Šveices pilsētā Lucernā 7.decembrī norisinājās Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija, kurā Latviju pārstāvēja Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume”, kas turklāt bija nominēta divās kategorijās, pretendējot gan uz gada labākās Eiropas animācijas filmas titulu, gan gada Eiropas filmas balvu. Zilbaloža filma saņēma Eiropas Kinoakadēmijas balvu kategorijā “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma”.

Savukārt 8.decembrī "Straume" ("Flow"), kuru Latvija oficiāli izvirzījusi ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars" kategorijā "Labākā starptautiskā filma", saņēmusi gan Losandželosas Filmu kritiķu asociācijas, gan Bostonas filmu kritiķu kopienas balvu kā labākā animācijas filma.

Eiropas Kinoakadēmijas (EFA) balva ir vispazīstamākā un prestižākā Eiropas kino balva, tās ieguvējus nosaka Eiropas Kinoakadēmijas biedru balsojums. Līdz šim Latvijas filma EFA balvu ieguvusi tikai vienreiz – pirms 34 gadiem, kad par Eiropas labāko dokumentālo filmu tika atzīta klasiķa Ivara Selecka Šķērsiela (1988, balva 1990).Lai pārstāvētu filmu Straume Eiropas Kinoakadēmijas balvu ceremonijā, svinīgajā pasākumā ieradās filmas režisors Gints Zilbalodis, komponists Rihards Zaļupe un producents Matīss Kaža, uz skatuves kāpa arī filmas līdzproducents Rons Diānss no kompānijas Sacrebleu Productions (Francija).

Biznesa veiksmes pamatā ir nebaidīšanās uzstādīt arvien augstākus mērķus, kā arī uzņēmuma darbinieku savstarpējā cieņa un uzticēšanās, domā SIA ACO Nordic Latvia vadītājs Raimonds Stumburs.

Sapņi ir nevis tie, kurus mēs redzam guļot, bet gan tie, kas neļauj mums aizmigt, spriež R. Stumburs. Ja uzņēmuma vadītājam ir kāda laba ideja, to vajag īstenot, un nav svarīgi – tā ir diena vai nakts, brīvdiena vai darba diena, jo, ja tev patiešām patīk tavs darbs, tas kļūst par neatņemamu dzīves sastāvdaļu, kas nenogurdina, secina Aco Nordic Latvia vadītājs.

Iet vectēva pēdās

Es piedzimu ģimenē ar piemājas saimniecību, kas bija mana tēva sirdslieta, stāsta R. Stumburs. “Lai gan tas nebija ļoti ienesīgs bizness, tas bija tēva dzīves aicinājums, ko viņš bija nolēmis attīstīt arī kā stabilu ienākumu avotu. Ganāmpulks, lai arī neliels, prasīja atbildību no visiem ģimenes locekļiem – pārnākot mājās no darbiem un skolas, visi bijām daļa no šīs saimniecības. Bērnībā man nācās daudz palīdzēt lauku darbos – pļāvu zāli, gatavoju sienu, kā arī vadīju traktortehniku un darīju citus darbus. Lai arī bija grūti, tomēr vēlāk tas man deva pārliecību, ka esmu spēcīgs un varu izdarīt gandrīz jebko,” atminas R. Stumburs.

Viena no produkta vai pakalpojuma kvalitātes zīmēm ir lietotāju atzinība: izstrādāto risinājumu pērk, izmanto un iesaka arī citiem. Tomēr ne mazāk nozīmīga ir nozares un tās profesionāļu izteiktā atzinība, kas kalpo kā atskaites punkts tam, kāds ir nozares kvalitātes standarts un kādi ir industrijas turpmāk sasniedzamie mērķi.

Šādas balvas ir jo sevišķi svarīgas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē, jo, lai gan ne vienmēr visi digitalizācijas projekti ir labi zināmi ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tie spēlē būtisku lomu valsts un visas tautsaimniecības digitālajā un ekonomiskajā izaugsmē.

Nobela prēmija, iespējams, ir vislabāk zināmais un prestižākais nozares profesionāļu novērtējums, kas dokumentē nozīmīgākos sasniegumus, vienlaikus iezīmējot jaunus pētniecības virzienus. Šajā kontekstā īpaši izceļami ir šī gada laureāti fizikā un ķīmijā, jo apbalvotie sasniegumi bijuši iespējami, pateicoties mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta risinājumiem. Šogad Nobela prēmijas saņēmēji iezīmē to, ko “OpenAI” vadītājs Sems Altmens nesen nodēvēja par “intelekta laikmetu”, kurā mākslīgais intelekts būs nozīmīgs, ikvienam pieejams instruments, kas cilvēcei palīdzēs īstenot neiedomājamus sasniegumus.