Pakomātu un kurjerpakalpojumu uzņēmums Omniva Kauņā atvēris papildu starptautisko tranzītsūtījumu šķirošanas centru.

Centrs šķiros starptautiskos e-komercijas sūtījumus, kas pārsvarā nāk no Ķīnas, un tiks sūtīti tālāk uz dažādām pasaules valstīm.

Omniva starptautiskā tranzīta segments darbojas piecos nozīmīgos punktos: Tallinā, Londonā, Amsterdamā, Hahenburgā un tagad arī Kauņā.

Starptautiskā tranzīta un e-komercijas klientu kontaktcentrs atrodas Bangladešā.

Jaunais šķirošanas centrs Kauņā apkalpos vairāk nekā desmit miljonus sūtījumu gadā un radīs 55 jaunas darbvietas Lietuvā.

“Baltija ir Omniva vietējais tirgus. Mēs aplūkojām arī Latviju un Rīgu kā vienu no iespējamām jaunā šķirošanas centra vietām, jo patlaban lielākā starptautiskā tranzītkravu satiksme notiek caur Rīgas lidostu. Bet dažādu vietējo varas iestāžu noteikto ierobežojumu dēļ tika nolemts izvēlēties Kauņu,” sacīja Omniva Starptautiskā tranzīta nodaļas vadītājs Svens Kukemelks (Sven Kukemelk).

Latvijas Pasta Eksprespasts konkurē par iekārojamāko kumosu – e-komercijas sūtījumiem

Viens no augošākajiem Latvijas Pasta (LP) pakalpojumu segmentiem ir e-komercijas sūtījumi. Uzņēmuma kurjera pakalpojumu sniedzējs Eksprespasts sūtījumus piegādā uz 58 pasaules valstīm un no tikpat daudzām valstīm tos arī saņem piegādei Latvijas klientiem – tie ir daudzu un dažādu interneta veikalu un interneta tirdzniecības platformu sūtījumi. Patlaban LP klienti ir faktiski visi lielākie Latvijas internetveikali. Vienlaikus uzņēmumam ir daudz klientu, kas nav uzskatāmi par klasiskiem internetveikaliem, jo tirgo preces arī veikalā.

LP Eksprespasts piedāvā trīs dažādu kategoriju piegādes iespējas – sūtījumus pa Latviju, Baltiju vai visu pasauli. Atšķirībā no parastajiem pasta sūtījumiem eksprespasta sūtījumi interneta sistēmās ir izsekojami visā to piegādes ceļā, tiek piegādāti noteiktā termiņā arī uz ārvalstīm un tiek nodoti klientam rokās, ko apliecina paraksts. Eksprespasta sūtījumu segments ir viens no augošākajiem LP, liecinot par e-komercijas pieauguma tendencēm. Vidēji gadā eksprespasta sūtījumu skaits LP aug par aptuveni 15%. Savukārt kopš 2016.gada eksprespasta sūtījumu apjoms, ko klienti izvēlējušies saņemt LP sadarbības partnera Circle-K degvielas uzpildes stacijās, ir palielinājies par aptuveni 1000%.

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus, prasa samazināt poligonos apglabāto atkritumu apmērus. Viena no iespējām ir daļu no tiem izmantot kā kurināmo siltuma un elektroenerģijas ražošanai, tādējādi samazinot energoresursu importu.

Par to tiks diskutēts 27.aprīlī Dienas Biznesa sadarbībā ar SIA Clean R, AS Eco Baltia un SIA ZAAO rīkotajā konferencē Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu.

Transformācijas jautājumi

“Transformācija no līdzšinējiem 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem līdz septiņiem reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem, ko paredz akceptētais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam,” uz jautājumu par būtiskāko nozarē atbild SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš norāda, ka reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri ne tikai pieņem atkritumus apglabāšanai, bet arī veic to šķirošanu un domā par aprites ekonomikas iedzīvināšanas iespējām arvien lielākai atkritumu daļai.

Iepirkuma procedūrā par neatliekamo pasākumu veikšanu nelegālās atkritumu glabātuves Jūrmalā sakārtošanā šim darbam izraudzīts SIA Clean R, informēja Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova.

SIA Clean R veiks atkritumu izvešanu no nelegālās atkritumu novietnes, kā arī tos šķiros, nodos utilizācijai un pagaidu uzglabāšanai.

Lai izvestu aptuveni 14 tūkstošus tonnu atlikušo atkritumu no teritorijas Ventspils šosejā 47, Jūrmalā, SIA Clean R kravas automašīnas mēneša laikā veiks aptuveni 600-700 reisus, kas vidēji dienā ir 22 reisi.

Atkritumus plānots nogādāt uz atkritumu pagaidu glabāšanas vietu SIA Getliņi eko atkritumu poligonā, kur tie tiks uzglabāti līdz tālākai šķirošanai turpat šķirošanas rūpnīcā, uz SIA Vides resursu centrs atkritumu šķirošanas rūpnīcu Getliņi eko atkritumu poligona teritorijā un uz Clean R atkritumu šķirošanas centru.

Par spīti skeptiķu pareģojumiem, ka Parīzes autoizstāde šogad būs vāja un skopa ar jaunumiem, realitāte izrādījās pavisam cita

Lielākās vaimanas un šaubas radīja fakts, ka izstādi Sēnas krastos nolēma izlaist vairāki smagsvari, piemēram, Volkswagen, Ford, Nissan, Volvo, kā arī citi mazāka izmēra autoražotāji, kas dažādu apsvērumu dēļ uzgrieza muguru Eiropā apmeklētākajai izstādei. Tas tiesa, ka vairākas halles, kur iepriekšējos gados saimniekoja autoražotāji, šogad tika atdotas motocikliem un citai tehnikai. Tāpēc dažiem vairāk pieredzējušiem Parīzes izstādes apmeklētājiem sākumā bija neliels apjukums par izkārtojumu un zīmolu atrašanās vietu.

Starp citu, Parīzes izstāde, kas šogad svin 120. gadskārtu, oficiālajos paziņojumos uzsver, ka no šā gada izstāde ir transformējusies par mobilitātes izstādi, kura sola, ka arī nākotnē Parīzē vienuviet varēsim skatīties ne tikai automašīnas, bet arī ar tām saistītas un nesaistītas tehnoloģijas un, protams, jau pieminētos motociklus un tiem līdzīgo tehniku. Motozīmoli šo iespēju izmantoja ar vērienu, aizņemot milzīgu halli. Kā sacīt, vairāk brīva gaisa ļauj atrotīt piedurknes tiem, kas izstādē piedalījās un darīja to ar vērienu.

Pēc smagajiem nokdauniem Bavārijas un Hesenes vēlēšanās Eiropas lielākās ekonomikas – Vācijas – valdības vadītājas Angelas Merkeles paziņojums par pakāpenisku aiziešanu no politikas nav sevišķi pārsteidzošs.

Vienlaikus jāsaka, ka pie varas, neskatoties uz pieaugošo kritiku no Vācijas pilsoņiem, Merkele ir turējusies gana ilgi. Ja ārvalstīs daudzi Angelu Merkeli ir pieskaitījuši pie ietekmīgākajām pasaules sievietēm, iekšpolitiski viņas slavas liesma, šķiet, jau pirms laba brīža apdzisusi. Un runa nav tikai par polarizējošo bēgļu uzņemšanas jautājumu. Vācieši ir noilgojušies pēc konkrētas un aktīvas rīcības daudzu būtisku lietu sakārtošanā.

Piemēram, viens no Vācijā izplatītiem sabiedriskā viedokļa veidošanas jājamzirdziņiem ir klimata katastrofa globālās sasilšanas dēļ, tomēr risinājums – samazināt ogļu staciju darbību – datējams tikai ar 2048. gadu. Ārvalstīs pamanīts ir arī kāzuss ar jaunceļamo Berlīnes lidostu, kuras ekspluatācijā nodošanas termiņš jau gadiem ir tikai pārvirzījies tālāk uz priekšu. Varbūt ironiski, ka jaunās lidostas kapacitāte tiek plānota uz 22 miljoniem pasažieru, lai gan jau šogad pasažieru skaits Berlīnē sasniegs 35 miljonus. Šie ir tikai divi piemēri, kas ieskicē faktisko situāciju Vācijā, – valstī, uz kuru daudzi ārvalstnieki joprojām veras ja ne gluži kā uz sapņu zemi, tad vismaz kā uz labo piemēru un bāku, pēc kuras orientēties krīžu skartajā Eiropas Savienībā.

Valsts leknāk atalgoto ierēdņu darba samaksas audzelīgums iekšzemes kopprodukta pieauguma ātrumam ir tāltālu priekšā.

2,7% pieaugums pagājušajā gadā, 2,4% vēl gadu iepriekš un arī šim gadam nekādus īpaši pozitīvus pārsteigumus IKP pieaugums, droši ticams, nenesīs. Latvijas Bankas IKP prognoze šim gadam jau tika samazināta no 2,7% uz 2,3%. Ja tā piepildīsies, IKP izaugsmes ātrums būs rucis jau piekto gadu pēc kārtas. Par ministriju dāsnāk apmaksāto ierēdņu algām gan to nevar sacīt. Ar retiem izņēmumiem topa ierēdņi savas finansiālās pozīcijas pat ar vērienu stiprinājuši. Elites ierēdņi divu gadu laikā algā «uzbarojušies» pat gandrīz par 70%, izpētījis laikraksts Neatkarīgā. IKP pieaugums nobāl pret šo ierēdņu kabatas piepildīšanas straujumu.

#Zaglis esot uzdevies par bankas klientu, kas esot sācis nomāt seifu.

Vienā no Latvijas bankām - Privatbank - pagājušajā ceturtdienā notikusi vērienīga zādzība. Precīzs cietušo skaits un nodarīto zaudējumu apjoms pagaidām nav zināms, taču netiek izslēgts, ka zagļa guvums varētu būt mērāms simtos tūkstošos un pat miljonos eiro, pirmdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Zādzība notikusi no bankas klientu individuālajiem seifiem. Privatbank savā mājaslapā tos reklamē kā ērtus un drošus. Tiek uzsvērts, ka katram seifam ir divas slēdzenes, kas tiek aizslēgtas ar divām atslēgām - klienta un bankas. Šī divu atslēgu sistēma ir papildu garantija klienta īpašuma drošībai, taču tā tika uzlauzta. Turklāt zādzība Privatbank individuālo seifu glabātuvē notikusi ar vērienu, jo no vērtībām iztīrīti vairāki seifi. Policijai par notikušo ziņots nākamajā dienā.

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā primāri ir cilvēki, domā Modests Sudņus (Modestas Sudnius), Eleving Group izpilddirektors.

Komandas atlase mūsdienās ir vesels process - vadītājam ir jāmāk atrast pareizie darbinieki, kas ir gatavi augt un attīstīties kopā ar biznesu, kā arī palīdzēt sasniegt pat ambiciozākos uzņēmuma mērķus, spriež M.Sudņus. Mūsdienās cilvēki ir viena no galvenajām ilgtermiņa biznesa veiksmes atslēgām, tāpēc līderim ir jārūpejas, lai viņa darbinieki uzņēmumā justos labi - tad būs arī viss pārējais, secina Eleving Group izpilddirektors.

Gūst starptautisku pieredzi

Bērbībā sapņoju kļūt par basketbolistu, atminas M.Sudņus. “Esmu dzimis un audzis Viļņā, un, kā zināms, basketbols ir lietuviešu otrā reliģija. Arī es nodarbojos ar šo sporta veidu, taču nebiju tik labs, lai kļūtu par profesionāli, tāpēc diezgan ātri sapratu, ka man jāizvēlās cits profesionālais ceļš. Viena no idejam bija banka - darbs bankā man šķita gana prestižs un ienesīgs, bez tam - man labi padevās arī matemātika un ekonomika, tāpēc, pēc vidusskolas beigšanas, es iestājos ISM vadības un ekonomikas universitātē (ISM University of Management and Economics). Pēdējā bakalaura kursā, paralēli studijām, sāku arī strādāt uzņēmumā Ernst&Young. Mani pienākumi galvenokārt saistījās ar auditu veikšanu bankās, tāpēc varētu teikt, ka savā ziņā mans bērnības sapnis par karjeru bankā piepildījās. Tā bija ļoti laba un vērtīga pieredze, jo es biju pavisam jauns. Atceros, ka darba devējs mums, jaunpienācējiem, pat iedeva naudu, lai mēs varētu nopirkt jaunus uzvalkus un izskatīties respektabli. Lai gan darbs bija labs, šajā laikā pilnīgi noteikti sapratu, ka banku nozare nav mans aicinājums. Es gribēju darboties ar plašāku vērienu - man bija sajūta, ka šajā sfērā esmu ierobežots, arī dinamika šķita pārāk lēna un birokrātija - pārāk liela. Es vairs nevēlējos savu profesionālo karjeru saistīt ne ar bankām, ne auditu, taču finanses joprojām bija lieta, kas mani interesēja,” atminas M.Sudņus, kurš 2009. gadā kā projektu menedžeris pievienojās uzņēmumam EPS LT.

Grūti apšaubīt nozīmīgāko gada būvi Kurzemē – koncertzāli Lielais dzintars

Ilgi gaidītā daudzfunkcionālā kultūras celtne Liepājā gan nav vienīgā šī gada vērienīgā būve Latvijas rietumdaļā. Liepājā pabeigti arī vairāki nozīmīgi infrastruktūras objekti – lidostā, ostā, ir renovētas vēsturiskas ēkas, paplašinātas industriālās platības. Miljonu investīcijas, rūpējoties par uzņēmējdarbības attīstību, kā allaž materializētas Ventspilī. Lieli būvobjekti Kuldīgā ir procesā un noslēgsies tuvākajos gados, tāpēc šis gads izskatās pieticīgs. Savukārt lauku apvidos ražošanas objektu būve ir cieši saistīta ar Eiropas fondu atbalstu konkrētām jomām, norāda kā Kuldīgas, tā Saldus būvvaldes. Izsniegto būvatļauju skaits lielākajā daļā pašvaldību turas pērnajā līmenī, taču būvniecības aktivitātei ir augoša tendence.

Gada pirmajā pusē Latvijā ievērojami palielinājies no ārvalstu tūristu pirkumiem iekasētais naudas apjoms, sasniedzot 46% pieaugumu attiecībā pret 2016.gada pirmo pusgadu, liecina Global Blue Latvija apkopotie dati.

Visaktīvāk iepirkušies viesi no Krievijas, ļaujot secināt, ka austrumu kaimiņvalsts iedzīvotāji ir pārvarējuši pērn novēroto nevēlēšanos tērēt naudu un atkal Rīgas apmeklējumu izmanto, lai iegādātos elektrotehniku, apģērbus, juvelierizstrādājumus un citas preces. Dati rāda, ka ievērojami audzis arī tālāku zemju iedzīvotāju Tax Free pirkumu apjoms, jo īpaši Izraēlas, Uzbekistānas un Ķīnas tūristu.

Tirdzniecības kompleksa Spice, kur tiek veikta vairāk nekā ceturtā daļa no visiem Latvijas Tax Free pirkumiem, apkopotā informācija liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā vislielāko tūristu apmeklējuma pieaugumu piedzīvoja elektrotehnikas veikali. Tajos ieņēmumi no preču pārdošanas ārpus Eiropas Savienības mītošajiem pircējiem divkāršojušies un pat trīskāršojušies. Dubultojies arī juvelierizstrādājumu tirdzniecības apjoms, bet apģērbu veikalos apgrozījuma pieaugums atkarībā no zīmola svārstās 20-60% robežās.

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Arī «Orkla Foods Latvija» savā piedāvājumā iekļāvusi produktus par godu Latvijas valsts simtgadei. Katra no četrām jaunajām tomātu mērcēm simbolizē attiecīgā Latvijas kultūrvēsturiskā novada būtību, raksturu un garšu, biznesa portālam db.lv pastāstīja Raitis Avots, «Orkla Foods Latvija» mārketinga direktors.

Mērces idejas un izpildījuma autori ir «Orkla Foods Latvija» jauno produktu izstrādes komanda, tehnologi un mārketinga speciālisti.

«Spilvas» jaunās tomātu mērces pārdošanā nonāca maijā un uzņēmums secina, ka cilvēki ir novērtējuši produktu, jo tiek veikti atkārtoti pirkumi. «Jaunās produktu sērijas kopējo ietekmi uz tomātu mērču kategoriju varēsim izvērtēt šā gada beigās, kad arī būs godam nosvinēta valsts apaļā jubileja,» stāsta R. Avots.

Lai iepazītos ar teju 200 dāmām baltos, sprogainos kažociņos, jāmēro pāris kilometri pa ganībām, pa ceļam uzzinot, ka nevis no vilkiem ir jābaidās, bet garnadžiem, kas pārvietojas uz divām kājām.

Jādara tas, kas pašiem patīk, tad arī viss izdosies, uzskata bioloģiskās zemnieku saimniecības Dīķīši vadītāja Inese Koroševska, kura Ozolmuižas pagastā nodarbojas ar aitkopību. Lielākais gandarījums viņai ir tad, kad aitas ir palaistas ganos. «Tad lopiņi ir priecīgi un prieks arī mums pašiem,» viņa smej. Saimniecības īpašnieks ir Francis Kipurs ar dzīvesbiedri Viktoriju, kuri pērn nosvinēja Zelta kāzu jubileju, bet lielākie strādātāji ir viņu meita Inese un znots Valdis Koroševski, čakli palīdz arī mazbērni Līvija un Jānis. Šogad saimniecībai tika piešķirts Rēzeknes novada gada ģimenes uzņēmuma statuss. Bērni ir audzināti tā, ka saprot, ka nekas no gaisa nenokritīs, ir jāstrādā un viss jādara pašiem, uzsver I. Koroševska.

Pēc apvienošanās ar Latnet Bite spēj piedāvāt ne vien tipiskos mobilā operatora pakalpojumus, bet arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pakalpojumus.

SIA Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls gan atzīst, ka divu organizāciju apvienošanās nav vienkāršs process, bet motivācija ir plašākas tirgus iespējas. Cita veida partnerību uzņēmums nesen ir sācis ar konkurentu Tele2, paziņojot par kopīga radiopiekļuves tīkla būvēšanu 5G tīkla ieviešanai. Vairāk par sadarbības nozīmi biznesā, lietotāju mobilo datu patēriņa pieaugumu un to, kāpēc Latvijā, pretēji citām valstīm, turpina strauji augt viedtālruņu pārdošanas apjomi, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Kas bija galvenie iemesli, kāpēc Bite nolēma apvienoties ar Latnet?

Kad definējām, ka gribam augt arī biznesa klientu segmentā, redzējām, ka tiem ir interese par daudz plašāku pakalpojumu loku, nevis tikai par tradicionālo mobilo operatoru produktiem, kas ir īsziņas, balss pakalpojumi un dati. Redzējām, ka apvienošanās dotu iespēju apmierināt lielu daļu klientu vajadzību. Paralēli tajā pašā laikā sākām saņemt jautājumus no klientiem par mūsu iespējām piedāvāt citus pakalpojumus. Apvienošanās process būtu noticis gadu agrāk, taču tobrīd mūsu investors iegādājās MTG Baltijā, un no biznesa viedokļa tika pieņemts lēmums visu darīt secīgi. Līdz ar to apvienošanās procesu var vērtēt kā organiski un pārdomāti veidotu.

2021. gada sākumā Latvija eksportēja preces uz 179 valstīm, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati. Kopumā šī gada pirmajos četros mēnešos eksports ir pieaudzis par 14% jeb 590 miljoniem eiro iepretim šādam periodam pērn.

Apmēram piektā daļa no visām precēm eksportētas uz valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības un NVS. Tieši uz šo tālāko tirgu paplašināšanu lielā mērā būs vērsta Latvijas dalība Pasaules izstādē EXPO 2020 Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), kurā piedalīsies arī Latvijas Eksportētāju asociācijas "The Red Jackets" biedri, apgūstot jaunus izaugsmes ceļus pēc Covid-19 pandēmijas uzspiestās piebremzēšanas.

Latvijas Eksportētāju asociācijas "The Red Jackets" mērķis ir panākt tādu ekosistēmu un atbalsta sistēmu, kas Latvijas eksportētājiem ļautu darboties starptautiskajos tirgos ar izaugsmi 30% gadā. Asociācijā uzsver – iespēja pozicionēt sevi pasaulei caur EXPO prizmu ļauj ne tikai iegūt atgriezenisko saiti, meklēt sadarbības partnerus un pircējus, bet arī izcelt Covid-19 laikā tapušos produkcijas jaunumus, apgūstot jaunus tirgus visā pasaulē, piesaistot investīcijas un veicinot Latvijas eksporta izaugsmi.

Stagnācijā būvniecībā ir galvenais iemesls apstrādes rūpniecības vājumam, un sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecībā turpinās valdīt lejupslīde, pavēstīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe atzīst, ka apstrādes rūpniecība arī trešajā ceturksnī ir bijusi vāja, saglabājot otrā ceturkšņa ražošanas apjomu līmeni, un rūpju rievu rūpniecības pierē nemainīgi liek raukt Latvijas rūpniekiem tik svarīgā būvniecības segmenta vājums. Puķe arī atzīst, ka eksportējošajiem ražotājiem ir vēl kāds aktuāls sekmes vājinošs faktors minams - konkurētspējas vājināšanās pazīmes eksporta tirgos.

Ekonomiste skaidro, ka Latvijas ražotāji ir vidēji mazāki, nekā ierasts Eiropas Savienībā, un tam ir savas priekšrocības un trūkumi. Pie priekšrocībām Puķe min lielāku saimniekošanas elastību, kas lieti noder dažādu izaicinājumu periodos - kā tas bija pandēmijas laikā vai brīdī, kad Krievija uzbruka Ukrainai, un daudziem ražotājiem bija steigšus jāatrod citi izejmateriālu piegādes kanāli vai noieta tirgi. Tāpēc būvniecības vājuma periods nav izņēmums, un ražotāji meklē veidus, kā cenu konkurences pasliktinājuma un pieprasījuma krituma pēc standartprodukcijas apstākļos uzlabot sekmes.

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieki, sadarbojoties ar citām policijas struktūrvienībām, aizturējuši astoņu personu grupu, kas ražojuši marihuānu, informē Valsts policija.

Noziedznieku grupā bija stingri sadalītas lomas - bija organizatori, investors, personas, kas atbildēja par audzētavu uzraudzīšanu un klientu piesaisti, kā arī dīleri un viens vīrietis, kurš pētīja marihuānas stādu uzvedību dažādās vidēs, lai optimizētu ražošanas procesu.

Divas audzētavas tika konstatētas Latgales reģionā, netālu no Latvijas robežas ar Baltkrieviju. Viena no šīm audzētavām bija ierīkota kādā privātmājā, kura nebija cilvēku apdzīvota, bet otra kādā saimniecības ēkā netālu no privātmājas.

Savukārt trešā audzētava bija ierīkota kādā garāžā Rīgā. Šajā audzētavā izņemtie stādi un aprīkojums liecina, ka šī audzētava kalpojusi kā laboratorija, kurā pētītas marihuānas stādu augšanas īpašības. Šajā audzētavā atrastas web-kameras, ar kurām tiešsaistē bijis iespējams novērot stādus, dažādu šķirņu stādi, mikroskopi, kā arī dažādas vielas augšanas veicināšanai.

Algoritmu ieguldīšanas stratēģijas nebūt nav kāds peļņas garants – roboti konkurē ar robotiem, un ne visi šajā cīņā ir veiksmīgi

Mūsdienās popularitāti guvušas dažādas automātiskās ieguldīšanas stratēģijas, kas pie kādu vērtspapīru izvēlēšanās un tirgošanas nodarbina algoritmiskās programmas. Būtībā vērtspapīru tirdzniecība lielākā mērā tiek uzticēta robotiem, kas milzīgā ātrumā pērk vai pārdot attiecīgos finanšu instrumentus. Algoritmiskā tirdzniecība ietver faktiski zibenīgu akciju tirdzniecības uzdevumu ģenerēšanu, nosūtīšanu uz biržu un, ja nepieciešams, mainīšanu, kuru datori veic daudz ātrāk, nekā cilvēki spēj reaģēt. Robotu tirdzniecības ietvaros informācija tiek apstrādāta ļoti ātri un arī lēmumi tiek pieņemti sekundes tūkstošajā un pat miljonajā daļā, kas ir viena no galvenajām šāda procesa priekšrocībām.

Nule kā Latvijas Televīzijas ziņu raidījums Panorāma vēstīja, ka Tautas panorāmas ietvaros, apbraukājot visus novadus, ir viena tēma, par kuru runā un satraucas pilnīgi visur, – Saeimas deputātu skaita samazināšana. Šī ziņa pati par sevi, šķiet, nebūtu ievērības cienīga, tomēr tās nozīmīgumu nedrīkst novērtēt par zemu. Tā ir daiļrunīga liecība tā dēvētajam antielites jeb antiestablišmenta noskaņojumam, kas valda vienkāršajā tautā.

Faktiski, lai nu par ko, bet par parlamenta deputātu skaitu jau nu gan nebūtu vērts uztraukties, izvirzot to kā svarīgu risināmu problēmu. Jo tautas priekšstāvju skaita samazināšana nedos nekādu būtisku finansiālu ietaupījumu, tāpat nerisinās nevienu citu problēmu, kas svarīga iedzīvotājiem. No deputātu skaita samazināšanas iedzīvotāju dzīves kvalitāte nedz paaugstināsies, nedz pazemināsies. Tā vispār ir viltus problēma. Kādēļ tad cilvēki visā Latvijā par to runā?

Tādēļ, ka tas perfekti ieguļ tautas dusmu pret eliti diskursā, pie kura izveides pati elite ar savu attieksmi lielā mērā ir vainojama. Raksturojot īsi - lielai sabiedrības daļai, kas nedzīvo pārāk labi, ir sajūta, ka pie visām problēmam ir vainojami tie tur augšā, Rīgas kungi, zagļu banda un tā tālāk, pēc katra gaumes.

Šobrīd top piedāvājums izstādes Expo 2020 Dubai dalībniekiem, nākamgad uz šo vērienīgo pasākumu Dubaijā iecerēts aizvest vismaz simts Latvijas uzņēmumu

Pasākums sāksies nākamā gada 20. oktobrī un ilgs pusgadu. Latvijas paviljonu organizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kas nodrošināja Latvijas uzņēmēju dalību mazajā Expo Astanā (Kazahstānā) 2017. gadā, neizmantojot ne centa valsts naudas. Dubaijas izstādei, ņemot vērā tās apjomus un vairāk nekā trīs reizes lielāku dalībnieku skaitu, valsts ir piešķīrusi 4,2 miljonus eiro. Latvija izstādē apsaimniekos 1,5 tūkst. m2 lielu zemes gabalu, uz kura tiks uzbūvēts paviljons 400 m2 platībā. Šobrīd dalību starptautiskajā izstādē ir apstiprinājušas 192 valstis. Pēc organizatoru aplēsēm, to apmeklēs 17,5 miljoni cilvēku. «Ņemot vērā Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) vērienu, tā būs visu laiku jaudīgākā Expo izstāde,» lēš Expo 2020 komisārs, LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

EY (iepriekš Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 22 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju, Lietuvu un Igauniju, atklāj, ka COVID-19 krīzes ietekmē cilvēku dzīves kvalitāte ir kritusies.

Pirms pandēmijas Latvijā ļoti vai diezgan apmierināti ar savu dzīves kvalitāti bija 73% iedzīvotāju, kamēr šobrīd tie ir 60%. Igaunijā vērojams nedaudz mazāks kritums attiecīgi no 73% uz 65%, bet Lietuvā no 71% uz 61%.

Latvijas rādītāji šajā ziņā ir salīdzināmi ar Rietumvalstu dzīves kvalitātes pašnovērtējumu, piemēram, Vācijā dzīves kvalitātes vērtējums pandēmijas iespaidā krities no 71% līdz 58% (mīnus 13%), Francijā – no 65% uz 53% (mīnus 12%). Apvienotajā Karalistē un ASV dzīves kvalitātes vērtējums pirms un pēc pandēmijas ir krities vairāk – par attiecīgi 17% un 16%. Japānā tas ir īpaši slikts – pirms pandēmijas ļoti vai diezgan apmierināti ar dzīves kvalitāti bija tikai 41% iedzīvotāju, bet pēc pandēmijas iestāšanās – vairs tikai 22%.

Jaunākās paaudzes BMW 7. sērijas veidotāji ar plašu vērienu ir centušies iešūt zem bavārieša lielākā sedana lindrakiem dažnedažādus elektroniskos brīnumpalīgus

Būtu nelietderīgi uzskaitīt visus komforta un drošības brīnumpalīgus, kas ir BMW 7. sērijas azotē. To ir tik daudz, ka drīzāk ir jautājums, kā šajā auto nav. Lieliski nostrādāts salons, izcili priekšējie krēsli, kaudze noderīgu drošības asistentu. Perfekti savā darbībā ir BMW Laserlight starmeši, kas spēs izgaismot līdz 600 metriem lielā attālumā, vienlaikus braucot automātiskajā režīmā, neapžilbinās pretimbraucošos transporta līdzekļu vadītājus. Taču vairāk par visām ārišķībām daudzus BMW zīmola fanus iepriecinās tas, ka auto ir perfekti izpildījis mājas uzdevumu savā pamatdisciplīnā, proti, šis auto par visu vairāk alks braukt, un to darīs ar milzīgu azartu un kaisli.

Pāris gados Baltijas riska kapitāla tirgus ievērojami pieaugs, un labāk ir tam gatavoties laikus

Pusotra līdz divu gadu laikā Latvijā kļūs papildus pieejami apmēram 105 milj. eiro riska un privātā kapitāla, bet Baltijā kopumā aplēses ir par 788 milj. eiro. Šā jauninājuma gaidās Rīgā nesen notika Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) rīkotas mācībās privātā un riska kapitāla fondu pārvaldniekiem, bet šodien un rīt Viļņā šādas mācības notiek jau potenciālajiem šo fondu investoriem. DB izmantoja iespēju sarunai ar ERAB vecāko baņķieri Troju Vīksu (Troy Weeks).

Fragments no intervijas:

Kāda Latvijas jaunuzņēmumu pasākuma rīkotāja nesen stāstīja, ka ierēdņi viņai ir prasījuši, kā viņa var garantēt, ka tie riska kapitālisti neatnāks un neaizvedīs prom Latvijas jaunuzņēmumus, un viņa nav zinājusi, ko atbildēt. Vai jūs zinātu?

Elektroenerģijas neesamību Ilze un Kristaps Čabļi pārvērtuši par efektu un saviem viesiem piedāvā nakšņošanu Bumbiermuižā bez elektrības.

No Rīgas kņadas noguruši, pirms aptuveni sešpadsmit gadiem viņi pārcēlās uz klusu lauku nostūri netālu no Ērgļiem. Brīvības garša, lauku idille bija tas, kas Kristapu aicināja pilsētas realitāti nomainīt pret laukiem. Nebija gan skaidrs, ar ko nodarboties. Lēnām, pamazām apgūtas saimniekošanas prasmes biškopībā, ogu/augļu vīnu radīšanā, kūpinātu/vītinātu desu gatavošanā, putnkopībā, aitkopībā, zirgkopībā – viss bija eksperimentēšana. Kad radās doma mēģināt darboties tūrisma virzienā, bija skaidrs tas, ka jāpiedāvā viesiem īstums, apstākļi, ko iepazinuši paši, dzīvodami un izdzīvodami laukos.

Bērnībā bija iemīļots teiciens «bumbiera laišana», kas nozīmē foršu atpūtu, apvienojot patīkamo ar lietderīgo, – padarīt kādu mazu, noderīgu darbiņu – salasīt ogas, sakrāmēt malku, pie viena izbaudīt dabas doto skaistumu. Iegādājušies nelielu īpašumu, nodēvēja to par Bumbiermuižu.

Vai investors, iegādājoties Liepājas metalurgu, nezināja, kādas ir elektrības cenas un to veidošanās principi, vai uzņēmuma biznesa plāns balstījās uz Latvijas valdības šantāžu?

Meklējot pareizo investoru, valdības ausis savulaik izrādījās nejutīgas pret aizrādījumiem, ka Ukrainas kompānijas KVV Group dzīvesgājumā ir nesmuks fakts par kāda metalurģijas uzņēmuma neveiksmīgu restartu Ukrainā. Uz ko, pērkot dziestošo Liepājas uzņēmumu, cerēja valdības uzticības kredītu iemantojusī kompānija, apzinoties gan elektroenerģijas izmaksas, gan vairāk vai mazāk prognozējamo tērauda tirgus situāciju?

Tātad, pat gribot, šo darījumu nevar uzskatīt par kaķi maisā, par ko tagad taisīt lielas acis. Jājautā, kādas ir KVV Liepājas metalurgs tiesības tagad prasīt valstij lētāku elektrību. Savukārt jaunās (vai apmaisītas vecās) valdības uzdevums būs atsijāt patiesības graudus šajā Liepājai un valsts tautsaimniecībai skumjajā stāstā, cenšoties saskatīt patieso situāciju uzņēmumā.