Jaunākais izdevums

Liktenim spītējot, Spānijas premjers Mariano Rahojs aizvien liedzas prasīt starptautisko aizdevumu. Tiesa, viņš spriež, ka Spānijas lepnā vientulība ir visai trausla, un kaut vienas bankas krišana nozīmētu visas valsts nospiešanu uz ceļiem aizdevēju priekšā. Tāpēc arī valdības drudžainā darbošanās ap šīs ES ceturtās lielākās ekonomikas bankām.

Nekustamo īpašumu krīze kļuvusi par Spānijas banku klupšanas akmeni un pašai valstij – aizvien vairāk par nekustināmu problēmu. Britu investīciju banka Barclays vērtē, ka nekustamo īpašumu krīze Spānijā ir tikai pusē, un mājokļu cenām tirgū vajadzētu krist vēl 20%. Tas savukārt nozīmētu vēl pamatīgāku šīs valsts banku «noasiņošanu». Pēc Briselē bāzētā Eiropas Politikas studiju centra aplēsēm Spānijā kopumā galu galā nāksies norakstīt 270 miljardus eiro.

Premjers M. Rahojs pēdējās dienās pieaugušajā valsts parādzīmju ienesīgumā vaino eirozonas vispārējās problēmas. Tirgus analītiķi tomēr komentē, ka pie vainas galvenokārt tomēr būs tā pati Bankia – sevišķi tās «mātes grupas» BFA vadības nesenā ziņojuma dēļ, ka tiek pārskatītas līdzšinējās prognozes, un 2011. gadā plānotā 41 miljona eiro peļņas vietā tiek deklarēti 3,3 miljardu eiro zaudējumi. Sasniedzot 6,5% ienesīgumu, Spānijas aizņemšanās cena finanšu tirgū bīstami tuvojas kritiskajiem 7%, kas tiek uzskatīts par valsts defolta līmeni.

Tāpēc saprotami ir Rahoja mēģinājumi iespējami nošķirt banku un pašas valsts problēmas, lai gan arī tie nav pārlieku daudzsološi. Britu aktīvu pārvaldības kompānijas Investec analītiķe Elizabete Afseta The Guardian komentē, ka principā iespējami varētu būt centieni panākt spāņu banku refinansēšanu no jaunā Eiropas Stabilitātes mehānisma «pa tiešo», pašai valdībai tādējādi atstājot pieeju brīvajam finanšu tirgum.

Tas gan radītu papildus spriedzi Eiropas Komisijā, kas stīvējas ar Īriju par tai dotā aizdevuma pārstrukturēšanu, un iespējamais spāņu kāzuss tam varētu dot iespēju. Pagaidām ES augstākās amatpersonas uzstāj, ka Īrijas valdībai ir jāmaksā sākotnēji nolīgtos augstos procentus par izglābtās Anglo Irish Bank parādzīmēm, bet Dublina cīnās, lai noteikumus pārskatītu un 47,4 miljardu maksājumu noceltu no valsts pleciem. Ja ES ļautu Spānijas valdībai tās iecerēto manevru, tas nozīmētu šai valstij ļaut to, kas Īrijai liegts.

Cits manevrēšanas mēģinājums saistīts ar teorētisku iespēju Bankia finansēšanā apiet bargi prasīgo finanšu tirgu un iemainīt attiecīgu daudzumu BFA aktīvu pret vajadzīgajiem 19 miljardiem eiro Spānijas valsts parādzīmju veidā. Banka jau tālāk varētu šīs parādzīmes ieguldīt Eiropas Centrālās bankas depozītā un saņemt reālu naudu.

Šāds darījums, ko iegūstamā salīdzinoši nelielā labuma dēļ kāds pašu spāņu finansists nosaucis par idiotisku, gan dotu ļoti sliktu signālu. Faktiski valdība ar to netieši pateiktu, ka baidās, vai spēs tirgū iegūt nepieciešamos 19 miljardus. Un ja tā bažījas par tādu summu, tad kā gan būt ar valsts parāda 400 miljardiem eiro, kas ir sedzami tuvākajos gados? Attiecīgi pēc «fiksās idejas» noplūšanas plašsaziņā premjeram Rahojam tūdaļ nācās dievoties, ka Madridei par Bankia situāciju ar ECB nekādu sarunu neesot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Spānijas ekonomikas augšāmcelšanās receptes

Latvijas Bankas ekonomiste Ramune Cērpa,15.02.2017

1. attēls. Reālā IKP gada pieauguma temps, % (* - Eiropas Komisijas 2016. gada novembra prognoze)

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānija pašlaik ir ceturtā lielākā eiro zonas ekonomika. Vēl nesenā vēsturē, pirms apmēram 4-5 gadiem, šī valsts kopā ar Portugāli, Itāliju, Īriju un Grieķiju tika uzskatīta par vienu no eiro zonas nestabilākajiem posmiem jeb iekļauta tā saucamajā PIIGS valstu grupā.

Spānijas vārds tika piesaukts pat kā iespējamais vienotās valūtas eiro sabrukšanas iemesls. Tomēr laiks iet, reformas no papīriem pārvēršas realitātē un 2015. gadā Spānijai veicās labi un tās izaugsme ievērojami pārsniedza pat eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstības tempus (un sagaidāms, ka arī 2016. gadā).

Spānijas tautsaimniecības atkopšanās gan 2015. gadā, gan 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos balstījās uz privāto patēriņu, eksportu un investīciju pieaugumu. Pozitīvi tautsaimniecību ietekmēja šādi faktori:

auguši iedzīvotāju ienākumi pēc nodokļu un citu maksājumu veikšanas;

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eksperts: Spānijas valdībai būs jāspēj segt banku problēmas

Jānis Šķupelis,10.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bankia pārņemšana ir vēl viens solis problemātisko Spānijas banku konsolidācijas un glābšanas procesā. Šis process sākas pirms vairākiem gadiem, un pagaidām neizskatās, ka tas ātri beigtos,» šī nedēļas Spānijas valdības lēmumu pārņemt valsts vienu no lielākajām bankām Bankia skaidro Hipo fondu valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

Pati Bankia tika izveidota pavisam nesen (tās akcijas sāka kotēties Madrides biržā pērn jūlijā), apvienojot tajā septiņas mazākas reģionālās bankas (tā sauktas cajas), kurām bija pamatīgas problēmas ar kapitāla pietiekamību un aktīvu kvalitāti. Banku sektora konsolidācijas procesa rezultāta Spānijas valdībai acīmredzot būs jāglābj liela daļa no valstī esošām bankām, tērējot tam vairākus desmitus miljardus eiro (un sliktākajā gadījumā – pat simtus miljardus), norāda A. Marčenko.

«2008. gada krīzes rezultāta izveidojas situācija, kad liela daļa mazo un vidējo reģionālo Spānijas banku kļuva faktiski maksātnespējīga, bet visas ieinteresētas puses to mēģināja ignorēt. Nekustamo īpašumu burbuļa plīšana atstāja bankas ar milzīgu hipotekāro kredītu apjomu, kur nodrošinājuma vērtība bija zemāka par kredīta summu. Spānijas nekustamo īpašumu tirgus kļuva nelikvīds – pašlaik Spānijā ir vairāk, nekā 1 miljons māju, kuras gaida savus pircējus, bet diez vai sagaidīs viņus drīz. Pie tam nekustāmo īpašumu vidējo cenu kritums kopš krīzes sākuma bija aizdomīgi zems (mazāk par 15%), bet mazo un vidējo reģionālo banku (kas bija galvenie spēlētāji hipotekāro Spānijas kredītu) slikto kredītu īpatsvars – aizdomīgi zems. Valstī, kur bezdarbs sasniedza rekordaugstu atzīmi 24%, slikto kredītu īpatsvars, par kuru ziņo reģionālās bankas, nepārsniedz 12%. Tas liecina, ka Spānijas cajas stāvoklis patiesībā varētu būt sliktāks, nekā par to ir oficiāli paziņots. Starpbanku tirgus dalībnieki no citām eiro zonas valstīm jau sen tur aizdomas par to, un tāpēc jau sen Spānijas mazākām bankām ir liegta iespēja aizņemties starpbanku tirgū – vienīgais likviditātes avots tām ir ECB kredīti. Iespējas refinansēt savas obligācijas arī nav, jo potenciālie aizdevēji ir ļoti piesardzīgi attiecībā uz Spāniju. Tas mudina Spānijas banku vadību, Spānijas finanšu tirgus uzraugus un Spānijas valdību pakāpeniski atzīt realitāti, veicinot problemātisko banku apvienošanos un atbalstot tās ar valsts līdzekļiem. Problēma ir tas, ka šajā procesā atklājās arvien lielākas problēmas, kas prasa no bankām arvien vairāk palielināt kapitālu,» skaidro eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas oficiālā nostāja: Vienpusēji pasludināto Katalonijas neatkarību Latvija neatzīs

LETA,28.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienpusēji pasludināto Katalonijas neatkarību Latvija neatzīs, tas teikts Latvijas Ārlietu ministrijas izplatītajā Latvijas valsts oficiālajā nostājā saistībā ar notikumiem Spānijā, Katalonijas autonomajā apgabalā.

Kā uzsvērts paziņojumā, arī pēdējie notikumi nemaina Latvijas valdības nostāju Katalonijas jautājumā, proti, Latvija uzskata, ka tas ir Spānijas iekšējs jautājums, kas jārisina saskaņā ar Spānijas likumiem un konstitūciju. Paziņojumā pausta cerība, ka Katalonijas jautājums tiks atrisināts dialoga ceļā Spānijas konstitūcijas ietvaros.

«Latvijai ar Spāniju ir ciešas divpusējās attiecības, un Spānija ir Latvijas sabiedrotā ES un NATO, kā arī citās starptautiskās organizācijās. Spānija ir demokrātiska, likuma varu respektējoša valsts, tās ieguldījums ES vērtību aizstāvēšanā pasaulē ir nenovērtējams. Tāpēc situācija ir jārisina, ievērojot dalībvalsts un ES atbilstošo normatīvo regulējumu,» teikts Latvijas oficiālajā pozīcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Spānija lūdz eirozonas finanšu palīdzību

LETA,10.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānija saņems aizdevumu līdz 100 miljardu eiro (70 miljardu latu) apmērā problēmās nokļuvušo banku atbalstam. Tas kļuvis skaidrs pēc sestdien pēcpusdienā notikušajām eirozonas valstu finanšu ministru sarunām.

Kā ziņo britu raidsabiedrība BBC, Spānijas ekonomikas ministrs Luiss de Guindoss apstiprinājis, ka Spānija piekritusi oficiāli lūgt eirozonas finanšu atbalstu. Formāls lūgums tiks izteikts jau tuvākajā laikā.

Viņš sestdienas vakarā neatklāja, kāda būs aizņēmuma summa, bet atzina, ka tā būs būtiski lielāka par 40 miljardiem eiro (28 miljardiem latu), kuru minējis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

Neoficiāli izskanēja, ka šī summa var sasniegt pat 100 miljardus eiro (70 miljardus latu, un vēlāk šī informācija tika apstiprināta oficiāli.

Palīdzība tiks sniegta Spānijas finanšu sistēmai, nevis ekonomikai kopumā, akcentēja ministrs. «Tā nav glābšana,» sacīja politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties klimatiskajiem apstākļiem un gleznainajām pludmalēm, Spāniju katru gadu apmeklē miljoniem tūristu. Tagad Spānijas uzņēmēji vēlas veicināt arī iepirkšanās tūrismu, vēsta thelocal.es.

«Spānijai trūkst iepirkšanās galamērķa tēla,» Fitur pasaules tūrisma gadatirgū Madridē atzina Angela Kastāno no aģentūras Turespana, kas veicina Spānijas tēla atpazīstamību.

Pagājušajā gadā Spāniju apmeklējuši 65 miljoni tūristu, liecina Pasaules Tūrisma Organizācijas dati. Lai gan tas ir rekordliels skaits, iepirkšanās Spānijā nav tūristu prioritāte.

«Tūrists Spānijas veikalos vidēji iztērē 400 eiro,» informēja Lučiano Očoa no kompānijas Innov Taxfree, kas nodrošina beznodokļu iepirkšanos Eiropas Savienības nerezidentiem.

Iepirkšanās ir kļuvusi par brīvdienu neatņemamu sastāvdaļu, liecina Pasaules Tūrisma Organizācijas ziņojums. Šo tendenci veicina tūristu skaita pieaugums no jaunattīstības valstīm, piemēram, Ķīnas un Krievijas, bet Spānijas gadījumā – no Latīņamerikas. «Ķīniešu tūrists Spānijas veikalos vidēji atstāj 900 eiro, bet Parīzē – ap 1500 eiro,» norādīja L. Očoa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas ziemeļaustrumos Katalonijas autonomajā reģionā svētdien notikušajā simboliskajā neatkarības balsojumā piedalījās vairāk nekā divi miljoni cilvēku, no kuriem vairāk nekā 80% nobalsoja par reģiona neatkarību no Spānijas, liecina tā daļēji rezultāti.

Balsojuma dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumu «Vai jūs gribat, lai Katalonija būtu valsts?». Ja atbilde uz šo jautājumu bija apstiprinoša, tad balsošanas biļetenā bija jāatbild arī uz otru jautājumu «Vai jūs gribat, lai šī valsts būtu neatkarīga?».

No 2 043 226 līdz šim saskaitītajiem biļeteniem 80,7% jeb 1 649 239 biļetenos atbilde uz abiem jautājumiem bija «jā», preses konferencē paziņoja reģiona viceprezidente Žoana Ortega.

Vairāk nekā 10% jeb 206 599 biļetenos apstiprinoša atbilde bija uz pirmo jautājumu, bet noraidoša - uz otro. 4,5% jeb 92 939 biļetenos atbilde uz abiem jautājumiem bija noraidoša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas bankām apmaiņā pret Eiropas Komisijas (EK) finansiālu palīdzību 37 miljardu eiro apmērā vajadzēs atlaist tūkstošiem darbinieku, kā arī slēgt savas struktūrvienības un filiāles.

Lielākos samazinājumus vajadzēs īstenot bankai Bankia, kura jau iepriekš lūdz Spānijas valdības palīdzību un lika centrālajai valdībai vērsties pie Eiropas Savienības (ES) institūcijām, lai lūgtu palīdzību banku sektoram. Bankia nāksies atlaist pat sešus tūkstošus darbinieku un slēgt desmitiem filiāļu, vēsta AFP.

Savukārt Spānijas finanšu konglomerātam NCG, kuram pieder grūtībās nokļuvusī Novagalicia Banco, būs jāatlaiž 2,5 tūkstoši cilvēku, kā arī jāslēdz daudzas filiāles.

Kopumā, lai Spānijas banku sektors saņemtu EK palīdzību 37 miljardu eiro apmērā, apjomīga rekonstrukcija jāveic četrās kredītiestādēs – Bankia, Novagalicia Banco, CatalunyaCaixa un Banco de Valencia.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi reitingus 16 nozīmīgām Spānijas bankām, savu lēmumu pamatojot ar valsts ekonomikas kritumu, kā arī ar ierobežotām Madrides spējām atbalstīt bankas.

«Gada pirmajā ceturksnī Spānijas ekonomika piedzīvojusi recesiju un Moody’s neuzskata, ka situācija gada laikā uzlabosies,» norādīja aģentūra. Tāpat Moody’s norāda uz krīzi Spānijas nekustamo īpašumu jomā, kā arī uz augsto bezdarba līmeni.

Reitingu samazināšana skārusi arī Spānijas lielākās bankas – Banco Santander un Banco Bilbao Vizacya Argentaria. Banku reitingi samazināti par trīs pakāpēm. Aģentūras lēmums saasinājis bažas par Spānijas banku nozari.

Aizvadītajā nedēļā Spānija bija spiesta daļēji nacionalizēt valsts ceturto lielāko banku Bankia. Tas izraisījis Spānijas noguldītāju satraukumu, kas sākuši no Bankia izņemt savus noguldījumus, vēsta Bloomberg Businessweek. Līdzīgi rīkojušies grieķi, kas no valsts bankām nedēļas sākumā izņēma gandrīz miljardu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Spānijas krastiem vairāki desmiti sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) tankkuģu gaida iespēju tikt izkrautiem, bet Spānijas gāzes pārvades tīklu operatori brīdinājuši, ka varētu apturēt izkraušanu, kamēr tiek atrisināta "ārkārtējā situācija".

Ja drīzumā netiks novērsts LNG kuģu sastrēgums pie Spānijas, tie varētu sākt meklēt alternatīvas ostas ārpus Eiropas, kur izkraut kravu.Pie Spānijas krastiem iespēju tikt izkrautiem gaida vairāk nekā 35 LNG kuģi, no kuriem vismaz astoņi ir noenkurojušies Kadisas līča rajonā, pirmdien atklāja mākleri, analītiķi un anonīmi avoti LNG termināļos.

Šonedēļ Spānijā ir pieejamas tikai sešas vietas regazifikācijas termināļos, atklājis kāds anonīms avots gāzes sektorā.

Spānijas, kurai ir seši LNG termināļi, nacionālais gāzes pārvades tīklu operators "Enagas" pirmdien paziņoja, ka tiek "izsludināta ārkārtējā operatīvā situācija", kurā varētu tikt atteikta LNG kuģu izkraušana termināļu pārslodzes dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas Konstitucionālā tiesa otrdien apturējusi pagājušajā nedēļā pieņemto Katalonijas parlamenta deklarāciju par neatkarības pasludināšanu, pavēstīja avots tiesā.

«Tiesa tikko apturēja neatkarības deklarāciju», kamēr tā izskata Spānijas valdības apelāciju, sacīja avots.

Latvijas oficiālā nostāja: Vienpusēji pasludināto Katalonijas neatkarību Latvija neatzīs

Spānijas premjers atlaiž Katalonijas valdību un parlamentu

Papildināta - FOTO: Katalonijas parlaments nobalso par neatkarību no Spānijas

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Spānijas vilciena katastrofā bojā gājušo skaits pieaudzis līdz 80; mašīnists sociālajos tīklos lielījies par ātruma pārsniegšanu

Jānis Rancāns,26.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bojā gājušo skaits traģiskajā Spānijas vilciena katastrofā pieaudzis līdz 80 cilvēkiem. Savukārt vēl 94 cilvēki ar ievainojumiem atrodas slimnīcās. Spānijas policija uzsākusi vilciena mašīnista nopratināšanu un izskanējuši pieļāvumi, ka katastrofas iemesls bijis ievērojami pārsniegtais ātrums.

Vilciena katastrofā ievainotos apmeklējis Spānijas karalis Huans Karloss I. Karalis arī paziņojis, ka negadījumā cietušo sāpes jūt visa Spānijas tauta. «Visi Spānijas iedzīvotāji pievienojas bojā gājušo radinieku bēdām,» teicis karalis, vienlaikus arī atzinīgi vērtējot glābēju darbu un lielo donoru skaitu, kas ziedojuši asinis katastrofā cietušajiem.

Varasiestādēm izdevies atrast vilciena «melno kasti» un uzsākta tās datu pētniecība. Tāpat izmeklētāji nopratinājuši vilciena mašīnistu 52 gadus veco Fransisko Hosē Garsonu Amo. Mašīnists dzelzceļa kompānijā Renfe, kuras vilciens piedzīvoja avāriju, nostrādājis jau 30 gadus. Kompānija uzsver, ka no sliedēm noskrējušajam vilcienam nav bijis tehnisku problēmu, jo tas ticis regulāri pārbaudīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada trešajā ceturksnī Spānijas ekonomika ievērojami samazinājusies, pavēstījusi valsts centrālā banka. Tikmēr valsti satricinājuši plaši protesti pret taupības režīmu, kuru laikā izcēlušās sadursmes ar drošības spēkiem.

Lai cīnītos ar ekonomiskajām nedienām, Spānija ieviesusi stingru taupības režīmu. Protestējot pret sāpīgajām reformām, otrdien Spānijas galvaspilsētā ielās izgāja tūkstošiem cilvēku.

Protesta laikā izcēlās sadursmes ar Spānijas drošības spēkiem. Lai savaldītu nemierīgos demonstrantus, Spānijas kārtībsargi pielietoja gumijas lodes un ar gumijas nūjām iekaustīja protestētājus. Sadursmes uzsākās, kad protestētāji centās sagraut drošības nožogojumu ap Spānijas parlamentu.

Sadursmēs ievainojumus guvuši vismaz 64 cilvēki, bet arestēti vismaz 22 protestētāji. Līdzīgas demonstrācijas, kurās gan piedalījās mazāk cilvēku, notikušas Seviljā un Barselonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Moody’s dod triecienu Spānijas pūliņiem pārdot problēmu vajātas bankas

Jānis Rancāns,04.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s samazinājusi trīs Spānijas banku reitingus, tādējādi dodot triecienu valdības pūliņiem atrast tām pircējus.

Lielākajai Spānijas valstij piederošajai bankai Bankia reitings samazināts par divām pakāpēm līdz B1. Savukārt bankām Catalunya Banc un NCG reitingi samazināti līdz B3. Visām trim kredītiestādēm piešķirtas negatīvas nākotnes perspektīvas. «Aktīvu kvalitāte visās trijās bankās saglabājas vāja. Iespējama arī turpmāka situācijas pasliktināšanās,» norāda Moody’s.

Aģentūra arī pauda uzskatu, ka minētajām Spānijas bankām būs grūtības sasniegt peļņu. «Plašu restrukturizāciju paveikšana [kuras pieprasa Eiropas Komisija], lai gan no vienas puses svarīga, lai panāktu to ilgtermiņa finansiālu dzīvotspēju, sagādā risku pašām bankām,» norāda aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Katalonijas premjers rosina uz dialogu, atliek neatkarības pasludināšanu

LETA--DPA/AFP/BLOOMBERG,11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katalonijai ir jāpasludina neatkarība, tomēr šis solis jāatliek, lai sekmētu dialogu ar Madrides valdību, otrdien sacīja Katalonijas reģionālās valdības premjerministrs Karless Pudždemons.

1.oktobrī notikušais referendums devis valdībai mandātu padarīt Kataloniju par «neatkarīgu valsti», tomēr šis process ir jāiesaldē, sacīja premjers.

«Mēs ierosinām atlikt [neatkarības] pasludināšanu uz dažām nedēļām, lai būtu dialogs,» sacīja Pudždemons, mudinot Spānijas centrālo valdību «klausīties - varbūt ne uz mums, bet uz [citiem] cilvēkiem, kas aicina uz starpniecību.»

«Ir kļuvis acīmredzams, ka tas vairs nav iekšējs jautājums. Katalonija tagad ir Eiropas jautājums,» uzsvēra premjers.

Es neplānoju «nekādus draudus vai apvainojumus, bet gan tā vietā vēlos deeskalēt situāciju», norādīja Pudždemons.

Viņš nosodīja Spānijas varasiestāžu centienus bloķēt referendumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijai nav tūlītēju plānu lūgt Eiropas savienības finanšu palīdzību bankām, un Madride gaidīs neatkarīga kredītiestāžu audita rezultātus, pirms lems par noteiktu soļu speršanu, atsaucoties uz valsts ekonomikas ministru Luisu de Guindosu, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Iepriekš izskanēja ziņas, ka Spānija lūgs Eiropas Savienības (ES) finanšu palīdzību, lai atbalstītu savas bankas. Otrdien Spānijas budžeta ministrs Kristobals Montoro (Cristobal Montoro) intervijā Onda Cero radiostacijai pavēstīja, ka starptautiskie tirgi Madridei ir slēgti, tādējādi uzbangojot satraukumu, ka valsts pievienosies Grieķijai, Portugālei un Īrijai un kļūs par starptautiskās palīdzības lūdzēju.

K. Montoro ( norādīja, ka Spānijas banku glābšanas izmaksas varētu sasniegt pat 90 miljardus eiro, taču pilna apmēra ES un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) programma neesot iespējama, jo Eiropas glābšanas fonda rīcībā ir tikai 440 miljardi eiro, bet Madrides parādi pārsniedz vienu triljonu, vēsta Euobserver.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā Eiropas Centrālās bankas (ECB) aizdevumi Spānijas bankām sasnieguši eirozonas rekordu, tādējādi apliecinot, ka tām kļūst sarežģītāk aizņemties starptautiskajos tirgos.

Spānijas bankas jūnijā no ECB kopumā aizņēmušās 365 miljardus eiro, kas ir par 40,4 miljardiem vairāk nekā maijā (324,6 miljardi eiro). Jūnijā Spānijas bankām tikuši 30% no visiem ECB aizdevumiem Eiropas Savienības bankām.

ECB aizdevumu pieaugums liecina, ka Spānijas bankām pieaug grūtības aizņemties starptautiskajos un starpbanku tirgos, vēsta Reuters. Spānijas banku aizņemšanās apmēri no ECB pieauguši jau kopš gada sākuma.

Analītiķi norāda, ka Spānijas bankām slēgti vairumtirdzniecības tirgi, bet mazie investori un noguldītāji zaudē uzticību savām bankām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Tūkstošiem kataloņu demonstrācijā iestājas par vienotību ar Spāniju

LETA--AFP,13.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūkstošiem cilvēku svētdien - Spānijas nacionālajā dienā - izgāja Barselonas ielās, lai protestētu pret Katalonijas reģiona iespējamo neatkarību.

Saskaņā ar policijas aplēsēm demonstrācijā piedalījās aptuveni 40 000 cilvēku.

Katalonijas valdība pagājušo pirmdien paziņoja, ka līdz 15.oktobrim izlems, vai turpinās uzstāt uz 9.novembrī paredzētā neatkarības referenduma rīkošanu.

Spānijas konservatīvā valdība apgalvo, ka iecerētais referendums ir antikonstitucionāls, un Konstitucionālā tiesa tautas nobalsošanas rīkošanu ir uz laiku apturējusi, kamēr izvērtēs Barselonas ieceres likumību.

Taču lietas izskatīšana Konstitucionālajā tiesā var ilgt gadiem.

Demonstrāciju par Katalonijas palikšanu Spānijas sastāvā organizēja Katalonijas Pilsoniskās sabiedrības grupa, pulcējot cilvēkus ar lozungu «Spānija visiem».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Spāniju turpina mocīt recesija

Jānis Rancāns,30.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada trešajā ceturksnī Spānijā turpinājās ekonomikas recesija. Valsts iekšzemes kopprodukts (IKP), salīdzinot ar iepriekšējiem trim mēnešiem, samazinājās par 0,3 procentiem, liecina Spānijas apkopotie statistikas dati.

Aizvadītā ceturkšņa rezultāti tomēr bijuši labāki nekā prognozēts. Iepriekš prognozēts, ka Spānijas ekonomika būs piedzīvojusi kritumu 0,4 procentu apmērā.

Analītiķi tomēr norāda, ka tas neliecina par Spānijas ekonomikas uzlabošanos, bet gan par to, ka valsts iedzīvotāji aktīvi pirkuši dažādas preces pirms pievienotās vērtības nodokļa (PVN) palielināšanas, kas iekļauts Madrides jaunajos taupības pasākumos, vēsta Reuters.

Salīdzinājumā ar aizvadīto gadu šā gada trešajā ceturksnī Spānijas IKP samazinājies par 1,6 procentiem. Arī IKP samazinājums gada griezumā bijis mazāks nekā analītiķu prognozētais kritums. Iepriekš eksperti pieļāva, ka Spānijas ekonomika šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgu laika posmu pērn, būs samazinājusies par 1,7 procentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu palīdzības piešķiršana Spānijas bankām ir «triumfs» un var izšķirt eirozonas nākotni, pavēstījis valsts premjerministrs Marjano Rahojs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Beļģijas policija atbrīvo Pudždemonu un četrus bijušos Katalonijas ministrus

LETA--DPA/AFP,06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beļģijā svētdienas vakarā atbrīvoti bijušais Katalonijas valdības vadītājs Karless Pudždemons un četri kādreizējie viņa valdības ministri, kuri bija ieradušies policijā saistībā ar Spānijas izdotu Eiropas Savienības (ES) orderi viņu aizturēšanai, pirmdien paziņojusi Beļģijas prokuratūra.

Viņiem aizliegts atstāt Beļģiju bez tiesneša atļaujas, kā arī jāierodas uz visām tiesas sēdēm, kurās tiks izskatīta lieta par viņu izdošanu Spānijai, sacīts prokuratūras paziņojumā.

Pudždemons un četri bijušie viņa valdības ministri svētdienas rītā ieradās policijā Briselē, kur tika nopratināti. Plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka viņi uzturējušies policijā apmēram 15 stundas.

Spānijas tiesnesis ceturtdien izdeva ES orderi Pudždemona un četru viņa kabineta locekļu aizturēšanai, jo viņi atrodas Briselē un ceturtdien neieradās Madridē, lai liecinātu tiesā. Spānijā viņiem izvirzītas apsūdzības par sacelšanos pret valsti un sabiedrisko līdzekļu izšķērdēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katalonija kļuvusi par trešo Spānijas reģionu, kas lūdzis centrālās valdības aizdevumu, tādējādi saasinot bažas par Madrides spējām pārvarēt valsti nomocījušo krīzi. Paredzēts, ka Katalonija no Spānijas valdības lūgs piecus miljardus eiro.

Madride nedrīkst ignorēt reģiona katastrofālo situāciju, atzina Spānijas premjers Marjano Rahojs. Viņš norādīja, ka valsts spers nepieciešamos soļus, lai palīdzētu gan Katalonijai, gan arī Valensijai un Mursijai, kuras jau iepriekš vērsušās pie centrālās valdības. Valensija lūdza finanšu palīdzību 3,5 miljardu eiro, bet Mursija – 300 miljonu eiro apmērā.

Katalonija, kuras ekonomika ir aptuveni Portugāles lielumā, pamanījusies uzkrāt parādus 42 miljardu eiro apmērā, vēsta Financial Times. Kopumā Spānijas reģioni uzkrājuši parādus 145 miljardu eiro apmērā, no kuriem 36 miljardi jāpārfinansē jau šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes nomocītā Spānija paredzējusi «cirpt» savus tēriņus 65 miljardu eiro apmērā, tādējādi mēģinot atjaunot tirgu uzticību un samazināt valsts aizņemšanās izmaksas.

«Tie nav patīkami, bet vajadzīgi pasākumi. Mums ir maz iespēju manevriem. Es apsolīju samazināt nodokļus, taču tagad es tos ceļu. Diemžēl ir mainījušies apstākļi, un man tiem ir jāpiemērojas,» atsaucoties uz Spānijas premjera Mariano Rahoja sacīto, vēsta Bloomberg.

Premjers uzsvēra, ka problēmas sakņojas iepriekšējās sociālistu valdības apjomīgajā naudas izšķiešanā. Kopš 2007. gada privātajā sektorā zaudēti trīs miljoni darbavietu, sacīja M. Rahojs. «Mēs dzīvojam kritiskā brīdī, kas noteiks mūsu un mūsu ģimeņu, draugu un Spānijas kā labklājības valsts nākotni,» klāstīja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta - Izteikumi par Katalonijas neatkarību Dombrovska karjeru Eiropas Savienībā tomēr neietekmēs

Dienas Bizness,17.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ministru prezidenta Valda Dombrovska izteikumi par Katalonijas neatkarību nav palikuši nepamanīti Eiropas Parlamentā (EP), tomēr Tautas partijas pārstāvji Briselē neoficiāli norādījuši, ka šis jautājums ir atrisināts un V. Dombrovska izredzes veidot karjeru Eiropas insitūcijās neietekmētu, citējot Latvijas radio, ziņo Latvijas Sabiedrisko mediju portāls.

Premjeram būšot iespēja oktobrī samita laikā Briselē tikties ar Spānijas premjerministru Mariano Rahoju un vēlreiz izrunāt šo jautājumu.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete sarunā ar Latvijas Radio atklāja, ka V. Dombrovskis, visticamāk, tagad nav Spānijas saraksta augšgalā, taču vēl vairāk par šo konfliktu viņa izredzēm uz augstu amatu Eiropā traucētu Latvijā īstenotā taupības politika, kas nav pieņemama daudzām krīzē nonākušām Dienvideiropas valstīm.

Iepriekš ziņots, ka EP aizkulisēs izskanējis, ka premjera izteikumi varētu viņam traucēt ieņemt kādu amatu Eiropas institūcijās, jo Spānija V. Dombrovska izteikumus neaizmirstu - Spānijas labējā valdība viņu vienmēr atcerēsies kā līderi, kas atbalstījis Spānijas teritoriālo šķelšanos, un izšķirošā brīdī tas varētu nospēlēt lomu, tika pausts EP gaiteņos, ziņoja Latvijas Sabiedrisko mediju portāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas nekustamo īpašumu attīstītājs Martinsa Fadesa pirmdien paziņoja, ka tiesā iesniegs pieteikumu bankrota īstenošanai, tādējādi šim kļūstot par vienu no valsts lielākajiem maksātnespējas gadījumiem.

Uzņēmums, kas tiek uzskatīts par simbolu pārmērībai, kura noveda pie Spānijas nekustamo īpašumu sektora sabrukuma, pavēstīja, ka kompānijas valde pieņēmusi šādu lēmumu pēc nespējas iegūt banku atbalstu jaunākajam parādsaistību atmaksas plānam.

Martinsa Fadesa piektdien norādīja, ka uzņēmuma aktīvi veido 2,4 miljardus eiro, bet parādsaistības sasniegušas septiņus miljardus eiro, tādējādi šim kļūstot par vienu no lielākajiem bankrota gadījumiem Spānijas vēsturē.

Kompānija jau 2008.gada jūlijā pieprasīja aizsardzību pret kreditoriem pēc tam, kad tā nespēja iegūt aizdevumu parādsaistību refinansēšanai, kļūstot par pirmo nozīmīgo Spānijas mājokļu tirgus krīzes upuri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadījumā, ja Katalonija atdalīsies no Spānijas, tai būs arī jāpamet Eiropas Savienība (ES), pavēstījis Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents, spāņu politiķis Hoakins Almunija.

«Ja kādas dalībvalsts teritorijas daļa vēlas atdalīties, tad šī daļa vairs nav Eiropas Savienības dalībniece,» EK viceprezidenta klāstīto konferencē Barselonā citē Euobserver.

Separātisks noskaņojums Spānijas bagātākajā reģionā ar jaunu sparu uzvirmoja aizvadītajā nedēļā, kad miljons cilvēku izveidoja dzīvu ķēdi 400 kilometru garumā. Daļa pasākumu dalībnieku vēlas sarīkot referendumu par Katalonijas atdalīšanos no Spānijas, bet daļa neatkarību vēlas panākt uzreiz. Spānijas premjers Marjano Rahojs noraidījis Katalonijas neatkarības referendumu, norādot, ka šādu nobalsošanu var sarīkot tikai Madride. Katalonija tikmēr referendumu par neatkarību iecerējusi sarīkot 2014. gadā – tajā pašā laikā, kad līdzīga iedzīvotāju nobalsošana notiek Skotijā.

Komentāri

Pievienot komentāru