Pasaulē

Argentīnai draud izmešana no pasaules ekonomikas sabiedrības

Jānis Rancāns,17.12.2012

Jaunākais izdevums

Argentīna var tikt izslēgta no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) dalībvalstu rindām, ja neiesniegs precīzus inflācijas un ekonomiskās izaugsmes datus.

Pirms diviem mēnešiem SVF brīdināja, ka Argentīna nav fondam iesniegusi kvalitatīvus oficiālos datus par savu ekonomiku un tāpēc var sekot organizācijas pretreakcija. SVF iepriekš Argentīnai lika nepieciešamos datus iesniegt līdz pirmdienai.

Izslēgšana no SVF, kurā apvienojušās 188 pasaules valstis, Argentīnai nozīmētu zaudētu piekļuvi starptautiskajām kredītlīnijām. Tas arī būtu pirmais gadījums, kad kāda valsts tikusi izslēgta no SVF kopš 1954. gadā, kad fondu atstāja Čehoslovākija.

Tāpat Argentīnu var sagaidīt izslēgšana no citām organizācijām – tostarp no G20 industrializēto valstu grupas.

Argentīna iepriekš pavēstīja, ka valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn audzis par 8,9%, tomēr analītiķi uzskata, ka šis skaitlis varētu būt daudz zemāks. Patlaban Argentīna apgalvo, ka valsī inflācija ir 10% līmenī, tomēr neatkarīgās aplēses liecina, ka inflācija valstī ir 25% apmērā. Argentīnas valdība noliedz jebkāda veida manipulāciju ar iesniegtajiem datiem.

Argentīnas un SVF attiecībās saspīlējums valda jau vairāk nekā desmitgadi. 2004. gadā Argentīnas prezidents Nestors Kirčners apsūdzēja fondu 2001. gada Argentīnas ekonomiskās krīzes izraisīšanā. Savukārt 2006. gadā Argentīna atmaksāja visus savus SVF kredītus un aizliedza fonda pārstāvjiem ierasties valstī, lai veiktu Buenosairesas ikgadējos ekonomikas novērtējumus.

Argentīna par savas statistikas datu uzticamību tiek kritizēta jau kopš 2007. gada, kad valstī inflācijas kāpums bija mērāms ar divciparu skaitli. Argentīna uz to reaģēja vienkārši nomainot valsts statistikas biroja vadītāju, raksta britu laikraksts The Guardian. Argentīnas statistikas biroja vadītāja tika apsūdzēta arī korupcijā un kaitēšanā valsts ekonomikai.

Cenu līmeņa kāpšana Argentīnā jau izsaukusi vairākus protestus pret valdību. Tikmēr Argentīnas valdība uzskata, ka pret to tiek izdarīts spiediens un starptautiskās organizācijas cenšas diktēt valsts ekonomikas procesus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ceļš uz citādu Argentīnu

Latvijas Bankas ekonomiste Santa Bērziņa,05.01.2017

1. attēls. Valdības 10-gadīgo obligāciju peļņas likmes (dzēšanas termiņš 2026. gads)

Avots: Latvijas Banka/Reuters

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti krīzes laikā dzirdētajiem pareģojumiem - Latvija nav kļuvusi par nākamo Argentīnu. Defoltu nomocītā Argentīna vēl tikai tagad sper pirmos soļus ekonomiskās politikas jaunā rāmja izveidošanā un ekonomikas stabilizēšanā, kamēr Latvijā izvēlētā krīzes pārvaldība ļāva atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Lai sasniegtu augstāku labklājību, Latvijā vēl ne mazums darāmā. Taču esam citās pozīcijās un varam tikai minēt, – vai Argentīna pēc pārmaiņu dzimšanas ieies mūsu ērā un līdztekus Latvijai varēs turēt jau pilnīgi citu rūpi – kā panākt ekonomikas uzrāvienu.

Argentīnā jau 2015. gada nogalē virmoja gan cerības, gan neticība, ka notiekošās prezidenta vēlēšanas var ienest jaunas vēsmas. Jaunievēlētā prezidenta Maurisio Makri (Mauricio Macri) vadībā, kas nomainīja vairāk nekā desmitgadi pie varas esošos populistus, valstī uzsākts jauns ekonomiskās politikas kurss.

Skaidri definēti mērķi – valdības instruments izaugsmei

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Argentīnas liktenis izšķirsies janvārī

Jānis Rancāns,18.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) valde par Argentīnas izslēgšanu no organizācijas lems nākamā gada janvārī, tādējādi Dienvidamerikas valsts jau pavisam drīz var kļūt par vienu no nedaudzajām, kas bijušas spiestas atstāt SVF.

Fonda vadītāja Kristīne Lagarde pirmdien iesniegusi SVF valdei ziņojumu par situāciju saistībā ar Argentīnu un paredzēts, ka valde savu lēmumu sniegs tuvākā mēneša laikā. «Es paredzu, ka ziņojumu valde izskatīs janvāra beigu posmā,» sacīja SVF preses sekretārs Džerijs Raiss (Gerry Rice), vēsta AFP.

Db.lv jau vēstīja, ka Argentīna var tikt izslēgta no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) dalībvalstu rindām, ja neiesniegs precīzus inflācijas un ekonomiskās izaugsmes datus.

Izslēgšana no SVF, kurā apvienojušās 188 pasaules valstis, Argentīnai nozīmētu zaudētu piekļuvi starptautiskajām kredītlīnijām.

Argentīna iepriekš pavēstīja, ka valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn audzis par 8,9%, tomēr analītiķi uzskata, ka šis skaitlis varētu būt daudz zemāks. Patlaban Argentīna apgalvo, ka valstī inflācija ir 10% līmenī, tomēr neatkarīgās aplēses liecina, ka inflācija valstī ir 25% apmērā. Argentīnas valdība noliedz jebkāda veida manipulāciju ar iesniegtajiem datiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SVF misija: Latvijai vidējā termiņā ir jārada fiskālā telpa valsts ieguldījumu un izdevumu spiediena risināšanai

LETA,18.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā ekonomikas prognožu uzlabošanos, 2024.gadā Latvijai ir pamatota mazāk ekspansīva fiskālā nostādne, savukārt vidēja termiņa līdz ilgtermiņa fiskālajā stratēģijā būtu jārada fiskālā telpa, lai atbalstītu valsts ieguldījumus un risinātu ilgtermiņa izdevumu spiedienu, secināts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas provizoriskajā vērtējumā.

SVF misijas eksperti atgādina, ka 2023.gadā Latvijas ekonomika saruka par 0,3%, ko īpaši veicināja Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā un ar to saistītā ģeoekonomiskā fragmentācija, kas papildināja ilgstošās Latvijas problēmas ražīgumā, investīcijās un darbaspēkā, ko pastiprināja vairākas reformas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, enerģiju, sabiedrības novecošanos, darbaspēka trūkumu un pieaugošām aizsardzības izmaksām.

Neskatoties uz finanšu sektora stabilitāti, ir jāturpina uzraudzīt makrofinansiālās ievainojamības un blakusefekti. "Strukturālajā politikā galvenā uzmanība būtu jāpievērš ieguldījumu un produktivitātes veicināšanai, risinot jaunās problēmas, ko rada Krievijas karš Ukrainā un notiekošās daudzās pārejas, vienlaikus turpinot nodrošināt sociālo atbalstu un politikas prognozējamību," ieteikts SVF misijas vērtējumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

SVF cer, ka Latvija vairāk nekā treknajos gados ieklausīsies starptautiskajos ekspertos

Nozare.lv,27.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pēc 2008. gada nogalē sākušās krīzes pārvarēšanas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības režīma beigām Latvijai izglītības, uzņēmumu pārvaldības un nabadzības mazināšanas jomās Latvijai vēl noderēs dažādu starptautisku organizāciju pētījumu secinājumi un padoms, norādījis SVF pārstāvniecības Latvijā aizejošais vadītājs Deivids Mūrs.

D. Mūrs izteica cerību, ka dažādu starptautisku ekspertu viedokļiem pievērsīs lielāku uzmanību nekā «treknajos gados», kad gan SVF, gan citu brīdinājumi par Latvijas ekonomikas pārkāršanu netika ņemti vērā.

«Protams, ka bija brīdinājumi, īpaši par ārējas tirdzniecības un maksājumu bilances deficītiem, kas radīja bažas jau pirms krīzes. Savā ziņojumā pēc krīzes pārvarēšanas programmas noslēgšanas SVF arī apskatīja laiku tieši pirms krīzes. Tur norādīts, ka tika izteikti brīdinājumi, bet Latvijas valdība tos neņēma vērā,» D. Mūrs teica.

D. Mūrs, kas šajās dienās pamet Latviju, lai atgrieztos uz SVF galveno mītni Vašingtonā un gaidītu jaunu norīkojumu citviet pasaulē, kā pozitīvu momentu novērtēja iesāktās sarunas par Latvijas uzņemšanu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organization for Economic Cooperation adn Development/OECD).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slēdzot Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvniecību Rīgā un pametot Latviju, SVF pārstāvis Deivids Mūrs cer valsti nākotnē redzēt stipru un ekonomiski veselīgu, ar noturīgu izaugsmi un augstāku dzīves līmeni.

«Ceru, ka stabilitāte, kuru Latvija sasniedza, atgūstoties no krīzes, būs noturējusies. Ceru, ka biznesa vide turpinās uzlaboties un radīsies jaunas investīcijas - gan no pašmāju puses, gan no ārzemēm. Radīsies darba vietas, un ekonomikas uzlabošanās būs vienmērīgāka nekā pagātnē un arī ilgtspējīga. Būs augstāks dzīves standarts, augstāka nodarbinātība. Ja jau tik daudz ir darīts, lai sakārtotu makroekonomiku, būtu labi redzēt visa tā augļus,» D. Mūrs teica intervijā biznesa portālam Nozare.lv, kad viņam vaicāja, kādu saredz Latviju pēc dažiem gadiem.

Austrālijas pilsonis un ekonomists, kas Latvijā strādājis četrus gadus saistībā ar SVF nosacītā krīzes pārvarēšanas režīma uzraudzību, savas misijas beigas salīdzināja ar ārstējošā ārsta un pacienta šķiršanos pēc ārstniecības kursa beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā radītajam jautājumu un atbilžu sociālajam tīklam Ask.fm mēnesī ir 37 miljoni unikālo apmeklētāju. Tādējādi latviešu radītais Ask.fm ir pamatīgi apsteidzis ASV konkurentu Formspring, kuram mēnesī ir 19 – 20 miljoni unikālo apmeklētāju, vēsta IT medijs techcrunch.com.

Tomēr ASV sociālais tīkls joprojām ir vadībā ar reģistrēto lietotāju skaitu. Formspring reģistrējušies 29,5 miljoni lietotāju, bet Ask.fm – astoņi miljoni. Tomēr Ask.fm katru dienu reģistrējas 60 tūkstoši jaunu lietotāju.

Ask.fm ir jautājumu un atbilžu sociālais tīkls, kur ikviens var pajautāt jebko kādam citam. Ask.fm ir pielāgots 25 valodās, bet vislielākais tā lietotāju skaits ir Argentīnā, Krievijā, Ukrainā, Saūda Arābijā, Turcijā un Spānijā.

Lai gan populārs ārvalstīs, Ask.fm lietotāju skaits Latvijā pašlaik ir ļoti stabils, iepriekš sarunā ar DB atzina Ask.fm mākslinieks Klāvs Sinka. «Iespējams, tas saistīts ar to, ka pagaidām auditorija šeit ir samērā jauna. Piemēram, Latvijā Ask.fm lielākoties izmanto jaunieši vecumā no 15 līdz 18 gadiem, Krievijā 17-19 gadu veci jaunieši, savukārt Saūda Arābijā tie ir 19 līdz 21 gadu veci cilvēki,» pieļāva Ask.fm pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa izbeigusi restorāna "Steak House" pārvaldnieka SIA "El Gaucho Argentina Steak House" tiesiskās aizsardzības procesa lietu, liecina Maksātnespējas reģistrā publiskotā informācija.

Tiesiskās aizsardzības procesa lieta kompānijai izbeidza, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav atbalstījis Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums.

"El Gaucho Argentina Steak House" tiesiskās aizsardzības procesa lieta tika ierosināta 2020.gada 26.augustā, bet tā izbeigta - 28.oktobrī.

Pēc "Firmas.lv" informācijas, "El Gaucho Argentina Steak House" šogad 26.oktobrī bija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds 46 290 eiro apmērā.

LETA jau ziņoja, ka pērn jūnijā VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde sāka kriminālprocesu par aplokšņu algu izmaksu kādā ēdināšanas uzņēmumā. Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam tika nodarīti zaudējumi vairāk nekā 37 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ietekmīgs SVF ekonomists: Lagarde ir «samaitāta», bet fonds nespēj atrisināt eirozonas krīzi

Jānis Rancāns,20.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsta ranga Startptautiskā Valūtas fonda (SVF) ekonomists veltījis niknu kritiku fondam un tā vadītājai Kristīnei Lagardai, sakot, ka jūtas apkaunots par to, ka bijis saistīts ar SVF.

Ekonomists Pīters Doils (Peter Doyle), kas SVF nostrādājis divdesmit gadus un bijis saistīts ar konsultāciju sniegšanu saistībā ar palīdzības programmām Grieķijai, Portugālei un Īrijai, atkāpies no amata un savus aiziešanas iemeslus skaidrojis vēstulē SVF valdes vadītājam Šakouram Šālanam (Shakour Shaalan), vēsta CNN.

P. Doils uzsver, ka SVF Eiropas departaments nav spējis sniegt laicīgus brīdinājumus reģiona politiķiem, kas parādu krīzes pārņemtajās valstīs novedis pie plaši izplatītām ciešanām un iespējas, ka ļaunākais vēl tikai sekos. Tāpat SVF neesot mācējis īstenot izlēmīgu rīcību, kas radījis risku, ka pasaules otra rezerves valūta – eiro – ir nonākusi pie sabrukuma sliekšņa. Ekonomists arī norāda, ka SVF nespēja pārraudzīt finanšu krīzi palielinās aizvien vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) savā jaunākajā ziņojumā par Latviju atzinīgi novērtējis Latvijas ekonomikas spēcīgo atlabšanu un veikto aizņēmuma atmaksu pilnā apjomā pirms laika.

«[Aizņēmuma atmaksa] pēc veiksmīgas obligāciju emisijas starptautiskajā tirgū, kas apliecina ekonomikas pārliecības un uzticības valdības politikai atjaunošanos,» teikts SVF ziņojumā.

«Ekonomika turpina spēcīgi atlabt, inflācija ir krietni samazinājusies, un tekošā konta deficīts ir mērens. Kaut arī vidēja termiņa ekonomikas prognozes ir labvēlīgas, neskaidras ārējās vides dēļ riski saglabājas,» teikts ziņojumā.

SVF direktoru valde atzinīgi novērtējusi Latvijas valdības paveikto būtisko fiskālo pielāgošanu, kā arī šā gada budžeta pienācīgu plānošanu, lai izpildītu kritērijus eiro ieviešanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar savām jaunākajām prognozēm par pasaules ekonomikas sniegumu šonedēļ klajā nāca Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Iestādes aplēse, salīdzinājumā ar iepriekšējo, bija optimistiskāka, lai gan uzmanība tika vērsta uz visai neviendabīgo ekonomiku atkopšanos.

SVF nu paredz, ka globālā tautsaimniecība šogad saruks par 4,4%, kas ir mazāk nekā iepriekš paredzētie 5,2%. Nākamajam gadam SVF pasaulei paredz pieaugumu par 5,2%, kur iepriekšējā prognozē bija 5,4% apmērā.

Latvijai prognozē straujāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs 

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad...

Jāsecina, ka vismaz pagaidām vel nav mainījies pamata pieņēmums, ka šā gada ekonomikas planēšanu zemāk nomainīs visai strauja atgūšanās. Pamatā prognoze uz augšu koriģēta, jo straujāk uz izaugsmes ceļa atgriezusies Ķīna, liecina pieejamā informācija. Tāpat labāk vismaz līdz šim klājies ASV un Eiropai.

Šogad tiek gaidīta ASV ekonomikas samazināšanās par 4,3%. Iepriekš SVF lēsa, ka tie būs veseli 8%. Savukārt nākamgad šī izaugsme varot būt 3,1% apmērā. No eirozonas IKP šogad tiek gaidīts kritums par 8,3%, kur iepriekš tika prognozēts “gāziens” par 10,2%.

Daudz labāk varētu klāties Ķīnai, kuras tautsaimniecība šogad varētu pat pieaugt - gandrīz par 2% un nākamgad – par 8,2%. Visai strauji izaugsmes prognozes cirptas Indijai – tās ekonomika šogad varētu saplakt vairāk nekā par 10%, paredz SVF (iepriekšējā prognoze tai bija -4,5% apmērā).

Kopumā gan jāteic, ka kāda veida prognozēšana jau nosacīti “normālos” laikos dažkārt spēj izpelnīties visai lielu (un pamatotu) skepsi. Šobrīd to daļēji, iespējams, varētu salīdzināt ar šaušanu tumsā.

Visai šai sāgai sekošot ievērojams parāda pieaugums. Attīstītajām ekonomikām tas augšot par 20 procentpunktiem un jau nākamgad sasniegšot 125% no to IKP.SVF arī lika noprast, ka, neskatoties uz šādiem pozitīva virzienā koriģētiem IKP skaitļiem, pandēmijai realitātē būs paliekoša un visai plaša negatīva ietekme.

Dzīves līmenim liela daļā pasaules saņemot pamatīgu triecienu, pirmo reizi divu desmitu gadu laikā palielināšoties, piemēram, ekstremālas nabadzības gadījumu skaits. Lielākā daļa pasaules ekonomiku arī saskaršoties ar paliekošu kaitējumu to piedāvājuma potenciālam un rētām no šīs dziļās recesijas, teic SVF pārstāvji un brīdina, ka dzīvotspējīgas vidējā termiņā var nebūt veselas nozares.

Ceļošanas kritums un bankroti turklāt izraisīšot “ievērojamus izlaides zaudējumus” arī pēc pandēmijas mazināšanās. “Īpaši sarežģītā vietā” būšot valstis, kas atkarīgas no tūrisma un izejvielu pārdošanas ieņēmumiem.“ Tas būs lēni. Tāpēc mēs to raksturojam kā ilgu, nevienmērīgu un neskaidru kāpumu. Var novērot, ka zemas kvalifikācijas darbiniekiem, jauniešiem un sievietēm darba tirgū klājas sliktāk. Tāpēc mēs redzam pieaugošu nevienlīdzību, kad nabadzīgie kļūst vēl nabadzīgāki,” Bloomberg norādījusi SVF galvenā ekonomiste.

Viņa arī piebilda, ka valstīm nevajadzētu pārtraukt stimulēšanu. Tieši valdību un centrālo banku rīcība pagaidām esot bijusi atbildīga par mīkstāku ekonomiku piezemēšanos. Proti, īstermiņā valstīm, kas var piekļūt finansējumam, vajadzētu aizņemties tik daudz, cik nepieciešams, lai pasargātu savus iedzīvotājus no veselības krīzes un ierobežotu ekonomisko izaicinājumu apmēru, uzvēra SVF.

Saskaņā ar SVF datiem, valdības visā pasaulē ir īstenojušas ekonomikas palīdzības pasākumus (nodokļu izmaiņu un papildu savu tēriņu ziņā) sešu triljonu ASV dolāru vērtībā. Iestāde arī ieskicēja, ka ļoti ticams ir tas, ka, lai pakarotu ekonomisko kaitējumu, nāksies paaugstināt nodokļus bagātniekiem un uzņēmumiem kā tādiem. Proti, kaut arī jaunu valdības ieņēmumu pasākumu pieņemšana krīzes laikā būšot sarežģīta, tām tāpat var nākties apsvērt progresīvo nodokļu paaugstināšanu turīgajiem un tām personām, kuras krīze skārusi salīdzinoši mazāk. Ar papildu nodokļiem varot tikt aplikti arī īpašumi, kapitāla pieaugums un cita veida bagātība.

SVF arī izceļ, ka Covid-19 pandēmija var būt nozīmīgs tests pasaules finanšu sistēmai. Kādi jauni vīrusa uzplūdi, politikas kļūdas un citi šoki varot mijiedarboties ar iepriekšējām “vājībām”, kas savukārt var nozīmēt papildu riskus visai ekonomikai. Piemēram, eksistenciālas problēmas varot skart kompānijām, kurām ir lielas parādsaistības un kuras atkarīgas no zemām procentu likmēm. Sevišķi bīstami laiki var būt arī mazākiem uzņēmumiem, kuriem ir grūtības piekļūt daudz maz lētam kapitālam vai kapitāla tirgum kā tādam. SVF neizslēdz, ka ievērojams bankrotu skaita pieaugums var novest pat pie stingrākiem kreditēšanas nosacījumiem, kas būs pretvējš ekonomikas atveseļošanās burās. Turklāt šāda situācija sevišķi aktuāla varot būt Eiropā, kur ir liels mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars un kur tie atbildīgi par divās trešdaļām no darbvietām.

Katrā ziņā visā notiekošajā var izcelt vismaz vienu citu interesantu aspektu. To, ka tā pati Ķīna, kas bija pandēmijas perēklis un ir iesaistījusies visai asā pretstāvē ar Rietumiem, pēc šīs krīzes var būt daudz spēcīgākās pozīcijas. Ja vērtē SVF aplēses, tad nākamā gada beigās globālais IKP tiek paredzēts par 0,6% lielāks nekā tas bija 2019. gada beigās. Tomēr par lielu daļu no šā kāpuma būs atbildīga tieši Ķīna.

Arī, piemēram, Financial Times ziņo, ka pandēmija izceļ Rietumu un Āzijas valstu diverģenci – kamēr Eiropa neskaidrība ir milzīga, liela daļa Āzija atgriezusies daudz maz uz ierastās takas (iekšējam tirgum nav tādi apdraudējumi). Protams, arī Āzijas gadījumā nav skaidrs, no kurienes radīsies pieprasījums, lai uzturētu globālo atveseļošanos 2021. gadā un pēc tam. Āzija lielā mērā atkarīga no tā paša Rietumu pieprasījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Argentīna ieviesusi valūtas kontroli, cenšoties stabilizēt tirgus, jo finanšu krīze valstī arvien padziļinās, ziņo BBC.

Pēc strauja peso vērtības krituma valdība ierobežos ārvalstu valūtas pirkumus.

Uzņēmumiem būs nepieciešama centrālās bankas atļauja, lai pārdotu peso un iegādātos ārvalstu valūtu un veiktu pārskaitījumus uz ārzemēm.

Argentīna arī cenšas atlikt parāda maksājumus Starptautiskajam valūtas fondam (SVF), lai risinātu krīzi.

Svētdien izdotajā oficiālajā biļetenā valdība paziņoja, ka ir jāveic «ārkārtas pasākumi, lai nodrošinātu normālu ekonomikas darbību, saglabātu aktivitātes un nodarbinātības līmeni un aizsargātu patērētājus».

Centrālā banka informē, ka pasākumi paredzēti «valūtas stabilitātes uzturēšanai». Tā arī pavēstījusi, ka, lai gan indivīdi var turpināt pirkt ASV dolārus, būs nepieciešama atļauja, lai mēnesī iegādātos vairāk nekā 10 000 ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SVF Latvijas izaugsmi šogad lēš ap 3%, nākamgad - nedaudz augstāku

LETA,09.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) šogad Latvijas ekonomikas izaugsmi lēš aptuveni 3% apmērā, bet nākamgad nedaudz augstāku, teikts SVF misijas Latvijā noslēguma ziņojumā.

Latvijas tautsaimniecības izaugsme pieņemas spēkā, lai arī gada sākumā izaugsme bija lēnāka un metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs ražošanas apjomi ir mazāki par rūpnīcas kapacitāti. Ekonomikas izaugsmes paātrināšanos balsta privātais patēriņš, ko sekmē reālo algu pieaugums, kā arī investīcijas, kas daļēji saistītas ar Eiropas Savienības fondu izmantošanu. Šo tendenču rezultātā šogad Latvijas ekonomikas izaugsme lēšama ap 3%.

SVF pozitīvi vērtē vidēja termiņa izaugsmes iespējas, vienlaikus norādot arī uz riskiem. Pozitīvie stimuli ir spēcīgais iekšzemes pieprasījums un ārējās vides negatīvo risku samazināšanās, savukārt riski saistīti ar ieilgušo eirozonas stagnāciju un vājajām Krievijas izaugsmes perspektīvām. Ja padziļinātos ģeopolitiskā spriedze, tiktu ietekmēts gan reālais, gan arī finanšu sektors, secina SVF.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SVF norāda uz demogrāfijas problēmu, ārējo risku un finanšu sistēmas reputācijas ietekmi uz Latvijas ekonomiku

LETA,28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas vērtējumā secināts, ka Latvijas ekonomika ir stabila, bet to negatīvi var ietekmēt demogrāfijas problēmas, ārējie riski, kas kļūst arvien spēcīgāki, un finanšu sistēmas reputācijas riski.

SVF eksperti atzinuši, ka Latvijas ekonomika visā visumā ir stabila, valsts parāds ir zems un turpina samazināties, fiskālā un kārtējo maksājumu konta deficīti ir samērīgi, inflācija ir mērena un jaunā valdība ir apņēmusies veicināt labklājības izaugsmi.

Pēc SVF aplēsēm, šogad ekonomikas izaugsme Latvijā gaidāma nedaudz virs 3%, jo ārējā vide ekonomikai vairs nav tik labvēlīga. Lai gan pērn iekšzemes kopprodukts pieauga par 4,8%, vidējā termiņā ekonomikas izaugsmes temps saglabāsies 3% līmenī, kas ir spēcīgs rādītājs, lasāms ziņojumā.

SVF norāda, ka Latvijas ekonomikas elastība kopš globālās finanšu krīzes ir būtiski uzlabojusies.

Par ilgtermiņa prognožu lielāko risku SVF Latvijas ekonomikai norāda demogrāfijas problēmas, jo sarūk un noveco darbaspēks, kas ilgtermiņā samazinās produktivitātes pieaugumu un negatīvi ietekmēs ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi un dzīves līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

SVF darba ziņojumā slavē Latviju par saistību izpildi

Gunta Kursiša,16.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) publicējis darba ziņojumu par pirmās pēcprogrammas uzraudzības misijas rezultātiem. Tajā pausts, ka Latvijai jāsamazina nabadzība un jāierobežo bezdarbs, tomēr kopumā Latvija starptautisko aizdevuma programmu ir pabeigusi veiksmīgi.

Ziņojumā novērtēta Latvijas saistību izpilde - nodrošinātā Latvijas spēja atmaksāt starptautisko aizdevumu un risku, kas varētu apdraudēt valsts makroekonomisko stabilitāti, uzraudzīšana. Par šīm saistībām 2011. gadā tika Latvija un SVF parakstīja Nodomu vēstuli.

Latvija ir veiksmīgi pabeigusi starptautisko aizdevuma programmu, atzīts SVF ziņojumā. Programmas rezultātā budžeta deficīts ir samazinājies un tiek prognozēts 2% apmērā 2012. gadā un vispārējās valdības parāds – ap 40% no IKP. Latvijas ekonomika ir strauji atkopusies un, neskatoties uz nelabvēlīgo situācija ārējos tirgos, SVF pozitīvi vērtē Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam ap 3,5% no IKP, atgādina Finanšu ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bukmeikeri: Brazīlijai spožākās izredzes 2014. gada Pasaules futbola kausā

Dienas Bizness,18.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gada vasarā paredzētajā Pasaules kausa futbolā finālturnīrā tieši Brazīlijas valstsvienība ir viena no favorītēm šajā čempionātā, prognozē Triobet bukmeikeri.

Brazīlijas futbola izlasei ir noteikts 3.75 liels koeficients kļūt par pasaules čempioniem, kas dotu iespēju uzvarēt sesto reizi.

«Brazīlieši ne tikai spēlēs mājās, savu kaislīgo un entuziasma pilno fanu atbalstīti, bet viņiem ir arī paveicies iekļūt grupā, kurā nav sīva konkurence,» vērtē Triobet bukmeikeri.

Brazīlija cīnīsies ar tādām komandām kā Meksika, Horvātija un Kamerūna, kas brazīliešiem varētu būt vienīgais klupšanas akmens, jo Kamerūna iepriekš vairākas reizes ir gandrīz uzvarējusi Brazīliju.

Argentīnas futbola izlase ar spēlēteju Messi tiek uzskatīta par šī čempionāta otru stiprāko komandu. Viņiem kā bonuss tiek minēts ne tikai tas, ka čempionāts notiek Dienvidamerikā, kur neviena Eiropas komanda vēl nav uzvarējusi, bet arī viņiem, līdzīgi Brazīlijai, ir paveicies ar grupas izlozi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jaunās pasaules ekskluzīvie vīni iekaro savu tirgus nišu

Natālija Poriete,05.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki lielākoties uzskata, ka ekskluzīvus vīnus ražo Vecajā pasaulē — Francijā, Spānijā vai Itālijā —, un šie vīni parasti pamatā arī veido premium, super premium un ultra premium klases segmentu. Taču daudzi bieži nezina, ka Jaunajā pasaulē — Čīlē, Argentīnā, Dienvidāfrikā un Jaunzēlandē — ražo daudzus ekskluzīvus vīnus. Šis ekskluzīvo vīnu klases segments pagaidām vēl nav guvis plašu atpazīstamību, taču minēto valstu vīndari aktīvi iekaro savu tirgus nišu, intervijā DB pastāstīja Liene Avotiņa, alkoholisko dzērienu izplatītāja un tirgotāja SIA Amber Distribution Latvia vīnu zīmolu vadītāja.

Kāds ir Latvijas ekskluzīvo vīnu segmenta tirgus īpatsvars procentos?

Precīzi nevaru pateikt, jo Latvijas ekskluzīvo vīnu tirgus segments ir neliels un fragmentēts — izplatītāju ir daudz un šādus vīnus eksportē arī daudzi restorāni. Domāju, ka tie varētu būt aptuveni 5-7 %.

Cik liels ir ekskluzīvo vīnu īpatsvars Jūsu uzņēmuma portfelī?

Mūsu portfelī ir vairāk nekā 450 dažādu vīnu no kuriem 200 ir ekskluzīvie vīni.

Kā Jūs izvēlaties ekskluzīvos vīnus?

Mēs saņemam retu un dārgu vīnu pasūtījumus no restorāniem un viesnīcām, ar kuriem sadarbojamies. Tāpat arī mūsu vīnu speciālisti atrod un atved uz Latviju ekskluzīvus vīnus. Mūsu uzņēmumā ir HoReCa nodaļa, kurā strādājošie speciālisti uztur kontaktus ar starpniekiem Eiropā, kur mēs iepērkam vīnus, bet šādi pirkumi negadās bieži, jo tie ir apjomīgi un dārgi. Chateau vīnus — vīni no slavenām darītavām — mēs iegādājamies, pamatojoties uz pasaulslavenu vīnziņu reitingiem, kā arī atkarībā no pieprasījuma pēc ražas gada. Kā arī veicam aprēķinus, lai mūsu vīna pagrabā uzglabāto vīnu vērtība ik gadu pieaugtu. Taču dažkārt pieeja vīna izvēlei atšķiras — kastes Miko Chardonnay baltvīna atvešanai uz Latviju vajadzēja 2 gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl tikai pirms dažām nedēļām pirmā ziņā pasaulē bija potenciālais Grieķijas defolts. Nu šai valstij iešķiebta papildu naudiņa un šādas runas noklusušas, lai gan nav izslēgts, ka Grieķijas bankrots vēlāk pienāks tāpat (viena Grieķijas parādu norakstīšana jau pirms pāris gadiem bijusi), piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vēsturiski atskatoties uz valstu bankrotiem, piemēram, uz laikiem, kad galvenā vara vēl bija monarhijas rokās, ir bijis pietiekami daudz precedentu, liela daļa valstu vismaz vienreiz ir defoltējusi (piemēram, Apvienotā Karaliste to izdarījusi vairākas reizes). Tas nozīmē, ka valsts nonāk līdz situācijai, kad nespēj/nevēlas norēķināties par savām parādsaistībām un galu galā to kādā brīdī izlemj arī nedarīt. Tiesa, parasti defolts nozīmējis, ka par kādu daļu no parādsaistībām valsts tomēr norēķinās, jo durvju aizciršana visu kreditoru priekšā ir gan bīstama, gan ilgākā termiņā neizdevīga (jo to visi atcerēsies ļoti ilgi). Šobrīd nedaudz aizēnotas runas, piemēram, ir par Karību jūras reģiona valstiņas Puertoriko defoltu. Tiek spriests par to, ka šī valsts varētu atdot vien 35% savu parādsasitību. Uz bankrota robežas balansē Venecuēla, Ukraina (protams, arī Grieķija) un, visticamāk, lērums Āfrikas valstu. No nesenajiem lielāku valstu defoltiem var izcelt Krievijas precedentu 1998. gadā un Argentīnas precedentu 2000. gadu sākumā. Valsts defolts nāk komplektā ar daudziem ekonomiskajiem, sociālajiem un politiskajiem izaicinājumiem. Parasti tas nozīmē lielāku nestabilitāti un iedzīvotāju nabadzības palielināšanos. Var sapņot, ka atbrīvošanās no parādsaistībām ļaus sākt visu no gala. Realitātē gan situācija ir tik apgrūtināta, ka nepieciešamās reformas veikt ir ļoti grūti un ātrākas atgūšanās nolūkos jāmēģina cerēt uz veiksmi – piemēram, izejvielu ieguvējvalstīm tā būtu to cenu palielināšanās. Parādu piedošana ir piņķerīgs process, kur valstij vēl ilgstoši nākas saskarties ar palielinātu starptautisko skepsi. Protams, dažkārt finansiālā situācija ir kļuvusi tik smagnēja, ka bankrots vienkārši piedāvā zināmu restarta iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Starptautiskais Valūtas fonds pametīs Rīgu

Žanete Hāka,03.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka Latvija savas saistības izpildījusi, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) vasarā slēgs savu pārstāvniecību Rīgā, liecina SVF paziņojums.

Pārstāvniecība tiks slēgta, fonda pārstāvim Deividam Mūram noslēdzot savu misiju Latvijā.

SVF biroju atvēra 2009. gada vidū pēc tam, kad Latvijai tika apstiprināta starptautiskā palīdzība. Tagad Latvija ir izpildījusi aizdevuma nosacījumus un aizdevumu atmaksājusi, kā arī atguvusi makroekonomisko stabilitāti, uzsver SVF pārstāvji, piebilstot, ka ir ielikts stabils pamats, lai ekonomika veiksmīgi atveseļotos, kaut arī pastāv vairāki lieli izaicinājumi, piemēram, joprojām augstais bezdarbs un nepieciešams turpināt veikt mikroekonomikas reformas.

SVF turpinās sadarboties ar Latviju, sniedzot konsultācijas, tāpat kā citām SVF dalībvalstīm.

Db.lv jau rakstīja, ka SVF direktoru valde atzinīgi novērtējusi Latvijas valdības paveikto būtisko fiskālo pielāgošanu, kā arī šā gada budžeta pienācīgu plānošanu, lai izpildītu kritērijus eiro ieviešanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SVF mudina domāt par kreditēšanas stimulēšanu

LETA,02.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) mudina domāt par kreditēšanas stimulēšanu un tieslietu sistēmas efektivitāti. Banku izsniegto kredītu apmērs privātajam sektoram turpina samazināties, kas arvien vairāk ietekmēs arī investīcijas, brīdina SVF.

Dažus gadus pēc ekonomikas krīzes Latvijā produktivitāte auga straujāk nekā algas, tādējādi uzņēmumi varēja finansēt investīcijas ar uzkrātajiem ieņēmumiem. Tomēr situācija darba tirgū ir kļuvusi saspringtāka, algas ir pieaugušas, tādējādi kreditēšanas izaugsmes atdzīvināšanai būtu jākļūst par politikas prioritāti. Jācenšas veicināt mazo un vidējo aizņēmumu kreditēšanu, piedāvājot kredītu garantijas un attīstot kredītbirojus ar standartizētu informāciju, teikts SVF ziņojumā.

Reformas ar mērķi tālāk samazināt privātā sektora parādu slogu varētu palīdzēt atdzīvināt pieprasījumu pēc aizņēmumiem, mazināt kredītrisku uztveri un likt pamatu investīciju kāpināšanai. Lai to panāktu, būtu nepieciešams sekmēt tieslietu sistēmas efektivitāti, jo sevišķi saistībā ar bankrota procedūrām, rosina SVF. Nepieciešams veicināt iespēju risināt strīdus mediācijas un arbitrāžas ceļā, tāpēc būtu jānodrošina labāka iespēja piekļūt šīm institūcijām. Vairāk risinot strīdus ar mediācijas vai arbitrāžas palīdzību, tiktu samazināta tiesu noslodze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Rīgā ieradusies Starptautiskā Valūtas fonda misija

Lelde Petrāne,27.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 26. februāra līdz 10. martam Rīgā strādā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misija, informē Latvijas Banka.

Starptautisko ekspertu vizīte notiek SVF veiktās organizācijas dalībvalstu pārraudzības ietvaros, un tās laikā plānota tikšanās ar Latvijas Bankas vadību un ekspertiem, kā arī citu institūciju un privātā sektora pārstāvjiem. Sarunu mērķis - apspriest Latvijas ekonomikas attīstību un plānoto ekonomikas politikas stratēģiju. Misijas rezultātā tapušais SVF ekspertu novērtējums un ieteikumi ekonomikas politikas jomā šā gada maijā tiks izskatīti SVF Valdē un nodoti sabiedrības vērtējumam.

Vizītes laikā notiks arī konsultācijas SVF reģionālajā – Baltijas – griezumā. 2013. gadā SVF pārraudzības politikas pārskatīšanas rezultātā SVF ir uzsācis pilotprojektu – tā saucamās klastera konsultācijas. Pilotprojekta mērķis ir reģionālās pārraudzības stiprināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru