Par spīti krīzes laikā dzirdētajiem pareģojumiem - Latvija nav kļuvusi par nākamo Argentīnu. Defoltu nomocītā Argentīna vēl tikai tagad sper pirmos soļus ekonomiskās politikas jaunā rāmja izveidošanā un ekonomikas stabilizēšanā, kamēr Latvijā izvēlētā krīzes pārvaldība ļāva atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Lai sasniegtu augstāku labklājību, Latvijā vēl ne mazums darāmā. Taču esam citās pozīcijās un varam tikai minēt, – vai Argentīna pēc pārmaiņu dzimšanas ieies mūsu ērā un līdztekus Latvijai varēs turēt jau pilnīgi citu rūpi – kā panākt ekonomikas uzrāvienu.

Argentīnā jau 2015. gada nogalē virmoja gan cerības, gan neticība, ka notiekošās prezidenta vēlēšanas var ienest jaunas vēsmas. Jaunievēlētā prezidenta Maurisio Makri (Mauricio Macri) vadībā, kas nomainīja vairāk nekā desmitgadi pie varas esošos populistus, valstī uzsākts jauns ekonomiskās politikas kurss.

Skaidri definēti mērķi – valdības instruments izaugsmei

Argentīna var tikt izslēgta no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) dalībvalstu rindām, ja neiesniegs precīzus inflācijas un ekonomiskās izaugsmes datus.

Pirms diviem mēnešiem SVF brīdināja, ka Argentīna nav fondam iesniegusi kvalitatīvus oficiālos datus par savu ekonomiku un tāpēc var sekot organizācijas pretreakcija. SVF iepriekš Argentīnai lika nepieciešamos datus iesniegt līdz pirmdienai.

Izslēgšana no SVF, kurā apvienojušās 188 pasaules valstis, Argentīnai nozīmētu zaudētu piekļuvi starptautiskajām kredītlīnijām. Tas arī būtu pirmais gadījums, kad kāda valsts tikusi izslēgta no SVF kopš 1954. gadā, kad fondu atstāja Čehoslovākija.

Tāpat Argentīnu var sagaidīt izslēgšana no citām organizācijām – tostarp no G20 industrializēto valstu grupas.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa izbeigusi restorāna "Steak House" pārvaldnieka SIA "El Gaucho Argentina Steak House" tiesiskās aizsardzības procesa lietu, liecina Maksātnespējas reģistrā publiskotā informācija.

Tiesiskās aizsardzības procesa lieta kompānijai izbeidza, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav atbalstījis Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums.

"El Gaucho Argentina Steak House" tiesiskās aizsardzības procesa lieta tika ierosināta 2020.gada 26.augustā, bet tā izbeigta - 28.oktobrī.

Pēc "Firmas.lv" informācijas, "El Gaucho Argentina Steak House" šogad 26.oktobrī bija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds 46 290 eiro apmērā.

LETA jau ziņoja, ka pērn jūnijā VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde sāka kriminālprocesu par aplokšņu algu izmaksu kādā ēdināšanas uzņēmumā. Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam tika nodarīti zaudējumi vairāk nekā 37 000 eiro apmērā.

Latvijā radītajam jautājumu un atbilžu sociālajam tīklam Ask.fm mēnesī ir 37 miljoni unikālo apmeklētāju. Tādējādi latviešu radītais Ask.fm ir pamatīgi apsteidzis ASV konkurentu Formspring, kuram mēnesī ir 19 – 20 miljoni unikālo apmeklētāju, vēsta IT medijs techcrunch.com.

Tomēr ASV sociālais tīkls joprojām ir vadībā ar reģistrēto lietotāju skaitu. Formspring reģistrējušies 29,5 miljoni lietotāju, bet Ask.fm – astoņi miljoni. Tomēr Ask.fm katru dienu reģistrējas 60 tūkstoši jaunu lietotāju.

Ask.fm ir jautājumu un atbilžu sociālais tīkls, kur ikviens var pajautāt jebko kādam citam. Ask.fm ir pielāgots 25 valodās, bet vislielākais tā lietotāju skaits ir Argentīnā, Krievijā, Ukrainā, Saūda Arābijā, Turcijā un Spānijā.

Lai gan populārs ārvalstīs, Ask.fm lietotāju skaits Latvijā pašlaik ir ļoti stabils, iepriekš sarunā ar DB atzina Ask.fm mākslinieks Klāvs Sinka. «Iespējams, tas saistīts ar to, ka pagaidām auditorija šeit ir samērā jauna. Piemēram, Latvijā Ask.fm lielākoties izmanto jaunieši vecumā no 15 līdz 18 gadiem, Krievijā 17-19 gadu veci jaunieši, savukārt Saūda Arābijā tie ir 19 līdz 21 gadu veci cilvēki,» pieļāva Ask.fm pārstāvis.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) valde par Argentīnas izslēgšanu no organizācijas lems nākamā gada janvārī, tādējādi Dienvidamerikas valsts jau pavisam drīz var kļūt par vienu no nedaudzajām, kas bijušas spiestas atstāt SVF.

Fonda vadītāja Kristīne Lagarde pirmdien iesniegusi SVF valdei ziņojumu par situāciju saistībā ar Argentīnu un paredzēts, ka valde savu lēmumu sniegs tuvākā mēneša laikā. «Es paredzu, ka ziņojumu valde izskatīs janvāra beigu posmā,» sacīja SVF preses sekretārs Džerijs Raiss (Gerry Rice), vēsta AFP.

Db.lv jau vēstīja, ka Argentīna var tikt izslēgta no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) dalībvalstu rindām, ja neiesniegs precīzus inflācijas un ekonomiskās izaugsmes datus.

Izslēgšana no SVF, kurā apvienojušās 188 pasaules valstis, Argentīnai nozīmētu zaudētu piekļuvi starptautiskajām kredītlīnijām.

Argentīna iepriekš pavēstīja, ka valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn audzis par 8,9%, tomēr analītiķi uzskata, ka šis skaitlis varētu būt daudz zemāks. Patlaban Argentīna apgalvo, ka valstī inflācija ir 10% līmenī, tomēr neatkarīgās aplēses liecina, ka inflācija valstī ir 25% apmērā. Argentīnas valdība noliedz jebkāda veida manipulāciju ar iesniegtajiem datiem.

Vēl tikai pirms dažām nedēļām pirmā ziņā pasaulē bija potenciālais Grieķijas defolts. Nu šai valstij iešķiebta papildu naudiņa un šādas runas noklusušas, lai gan nav izslēgts, ka Grieķijas bankrots vēlāk pienāks tāpat (viena Grieķijas parādu norakstīšana jau pirms pāris gadiem bijusi), piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vēsturiski atskatoties uz valstu bankrotiem, piemēram, uz laikiem, kad galvenā vara vēl bija monarhijas rokās, ir bijis pietiekami daudz precedentu, liela daļa valstu vismaz vienreiz ir defoltējusi (piemēram, Apvienotā Karaliste to izdarījusi vairākas reizes). Tas nozīmē, ka valsts nonāk līdz situācijai, kad nespēj/nevēlas norēķināties par savām parādsaistībām un galu galā to kādā brīdī izlemj arī nedarīt. Tiesa, parasti defolts nozīmējis, ka par kādu daļu no parādsaistībām valsts tomēr norēķinās, jo durvju aizciršana visu kreditoru priekšā ir gan bīstama, gan ilgākā termiņā neizdevīga (jo to visi atcerēsies ļoti ilgi). Šobrīd nedaudz aizēnotas runas, piemēram, ir par Karību jūras reģiona valstiņas Puertoriko defoltu. Tiek spriests par to, ka šī valsts varētu atdot vien 35% savu parādsasitību. Uz bankrota robežas balansē Venecuēla, Ukraina (protams, arī Grieķija) un, visticamāk, lērums Āfrikas valstu. No nesenajiem lielāku valstu defoltiem var izcelt Krievijas precedentu 1998. gadā un Argentīnas precedentu 2000. gadu sākumā. Valsts defolts nāk komplektā ar daudziem ekonomiskajiem, sociālajiem un politiskajiem izaicinājumiem. Parasti tas nozīmē lielāku nestabilitāti un iedzīvotāju nabadzības palielināšanos. Var sapņot, ka atbrīvošanās no parādsaistībām ļaus sākt visu no gala. Realitātē gan situācija ir tik apgrūtināta, ka nepieciešamās reformas veikt ir ļoti grūti un ātrākas atgūšanās nolūkos jāmēģina cerēt uz veiksmi – piemēram, izejvielu ieguvējvalstīm tā būtu to cenu palielināšanās. Parādu piedošana ir piņķerīgs process, kur valstij vēl ilgstoši nākas saskarties ar palielinātu starptautisko skepsi. Protams, dažkārt finansiālā situācija ir kļuvusi tik smagnēja, ka bankrots vienkārši piedāvā zināmu restarta iespēju.

2014. gada vasarā paredzētajā Pasaules kausa futbolā finālturnīrā tieši Brazīlijas valstsvienība ir viena no favorītēm šajā čempionātā, prognozē Triobet bukmeikeri.

Brazīlijas futbola izlasei ir noteikts 3.75 liels koeficients kļūt par pasaules čempioniem, kas dotu iespēju uzvarēt sesto reizi.

«Brazīlieši ne tikai spēlēs mājās, savu kaislīgo un entuziasma pilno fanu atbalstīti, bet viņiem ir arī paveicies iekļūt grupā, kurā nav sīva konkurence,» vērtē Triobet bukmeikeri.

Brazīlija cīnīsies ar tādām komandām kā Meksika, Horvātija un Kamerūna, kas brazīliešiem varētu būt vienīgais klupšanas akmens, jo Kamerūna iepriekš vairākas reizes ir gandrīz uzvarējusi Brazīliju.

Argentīnas futbola izlase ar spēlēteju Messi tiek uzskatīta par šī čempionāta otru stiprāko komandu. Viņiem kā bonuss tiek minēts ne tikai tas, ka čempionāts notiek Dienvidamerikā, kur neviena Eiropas komanda vēl nav uzvarējusi, bet arī viņiem, līdzīgi Brazīlijai, ir paveicies ar grupas izlozi.

Cilvēki lielākoties uzskata, ka ekskluzīvus vīnus ražo Vecajā pasaulē — Francijā, Spānijā vai Itālijā —, un šie vīni parasti pamatā arī veido premium, super premium un ultra premium klases segmentu. Taču daudzi bieži nezina, ka Jaunajā pasaulē — Čīlē, Argentīnā, Dienvidāfrikā un Jaunzēlandē — ražo daudzus ekskluzīvus vīnus. Šis ekskluzīvo vīnu klases segments pagaidām vēl nav guvis plašu atpazīstamību, taču minēto valstu vīndari aktīvi iekaro savu tirgus nišu, intervijā DB pastāstīja Liene Avotiņa, alkoholisko dzērienu izplatītāja un tirgotāja SIA Amber Distribution Latvia vīnu zīmolu vadītāja.

Kāds ir Latvijas ekskluzīvo vīnu segmenta tirgus īpatsvars procentos?

Precīzi nevaru pateikt, jo Latvijas ekskluzīvo vīnu tirgus segments ir neliels un fragmentēts — izplatītāju ir daudz un šādus vīnus eksportē arī daudzi restorāni. Domāju, ka tie varētu būt aptuveni 5-7 %.

Cik liels ir ekskluzīvo vīnu īpatsvars Jūsu uzņēmuma portfelī?

Mūsu portfelī ir vairāk nekā 450 dažādu vīnu no kuriem 200 ir ekskluzīvie vīni.

Kā Jūs izvēlaties ekskluzīvos vīnus?

Mēs saņemam retu un dārgu vīnu pasūtījumus no restorāniem un viesnīcām, ar kuriem sadarbojamies. Tāpat arī mūsu vīnu speciālisti atrod un atved uz Latviju ekskluzīvus vīnus. Mūsu uzņēmumā ir HoReCa nodaļa, kurā strādājošie speciālisti uztur kontaktus ar starpniekiem Eiropā, kur mēs iepērkam vīnus, bet šādi pirkumi negadās bieži, jo tie ir apjomīgi un dārgi. Chateau vīnus — vīni no slavenām darītavām — mēs iegādājamies, pamatojoties uz pasaulslavenu vīnziņu reitingiem, kā arī atkarībā no pieprasījuma pēc ražas gada. Kā arī veicam aprēķinus, lai mūsu vīna pagrabā uzglabāto vīnu vērtība ik gadu pieaugtu. Taču dažkārt pieeja vīna izvēlei atšķiras — kastes Miko Chardonnay baltvīna atvešanai uz Latviju vajadzēja 2 gadus.

Argentīna ieviesusi valūtas kontroli, cenšoties stabilizēt tirgus, jo finanšu krīze valstī arvien padziļinās, ziņo BBC.

Pēc strauja peso vērtības krituma valdība ierobežos ārvalstu valūtas pirkumus.

Uzņēmumiem būs nepieciešama centrālās bankas atļauja, lai pārdotu peso un iegādātos ārvalstu valūtu un veiktu pārskaitījumus uz ārzemēm.

Argentīna arī cenšas atlikt parāda maksājumus Starptautiskajam valūtas fondam (SVF), lai risinātu krīzi.

Svētdien izdotajā oficiālajā biļetenā valdība paziņoja, ka ir jāveic «ārkārtas pasākumi, lai nodrošinātu normālu ekonomikas darbību, saglabātu aktivitātes un nodarbinātības līmeni un aizsargātu patērētājus».

Centrālā banka informē, ka pasākumi paredzēti «valūtas stabilitātes uzturēšanai». Tā arī pavēstījusi, ka, lai gan indivīdi var turpināt pirkt ASV dolārus, būs nepieciešama atļauja, lai mēnesī iegādātos vairāk nekā 10 000 ASV dolāru.

Vietējo iedzīvotāju protestu rezultātā apdraudēta SIA Venta FM apsaimniekotās Alsungas zivju miltu rūpnīcas darbība. Pašvaldība noteikusi termiņu līdz 15.martam, kad uzņēmumam jātiek galā ar vides problēmām. 7. martā uzņēmumu kontrolēs Liepājas Reģionālā vides pārvalde.

Ja ierēdņi būtu bijuši striktāki savās prasībās pirms projekta īstenošanas, uzņēmējiem tiktu aiztaupīti papildu izdevumi, reputācijas šķobīšanās un pat bankrota draudi, secina DB, izpētot Alsungas gadījumu.

Sajūsmu par pērn septembrī atklātās Alsungas rūpnīcas darbību, par jaunu darbavietu rašanos un cerībām uz nodokļu pieplūdumu pašvaldības budžetā nomainījis iedzīvotāju sašutums par piesārņotu upīti un neciešamu smaku pašā Alsungas centrā. Protesti pārauga piketā, preses, TV un vides inspektoru iesaistīšanā. Līdzās iedzīvotāju subjektīvajām sūdzībām par smaku konstatēti arī nopietni likuma pārkāpumi, kas uzņēmumam draud ar finansiālām sankcijām un pat ar saimnieciskās darbības apturēšanu. Aculiecinieka video redzams, kā no cisternas kanalizācijas ūdeņus izgāž uz lauka, ko likums aizliedz ziemā darīt. Notekūdeņi tieši ievadīti vietējā upītē. Ražotne pieņemta ekspluatācijā bez lokālajām attīrīšanas iekārtām, kaut gan iesniegumā B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanai norādīts, ka notekūdeņi tiek attīrīti uzstādītajās pilna cikla attīrīšanas iekārtās. Alsungas būvvaldes vadītājs Juris Lipsnis taisnojas, ka viņa profesija ir arhitekts, tāpēc viņš nevarot izvērtēt vides aspektus. Saskaņojums ar Valsts vides dienestu esot bijis, un viņam neesot pamata to apšaubīt. «Vides pārvalde bija ar parak­stu apliecinājusi, ka objekts ir gatavs ekspluatācijai,» apgalvo J. Lipsnis. «Bija divi projekti un divi tehniskie noteikumi. Attiecībā uz pašu ražotni viss ir kārtībā, taču attīrīšanas iekārtām saskaņojuma nav,» DB uzsver Liepājas Reģionālās vides pārvaldes direktores vietnieks Roberts Bērziņš.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Nobela prēmijas ekonomikā laureātam Polam Krugmanam (Paul Krugman) ir personīgs aizvainojums uz Baltijas valstīm, tādēļ viņš publiskajā telpā skarbi izsakās par Latvijas un Igaunijas ekonomiskajiem sasniegumiem, citējot Pītersona starptautiskās ekonomikas Institūta Vašingtonā ekonomista Andersa Oslunda (Anders Aslund) teikto, raksta BBN.

P. Krugmans varētu būt bijis «sāpināts», jo viņa prognozes par Baltijas valstu nespēju atlabt no ekonomiskās krīzes izrādījušās nepareizas. Jau vēstīts, ka P. Krugmans pirms vairākiem gadiem smagākākā krīzes posma laikā Latvijā izteicās, ka «Latvija būs nākamā Argentīna», paužot, ka Latviju neizbēgami sagaida bankrots, un vienīgā glābšanās izeja būtu valūtas devalvācija.

«Tagad redzams, ka izcilais ASV ekonomists ir kļūdījies. Viņš pats gan nav gatavs to atzīt, tādēļ tagad apgalvo, ka, piemēram, Igaunija nevar būt piemērs valstīm, kas vēlas no krīzes glābties, veicot taupības pasākumus,» norāda institūta vadošais pētnieks A. Oslunds.

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Globālais kapitāls turpina aizplūst no attīstības valstīm un rada problēmas arī Latvijai nozīmīgajā kaimiņu tirgū – Krievijā.

Krievijas centrālā banka (CB) veikusi apjomīgāko tirgus intervenci pēdējo triju gadu laikā un nacionālās valūtas kursa celšanai pārdevusi ap miljardu ASV dolāru, finanšu tirgus analītiķu aplēses atstāsta laikraksts Kommersant. Tas gan nenodrošina šīs valūtas turpmāko stabilitāti, un arī Latvijas uzņēmēji ir spiesti rēķināties ar biznesa riskiem.

Koriģē nosacījumus

«Protams, rubļa svārstības un arī tā devalvācija atstātu iespaidu uz uzņēmumu, jo mēs eksportējam uz Krieviju. Tas nozīmē, ka produkcija gala patērētājam kļūtu dārgāka,» DB komentē a/s Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš. «Mēs ļoti skrupulozi pētām rubļa kursu, arī šodienas svārstības nav pagājušas secen. Mēs reaģējam diezgan strauji un koriģējam tirdzniecības nosacījumus,» viņš piebilst.

Kviešu cena pieaugusi jau trešo dienu, sasniedzot četru mēnešu augstāko atzīmi, jo sausais un aukstais laiks Argentīnā ir licis ciest ražai, raksta Bloomberg.

Kviešu nākotnes līguma cena decembra piegādēm pieauga par 0,8% līdz 7,1125 dolāriem par bušeli, kas ir augstākā cena kopš 21. jūnija. Pagājušajā nedēļā cena pakāpās par 2%.

Kopumā vairākās Argentīnas provincēs ir bojāti aptuveni 100 tūkstoši hektāru kviešu. Valsts ir otrs lielākais Dienvidu puslodes kviešu eksportētājs.

Šajā gadā kviešu cena gan ir sarukusi par 9,1%, jo ASV Lauksaimniecības departaments paredz, ka kopējā pasaules kviešu raža sezonā pieaugs līdz rekordlielam apjomam – 708,9 miljoniem tonnu.

2013.-2014. gada sezonā Argentīna prognozē kopējo kviešu ražu 8,8 miljonu tonnu apmērā, salīdzinot ar 12 miljoniem tonnu, ko prognozēja ASV Lauksaimniecības departaments.

Pēc vairāku gadu sīvām cīņām ar kreditoriem tiesās, Argentīna beidzot nonākusi pie defolta, liecina Standard&Poor’s informācija.

Tas noticis, jo valsts nespēja rast vienošanos ar kreditoriem no iepriekšējā defolta 2001. gadā un nespēja atmaksāt nepieciešamos obligāciju maksājumus noteiktajā termiņā – 31. jūlijā. Tomēr Argentīna nav vienīgā valsts, kas cīnījusies ar problēmām vai nespējusi atmaksāt savu parādu, raksta portāls 24/7 Wall St. Tā, starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service izveidojusi vēl 10 valstu sarakstu, kuru reitings ir zem Caa1 vai pat sliktāks.

Šis reitings ir vairākas pakāpes zem Ba1, kas arī norāda uz ievērojamu kredītrisku. Valstis, kas ierindotas sarakstā, ievērojami atšķiras, jo to reitings samazināts dažādu problēmu dēļ – daļai tas ir pazemināts politiskās situācijas rezultātā, taču citām reitings ir audzis no vēl zemāka līmeņa.

Pēdējo desmit gadu laikā pasaules lielākās ekonomikas jeb tā dēvētās G20 bloka valstis attīstījušās pēc dažādām tendencēm – Ķīnā reģistrēts augstākais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, savukārt niecīgākā IKP izaugsme (mazāka par 20%) laikā no 2000. līdz 2010. gadam reģistrēta Japānā, Eiropas Savienībā (ES) un ASV, apkopojis ES statistikas birojs Eurostat.

Tāpat noskaidrots, kurām G20 valstīm ir lielākais parāds. Atklājies, ka Japānas valsts parāds 2011. gadā bija procentuāli lielākais no visām G20 valstīm un veidoja 229,8% no IKP, kamēr Saūda Arābijā – 7,5% no IKP, kas ir mazākais rādītājs starp visām 20 pasaules lielākajām ekonomikām - ES, Vāciju, Franciju, Itāliju, Lielbritāniju, Argentīnu, Austrāliju, Brazīliju, Kanādu, Ķīnu, Indiju, Indonēziju, Japānu, Meksiku, Dienvidkoreju, Krieviju, Saūda Arābiju, Dienvidāfriku, Turciju un ASV.

ES kopējais valstu parāds 2011. gadā veidoja 82,5% no to IKP, Argentīnā – 44,2% no IKP, Austrālijā – 22,9%, Brazīlijā – 66,2%, Kanādā – 85,0%, Ķīnā – 25,8%, Krievijā – 9,6%, Indijā – 68,1%, Indonēzijā – 25,0%, Meksikā – 43,8%, Dienvidkorejā – 34,1%, Dienvidāfrikā – 38,8%, Turcijā – 39,4% un ASV – 102,9%.

Pasaules piena tirgū piena ir vairāk, nekā pircēju – lielie ražotāji meklē jaunus noieta tirgus

A/s Rīgas piena kombināts (RPK), izpētot pasaules tirgus tendences, secina, ka pasaules piena tirgū šobrīd novērojama pārprodukcija un piena piedāvājums pēdējo trīs mēnešu laikā pārsniedz speciālistu prognozes. Tā, piemēram, saskaņā ar DairyCo Datum datiem Eiropas Savienībā (ES) piena piedāvājums kopumā ir audzis par 1.4% pēdējo trīs mēnešu laikā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada līdzīgu periodu, bet ASV tas ir audzis par 2.3%, Jaunzēlandē par 9.2%, Argentīnā par 11.3% un Austrālijā par 4.4%. Jāņem vērā, ka ES piena izlaides pieaugums ir panākts, pat neskatoties uz nesenu auksto laiku daudzviet Eiropā. RPK apkopotā informācija liecina, ka ES ietvaros 2011. gada decembrī pienotavām tika nodoti 11.2 miljoni t piena, kas saskaņā ar DairyCo Datum ir par 3.2% vairāk nekā gadu iepriekš. Lielāko ražošanas pieaugumu uzrāda lielie ES ražotāji – Francija, Vācija un Polija.

Eiropas biržu indeksi ceturtdien kritās, investoriem turpinot bažīties par jauno tirgu (emerging markets) problēmām, bet Volstrītā saruka divi no trim indeksiem, ko noteica tehnoloģiju firmu akciju cenu krišanās.

«Finanšu tirgos šodien valdīja drūma noskaņa, jo investoru pārliecību satricināja bailes par jauno tirgu krituma izplatīšanos tālāk,» sacīja FXTM pētnieciskais analītiķis Lukmans Otunuga.

Investorus padarīja nervozus galvenokārt problēmas tādos jaunajos tirgos kā Argentīna, Turcija un Dienvidāfrika, un viņu noskaņojumu pasliktināja iespējamā jaunu ASV muitas tarifu noteikšana Ķīnas precēm.

Argentīnas peso kurss pret ASV dolāru ceturtdien gan pieauga pēc tam, kad Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pārstāvis raksturoja sarunas par krīzes aizdevuma paketi šai valstij kā «ļoti aktīvas».

Indijas rūpijas vērtība sasniedza rekordzemu līmeni – 72 rūpijas par ASV dolāru.

Argentīna ir kļuvusi par pirmo valsti, kas apstiprinājusi ģenētiski modificētu kviešu audzēšanu un patēriņu, ceturtdien paziņoja šīs valsts Lauksaimniecības ministrija.

Ministrijas zinātniskās komisijas paziņojumā teikts, ka tā apstiprinājusi pret sausumu izturīgu kviešu varietāti. Argentīna ir ceturtā lielākā kviešu eksportētāja pasaulē.

"Šis ir pasaulē pirmais apstiprinājums pret sausumu izturīgai ģenētiskai transformācijai kviešos," paziņoja Nacionālā zinātnes un tehnoloģijas komisija (CONICET).

Eksperti tomēr pauda bažas par ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) audzēšanu un mārketingu, atzīmējot grūtības šādas produkcijas piedāvāšanā patērētājiem, kas nobažījušies par ĢMO ietekmi uz veselību un vidi.

CONICET paziņoja, ka Argentīnas kviešu ģenētiskajām modifikācijām jātiek apstiprinātām Brazīlijā, kas vēsturiski ir Argentīnas lielākais eksporta tirgus, lai tās būtu komerciāli dzīvotspējīgas.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvalde kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtījusi Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētai prokuratūrai 2011.gada novembrī sāktu kriminālprocesu par narkotisko vielu pārvietošanu organizētā grupā.

Kā informēja VID pārstāvji, par minētā noziedzīgā nodarījuma organizēšanu un atbalstīšanu ierosināts uzsākt kriminālvajāšanu pret sešām personām. Viena persona atrodas apcietinājumā, pārējām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

15.maijā kriminālprocess nosūtīts kriminālvajāšanas uzsākšanai pret sešām personām – 1983., 1990., 1989.gadā dzimušiem vīriešiem par minētā noziedzīgā nodarījuma organizēšanu, 1980.gadā dzimušu vīrieti par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kā arī 1981.gadā dzimušu vīrieti un 1984.gadā dzimušu sievieti par noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu.

Latviešu diaspora kā investīciju avots Latvijas ekonomikai ir potenciāls, kas reizē aug un mazinās

Ārpus Latvijas dzīvojošie latvieši gatavi ieguldīt Latvijā, bet, vairāk domājot par Latvijas pagātni, nekā rūpējoties par tautsaimniecību. Ārzemju latvieši dedzīgi ziedo Likteņdārzam vai Okupācijas muzejam, bet šāda degsme nav vērojama to ieguldījumos ekonomikā. Trimdas nauda aizplūst pieminekļiem, nevis ražotnēm. Kā skaidro paši diasporas pārstāvji, no ieguldījumiem uzņēmumos vai inovācijās viņus attur vecā, labā korupcija un neuzticēšanās tiesu sistēmai. Šajos uzskatos viņi neatšķiras no citiem ārvalstu investoriem, kuru nauda Latvijai met līkumu. Tie latvieši, kuru ģimenes dzimteni pameta kara gados, varbūt saskata kādus pienākumus pret pagātnes rēgiem, bet viņiem nav izveidojusies saikne ar šodienas Latviju no ekonomiskā aspekta. To bremzējusi valsts pati, raidot par sevi signālus kā par investīcijām nedrošu vietu, gan ar valdības rokām gādājot par nestabilu nodokļu politiku, gan ar nespēju sakārtot valsts reputācijai tādas vitāli svarīgas institūcijas kā Valsts ieņēmumu dienestu vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Pēdējais piepūš vaigus un sašņorē vienu vai otru mēru, bet ikdienā, politiķu piesegts, trūd no iekšpuses. Premjers Māris Kučinskis, vakar uzrunājot ārzemju latviešus Pasaules Brīvo latviešu apvienības 60 gadu jubilejā, taisnojās, ka uzsāktās reformas esot atslēga uz naudas atmazgāšanas un kontrabandas apkarošanu un gadījumā, ja reformas transformēsies par veiksmes stāstu, tikšot sperti nākamie soļi. Politiķiem gan vajadzētu izsargāties no šī vārdu salikuma lietošanas, jo pārāk bieži Latvijas «veiksmes stāstiem» ir bijušas smagas blaknes.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Aptuveni 16 miljoni latu – tik lielu summu Latvijas valstij var nākties samaksāt kādreizējam nacionālās aviokompānijas airBaltic šefam un principā arī līdzīpašniekam Bertoltam Flikam, ja viņš uzvarēs starptautiskajā šķīrējtiesā pret valsti.

Šī ziņa nu jau ir aplidojusi visu valsti un, to izlasot, nāk prātā atziņa – ir personas, kurām ar biznesu labāk nekad dzīvē nenodarboties. To nekādā gadījumā nevar teikt par Fliku – viņš pēdējo gadu laikā jau vairākas reizes ir spējis pierādīt, ka prot darījumus kārtot tā, lai tas būtu izdevīgi viņam. Vai visas shēmas ir izdomājis Fliks un no tām arī guvis labumu, vai arī, teiksim tā, viņam tuvu stāvoši cilvēki – tas jau ir cits jautājums, taču rezultāts gan pārsvarā gadījumu ir «vienos vārtos». Pavisam cits stāsts ir par Latvijas valsti kā darījumu veicēju, it īpaši, ja runa ir par sadarbību ar privātajiem partneriem.