Ap Ziemassvētkiem SIA "Madonas uguns siers" cer piedāvāt patērētājiem pirmo produkciju.

"Siers vienmēr ir bijis lielā cieņā. Reti kurš no mums savu ikdienu un it īpaši svētkus var iedomāties bez siera. Veicot tirgus izpēti, sapratām, ka tā ir nozare, kas ik gadu turpina pieaugt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē – tā nu radās doma radīt pašiem savu "Madonas uguns sieru". Tas savu īsto raksturu atklāj grilētā veidā un tā pasniegšanai ir īpašs rituāls," biznesa portālam db.lv stāsta Lāsma Adamoviča, SIA "Madonas uguns siers" līdzīpašniece.

Šis esot brīdis, kad var teikt – ir atrasta sava īstā siera recepte un ap Ziemassvētkiem uzņēmums cer patērētājiem piedāvāt pirmo "Madonas uguns sieru". Viņa teic, ka jau šobrīd interese par uzņēmuma produktu esot milzīga un tā vien šķiet, ka pirmā partija būs pārdota pirms siers nokļūs tirdzniecības vietās.

Zemnieku saimniecībā Vecsiljāņi tiek nodrošināts pilns piena pārstrādes cikls – no pašu fermas gotiņām tiek iegūts piens, ko izmanto cietā gouda tipa siera ražošanā, savukārt biogāzes stacijā govju mēsli tiek pārveidoti siltumā un elektroenerģijā. Šoreiz piedāvājam aplūkot kā top Ievas siers Vecsiljāņos, Kokneses novada Bebru pagastā.

Ideja par cietā gouda tipa sieru ražošanu Vecsiljāņu saimniekam Jurim Sprukulim radās pirms vairākiem gadiem viesojoties Holandē. «Kad tika apēsts no Holandes atvestais siera ritulītis, nonācām pie secinājuma, ka šādu sieru jāražo arī pašiem,» stāsta Ieva Midega, Ievas siera galvenā meistare. Holandē «atrasts» arī skolotājs, kurš Vecsiljāņu saimniecībā ierādīja, kā cietais gouda tipa siers ir gatavojams. Siera ražošanas prasmes patiesībā tiek papildinātas ik dienas siera gatavošanas procesā, stāsta I. Midega. Pirms vairākiem gadiem, domājot par to, kāds vārds dodams jaunajam Vecsiljāņu sieram, tika lemts to nosaukt siera meistares Ievas vārdā – par Ievas sieru. «Pietiekami latvisks nosaukums, bet tajā pašā laikā pietiekami vienkārši izrunājams ārzemniekiem,» stāstīja siera meistare.

Šogad pieprasījums pēc Jāņu siera esot nedaudz mazāks nekā pērn, savukārt pats siers kopumā kļuvis lētāks par apmēram 15%, pateicoties piena iepirkuma cenu kritumam, aģentūrai LETA atzina aptaujātie siera ražotāji.

Rīgas Centrāltirgū nopērkams plašs Jāņu jeb ķimeņu siera klāsts un tirgotāji atzina, ka interese par šo produktu sākusies tikai šajās dienās.

Tā kā priekšā piecas brīvdienas, bijām domājuši, ka cilvēki jau nedēļas vidū sāks pirkt sieru, tomēr interese sākusies praktiski tikai šorīt. Tomēr ceram, ka līdz svētkiem pircēji saradīsies un ceļš, kā arī ieguldītais darbs atmaksāsies, sacīja siera sējēja no Viļāniem.

Viņa, kā arī citi aptaujātie pārdevēji atzina, ka šogad siers ir nedaudz lētāks nekā pērn, kas skaidrojams ar lielo piena daudzumu un zemajām iepirkuma cenām.

Šorīt zemnieku sietais ķimeņu siers Centrāltirgū maksāja no septiņiem līdz 11 eiro par vienu kilogramu, savukārt uzņēmumu piedāvātā siera cena svārstās no 4,50 līdz 5,50 eiro par vienu kilogramu.

Šonedēļ zemniekiem piederošajā uzņēmumā Lavijas Piens sākta galveno siera iekārtu montāža, kas notiks visu septembri. Siera iekārtu izgatavotājs ir Šveices uzņēmums Kalt un to ražošanas jauda ir apmēram 30 tonnas siera 24 stundās.

Šāda siera apjoma saražošanai nepieciešams aptuveni 300 tonnas svaigpiena.

«Līdz ar siera iekārtu montāžu sperts nākamais solis mūsu noliktā mērķa – kooperatīvu saražotā piena pārstrādei Latvijā eksportspējīgos produktos – sasniegšanai,» saka uzņēmuma vadītājs Raimonds Freimanis. Plānots, ka kooperatīvi svaigpiena eksportu uz Lietuvu pakāpeniski samazinās gada laikā, atbilstoši rūpnīcas ražošanas jaudu palielināšanai, ņemot vērā situāciju eksporta tirgos.

Latvijas Piens rūpnīcas pamatadarbības nodrošināšanai – siera ražošanai – būtiskāko kravu uzņēmumā no Šveices iekārtu ražotāja Kalt ieveda aizvadītās nedēļas nogalē. Kravas sastāvā bija trīs siera gatavošanas katli ar 15 m3 jeb 15 tūkstošus litru lielu siera masas ietilpību, kā arī divas siera preses. Viena no tām ir paredzēta apaļo sieru ražošanai, otra – siera ražošanai tā sauktajos eiroblokos. Tulīt pēc iekārtu ievešanas uzsākta to montāža. Priekšdarbi lielo siera iekārtu montāžai jau veikti augustā, jo faktiski pabeigti ir tehnologisko tīklu montāžas darbi – uzstādīta lielākā daļa palīgiekārtu, tajā skaitā sūkņi, siltummaiņi, kas ļauj produktu pēc nepieciešamības uzkarsēt vai atdzesēt, kā arī ūdenstvertnes, vārsti utt. Papildu tam noslēgumam tuvojas nogatavināšanas plauktu darbu montāža un savu kārtu uzstādīšanai gaida arī augustā rūpnīcā ievestās iepakošanas iekārtas.

Pircējiem trūkst izpratnes par Jāņu sieru kā Eiropas Savienības (ES) aizsargājamo produktu, pauda biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

Viņa skaidroja, ka Latvijā ir seši Jāņu siera ražotāji - AS "Rankas piens", AS "Jaunpils pienotava", AS "Lazdonas piensaimnieks", AS "Valmieras piens", piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība "Straupe" un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Dundaga".

Tostarp viņa piebilda, ka lielākie Jāņu siera ražotāji Latvijā ir "Rankas piens" un "Valmieras piens", ka ražo aptuveni 50-60 tonnas Jāņu siera gadā, bet pārējie saražo aptuveni 10-15 tonnas.

Pēc "Siera kluba" datiem, pērn Latvijā kopumā Jāņu siers tika saražots par 31 tonnu jeb par 19% mazāk nekā gadu pirms tam. Ja 2021.gadā Latvijā tika saražotas 163 tonnas Jāņu siera, tad 2022 - 132 tonnas.

Nespējot konkurēt ar augstajām piena iepirkuma cenām eksporta tirgos, Food Union pārtraucis siera ražošanu.

Nozares eksperti gan atzīst, ka šā lēmuma pamatā ir vietējā siera tirgus līdera akcionāru lēmumi, taču tirgu tas būtiski neietekmēšot. Tagad Food Union grupā ietilpstošais Rīgas Piena kombināts (RPK) siera rūpnīcu atklāja 2006. gada vasarā, kad rūpnīcas celtniecībā tika investēti 5.5 milj. Ls, no kuriem 1.2 milj. Ls bija ES fondu finansējums. Fabrikas maksimālā jauda bija 15 t siera dienā, ap 80 % no saražotā uzņēmums plānoja eksportēt. Pēc siera ražotnes ekspluatācijā tik nodota sūkalu rūpnīca, kas pārstrādāja pēc siera ražošanas radušās sūkalas - pārstrādājot 180 tūkstošus tonnu sūkalu gadā varēja iegūt 9 tūkstošus tonnu gatavā produkta. Šopavasar Food Union paziņoja, ka uzņēmuma stratēģiskā prioritāte ir saldējuma ražošana gan pašmāju, gan eksporta tirgiem.

«Mūsu pētījumi rāda, ka 60% Latvijas cilvēku nevar atļauties pirkt sieru tik, cik viņi vēlētos. Daudzi, pašiem nezinot, pērk siera produktus, kam pievienoti augu tauki, un saka – siers nav garšīgs.»

To laikrakstam Latvijas Avīze sacījusi Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu un privātpersonu izveidotās biedrības Siera klubs valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

«Labāk tomēr būtu pirkt mazāk, bet īstu sieru, nevis siera produktu,» viņa akcentējusi.

«Interesanti, ka sieru un citus piena produktus maz patērē laukos. Iemesls – piens taču ir jāpārdod! Vislielākais piena produktu patēriņš ir Kurzemē, seko Latgale, tad aptuveni vienādās pozīcijās atrodas Rīga un Vidzeme,» stāstījusi Siera kluba valdes priekšsēdētāja.

Viņa arī atklājusi, ka «Latvijā neviens siera ražotājs nepievieno sieram augu taukus, tātad neražo siera produktus».

Līgo svētku ieskandināšanas pasākumā, kurā kuplā skaitā pulcējās ēdienu eksperti un cienītāji, Rimi Gardēži kopā ar siera vedmeistariem noteica Latvijā gardāko mājās sieto Jāņu sieru.

Rimi siera mantojuma meklējumu finālā ar saviem sietajiem sieriem piedalījās siera sējējas no visas Latvijas, un gardākās receptes godu izpelnījās Edīte Jurjāne no Ķekavas ar Lakstīgalu ielas Jāņu sieru, informē Rimi pārstāvji.

Lai noteiktu gardākā siera recepti, Rimi Gardēži Mārtiņš Sirmais, Signe Meirāne, Ilze Jurkāne, Liene Zemīte, Normunds Baranovskis un Inga Pūce apvienojās žūrijā ar siera siešanas vecmeistarēm. Izvelēto sieru žūrija raksturoja kā daudzpusīgu, taču pati Edīte stāsta, ka viņas recepte ir ar odziņu: «Kad nolēmu izmēģināt siera siešanu, devos savā dārzā atrast pašas labākās garšvielas. Mana izvēle bija dilles un baziliks, kas lieliski viens otru papildina un piešķir bagātīgāku garšu. Mans vīrs nav iecienījis Jāņu sieru, taču šo sieru arī viņš ir atzinis par garšīgu, un prasa gatavot vēl. Panākumi šajā konkursā noteikti iedvesmos mani tālākiem eksperimentiem virtuvē.»

Lapsu mājas siera radītājiem Ivetai un Jānim Lapsām sapnis ir atvērt savu siera ražotni, kurā pieņemt darbā cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

Šobrīd viņi gatavo paši un piedāvā gan sāļus, gan saldus mājas sierus. Aizsākums siera darināšanai bijis jau pirms aptuveni desmit gadiem, kad Iveta kāda žurnāla lappusēs pamanījusi svaigā siera recepti – tolaik bija periods, kad aizvien biežāk cilvēki sāka gatavot svaigos sierus ar citronu, etiķi un citām piedevām.

«Pamanīju recepti un domāju – jāpamēģina. Sanāca ļoti gards siers, jo tā bija kādas vecmāmiņas recepte. Iedevu pagaršot māsai, kurai ļoti garšo svaigie sieri, un viņa bija pārsteigta, cik garšīgs siers man izdevies. Pamazām recepti pilnveidoju pēc savas gaumes. Vairākus gadus ar vīru to gatavojām, devām garšot draugiem, paziņām, līdz secinājām, ka pieprasījums ir tik liels, ka jāreģistrējas oficiāli un jāsāk tirgot savu produkciju gadatirgos,» atminas Iveta. Sagatavošanās posms bijis diezgan ilgs, jo PVD prasības ir diezgan striktas, taču pērnā gada jūnijā viņi reģistrējušies oficiālai darbībai. Tā kā ražošana notiek mājās, saskaņā ar PVD prasībām bija jāatdala telpas, kurās notiek ražošana, no dzīvojamās telpas u.c.

Latvijā ražotajam čedara sieram gūstot pārsvaru Lielbritānijas veikalu plauktos, vietējie britu siera ražotāji ir ļoti nobažījušies un pieprasa, lai uz valstī importētās produkcijas iepakojumiem skaidri un redzami tiktu parādīta tās izcelsmes valsts.

Patlaban pat no Latvijas importētie čedara siera apjomi pārsniedz šīs siera šķirnes ražošanas apjomus Čedarā, Lielbritānijā, kur tas ieguvis savu nosaukumu, vēsta Telegraph.

Cheddar Gorge Cheese Company, kas ir pēdējais čedara siera ražotājs Čedarā, vadītājs Džons Spensers (John Spencer) uzskata, ka Lielbritānijas siera ražošanas industrija būtu lieli ieguvēji, ja uz siera iepakojumiem veikalos būtu norādīta tā izcelsmes valsts, jo pircējiem lielākoties izvēlētos vietējo produkciju, proti, čedaras sieru no Somersetas reģiona, nevis, piemēram, Latvijas.

Patlaban Lielbritānijas normatīvo aktu kopums neparedz, ka uz siera iepakojuma obligāti jānorāda tā izcelsmes valsts. Ierasts, ka importētais siers Lielbritānijā nonāk lielos 20 kilogramu smagos klučos, kas tālāk tiek sadalīti un iesaiņoti sīkākos iepakojumus, kuri, savukārt, tiek pie uzlīmes «Packaged in the UK» (Iepakots Apvienotajā Karalistē).

Šveices lauksaimniecības nozares uzņēmumu nākotne ir diezgan neskaidra – kā vienu no iemesliem var minēt citas Eiropas Savienības (ES) valstis, kurās ražošanas izmaksas un lauksaimniecības zemes cenas ir ievērojami zemākas. Taču tajā pašā laikā pēdējo desmit gadu laikā nozares eksporta apjomi ir auguši, un ražotāji koncentrējušies uz kvalitāti, raksta Reuters.

Ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs Deniss Belibeuss (Denis Balibouse) vasaras garumā fotogrāfijās iemūžināja darbu Murithu (Murith) ģimenes uzņēmumā, kas ražo sieru Gruyères apgabalā, no kura nāk tāda paša nosaukuma siers.

Muritu ģimene laikā no maija vidus līdz oktobra vidum strādā 15 stundas dienā, septiņas dienas nedēļā, savā blogā raksta fotogrāfs. 65 gadus vecais Žake Murits (Jacques Murith) drīzumā grasās doties pensijā un biznesu uzticēt savam 23 gadus vecajām dēlam Aleksandram Muritam (Alexandre Murith). Žake siera gatavošanu nav mācījies skolā, un zināšanas par to, kā jāvāra garšīgs siers, nākušas strādājot, raksta Reuters fotogrāfs.

Uzņēmumam Malevss SIA, kurš nodarbojas ar siera ražošanu un ēdināšanas pakalpojumiem, banka Luminor piešķīrusi 590 000 eiro aizdevumu siera ražotnes būvniecībai Ogres novada Tīnūžu pagastā netālu no Ikšķiles.

Uzņēmums ražo un tirgo zīmola SierŠtelle sieru.

Malevss SIA sabiedriskās ēdināšanas jomā darbojas jau vairāk nekā 25 gadus, un šobrīd uzņēmumam ir kafejnīca–konditoreja un restorāns - Siera Studija Ogrē. 2009. gadā uzņēmums uzsāka ar dažu svaigo sieru ražošanu un tirdzniecību, apjomi bija nelieli un lokāli. Šobrīd svaigā SierŠtelle siera ražošana sastāda vairāk nekā 60% no kopējā uzņēmuma apgrozījuma.

“Pateicoties bankas un LAD atbalstam, mums ir iespēja spert nākamo soli - uzsākt jaunas siera ražotnes būvniecību pie Ikšķiles. Jaunajā SierŠtelle ražotnē turpināsim ražot SierŠtelle svaigo sieru un plānojam izstrādāt jaunus sieru veidus. Primārais mērķis ir palielināt ražošanas telpas, paralēli uzlabojot efektivitāti un produktivitāti. Plašākas telpas un jaunas iekārtas atvieglos darbinieku ikdienu un dos iespēju uzlabot ražošanas, iepakošanas, komplektēšanas un uzglabāšanas procesus. Jaunajā ražotnē attīstīsim SierŠtelle sierus un siera saldumu produktus. Azotē jau ir vairāki šādi produkti, un, lai tos varētu baudīt visā Latvijā un ārzemēs, esam ieplānojuši radošo produktu telpu meistariem, kuri ieguldīs idejas un enerģiju šo produktu tapšanā. Mēs redzam virzienus SierŠtelle sieru piedāvājuma paplašināšanai,” uzsver Māris Legzdiņš, Malevss vadītājs.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), veicot pārbaudi SIA Dekšņi piederošā vairumtirdzniecības bāzes pārtikas veikalā Tukumā, Meža ielā, atklājis, ka tajā notiek Polijas un Lietuvas izcelsmes siera izstrādājumu pārmarķēšana, informēja PVD.

Tādējādi siera izstrādājumi «pārtop» par sieriem Holandes un Eden.

Rezultātā PVD ir apturējis 160 kilogramu siera izstrādājumu tirdzniecību un uzdevis SIA Dekšņi no visiem uzņēmumam piederošajiem veikaliem (Tukumā tam pieder pieci pārtikas veikali, kā arī pa vienam veikalam Tukuma novadā un Rīgā) atsaukt siera izstrādājumus no tirdzniecības un pārmarķēt atbilstoši ražotāja norādītajai informācijai oriģinālajā produkta marķējumā.

SIA Dekšņi tirdzniecības vadītājs Māris Kalniņš skaidro, ka, marķējot preces, uzņēmuma bāzes darbinieki nav bijuši gana uzmanīgi, un datoroperators, pašu preci neredzot, kļūdaini izlasījis saīsinājumu preces pavadzīmē un to tikpat kļūdaini ievadījis preču kartē. Viss tālākais jau notiek automātiski – ievadītā informācija datorizēti nonāk gan kasē, gan uz cenu zīmēm, norāda uzņēmuma pārstāvis, piebilstot, ka aizdomīgā produkcija no tirdzniecības ir izņemta.

Latvijas piensaimnieku kooperatīvs Latvijas Piens spēris pirmo nozīmīgo soli siera tirgus segmenta paplašināšanā, atklājot jaunu siera zīmolu Pats.

Kā norāda produkta ražotāji, siera līnija radīta plašam patērētāju lokam, kas ikdienā regulāri patērē sieru kā pamata vai papildu sastāvdaļu ēdieniem. Latvijas Piena jaunais zīmols Pats ietver divus siera veidus: Krievijas un Holandes sieru, informēja uzņēmuma pārstāvji.

«Latvijas patērētāju vidū Holandes un Krievijas sieri ir vispieprasītākie un populārākie sieru veidi, tāpēc vēlamies cilvēkiem dot iespēju uzturā lietot pašmāju šīs markas produktus, kas izgatavoti no Latvijas piensaimnieku sarūpētām izejvielām,» par jauno produktu līniju stāsta SIA Latvijas Piens valdes priekšsēdētājs Raimonds Freimanis, piebilstot, ka patlaban siera ražotne kopumā spēj pārstrādāt 4000 tonnu piena mēnesī. Ar laiku jauda tiks palielināta.

Saistībā ar to, ka Krievija no septembra palielināja nodevas siera ievešanai, Lietuvas Lauksaimniecības ministrija plāno vērsties pie Eiropas Savienības vadības ar lūgumu palielināt kompensācijas siera eksportam.

Lietuvas Lauksaimniecības ministrijas dienesta vadītājs Kazis Starkjavičus plāno ierosināt šo jautājumu 7. septembrī ES lauksaimniecības padomes sēdes laikā, ziņo Regnum.ru. Šobrīd subsīdijas siera eksportam sasniedz 12.27-24.45 eiro par 100 kilogramiem atkarībā no siera veida. Vēl 2004. gadā tie sasniedza 54.85 – 96.13 eiro par kilogramu, bet kopš tā laika pastāvīgi samazinājās.

Tikmēr a/s Smiltenes piens valdes priekšsēdētāja Gita Mūrniece atzīst, ka šāds Krievijas solis saasināšot konkurenci iekšējā tirgū.

«Latvijai vajadzētu pamācīties, kā aizsargāt savus ražotājus. Jo, lai arī Eiropas Savienībā šādi soļi ir aizliegti, kaut ko vienmēr var izdomāt,» uzskata G. Mūrniece.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas zemnieku saimniecības «Vecsiljāņi», kurā tiek gatavoti cietie sieri ar zīmolu «Ievas siers». Šoreiz piedāvājam aplūkot, kā top «Ievas siers» ar pesto.

Zemnieku saimniecība «Vecsiljāņi» atrodas Kokneses novada Bebru pagastā. Saimniekošanas pamatnozares ir piena lopkopība un kviešu, miežu, auzu, rudzu, kukurūzas un zālāju audzēšana. Saimniecībā strādā 30 darbinieki. Tā apsaimnieko vairāk nekā 900 hektārus zemes un kopj ap 400 piena govis.

2010. gada martā ZS «Vecsiljāņi» sāka cietā siera ražošanu ar nosaukumu «Ievas siers». Siera meistare Ieva Midega pati brauc arī uz gadatirgiem un izstādēm, lai tiktos ar siera cienītājiem un stāstītu par savu produktu. «Mums ļoti svarīgs ir katrs klients. Svarīgi ir aprunāties ar katru un uzzināt viņa viedokli par produktiem,» informē I. Midega.

«Ievas siers» tiek gatavots no nepasterizēta rīta slaukuma piena. Tikko govis izslauktas, pienu ved uz ražotni, kur to sāk apstrādāt, kamēr tas vēl ir silts. Meistari pievieno pienam siera fermentu, no kura sāk veidoties siera lodītes, kuras vēlāk tiek pildītas Ievas sieram raksturīgās siera formās. Katrs siera ritulis ir meistaru roku darbs.

Latvijā ir kvalitatīvi sieri, bet tiem ir grūti konkurēt Eiropas tirgū, atklāja biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

Kā norādīja Davidanova, Latvijas ražotāju konkurētspēju ietekmē atšķirības svaigpiena iepirkuma cenās, Latvijas salīdzinoši nelielie eksporta apjomi, jaudu noslodze piena pārstrādes uzņēmumos, kas Latvijā vidēji ir tikai 43%, kā arī darbinieku trūkums, kas kopumā Latvijas uzņēmumiem rezultējas ar lielu saražotās produkcijas pašizmaksu.

Savukārt Eiropā sieri ir lētāki nekā Latvijā - vidējā cena Vācijā sieram ir 3,5 eiro par kilogramu, bet Polijā 4 līdz 4,5 eiro par kilogramu, norādīja Davidanova.

Vienlaikus viņa stāstīja, ka grūtības piena pārstrādei sākās jau 2019.gada nogalē, kad sākās piena iepirkuma cenu kāpums. "Piena pārstrāde sāka ļoti satraukties, cenas uzauga kosmosā, PVN nemainījās, un mums ir milzīgs veikalu uzcenojums", stāstīja "Siera kluba" vadītāja.

Februārī A/S Cesvaines Piens (CP) uzsācis jauna produkta, siera suliņu koncentrāta, eksportu uz Poliju. CP janvārī, paplašinot ražotni ar jaunām, specializētām iekārtām, uzsāka siera sūkalu koncentrāta kā atsevišķa blakusprodukta ražošanu, informēja uzņēmumā.

Siera suliņas jeb tā sauktās siera sūkalas ir izejvielas pārpalikums, kas rodas pēc piena pārstrādes siera ražošanas procesā. Katru dienu siera izgatavošanas procesā uzņēmumā veidojas vairāki desmiti tonnu šādu siera suliņu, kuras līdz šim tālākā ražošanas procesā netika izmantotas.

«Mums kā ražotnei vairs nav pārpalikumu, ja tā var teikt, un jaunā produkta ražošanas rezultātā - koncentrējot suliņas, tiek iegūts tīrs ūdens, ko tālāk izmantojam ražošanā,» skaidro A/S Cesvaines Piens valdes priekšsēdētāja Dzintra Simsone.

CP janvārī uzsāka arī siera eksportu uz Franciju.

Reizēm kāds sūrojas, ka Latvijā nav tik garšīgu sieru kā citur, taču nevajag čīkstēt, bet gan pašiem pamēģināt tos gatavot, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tieši tā darīja Inga Āriņa-Vilne un Ilona Lipe. Sākotnēji siera gatavošana viņām bijis hobijs, kas lēnām pāraudzis biznesā – ir izveidota SIA Soira, kas nodarbojas ar siera gatavošanu. «Siers tiek gatavots nelielos apjomos un amatniecības līmenī. Gatavojam to ar dabiskajām miziņām. Tā ir Eiropas dienvidu – Francijas skola. Senie veidi, kā sieriņu pasargāt, bija divi: vaskojot, kas visvairāk raksturīgs Holandei, vai ļaujot dabiski attīstīties miziņai un to apstrādājot ar sālsūdeni, alkoholu vai eļļu. Katram siera veidam ir sava miziņas apstrāde, mēs visbiežāk izmantojam sālsūdeni un eļļu. Sākotnēji to darījām ar olīveļļu, bet tagad cenšamies pēc iespējas izmantot vietējos izstrādājumus, un mūsu sieri ir eļļoti ar kaņepju eļļu,» stāsta Inga, SIA Soira īpašniece.

Neraugoties uz zemajām piena iepirkuma cenām, kā arī Krievijas embargo negatīvo ietekmi, šā gada piecos mēnešos Latvijā saražotas 17 400 tonnas siera, kas ir par 34% vairāk nekā pērn šajā laikā, savukārt Krievijas embargo dēļ zaudēto kaimiņvalsts tirgu veiksmīgi aizstājis noiets vairākās Eiropas valstīs, šodien biedrības Siera klubs sanāksmē atzina organizācijas vadītāja Vanda Davidanova.

«Pērn tika saražotas 38 400 tonnas, gadu iepriekš - 35 200 tonnas, savukārt šā gada pirmo piecu mēnešu rādītāji ļauj prognozēt, ka siera ražošanas apmēri pieaugs arī turpmāk. Savukārt eksporta rādītāji liecina, ka šā gada piecos mēnešos izvesta 6131 tonna siera salīdzinājumā ar 6067 tonnām attiecīgajā laika posmā pērn, kas arī ir labs rādītājs - 1% pieaugums,» sacīja Davidanova.

Tikmēr Lauku atbalsta dienesta Statistikas daļas vadītāja vietnieks Jānis Vaļģis atzina, ka Krievijas pērn augustā noteiktā embargo dēļ siera ražotāji zaudējuši tirgu, kur, piemēram, 2014.gadā tika eksportētas 2707 tonnas, tomēr to izdevies kompensēt ar tirgiem citās valstīs.

Jāņu sieram liels pieprasījums – novērojuši tā ražotāji.

Lai arī iedzīvotāju pirktspēja sarukusi, piena pārstrādes uzņēmumi secina – pieprasījums pēc tradicionālā Jāņu siera ir liels. Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības Dundaga vadītājs Guntis Pirvits atzīst, ka šogad uzņēmums Jāņu sieru saražos līdzīgi kā pērn – aptuveni 3 tonnas. Saimnieks arī novērojis, ka krīze būtiski nav ietekmējusi pircējus, jo uzņēmuma saražoto produkciju pērk tāpat kā iepriekš.

To, ka pieprasījums pēc siera uz svētkiem ir liels un uzņēmums nespēj saražot vajadzīgos apjomus, DB pastāstīja arī Degoles pienotavas meistare Gita Francberga. Iemesli – darbaspēka trūkums un nelielie ražošanas apjomi. Degole plāno saražot ap 2 tonnām siera, kas gan ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš, bet gribētāju nopirkt to esot daudz vairāk, neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju un iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos.

Siers nav dārzeņi, saka Eiropas Komisija, un pārtraukto atbalstu sankcijās cietušajiem neatjauno

Krievijas noteiktais embargo Rietumu valstu produktiem, ieskaitot ES siera ražotāju produkciju, ķēris arī Latviju. Eiropas Komisijas (EK) atbalsts drīz pēc tā sākuma tieši sieru kategorijā ir apstādināts. Jautāta par plāniem šai atbalsta programmā, EK laikrakstam DB komentē, ka kompensācija konkrēti par tirgū nenonākušā siera uzglabāšanu atjaunota netiks.

Maza naudas plūsma

DB jau rakstīja (25.09.2014.), ka nesamērīgi lielo kompensācijām pieteikto siera apjomu dēļ EK aizdomās par krāpšanu ir apturējusi ES ražotāju atbalsta programmas attiecīgo sadaļu. Latvijas ražotāja Limbažu siers (LS) līdzīpašnieka un valdes priekšsēdētāja Ēvalda Putniņa viedoklis gan ir, ka siera privāto krājumu palīdzības (PKP) nolikuma veidotāji jebkurā gadījumā ir bijuši «tālu no reālās dzīves».

Polijā ražotajā produktā Tilzītes, kas Latvijā atpazīstams kā Krievijas siers un nopērkams veikalos Iki, atklāti ne-piena tauki. Tas nozīmē, ka šo produktu nedrīkstēja saukt par sieru, bet marķējumā bija jānorāda «siera izstrādājums». Konkrēts ražotājs veikala marķējumā nav norādīts.

Tas pēc Latvijas Avīzes iniciatīvas atklāts Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR laboratorijā.

Institūta BIOR Latgales reģionālā departamenta direktore Anna Dzerkale norāda, ka analīze veikta ar akreditētu gāzu hromatogrāfijas metodi, kas ļauj konstatēt sierā augu tauku klātbūtni, ja to daudzums pārsniedz 1,8%.

Saistībā ar atklāto pārbaudes uzsācis arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). «Mūsu pārbaudes laikā veikalā Iki konstatējām, ka veikals nav vainīgs pircēju maldināšanā – tajā sieru pārfasēja un marķējumā norādīja uz rūpnīcas iepakojuma redzamo informāciju. Inspektoru paņemto Tilzītes siera paraugu nosūtījām atkārtotai analīzes veikšanai,» pastāstīja PVD Rīgas nodaļas vadītāja vietnieks Raimonds Tukišs. Arī viņš nevarēja nosaukt, kurš Polijas siera ražošanas uzņēmums maldina Latvijas pircējus.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) apturējis vairumtirgotāja SIA Walux izplatītā Holandes siera un siera Gouda ar derīguma termiņu 07.07.2013. izplatīšanu, jo pārbaudēs atklājies, ka vairumtirgotājs maldinājis patērētājus siera vietā izplatot siera izstrādājumu, kurā piena tauki aizstāti ar nepiena taukiem.

Veicot pārbaudi vairumtirdzniecības uzņēmumā, PVD atklāja, ka SIA Walux iegādājies Polijas izcelsmes siera izstrādājumu, pārmarķējis to un tirgotājiem tālāk piegādājis kā sieru. To, ka uzņēmums šādi rīkojies, apliecina ne vien siera izstrādājuma ražotāja pavaddokumenti, bet arī PVD noņemto paraugu laboratoriskie izmeklējumi, kuros konstatēti nepiena tauki. PVD vairumtirdzniecības noliktavā apturējis 10 tonnu siera izstrādājuma izplatīšanu, kā arī uzdevis uzņēmumam atsaukt tos no tirdzniecības un pārmarķēt. Uzņēmumam tiks sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un piemērots sods.

Par marķēšanas prasību pārkāpumiem normatīvie akti paredz sodu līdz 500 latiem vai arī, ja pārkāpums pieļauts atkārtoti – līdz pat 3 000 latu.

Paužot atbalstu Ukrainas tautai, uzņēmums “Cesvaines piens” turpmāk savas produkcijas nosaukumā vairs neietvers Krievijas nosaukumu, proti, “Krievijas siers” turpmāk tiks saukts par “Tilzītes sieru” (“Tilsit”, “Tilsiter”).

Nosaukums tiks mainīts visiem “Cesvaines piens” zīmola produktiem un uzņēmuma pārstāvētā zīmola “Siera nams” izplatītajai produkcijai.

“Šādu soli gribējām spert jau sen, taču nosaukuma maiņa vienmēr licies sarežģīts un ilgstošs process. Ar nosaukumu “Tilsit”, “Tilsiter” eksporta tirgos strādājam jau vairākus gadus, un šis siera veids visā Eiropā ir pazīstams tieši ar šo, nevis Krievijas nosaukumu. Februāra beigās sākoties Krievijas karam Ukrainā, nebija šaubu – pienācis brīdis nosaukumu mainīt,” skaidro akciju sabiedrības “Cesvaines piens” izpilddirektors Agris Skvarnovičs.

Šobrīd “Krievijas siers” ir viens no pieprasītākajiem sieriem Latvijā un pieprasītākais siers no “Cesvaines piena” produkcijas sortimenta.