Atpūta

Latvija izvirza savu pieteikumu ASV Kinoakadēmijas Oskara balvai

Zane Atlāce - Bistere,16.09.2019

Jaunākais izdevums

Nu jau 12.reizi arī Latvija izvirzījusi filmu, kas pretendēs uz nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars, sacenšoties ar apmēram 80 valstu filmām, kas tapušas ārpus ASV kultūras telpas, - kategorijā, kurai šogad mainīts nosaukums.

Nacionālā Kino centra (NKC) izveidotā ekspertu komisija lēmumu pieņēma 16. septembrī, pēc ilgām diskusijām vienojoties izvirzīt režisora Dāvja Sīmaņa un studijas Mistrus Media Simtgades spēlfilmu Tēvs Nakts.

Oskara balvas kategorijai, kura regulāri tiek vērtēta kopš 1956. gada un līdz šim bija pazīstama ar nosaukumu Labākā filma svešvalodā / The Best Foreign Language Film, šogad mainīts nosaukums, turpmāk tā būs Starptautiskās filmas balva / International Feature Film Award. Oskara balvas pasniegšanas ceremonija, šogad jau 92. pēc kārtas, godinot labākos 2019. gada kinodarbus, notiks 2020. gada 9. februārī Losandželosā, ASV.

Latvijas studiju pieteikumus vērtēja Nacionālā Kino centra ekspertu komisija – Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma vadītāja, kinozinātniece Zane Balčus, portāla Kino Raksti galvenā redaktore un NKC pārstāve Kristīne Matīsa, Vācijā rezidējošā kinozinātņu doktore Elīna Reitere, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors un režisors Pēteris Krilovs, Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova, režisors un LKA Nacionālās Kino skolas vadītājs Jānis Putniņš, producents un studijas VFS Films vadītājs Uldis Cekulis.

Ekspertu izvērtēšanai šogad tika pieteiktas sešas pilnmetrāžas filmas, un apspriešanas gaitā vislielāko uzmanību izpelnījās trīs no tām, katra ar savu un ļoti atšķirīgu argumentāciju – jo, kā lakoniski formulēja režisors Jānis Putniņš, «šis nav mēģinājums noskaidrot labāko filmu, svarīgi ir tas, kāda rezonanse Latvijā un pasaulē būs komisijas lēmumam un izvirzītajai filmai». Vairāki eksperti izcēla režisora Edmunda Jansona Simtgades filmas Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi arvien aktuālāko vēstījumu par katra atsevišķa indivīda iesaistīšanos sabiedrības problēmu risināšanā, turklāt laikā, kad Latvijā īpaši uzplaukusi pilnmetrāžas animācijas filmu ražošana, būtu tikai loģiski par to šādā veidā pavēstīt arī pasaulei. Otrs aktīvi apspriests kandidāts uz izvirzīšanu bija režisora Jura Kursieša jaunākā spēfilma Oļegs, kas jau ieguvusi pamatīgu starptautisku rezonansi, tai skaitā iekļuvusi Eiropas Kino akadēmijas uzmanības lokā gada labāko filmu atlasē. Galu galā pēc analītiskām diskusijām ekspertu vairākums tomēr vienojās izvirzīt režisora Dāvja Sīmaņa Simtgades filmu Tēvs Nakts, jo tā pārliecina gan ar kinematogrāfiskām kvalitātēm, gan ar netradicionāli veidotu «holokausta stāstu», kas ir vēsturiski nozīmīgs gan Latvijai, gan pasaules vēstures kontekstos.

Jāpiebilst, ka arī pārējās Baltijas valstīs filmas Oskaru sacensībai jau ir izvirzītas, un īpaši patīkams Latvijai ir Lietuvas kaimiņu lēmums virzīt dokumentālo kopražojumu, Latvijas Simtgades filmu Laika tilti (režisori Kristīne Briede un Audrius Stonis). Igaunija kā savu pieteikumu izvirzījusi režisora Tanela Tooma spēlfilmu Patiesība un taisnība / Truth and Justice, kas uzņemta pēc igauņu literatūras klasiķa Antona Tamsāres romāna motīviem, bet arī ziemeļu kaimiņi bez Latvijas klātbūtnes neiztiek – dokumentālo filmu konkurencē uz Oskara balvas nominācijām kvalificējas režisores Ksenijas Ohapkinas filma Nemirstīgie / Immortal, kas arī, tāpat kā Laika tilti, ir kopražojums ar Latvijas studiju VFS Films.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets - ACO Nordic Latvia vadītājs Raimonds Stumburs

Armanda Vilciņa,14.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes pamatā ir nebaidīšanās uzstādīt arvien augstākus mērķus, kā arī uzņēmuma darbinieku savstarpējā cieņa un uzticēšanās, domā SIA ACO Nordic Latvia vadītājs Raimonds Stumburs.

Sapņi ir nevis tie, kurus mēs redzam guļot, bet gan tie, kas neļauj mums aizmigt, spriež R. Stumburs. Ja uzņēmuma vadītājam ir kāda laba ideja, to vajag īstenot, un nav svarīgi – tā ir diena vai nakts, brīvdiena vai darba diena, jo, ja tev patiešām patīk tavs darbs, tas kļūst par neatņemamu dzīves sastāvdaļu, kas nenogurdina, secina Aco Nordic Latvia vadītājs.

Iet vectēva pēdās

Es piedzimu ģimenē ar piemājas saimniecību, kas bija mana tēva sirdslieta, stāsta R. Stumburs. “Lai gan tas nebija ļoti ienesīgs bizness, tas bija tēva dzīves aicinājums, ko viņš bija nolēmis attīstīt arī kā stabilu ienākumu avotu. Ganāmpulks, lai arī neliels, prasīja atbildību no visiem ģimenes locekļiem – pārnākot mājās no darbiem un skolas, visi bijām daļa no šīs saimniecības. Bērnībā man nācās daudz palīdzēt lauku darbos – pļāvu zāli, gatavoju sienu, kā arī vadīju traktortehniku un darīju citus darbus. Lai arī bija grūti, tomēr vēlāk tas man deva pārliecību, ka esmu spēcīgs un varu izdarīt gandrīz jebko,” atminas R. Stumburs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nozares balvas kā platforma ambiciozākiem mērķiem

Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente,30.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no produkta vai pakalpojuma kvalitātes zīmēm ir lietotāju atzinība: izstrādāto risinājumu pērk, izmanto un iesaka arī citiem. Tomēr ne mazāk nozīmīga ir nozares un tās profesionāļu izteiktā atzinība, kas kalpo kā atskaites punkts tam, kāds ir nozares kvalitātes standarts un kādi ir industrijas turpmāk sasniedzamie mērķi.

Šādas balvas ir jo sevišķi svarīgas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē, jo, lai gan ne vienmēr visi digitalizācijas projekti ir labi zināmi ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tie spēlē būtisku lomu valsts un visas tautsaimniecības digitālajā un ekonomiskajā izaugsmē.

Nobela prēmija, iespējams, ir vislabāk zināmais un prestižākais nozares profesionāļu novērtējums, kas dokumentē nozīmīgākos sasniegumus, vienlaikus iezīmējot jaunus pētniecības virzienus. Šajā kontekstā īpaši izceļami ir šī gada laureāti fizikā un ķīmijā, jo apbalvotie sasniegumi bijuši iespējami, pateicoties mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta risinājumiem. Šogad Nobela prēmijas saņēmēji iezīmē to, ko “OpenAI” vadītājs Sems Altmens nesen nodēvēja par “intelekta laikmetu”, kurā mākslīgais intelekts būs nozīmīgs, ikvienam pieejams instruments, kas cilvēcei palīdzēs īstenot neiedomājamus sasniegumus.

Komentāri

Pievienot komentāru