Pēc smagajiem nokdauniem Bavārijas un Hesenes vēlēšanās Eiropas lielākās ekonomikas – Vācijas – valdības vadītājas Angelas Merkeles paziņojums par pakāpenisku aiziešanu no politikas nav sevišķi pārsteidzošs.
Vienlaikus jāsaka, ka pie varas, neskatoties uz pieaugošo kritiku no Vācijas pilsoņiem, Merkele ir turējusies gana ilgi. Ja ārvalstīs daudzi Angelu Merkeli ir pieskaitījuši pie ietekmīgākajām pasaules sievietēm, iekšpolitiski viņas slavas liesma, šķiet, jau pirms laba brīža apdzisusi. Un runa nav tikai par polarizējošo bēgļu uzņemšanas jautājumu. Vācieši ir noilgojušies pēc konkrētas un aktīvas rīcības daudzu būtisku lietu sakārtošanā.
Piemēram, viens no Vācijā izplatītiem sabiedriskā viedokļa veidošanas jājamzirdziņiem ir klimata katastrofa globālās sasilšanas dēļ, tomēr risinājums – samazināt ogļu staciju darbību – datējams tikai ar 2048. gadu. Ārvalstīs pamanīts ir arī kāzuss ar jaunceļamo Berlīnes lidostu, kuras ekspluatācijā nodošanas termiņš jau gadiem ir tikai pārvirzījies tālāk uz priekšu. Varbūt ironiski, ka jaunās lidostas kapacitāte tiek plānota uz 22 miljoniem pasažieru, lai gan jau šogad pasažieru skaits Berlīnē sasniegs 35 miljonus. Šie ir tikai divi piemēri, kas ieskicē faktisko situāciju Vācijā, – valstī, uz kuru daudzi ārvalstnieki joprojām veras ja ne gluži kā uz sapņu zemi, tad vismaz kā uz labo piemēru un bāku, pēc kuras orientēties krīžu skartajā Eiropas Savienībā.
Realitāte Vācijā šobrīd drīzāk atgādina lielu kruīza kuģi, uz kura pasažieri turpina ar vērienu izklaidēties, lai gan kapteinis šo kuģi patiesībā jau pirms kāda laika ir pametis un tagad tas brīvi dreifē ūdeņos.
Tomēr realitāte Vācijā šobrīd drīzāk atgādina lielu kruīza kuģi, uz kura pasažieri turpina ar vērienu izklaidēties, lai gan kapteinis šo kuģi patiesībā jau pirms kāda laika ir pametis un tagad tas brīvi dreifē ūdeņos.
Šādā situācijā, kad kapteine Angela Merkele beidzot ir arī oficiāli savu promiešanu pieteikusi, viņas palikšana amatā līdz šī sava darbības perioda beigām 2021. gadā sagrautu Vācijas starptautisko ietekmi līdz nullei. Šāds pavērsiens būtu bīstams arī visai Eiropas Savienībai, kurā līderību nesen kā bija uzņēmies Vācijas un Francijas vadītāju tandēms.
Eiropas Savienības pašreizējās problēmas tiešām nevar novērtēt par knapu – ir jāpārkārto kopienas finanšu sistēma, jāvienojas par Lielbritānijas Brexit, nemaz nerunājot par joprojām aktuālo bēgļu un migrācijas problemātiku. Turklāt tas viss norisinās uz visnotaļ nemierīgā globālā fona, kur eiropiešiem būtu ļoti svarīgi spēcīgi līderi savu interešu pārstāvēšanai. Eiropai šādā globālajā situācijā ir svarīgi iespējami ātri atrast pareizos partnerus. Skaidrība un rīcībspējīga valdība šādā situācijā ir svarīga ne tikai pašai Vācijai, bet visai Eiropas Savienībai kopumā. Iespējams, šīs skaidrības ieviešanai būs nepieciešamas jaunas vēlēšanas Vācijā, bet fakts ir tas, ka status quo saglabāšana vairs nav ne pašas Vācijas, ne visas Eiropas interesēs.
