāt un ieviest ekonomiku glābjošas reformas. Visnopietnāk droši vien bija 70. gadu beigās, kad
mūsu demokrātija vēl bija jauna. Tolaik valdība panāca arī opozīcijas piekrišanu konstruktīvai sadarbībai krīzes pārvarēšanā. Tāpēc es sagaidu, ka arī šoreiz glābšanas pasākumi no malas nebūs nepieciešami.