Atpūta

FOTO: Kannu kinofestivālu atklāj ar irāņu režisora Asgara Farhadi filmu

LETA,08.05.2018

Jaunākais izdevums

Otrdien sākas prestižais Kannu kinofestivāls, ko atklāj irāņu režisora Asgara Farhadi filma «Everybody Knows», kurā galvenās lomas atveido Penelope Krusa un Havjers Bardems.

«Everybody Knows» («Todos Lo Saben») ir Farhadi pirmā filma spāņu valodā un pirmā filma spāņu valodā, ar kuru atklāts Kannu kinofestivāls kopš režisora Pedro Almodovaras filmas «Sliktā audzināšana» («La mala educación») 2004.gadā.

Spānijā uzņemtais psiholoģiskais trilleris sacentīsies arī par festivāla galveno balvu «Zelta palmas zars». Šī ir pirmā reize pēc sešu gadu pārtraukuma, kad filma, ar kuru tiek atklāts festivāls, arī pretendē uz tā galveno godalgu.

Farhadi 2011.gada filma «Šķiršanās» «A Separation» saņēma «Oskaru» un Berlīnes kinofestivāla «Zelta lāci», tomēr Kannu festivāla galveno balvu viņš nekad nav izcīnījis.

Tiesa gan, divas viņa nākamās lentes «The Past» (2013) un «The Salesman» («Komivojažieris») (2016) saņēma Kannu godalgas par labāko scenāriju, kā arī labākā aktiera un aktrises godalgas.

«Everybody Knows», kurā spēlē arī Argentīnas zvaigzne Rikardo Darins, ir stāsts par kādu sievieti, kas atgriežas no Buenosairesas savā dzimtajā ciematā Spānijā ar vīru un bērniem.

Krusa un Bardems ir spāņu valodā runājošo kino zelta pāris, un viņiem bijušas galvenās lomas vairākās filmās, arī pagājušā gada lentē «Loving Pablo» - filmā par kādu žurnālisti, kas iemīlas Kolumbijas bēdīgi slavenajā narkobaronā Pablo Eskobarā.

45 gadus vecais Farhadi ir viens no ievērojamākajiem Irānas režisoriem, kurš savā dzimtenē un aiz tās robežām iemantojis atzinību ar spraigiem un rūpīgi izstrādātiem stāstiem.

«Everybody Knows» uz kinoekrāniem Francijā iznāks 9.maijā - dienu pēc Kannu festivāla atklāšanas.

Kannu kinofestivāls šogad norisināsies 71.reizi, un to aizēnojis strīds ar video straumēšanas kompāniju «Netflix» un seksuālās uzmākšanās skandāls, kas izcēlies ap Holivudas producentu Hārviju Vainstainu.

Festivāla atklāšanas priekšvakarā austrāliešu aktrise un divkārtējā «Oskara» balvas laureāte Keita Blanšeta, kura šogad vada festivāla žūriju, žurnālam «Variety» atklāja, ka Vainstains neatbilstoši izturējies arī pret viņu.

Jau vēstīs, ka šogad kinofestivālā nepiedalās «Netflix» filmas, kompānijai protestējot pret jaunajiem noteikumiem, kas aizliedz filmām, kuras nav izrādītas Francijas kinoteātros, pretendēt uz galvenajām balvām.

«Netflix» pagājušajā gadā izrādīja divas filmas prestižajā kinofestivālā, bet izraisīja skandālu, atsakoties demonstrēt filmu «Okja» Francijas kinoteātros, pirms tā nebija izrādīta «Netflix» lietotājiem.

Francijas likumi nosaka, ka filmas nedrīkst būt pieejamas straumēšanai trīs gadus pēc pirmizrādes kinoteātros.

Šis noteikums tiek uzskatīts par novecojušu, ņemot vērā pirātisma pieaugumu un lielās straumēšanas platformas ASV, piemēram, «Netflix» un «Amazon».

«Netflix» ir gatava izrādīt savas filmas Francijas kinoteātros, bet kompānija nav gatava gaidīt trīs gadus, lai piedāvātu šīs filmas savās platformās.

Kannu kinofestivāls norisināsies 11 dienas, un par drošību festivāla laikā gādās 700 policisti. Ap norises vietu izvietoti arī 400 milzīgi podi ar dekoratīviem augiem, kas kalpo kā drošības barjera.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas uzņēmēju interese par Irānas tirgu nokritusies praktiski līdz nullei

Didzis Meļķis,08.08.2018

Irānas eksperts un konsultāciju uzņēmuma Courland Advisors partneris Tibo Normands

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 7. jūlija ir izsludināta ASV sankciju pret Irānu pirmā kārta, un to noteikumi ir daudz agresīvāk formulēti, nekā līdz 2015. gadam spēkā esošās sankcijās.

Tās tika atceltas un Irāna atjaunota pilnvērtīgā starptautiskajā apritē līdz ar daudzpusējo Kopīgo Visaptverošo rīcības plānu (angl. akronīms JCPOA), kas paredz pamatīgi samazināt Irānas kodolprogrammu un tās spējas, kas varētu rezultēties atomieroču izveidē.

Ar Donalda Trampa paziņojumu ASV no JCPOA izstājās 8. maijā, vienpusēji izsludinot nodomu atjaunot sankcijas pret Irānu ar mērķi gan vēl vairāk iegrožot tās kodoltehnoloģiju kapacitāti, gan arī mazināt tās destabilizējošo politisko ietekmi reģionā, kas sevišķi attiecas uz atbalstu Bašara al Asada režīmam Sīrijā.

Baltieši turas pa gabalu

Irānas eksperts un konsultāciju uzņēmuma Courland Advisors partneris Tibo Normands (Thibault Normand) db.lv komentē, ka jaunajā situācijā, kas vēl agresīvāk par iepriekšējām sankcijām iegrožo sadarbību ar Irānu, ieguvējas paredzami būs Krievijas un Ķīnas kompānijas. Lai gan irāņi kvalitātes dēļ priekšroku dod Eiropas tehnoloģijām, sankciju vēriena dēļ, pat ar visiem Briseles centieniem dot pretspiedienu Vašingtonai, eiropiešu turpmākās biznesa saiknes ar Irānu būs ļoti problemātiskas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Latvija izvirza savu pieteikumu ASV Kinoakadēmijas Oskara balvai

Zane Atlāce - Bistere,16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nu jau 12.reizi arī Latvija izvirzījusi filmu, kas pretendēs uz nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars, sacenšoties ar apmēram 80 valstu filmām, kas tapušas ārpus ASV kultūras telpas, - kategorijā, kurai šogad mainīts nosaukums.

Nacionālā Kino centra (NKC) izveidotā ekspertu komisija lēmumu pieņēma 16. septembrī, pēc ilgām diskusijām vienojoties izvirzīt režisora Dāvja Sīmaņa un studijas Mistrus Media Simtgades spēlfilmu Tēvs Nakts.

Oskara balvas kategorijai, kura regulāri tiek vērtēta kopš 1956. gada un līdz šim bija pazīstama ar nosaukumu Labākā filma svešvalodā / The Best Foreign Language Film, šogad mainīts nosaukums, turpmāk tā būs Starptautiskās filmas balva / International Feature Film Award. Oskara balvas pasniegšanas ceremonija, šogad jau 92. pēc kārtas, godinot labākos 2019. gada kinodarbus, notiks 2020. gada 9. februārī Losandželosā, ASV.

Latvijas studiju pieteikumus vērtēja Nacionālā Kino centra ekspertu komisija – Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma vadītāja, kinozinātniece Zane Balčus, portāla Kino Raksti galvenā redaktore un NKC pārstāve Kristīne Matīsa, Vācijā rezidējošā kinozinātņu doktore Elīna Reitere, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors un režisors Pēteris Krilovs, Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova, režisors un LKA Nacionālās Kino skolas vadītājs Jānis Putniņš, producents un studijas VFS Films vadītājs Uldis Cekulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas kinoteātros pērn nopirkts vairāk nekā pusotrs miljons kinobiļešu

Db.lv,06.02.2023

Latvijas filmas 2022.gadā kinoteātros apmeklējuši 188 352 skatītāji, un tas ir 2,37 reizes vairāk, nekā 2021.gadā. Populārāko Latvijas filmu pirmajā desmitniekā ir liela daļa rudenī pirmizrādīto filmu. Filmai "Janvāris" (attēlā) seko abas "sezonas svētku" filmas - "Circenīša Ziemassvētki" un "Ziemassvētki džungļos".

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kinoteātros pērn nopirkts vairāk nekā pusotrs miljons kinobiļešu, kas ir trīsreiz vairāk nekā 2021.gadā, informē Nacionālā kino centra (NKC) pārstāve Kristīne Matīsa.

NKC apkopojis aizvadītā gada statistikas datus filmu nozarē, un 2022.gada filmu izrādīšanas dati liecina, ka skatītāji atgriežas kinoteātros, interese par Latvijas filmām pieaugusi divkārt salīdzinājumā ar pandēmijas ierobežojumu ietekmēto 2021.gadu.

Aizvadītais gads kinoteātros Latvijā un pasaulē iezīmēja vairākas tendences - filmu izrādīšanu klātienē vairs neierobežoja nekādi epidemioloģiskie aizliegumi, bet konkurence par skatītāja uzmanību bija ļoti sīva, jo uz ekrāniem parādījās liels daudzums "pandēmijas aizkavētu" filmu, turklāt pēdējos gados arvien populārāka kļuvusi filmu skatīšanās tiešsaistē.

NKC vadītāja Dita Rietuma skaidro, ka aizgājušo gadu nosacīti var uzskatīt par atgriešanos normalitātē - ģeopolitiskie satricinājumi un pandēmijas ierobežojumu atstātās pēdas filmu skatīšanās ieradumos ir jūtamas ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Tomēr pamazām skatītāji atgriežas kinoteātros, par to liecina arī Latvijas kino apmeklējumu statistika, kas uzrāda pozitīvu tendenci, lai gan 2019.gada līmenis, kad Latvijā tika nopirkts 2,7 miljoni kinobiļešu, vēl nav sasniegts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Rolanda Kalniņa spēlfilma Četri balti krekli iekļauta Kannu festivāla programmā

Dienas Bizness,23.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kannu starptautiskā festivāla oficiālajā programmā «Cannes Classics / Kannu klasika» šogad iekļauta Rolanda Kalniņa spēlfilma «Četri balti krekli» (1967), restaurētā versija, informē Nacionālais kino centrs.

Kannu starptautiskais festivāls šogad tas notiek no 8. maija līdz 19. maijam. Oficiāli atlasīta sadaļa Cannes Classics Kannu kinofestivāla programmā ir jau 15 gadus, un festivāla rīkotāji uzsver, ka viens no aspektiem Kannu kinofestivāla misijā ir – veidot mūsdienu auditorijas attiecības ar «pasaules kino atmiņu».

Četri balti krekli (1967) ir viena no pazīstamākajām Rolanda Kalniņa spēlfilmām ar ļoti sarežģītu likteni – uzņemta 1967. gadā, tā perfekti iederas tālaika kinopasaulē valdošajās modernisma tendencēs, taču savas brīvdomības, jauneklīgās enerģijas un dzēlīgās ironijas dēļ Latvijā pilnvērtīgu ekrāna dzīvi uzsāka tikai 20 gadus pēc tās uzņemšanas, bet līdz tam tika nolikta plauktā un izslēgta no Latvijas kino procesiem. Varam uzskatīt, ka beidzot taisnība ir triumfējusi – 51 gadu pēc filmas Četri balti krekli uzņemšanas, režisora Rolanda Kalniņa 96 gadu jubilejas dienās, filma nonāk visas kinopasaules uzmanības centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Režisora Dzintara Dreiberga kara drāma "Dvēseļu putenis" piecu nedēļu laikā ne vien pārspējusi visus līdzšinējos pašmāju kino skatīšanās rekordus atjaunotās Latvijas vēsturē, bet kļuvusi arī par visu laiku pieprasītāko un skatītāko filmu Latvijas kinoteātros.

Filma uz Latvijas kino ekrāniem nonāca šā gada 8. novembrī un piecu nedēļu laikā to noskatījušies jau 207 892 apmeklētāji. Tai pat laikā pēc Nacionālā Kino centra datiem tādā pašā laika periodā līdz šim populārāko pašmāju filmu "Rīgas sargi" bija skatījuši vairāk nekā 123 000 tūkstoši skatītāju.

Tāpat filmas "Dvēseļu putenis" skatīšanās apjomi pārsnieguši visas programmas "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" ietvaros tapušās filmas, to skaitā Annas Vidulejas filmu "Homo novus" (91 561 apmeklētāji), Ināras Kolmanes filmu "Bille" ( 60 215 skatītāji) un Madaras Dišleres filmu "Paradīze '89" (57 386 skatītāji), kā arī citas populārākās pašmāju filmas - Aigara Graubas filmu "Nameja gredzens" (82 285 skatītāji) un Oskara Rupenheita filmu "Kriminālās ekselences fonds" (81 526 skatītāji).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nu jau 13.reizi arī Latvija izvirzījusi filmu, kas pretendēs uz nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars, sacenšoties kategorijā “Labākā ārzemju filma / Best International Feature Film”.

Nacionālā Kino centra (NKC) izveidotā ekspertu komisija balsojumā vienojusies izvirzīt režisora Dzintara Dreiberga spēlfilmu “Dvēseļu putenis”, kas nupat saņēmusi arī Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” kā gada labākā filma.

Latvijas studiju pieteikumus vērtēja Nacionālā Kino centra pieaicinātu ekspertu komisija –Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, kinokritiķe Kristīne Simsone, kinozinātnieks Viktors Freibergs, režisors un Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Dāvis Sīmanis, producents un studijas VFS Films vadītājs Uldis Cekulis, par komisijas vadītāju tika ievēlēta Nacionālā Kino centra vadītāja, kinozinātniece Dita Rietuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā ekspertu komisija nobalsojusi par filmu, kas pārstāvēs Latviju ikgadējā sacensībā par nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars kategorijā Labākā ārzemju filma / Best Foreign Language Film. No astoņām vērtēšanai pieteiktajām filmām eksperti gandrīz vienprātīgi izvēlējās Latvijas dokumentālā kino klasiķa Ivara Selecka darbu Turpinājums, kas tapis studijā Mistrus Media un atbalstīts Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei, informē Nacionālais Kino centrs.

Uz nomināciju šajā kategorijā atbilstoši ASV Kinoakadēmijas balvas nolikumam, var pretendēt pilnmetrāžas filma, kas pirmizrādi savā valstī piedzīvojusi laika periodā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. septembrim, ir vismaz nedēļu pabijusi kinoteātru repertuārā un tās pamatvaloda nav angļu valoda; ASV Kinoakadēmijas biedru vērtējumam šajā kategorijā var pieteikt arī pilnmetrāžas dokumentālo filmu vai pilnmetrāžas animāciju.

Šogad Oskara sacensības kritērijiem atbilst vairāk nekā 10 Latvijas filmu un komisijas izvērtēšanai producenti pieteica astoņas pilnmetrāžas. Četras no pieteiktajām ir Simtgades filmas – Madaras Dišleres Paradīze ’89, Ivara Selecka Turpinājums, Ināras Kolmanes Bille un brāļu Ābeļu Baltu ciltis –, kopīgā konkurencē nonāca arī Oskara Rupenheita Kriminālās ekselences fonds, Aigara Graubas Nameja gredzens, Jāņa Norda spēlfilma Ar putām uz lūpām un Latvijā filmēta krievu režisora Sergeja Ļivņeva spēlfilma Van Gogi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Latvijas karoga masts AB dambī

Zane Atlāce - Bistere,26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģijas daudzējādā ziņā mūsdienās atvieglo animācijas filmu tapšanu, tomēr katrs zīmējums joprojām tiek veidots manuāli, vienīgi papīra vietā ir dators

«Fiziski tas tik un tā ir roku darbs, un tur jau ir tas šarms,» saka Edmunds Jansons, animācijas studijas Atom Art dibinātājs. 1. februārī pirmizrādi piedzīvos viņa pirmā pilnmetrāžas animācijas filma Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi. Režisora 2017. gada animācijas filma Bize un Neguļa ir ieguvusi trīs balvas Lielais Kristaps un galvenās balvas nozīmīgos starptautiskos animācijas filmu festivālos. Vairāk par to, ko vēsta savās filmās, kādi ir jaunie animatori un kādā līmenī ir Latvijas speciālisti, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Taps trīs jaunas filmas nacionālās identitātes stiprināšanai

Lelde Petrāne,07.10.2019

Projekta Dziesma par dzelzs aizkaru publicitātes materiāli – 60. gadu fotogrāfijas, kurās redzami filmas varoņu prototipi

Publicitātes materiāls

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālais Kino centrs (NKC) apstiprinājis rezultātus konkursā, kas savā ziņā turpina Simtgades filmu programmas uzsākto ceļu, - vēsturisku un identitāti stiprinošu Latvijas filmu ražošanas konkursa ietvaros atbalstīta divu pilnmetrāžas spēlfilmu un vienas dokumentālās filmas ražošana.

Konkursā iesniegtos projektus vērtēja īpaši izveidota ekspertu komisija, kurā strādāja visu trīs NKC ekspertu komisiju pārstāvji un vēl divi pieaicināti eksperti, kam jau ir Simtgades projektu vērtēšanas pieredze, – režisors un pedagogs Pēteris Krilovs un dzejniece Māra Zālīte. Nacionālā Kino centra komisijas pārstāvēja režisors Andis Mizišs (spēlfilmu komisija), producente Līga Gaisa (dokumentālais kino) un NKC pārstāve Kristīne Matīsa (animācija).

NKC arī šajā konkursā turpina tradīciju ekspertu komisiju darbam piesaistīt sabiedrības pārstāvjus, kas ekspertiem sniedz rekomendējošus ieteikumus, atbalstot publiskā finansējuma piešķiršanu tādiem projektiem, kas ir aktuāli un nozīmīgi dažādām auditorijām Latvijā. Projektu izvērtēšanā līdzdarbojās Arta Ģiga (filmu un TV seriālu producente, izvirzīta no Latvijas Žurnālistu asociācijas) un Ieva Langenfelde (SIA Forum Cinemas pārstāve).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Zīmola stāsts: Kinoteātra Splendid Palace vēsture

Monta Glumane; Lelde Petrāne,16.01.2019

Lielā zāle: pagājušā gadsimta 20.-30. gadi. Ēkas iekštelpas pārsteidza ar neorokoko stila formu daudzveidību.

Foto: «Splendid Palace»

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības vajadzībām ņemot kredītu bankā, 1923. gadā Rīgā durvis vēra pirmklasīgs un grezns kinoteātris «Splendid Palace». 990 strādnieki to uzbūvēja desmit mēnešos.

Aizvadītā gada nogalē kinoteātris nosvinēja savu 95. dzimšanas dienu, tādēļ piedāvājam atskatu uz tā vēsturi.

1881. gadā Pēterburgas nomalē, nabadzīga kurpnieka ģimenē piedzima dēls Vasīlijs Jemeļjanovs. Pēc tēva nāves četrpadsmit gadu vecumā Vasīlijs sāka pelnīt iztiku savam brālim un trim māsām. Pateicoties apķērībai, darba spējām un uzņēmībai, trīsdesmit gadu vecumā viņam izdevās izbūvēt nelielu kinoteātri. Vēlāk viņš atvērta arī opereti un plānoja pārcelties uz pilsētas centru. Vasīlija Jemeļjanova plānus sagrāva boļševiku revolūcija. Juku laikos viņš iepazinās ar savu nākamo sievu - igauņu izcelsmes meiteni Mariju. Ilūzijas bija zaudētas, un viņi pameta Krieviju, dodoties uz Igauniju, kur viņiem piedzima meita Tatjana. Ap 1920. gadu, kad meitai bija astoņi mēneši, viņi pārcēlās uz Rīgu un kļuva par Latvijas pavalstniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metāla kannu un ugunsdzēsības aparātu korpusu ražotāja SIA «Valpro» apgrozījums aizvadītajā finanšu gadā no 2017.gada 1.oktobra līdz 2018.gada 30.septembrim pieaudzis par 19,5%, salīdzinot ar gadu iepriekš, un bija 16,699 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uņēmuma pārskata gada peļņa pēc nodokļiem šajā periodā bija 1,291 miljons eiro, kas bija pieaugums par 29,4%.

«Sabiedrība pārskata gadā veiksmīgi spējusi vadīt riskus, nodrošinājusi pārdošanas apjomu pieaugumu, sabalansējusi izdevumu pieaugumu un peļņu,» sacīts SIA «Valpro» gada pārskatā. Uzņēmums norāda, ka tā aktivitāšu un pelnītspējas rādītāji ir stabili, kas ļauj tam realizēt plānoto attīstību.

Ieskicējot attīstības plānus, SIA «Valpro» kā prioritātes noteicis esošo vadošo pozīciju saglabāšanu metāla kannu, kannu aksesuāru, ugunsdzēsības aparātu korpusu un to aksesuāru ražošanā, kā arī tam ir plāni palielināt apgrozījumu citu metāla produktu ražošanā. Uzņēmums plāno turpināt ieviest pasākumus esošo ražotņu darbu optimizācijā un darba ražīguma kāpināšanā, kā arī palielināt ražošanas un pārdošanas apjomus, piesaistot jaunus klientus un apgūstot jaunus tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Statistika par Latvijas kinofilmu apmeklējumu ir iespaidīga

Laura Mazbērziņa,18.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kinoizplatītāji apkopojuši 2018. gada pirmo trīs mēnešu statistiku par filmu apmeklējumu kinoteātros, un rezultāti ir iespaidīgi – no piecām visvairāk apmeklētajām filmām trīs ir Latvijas autoru darbi, un nacionālā kino īpatsvars skatītāju uzmanības fokusā ir četrkāršojies, salīdzinot ar vidējiem skaitļiem iepriekšējos gados.

«Tas ir īpašs notikums Latvijas kino izrādīšanas vēsturē. Šā gada pirmā ceturkšņa skatītāko filmu topā ir iekļuvušas trīs pašmāju filmas - «Nameja gredzens», «Kriminālās ekselences fonds» un «Paradīze 89». Kopumā, pieskaitot arī Simtgades dokumentālo filmu «Turpinājums», vietējo filmu apmeklējums šobrīd ir 28% no visa tirgus,» atzīst Ilze Roķe, «Forum Cinemas» Filmu izplatīšanas nodaļas vadītāja.

Laika periodā no 2018. gada 1. janvāra Latvijas kinoteātros visvairāk skatītāju jau apmeklējuši režisora Aigara Graubas un producenta Andreja Ēķa spēlfilmu «Nameja gredzens», kuru kopumā apmeklējuši 79 216 skatītāji. Topa otrajā vietā ir režisora Oskara Rupenheita spēlfilma «Kriminālās ekselences fonds», kuru kopumā apmeklējuši 66 341 skatītāji. Savukārt, ceturtajā vietā ir Madaras Dišleres spēlfilma «Paradīze 89» no Nacionālā Kino centra programmas «Latvijas filmas Latvijas simtgadei», kuru kopumā apmeklējuši 49 444 skatītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – VEF Kultūras pils

Zane Atlāce - Bistere,25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ASV noraida ES aicinājumus nepiemērot sankcijas Eiropas uzņēmumiem, kas tirgojas ar Irānu

LETA,16.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV ir noraidījušas Eiropas Savienības (ES) aicinājumus nepiemērot sankcijas Eiropas uzņēmumiem, kas tirgojas ar Irānu.

ES dalībvalstīm adresētā vēstulē ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo norādījis, ka nevar piemērot izņēmumus Eiropas uzņēmumiem, jo vēlas izdarīt uz Irānu maksimālu spiedienu.

Pompeo uzsvēris, ka izņēmumi tiks piemēroti vienīgi īpašos gadījumos, ja tas nāks par labu ASV nacionālajām interesēm.

ES bažījas, ka Vašingtonas jaunās sankcijas var apdraudēt miljardiem eiro lielus darījumus.

Iepriekš apturētās Savienoto Valstu sankcijas pret Teherānu un tās darījumu partneriem tika atjaunotas maijā, pēc tam kad ASV prezidents Donalds Tramps izšķīrās izstāties no lielvaru vienošanās ar Irānu par tās kodolprogrammas ierobežošanu.

Daži no lielākajiem Eiropas uzņēmumiem pēc kodolvienošanās noslēgšanas 2015.gadā steidza iesaistīties ar Irānudažādos biznesa darījumos, un 2017.gadā ES eksports uz Irānu sasniedza 10.8 miljardus eiro, bet imports salīdzinājumā ar 2016.gadu dubultojās, sasniedzot desmit miljardus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas daudzos mājokļos televizors atkal darbojas gandrīz cauru dienu.

Negaidītiem notikumiem satricinot ierasto dzīves gaitu, būtiski mainās dzīves paradumi. Par to ikviens no mums var pārliecināties šajās dienās, kad reti kura mūsu valsts iedzīvotāja ikdienu nav skāruši līdz ar ārkārtas stāvokli izsludinātie ierobežojumi. Daudz laika pavadot "četrās sienās", cilvēki pastiprināti sākuši pievērsties pierastajam laika kavēklim un informācijas avotam – televīzijai. Vienīgi atšķirībā no iepriekšējām desmitgadēm, visu mājinieku skatieni vairs netiek vērsti vienā lielā ekrānā, bet gan vairākos mazos.

Lai kurā virzienā raudzītos, vērojama līdzīga aina. Televizors atguvis lomu ģimenes izklaides vērtību piramīdā. Pieaugušie to rītos un vakaros skatās vairāk, mūždien rosīgajiem pirmsskolas vecuma bērniem TV pilda aukles lomu, kamēr vecāki blakus istabā strādā, un skolēni dienas pirmajā pusē televizoru izmanto kā virtuālo skolotāju, skatoties attālināto mācību raidījumus. Lineārās TV skatīšanās apjoma pieaugums vērojams pat jauniešu vidū, kas parasti dod priekšroku straumēšanas servisiem un "YouTube".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā bāzētā filmu izstrādes un producentu kompānija "Tallifornia" izveidojusi valstī pirmo privāto kino investīciju fondu "Tallifornia Film Fund".

Par pilnībā privāti finansētā fonda izveidi tika paziņots Tallinas filmu festivāla "Melnās naktis" (PÖFF) Eiropas filmu nozares pasākumā. Plānots, ka nākamo četru gadu laikā fonds investēs vismaz 15 Igaunijas un ārvalstu filmu projektos, informēja fonda veidotāji.

"Tallifornia Film Fund" darbosies līdzās esošajiem publiskā finansējuma, nodokļu atmaksas un citiem vietējiem filmu finansēšanas instrumentiem, sniedzot papildu kapitāla investīcijas. Pieredzējuši filmu veidotāji varēs iegūt papildu finansējumu, kā arī jaunie filmu veidotāji varēs saņemt finansējumu savam pirmajam projektam.

Pirmajā darbības gadā fonds plāno atbalstīt trīs līdz piecus projektus, katram no tiem piešķirot 50 000 - 200 000 eiro. Fondu finansē vairāki veiksmīgi Igaunijas investori un tas atbalstīs projektus no Igaunijas un citām pasaules valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kino industrija Latvijā ienes miljonus

Monta Glumane,10.10.2019

Kino producents Andrejs Ēķis norāda, ka Latvija joprojām nav atrodama uz kino kartes, kas nozīmē, ka par mums kā potenciālo filmu uzņemšanas vietu ārvalstu producenti nezina.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas filmu budžets aizvien ir niecīgs, kino industrijas pārstāvji cer, ka Latvija varētu būt vieta, kur ārvalstu producenti brauktu uzņemt filmas.

Tas dotu pienesumu ne tikai kino industrijā iesaistītajiem, bet arī visai Latvijas tautsaimniecībai kopumā, piemēram, viesnīcām, ēdinātājiem, transporta pakalpojumu sniedzējiem un citiem.

Jau vairākus gadus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kā galvenā nacionālā eksporta organizācija atbalsta Latvijas kino industrijas meistarību un veicina valsts klātbūtni starptautiskajos filmu tirgos un lielākajos festivālos. Pērn vairākas Latvijā radītās filmas ierindojās skatītāko filmu virsotnēs, sacenšoties ar Holivudas filmām. Šogad 18. un 19. oktobrī norisināsies Rīgas Starptautiskā kino festivāls (Riga IFF 2019), kura mērķis ir sekmēt biznesa attiecību veidošanu un pieredzes apmaiņu starp Latvijas kino profesionāļiem un ārvalstu producentiem, diskutēt par nozares aktualitātēm un jaunākajām tendencēm, prezentēt Latvijas filmu studijas un producentu apvienības ārvalstu sadarbības partneriem, kā arī filmēšanas vietu lokāciju tūrē atklāt Latviju kā potenciālu sadarbības partneri jaunu kopprojektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzfunkcionālā kino filmēšanas paviljona izveide Spilvē varētu izmaksāt desmitiem miljonus eiro, otrdien pēc sadarbības memoranda parakstīšanas par jauna multimediju nozares infrastruktūras pakalpojumu centra izveidi uzsvēra Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis Jānis Kalējs.

Viņš norādīja, ka tālākie soļi ir strādāt pie finansējuma modeļa izvēles. Patlaban tādi ir trīs - pirmais varētu būt privāto investoru ieguldījumi, otrs modelis - valsts finansējums, trešais - publiskā un privātā partnerība. Kalējs atzīmēja, ka procesā, iespējams, izkristalizēsies vēl kāds modelis.

Taujāts, cik ilgā laikā kino filmēšanas paviljons varētu tapt, Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis klāstīja, ka saskaņā ar iepriekšējiem aprēķiniem no brīža, kad būs sakārtota finansiālā puse, paviljonu varētu izbūvēt trīs gadu laikā. Tāpat Kalējs piebilda, ka pirms četriem gadiem izveidotajā kontroltāmē kino filmēšanas paviljona izmaksas bija vairāk nekā 20 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas studiju sadarbībā top jau trešā pilnmetrāžas animācijas filma par slaveno suņu meiteni Loti, informē Nacionālais Kino centrs.

Jaunajā filmā «Lote un pazudušie pūķi» aizraujošos piedzīvojumos Lote dosies kopā ar savu mazo māsiņu Rozīti.

Igaunijā filma Lote un pazudušie pūķi / Lotte ja kadunud lohed / Lotte and The Lost Dragons atbalstīta Igaunijas Filmu institūta Simtgades filmu programmā.

Filmu studijas Rija producents Vilnis Kalnaellis atklāj, ka galvenie darbi ir pabeigti – Latvijas mākslinieki kopā ar Igaunijas studijas Eesti Joonisfilm animatoriem ir uzzīmējuši filmu. Tuvākajā laikā trešā Lotes filma tiks ieskaņota, par filmas dialogiem ir atbildīgi Andris Akmentiņš un dziesmu autors Renārs Kaupers, par skaņas kvalitāti rūpēsies Andris Barons. Igaunijas un Latvijas kopražojuma filmas Lote un pazudušie pūķi režisori ir Lotes senie paziņas Janno Poldmā un Heiki Ernits, scenārijs tapis kopā ar populāro bērnu rakstnieku Andrusu Kivirehku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – bijušās viesnīcas Rīga pārbūve

Zane Atlāce - Bistere,19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Db.lv viesojas jaunajā CTB uzņēmumu grupas birojā Liepājā

Monta Glumane,17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Holivuda aptur filmu izlaišanu Krievijā; Netflix netranslēs Krievijas kanālus

LETA--AP/POLITICO,01.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kinostudijas "Warner Bros.", "Walt Disney Company" un "Sony Pictures" atlikušas savu filmu izplatīšanu Krievijā, pirmdien paziņojuši ietekmīgie mediju un izklaides industrijas uzņēmumi.

Kinostudijas šādu lēmumu pieņēmušas pirmdien, reaģējot uz Krievijas sākto karu pret Ukrainu.

Visām trim studijām gaidāmas svarīgas pirmizrādes, tostarp "Warner Bros." filmai "The Batman", kas ir viena no šī gada gaidītākajām filmām.

"Ņemot vērā humāno krīzi Ukrainā, "WarnerMedia" aptur savas filmas "The Batman" iznākšanu Krievijā," teikts studijas pārstāvja paziņojumā.

"Mēs turpināsim sekot līdzi situācijas attīstībai. Mēs ceram uz ātru un miermīlīgu šīs traģēdijas atrisinājumu," paziņoja uzņēmums.

"Walt Disney Company" paziņoja, ka uz laiku atliek "Pixar" filmas "Turning Red" izplatīšanu Krievijā.

"Ņemot vērā neprovocētu iebrukumu Ukrainā un traģisko humāno krīzi, mēs apturam filmu izlaišanu Krievijā, tostarp gaidāmo filmu "Turning Red"," paziņoja uzņēmuma preses pārstāvis, piebilstot, ka turpmākie biznesa lēmumi tiks pieņemti atkarībā no situācijas, bet tikmēr uzņēmums sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām, lai sniegtu humāno palīdzību bēgļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Ieraudzīt savu filmu pēc 13 scenāriju versijām

Daiga Laukšteina,04.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieglas dienas un laicīgus labumus negaidi, tā, sākot kopīgas darba gaitas, režisorei–producentei Antrai Cilinskai savulaik postulēja Juris Podnieks

Antra Cilinska ir viena no Jura Podnieka studijas dibinātājām un tās direktore kopš 1994. gada, bet kino industrijā «peld» jau kopš astoņdesmitajiem gadiem. Viņa tagad zina, ka ievadā pieminētais, reiz kolēģa sacītais, bijuši viedi vārdi, jo apsēstajiem ar kino darbs paņem teju visu cilvēka dzīvi. Viņa sevi mazāk asociē ar biznesa lēdiju, vairāk ar radošu cilvēku, kurš obligātās izvēles kārtā nodarbojas arī ar studijas un filmēšanas procesu vadību. Taču vajadzīgais «krampis» ir, kaut vai lai cīnītos par kino nozares valsts atbalsta budžeta pieaugumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Jāņa Joņeva kulta romāna Jelgava 94 ekranizācija pirmizrādi piedzīvoja 18. septembrī, bet no 20. septembra tā skatāma kinoteātros. Kādas jums kā vienai no spēlfilmas veidotājiem ir atsauksmes?

Komentāri

Pievienot komentāru