Algoritmu ieguldīšanas stratēģijas nebūt nav kāds peļņas garants – roboti konkurē ar robotiem, un ne visi šajā cīņā ir veiksmīgi
Mūsdienās popularitāti guvušas dažādas automātiskās ieguldīšanas stratēģijas, kas pie kādu vērtspapīru izvēlēšanās un tirgošanas nodarbina algoritmiskās programmas. Būtībā vērtspapīru tirdzniecība lielākā mērā tiek uzticēta robotiem, kas milzīgā ātrumā pērk vai pārdot attiecīgos finanšu instrumentus. Algoritmiskā tirdzniecība ietver faktiski zibenīgu akciju tirdzniecības uzdevumu ģenerēšanu, nosūtīšanu uz biržu un, ja nepieciešams, mainīšanu, kuru datori veic daudz ātrāk, nekā cilvēki spēj reaģēt. Robotu tirdzniecības ietvaros informācija tiek apstrādāta ļoti ātri un arī lēmumi tiek pieņemti sekundes tūkstošajā un pat miljonajā daļā, kas ir viena no galvenajām šāda procesa priekšrocībām.
Panākumus vairs negarantē
Dati gan liecina, ka pat šāda veida ieguldīšana nav nekāda unikāla veiksmes atslēga. Britu banka Barclays atklāj, ka tādu hedžfondu aktīvu apjoms, kuri īsteno datorizētās kvantu stratēģijas, desmit gadu laikā ir dubultojies līdz 500 miljardiem ASV dolāru (pagājušogad). Tiesa gan, šajā pašā laikā šādu hedžfondu stratēģiju ienesīgums ir sarucis.
Hedge Fund Research apkopotie dati liecina, ka vidēja uz akciju ieguldījumiem tendēta hedžfonda guvumi šogad līdz šim bijuši 7,7% apmērā. Šajā pašā laikā vidēja kvantu hedžfonda (darbina algoritmus) ienesīgums bijis 4,9% apmērā. Savukārt vidējs kvantu makro hedžfonds, kurš ar globālu algoritmu vērienu iegulda dažādos pasaules tirgos, šajā periodā pat darbojies ar negatīvu ienesīgumu -1,4% apmērā.
Financial Times (FT) raksta, ka līdz šim vēl nav ziņots par kādām lielākām nepatikšanām šādiem pēdējo gadu laikā populāriem algoritmu hedžfondiem. Tiesa gan, šajā pašā laikā šāds krītošs ienesīgums liek uzdot jautājumu, vai šis būs tikai īslaicīgs šādu fondu atdeves vājuma brīdis. Alternatīva tam ir, jo šajā nozarē notiek fundamentālas pārmaiņas.
Visu rakstu Roboti pret robotiem lasiet 31. augusta laikrakstā Dienas Bizness.