Nespējot konkurēt ar augstajām piena iepirkuma cenām eksporta tirgos, Food Union pārtraucis siera ražošanu.
Nozares eksperti gan atzīst, ka šā lēmuma pamatā ir vietējā siera tirgus līdera akcionāru lēmumi, taču tirgu tas būtiski neietekmēšot. Tagad Food Union grupā ietilpstošais Rīgas Piena kombināts (RPK) siera rūpnīcu atklāja 2006. gada vasarā, kad rūpnīcas celtniecībā tika investēti 5.5 milj. Ls, no kuriem 1.2 milj. Ls bija ES fondu finansējums. Fabrikas maksimālā jauda bija 15 t siera dienā, ap 80 % no saražotā uzņēmums plānoja eksportēt. Pēc siera ražotnes ekspluatācijā tik nodota sūkalu rūpnīca, kas pārstrādāja pēc siera ražošanas radušās sūkalas - pārstrādājot 180 tūkstošus tonnu sūkalu gadā varēja iegūt 9 tūkstošus tonnu gatavā produkta. Šopavasar Food Union paziņoja, ka uzņēmuma stratēģiskā prioritāte ir saldējuma ražošana gan pašmāju, gan eksporta tirgiem.
Food Union ģenerāldirektors un valdes priekšsēdētājs Sergejs Beshmeļņickis stāsta, ka siera ražošana Rīgas piena kombinātā (RPK) pārtraukta salīdzinoši augsto piena iepirkuma cenu dēļ, jo siera ražošana kļuva nerentabla. Uz nenoteiktu laiku siera ražošanu apturējis arī Food Union partneris a/s Limbažu piens, kuram pieder preču zīme Limbažu piens un kuram pieder tiesības uz Limbažu piena produkcijas izplatīšanu Latvijā un ārvalstīs. S. Beshmeļņickis atzīst, ka šobrīd piena iepirkuma cena ir vidēji par 30 Ls/t augstāka, nekā analogā laikaposmā pērn un neviens nav varējis paredzēt šādu cenu kāpumu. Šā gada 1. ceturksnī uzņēmums par iepirkto pienu samaksājis 387 tūkstoši latu vairāk, nekā pagājušā gada pirmajos trīs mēnešos. Vidēji par tonnu piena RPK maksā ap 225 Ls, kas ir vairāk, nekā vidēji valstī, jo RPK izejvielu piegādā galvenokārt piena ražošanas lielsaimniecības. Salīdzinājumam – aprīlī vidējā piena iepirkuma cena valstī bija 207,5 Ls/t.
Analizējot dažādas piena produktu kategorijas, esot uzskatāmi redzams, ka siera kategorijā liela nozīme ir piena cenai. «Mūsu siera jaudas ir ļoti mazas, lai konkurētu ar lielajiem pasaules ražotājiem. Mūsu jauda ir 6000 t gadā, salīdzinājumam – skandināvu Arla no 70 tūkstošiem tonnu siera gadā jaudu palielinās līdz 110 tūkstošiem tonnu. Sakiet, kā mēs varam konkurēt? Siera tirgū šobrīd nevalda brendi, bet tirdzniecības tīkliem vajag pašu zemāko cenu. Kurš dod zemāko cenu, tas arī atrodas veikalu plauktos. Ir divas galvenās šķirnes – Krievijas un Holandes siers un tā ir galvenā konkurence,» situāciju skaidro S. Beshmeļņickis.
Citi pienrūpnieki norāda, ka radikālas izmaiņas tirgū līdera lēmums nenesīs. «Tā ir normāla situācija pie šīs augstās piena iepirkuma cenas, kas zemāka nekļūs – tā ir specializācija,» uzsver a/s Smiltenes piens valdes priekšsēdētāja Gita Mūrniece. Tas arī nozīmē, ka, mainoties RPK īpašniekiem, mainījušās arī uzņēmuma prioritātes. Turklāt tirgus tukšs nepalikšot, jo RPK sieru pēc pasūtījuma ražo citi uzņēmumi.