Grieķijas ģenerālstreiks trešdien pāraudzis nekārtībās, vairojot investoru bažas, ka vardarbīgi protesti parādu krīzes nomocītajās Eiropas Dienvidu valstīs liecina par reģiona nespēju savaldīt finanšu krīzi, vēsta AP.
Demonstranti Grieķijā iesaistījās sadursmēs ar policiju, kārtībsargus apmētājot ar degbumbām un akmeņiem. Policija, savukārt, protestētājus centās savaldīt, izmantojot asaru gāzi. Iepriekš vēstīts, ka Grieķijā trešdien sākās ģenerālstreiks, kura ietvaros darbu pārtrauca skolas, slimnīcas, valdības aģentūras un nekursēja sabiedriskais transports.
Streiku organizēja Grieķijas arodbiedrības. Valsts galvaspilsētā Atēnās protesta akcijās piedalījās 60 tūkstoši cilvēku, kas devās gājienā uz parlamenta ēku. Protestētāji skandēja saukļus «ES, SVF ārā no Grieķijas» un «Grieķija nepakļausies troikai», tādējādi paužot savu neapmierinātību ar starptautiskā aizdevuma programmu.
Jaunas demonstrācijas notikušas arī Spānijā, kuras galvaspilsētā Madridē otrdien notika protestētāju sadursmes ar policiju. Spānijā demonstranti centās piekļūt valsts parlamentam, bloķēja satiksmi, pieprasīja iepriekšējās nekārtībās aizturēto atbrīvošanu un aicināja sarīkot jaunas vēlēšanās.
Ceturtdien Spānija iecerējusi pieņemt jauno budžeta projektu. Tajā iekļauti plaši taupības pasākumi, ar to palīdzību iecerēts valsts tēriņus samazināt par 39 miljardiem eiro. To plānots panākt, palielinot nodokļus un veicot strukturālās reformas.
Iepriekš Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs pavēstīja, ka viņa valsts ir apņēmusies veikt reformas un, lai to izdarītu, visiem iedzīvotājiem būs jāziedojas. Spānijas premjera Marjano Rahoja vadītā valdība uzsver, ka dramatiskā tēriņu samazināšana esot nepieciešama, lai atgrieztu valstī ekonomisko izaugsmi. Patlaban Spāniju skārusi recesija, bet bezdarba līmenis valstī pietuvojies 25 procentiem.
Db.lv jau vēstīja - Spānijas centrālā banka norāda, ka pieejamie dati par trešo ceturksni liecinot, ka valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) turpinājis ievērojami krist, ko izraisījis augsts finansiālā saspīlējuma līmenis. Valsts ekonomikas ministrs Luiss de Guindoss iepriekš prognozēja, ka valsts ekonomikas trešā ceturkšņa kritums būs 0,4% apmērā.
Nemieri Spānijā izraisījuši satraukumu investoru vidū un ievērojami pieaugušas valsts aizņemšanās izmaksas. Trešdien Spānijas desmit gadu obligāciju procentu likmes pārsniedza sešus procentus. Savukārt Spānijas premjers pavēstījis, ka viņa valsts varētu lūgt pilna apmēra starptautisko palīdzību, ja likmes saglabāsies augstas.
Vēstīts, ka Spānija lūdza palīdzību, lai atbalstītu savu problēmās iestigušo banku sektoru. Lai glābtu Spānijas bankas būs nepieciešams līdz 60 miljardiem eiro, aplēsis valsts otrs lielākais aizdevējs BBVA.