Kompensāciju nemaksāšana par atceltiem avioreisiem ir kā dadzis acīs lidsabiedrību publiskajā tēlā. Atcelti lidojumi ir jebkurai kompānijai, taču Dienas Biznesa redzelokā ir nonācis mūsu pašu airBaltic kārtējais darvas piliens nacionālās lidsabiedrības veiksmes stāstā.

Pie laikraksta vērsās kāds pasažieris, kuram kompānija atteicās izmaksāt kompensāciju. Tapa publikācija, un saņēmām vēl kāda pasažiera pieredzes stāstu un ieteikumu visiem pārējiem pakalpojuma saņēmējiem. Pasažiera novērojums – airBaltic masveidā un sistemātiski nemaksā kompensācijas. Taču ir iespēja saņemt Eiropas Savienības regulā paredzēto kompensāciju. «Ir jātiesājas,» iesaka pasažieris, kurš izmantoja kādu starpniekkompāniju aviokompensāciju piedzīšanas lietās. Rezultāts – gandarījums par tiesas lēmumu, kas bija pasažiera pusē. Ar to gandarījuma sajūta nebeidzās.

Neilgi pēc tiesas lēmuma tieši tajā pašā maršrutā atkal nenotika reiss, un uzvarētā tiesa bija pamats, lai cerētu, ka šī pati starpniekkompānija atkal panāks vēlamo rezultātu jau citam klientam. Taču tik vienkārši viss nenotika. Reisa atcelšanas iemesls bija klasiskais – tehnisks defekts. Sekoja pasažiera sarakste ar kompāniju airBaltic, kura paziņoja, ka kompensāciju nemaksās, norakstot to uz tehnisko defektu. Nākamajā etapā airBaltic vēstuli jau sūtīja tā pati starpniekkompānija kompensāciju lietās, un airBaltic savu nostāju mainīja. Klientam bez tiesāšanās kontā tika ieskaitīta nauda.

Eiropas lidsabiedrību pasažieriem neizmaksāto kompensāciju apjoms varētu būt ap 5-7 miljardiem eiro, intervijā aģentūrai LETA norādīja Lietuvas uzņēmuma, kas nodarbojas ar aviopasažieru tiesību aizstāvību, Skycop izpilddirektors Marjus Stonkus.

Viņš atzīmēja, ka caur Eiropu ik gadu lido 900 miljoni cilvēku, taču tikai aptuveni 1% no viņiem ir tiesīgi uz kompensācijām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai Nr. 261/2004, kas paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgstošu kavēšanos noteiktajam. «Pārvēršot to naudas izteiksmē, skaitļi ir iespaidīgi. Vidējā kompensācija ir 400 eiro, tātad ik gadu tas 3,6 miljardu eiro tirgus. Turklāt kompensācijas var pieprasīt arī par iepriekšējos gados nenotikušiem, kavētiem lidojumiem, attiecīgi kompensāciju tirgus ir krietni lielāks. Protams, to nevar noteikt precīzi, taču, aptuvenais neizmaksāto kompensāciju apjoms šobrīd varētu būt 5-7 miljardi eiro. Līdz ar to skaidrs, kāpēc aviokompānijas vilcinās maksāt kompensācijas, runa ir par ļoti lieliem naudas apjomiem,» sacīja Stonkus.

Pēc mēnešiem ilgušām debatēm Latvijas gāzes (LG) akcionāru sapulce pagājušajā piektdienā ir radījusi Latvijas kapitāla tirgū nebijušu precedentu. LG akciju īpašnieki kļūs par īpašniekiem jaundibināta uzņēmuma akcijām, kuras, visticamāk, netiks kotētas biržā. Diemžēl ir arī tādi akcionāri, kas nesaņems neko un zaudēs daļu no pašreizējās akciju vērtības, jo nav piedalījušies reorganizācijā.

Ņemot vērā prasību sadalīt LG uzņēmējdarbības virzienus, kopumā šo situāciju var uzskatīt par pamatotu un likumsakarīgu, un nav šaubu, ka LG ir ievērojusi piemērojamos normatīvos aktus. Tajā pašā laikā šis gadījums var kļūt par neplānotu iedvesmas avotu citiem, kā organizēt uzņēmuma aiziešanu no biržas, ļaunprātīgi apejot likumā iestrādātās mazākuma akcionāru tiesības. Tā kā lielākā daļa uzņēmumu ir kļuvuši par Nasdaq Riga biržas akciju sarakstu dalībniekiem piespiedu kārtā privatizācijas ietvaros, potenciālie kandidāti, kuriem varētu būt vēlme pamest biržu, lai izvairītos no papildu prasībām un uzraudzības, ir ne viens vien.

Mājokļu kredītņēmēji šogad saņems valsts atbalstu, lai mazinātu straujā Euribor likmju kāpuma potenciāli negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem un spēju segt kredītsaistības.

Aprēķini rāda, ka izmaksājamais atbalsta apmērs var variēt no aptuveni 200 līdz 270 eiro aizdevumiem 50 tūkstošu eiro apmērā, aizdevumiem 150 tūkstošu eiro apmērā atbalsts sagaidāms no 630 līdz 740 eiro, bet kredītiem 250 tūkstošu eiro vērtībā izmaksājamā atbalsta summa par pirmo ceturksni būs no 1000 līdz 1240 eiro. Svarīgi, ka kredītņēmējiem atbalsta saņemšanai pašiem nekas nav jādara – atbalsta apjoms tiks aprēķināts un izmaksāts automātiski. Pirmās kompensācijas kredītņēmēji saņems līdz 30. aprīlim, tās izmaksās Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Atbalsts aizņēmējiem tiks maksāts tikai par veiktajiem procentu maksājumiem (nevis par kredīta pamatsummu). Atbalsts apmērs ir 30% no veiktajiem procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā 2 procentpunkti no periodam noteiktās kopējās aizņēmuma likmes.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas zemnieku saimniecības «Vecsiljāņi», kurā tiek gatavoti cietie sieri ar zīmolu «Ievas siers». Šoreiz piedāvājam aplūkot, kā top «Ievas siers» ar pesto.

Zemnieku saimniecība «Vecsiljāņi» atrodas Kokneses novada Bebru pagastā. Saimniekošanas pamatnozares ir piena lopkopība un kviešu, miežu, auzu, rudzu, kukurūzas un zālāju audzēšana. Saimniecībā strādā 30 darbinieki. Tā apsaimnieko vairāk nekā 900 hektārus zemes un kopj ap 400 piena govis.

2010. gada martā ZS «Vecsiljāņi» sāka cietā siera ražošanu ar nosaukumu «Ievas siers». Siera meistare Ieva Midega pati brauc arī uz gadatirgiem un izstādēm, lai tiktos ar siera cienītājiem un stāstītu par savu produktu. «Mums ļoti svarīgs ir katrs klients. Svarīgi ir aprunāties ar katru un uzzināt viņa viedokli par produktiem,» informē I. Midega.

«Ievas siers» tiek gatavots no nepasterizēta rīta slaukuma piena. Tikko govis izslauktas, pienu ved uz ražotni, kur to sāk apstrādāt, kamēr tas vēl ir silts. Meistari pievieno pienam siera fermentu, no kura sāk veidoties siera lodītes, kuras vēlāk tiek pildītas Ievas sieram raksturīgās siera formās. Katrs siera ritulis ir meistaru roku darbs.

Starptautiskajā pārtikas nozares izstādē "Riga Food 2021" apbalvoti labākie piena produkti, kuru ražotāji šogad ir AS "Smiltenes piens", AS "Limbažu siers", AS "Tukuma piens", AS "Krāslavas piens" un AS "Rīgas piena kombināts", informē pasākuma organizatori.

Konkurss notika vairākās kategorijās - "Nogatavinātie sieri", "Saldkrējuma/skābkrējuma sviests", "2020./2021.gada jaunais piena produkts", "Bioloģiskā piena produkts" un "Piena produkta iepakojums".

Bioloģiskā piena produktu konkursā 1. vieta un starptautiskās izstādes "Riga Food 2021" zelta medaļa piešķirta "Smiltenes piena" ražotajam "BIO Holandes sieram" (45%), kura meistare ir Vita Puriņa. Otro vietu un sudraba medaļu saņēma "Tukuma piena" ražotais "Eko jogurts bez piedevām" un tā meistare Sandra Firleja, bet 3. vietu un bronzas medaļu ieguva AS "Talsu piensaimnieka" ražotais Talsu pilnpiena biezpiens (9%) un meistari Dina Zazīte un Mārtiņš Raksa.

Ziedošana ir katra cilvēka un uzņēmuma labprātīga sociālā iniciatīva. Vienlaikus nodokļu atlaižu kompensācijas ir atbalsts uzņēmējiem, kas savus finanšu līdzekļus novirza labdarībai. Valdībai ir nepieciešams rast kompromisa risinājumu, kas atbilst ne tikai nodokļu reformas mērķiem, bet arī uzņēmumu un nevalstiskā sektora interesēm.

Pie šī brīža lēmuma zaudētāji būs visi

Publiskajā telpā jau ir izskanējusi informācija, ka valdība nodokļu reformas paketes ietvaros, sākot no 2018. gada, plāno samazināt nodokļu kompensāciju uzņēmumiem un organizācijām, kas nodarbojas ar labdarību un sponsorēšanu. Šī brīža plānā valdība ir apstiprinājusi kompensāciju samazinājuma apmēru, kas radījis ievērojamas bažas nevalstisko organizāciju, sportistu un uzņēmēju vidū.

Iesaistīto pušu satraukums ir saprotams, jo pastāv risks, ka atsevišķi uzņēmumi varētu samazināt finanšu apjomu, kas ik gadu tiek atvēlēts dažādām bezpeļņas organizācijām, kultūras projektiem un pasākumiem, kā arī sportistiem, kas pārstāv valsti starptautiskajā arēnā. Raugoties no uzņēmumu perspektīvas, kompensāciju samazinājums daudziem varētu likt pārvērtēt savu finansiālo rīcību un pārdefinēt konkrētus atbalstāmos virzienus. Skaidrs, ka konkurējošā un augošā tirgū uzņēmēju iespējas radīt papildus budžeta resursus, ko atvēlēt sociālās atbildības projektiem, nav bezgalīgas.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien Saeimas deputātam Aldim Adamovičam (JV) par transporta un dzīvojamo telpu īres kompensāciju izkrāpšanu piesprieda 6000 eiro sodu.

Tāpat Adamovičam piemērots liegums uz gadu un vienu mēnesi ieņemt Saeimas deputāta amatu. Tiesa arī apmierināja prokurora pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju un nolēma piedzīt no Adamoviča par labu valstij kompensāciju 3550 eiro apmērā.

Adamovičs žurnālistiem īsi paziņoja, ka viņš spriedumu pārsūdzēs. Par spriedumu pārsteigts parlamentārietis neesot, taču, pēc viņa teiktā, "tas liek dziļāk aizdomāties". "Es nepiekrītu tam visam," piebilda Adamovičs.

Arī prokurors debatēs bija lūdzis Adamovičam piespriest 6000 eiro naudas sodu.

Spriedumu iesaistītajām pusēm būs iespējams pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn rudenī lūdza pret deputātu sākt kriminālvajāšanu pēc trīs Krimināllikuma pantiem - par krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Klasiskais cūku mēris un Āfrikas cūku mēris (ĀCM) ir ļoti bīstamas dzīvnieku infekcijas slimības, ar kurām slimo gan mājas, gan meža cūkas. 2012.gada novembrī Latvijā konstatēts pirmais klasiskā cūku mēra inficēšanās gadījums, 2014.gada jūnijā pirmais Āfrikas cūku mēra gadījums, atgādina Valsts kontrole.

Cīņai ar abām infekcijām atbildīgajām iestādēm tika piešķirts papildu finansējums 13,9 miljoni eiro. Pateicoties vakcinācijai, Klasisko cūku mēri izdevās ierobežot. Savukārt ĀCM straujās izplatības dēļ 2014.gadā infekcijas skartajās teritorijās tika izsludināta ārkārtēja situācija, pieņemti vairāki lēmumi, lai ierobežotu slimības izplatību. Par spīti veiktajiem pasākumiem un iztērētajiem līdzekļiem, ĀCM izplatība mājas un meža cūku populācijā Latvijā turpinās, negatīvi ietekmējot lopkopības nozari.

Jau kopš 2000.gada ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ir aicinājusi Latvijas valdību apmācīt lauksaimniekus slimības atpazīšanā un instruēt par nepieciešamo rīcību slimības izplatīšanās gadījumos. Kopš 2009.gada ir bijuši aicinājumi izstrādāt ĀCM apkarošanas rīcības plānu. Taču tikai pēc tam, kad Latvijā tika konstatēts pirmais ĀCM gadījums, Zemkopības ministrija (ZM) sāka rīkoties, paredzot, piemēram, pasākumus mežacūku skaita ierobežošanai, kā arī stiprinot biodrošības prasības.

Satversmes tiesa (ST) pēc "SEB bankas" pieteikuma ir ierosinājusi lietu un vērtēs, vai pamatlikumam atbilst pērn Latvijā ieviestā hipotekārā kredīta ņēmēju atbalsta nodeva, aģentūru LETA informēja tiesā.

"SEB banka" lūdz ST izvērtēt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu atbilstību Satversmes 1.pantam un 105.panta pirmajiem trim teikumiem, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm un īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.

Apstrīdētās normas nosaka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas maksātājus, tās apmēru, kārtību, kādā nodevas maksātājs iesniedz nodevas deklarāciju un samaksā to valsts budžetā, kā arī to, kādā procesā ir risināmi strīdi par kompensācijas apmēru starp patērētāju un nodevas maksātāju. Tāpat šīs tiesību normas nosaka kredīta ņēmējus, kuri ir tiesīgi saņemt kompensāciju, kas tiks izmaksāta no nodevas ieņēmumiem.

Rīgas cirka ēkas Merķeļa ielā 4 bijušajām īpašniecēm Sarmītei Bīviņai un Birutai Kreilei izmaksās 297 765 eiro kompensāciju no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, aģentūrai LETA sacīja Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

Viņa skaidroja, ka saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas 2015.gada 24.novembra spriedumu valstij KM personā tika atzītas īpašuma tiesības uz Rīgas cirka ēku, taču īpašnieka mantiniekiem jāizmaksā kompensācija par kuras apmēru šodien lēma valdība.

KM aprēķinājusi kompensāciju par Rīgas cirka ēku 297 765 eiro apmērā, ko Ministru kabinets (MK) lēmis piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

«Kompensācijas apmērs rēķināts pēc pastāvošās tiesu prakses - tas jāaprēķina, pamatojoties uz nekustamā īpašuma vērtību datumā, kad zaudētas īpašumtiesības. Attiecīgi, aprēķinot kompensācijas apjomu, KM vadījās pēc apsvēruma, ka īpašumtiesības bijušie īpašnieki zaudēja uz likuma pamata, ko atzinusi gan Apgabaltiesa, gan Augstākā tiesa savā spriedumā - brīdī, kad 1995.gada oktobrī tika pieņemts likums «Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm» , kas stājās spēkā 1995.gada 4.novembrī. Savukārt likumā «Par zemes reformu Latvijas pilsētās» Rīgas cirks norādīts kā viens no valsts nozīmes kultūras objektiem, uz kuru attiecīgi nebija atjaunojamas īpašumtiesības. Līdz ar to 1995.gada 4.novembris arī ir datums, ar kuru bijušie īpašnieki zaudēja īpašumtiesības un kompensācija aprēķināma atbilstoši šim datumam,» skaidroja KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš.

Saeima šodien piekrita kriminālvajāšanas sākšanai pret 13.Saeimas deputātu Aldi Adamoviču (JV) par, iespējams, veiktu krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Ģenerālprokuratūra lūdza Adamoviču izdot kriminālvajāšanai saistībā ar trim Krimināllikuma pantiem, proti, krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka teica, ka prokurors Ando Skalbe tuvākajā laikā plāno pieņemt lēmumu par apsūdzības celšanu Adamovičam, taču konkrēts termiņš nav noteikts.

Adamovičs debatēs norādīja, ka ir gatavs sadarboties un sniegt skaidrojumus ģenerālprokuratūrai un, ja nepieciešams, aizstāvēt savu viedokli tiesā. Deputāts uzsvēra, ka nav ļaunprātīgi vai ar viltu izmantojis deputātu kompensācijas, ko piešķirt deputātiem, kuri dzīvo ārpus Rīgas. Politiķis norādīja, ka pats balsos par savu izdošanu un aicina arī kolēģus balsot par.

Lauku atbalsta dienests (LAD) līdz šodienai no lauksaimniekiem kopumā saņēmis 405 pieteikumus platību apsekošanai kompensāciju saņemšanai par spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā bojā gājušiem lauksaimniecības kultūraugu sējumiem 12 000 hektāru platībā un vairāk nekā 3200 tonnām bojāta sagatavotā siena, aģentūru LETA informēja LAD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.

Viņa sacīja, ka LAD iesniegumus pieņem gan reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs, gan arī organizē īpašus izbraukumus uz vairāku novadu un pagastu centriem smagāk skartajās teritorijās. Lauksaimnieki šobrīd vēl vērtē plūdos cietušo lauku stāvokli.

«Ne visi zemnieki vēl piesaka savas platības kompensāciju saņemšanai. Pagaidām daudzi konsultējas ar dienestu un cer, ka izdosies novākt kādu daļu no izaudzētās ražas, tas liecina par godprātīgu attieksmi no lauksaimniekiem. Dienesta darbinieki šobrīd veic apjomīgu darbu un katru dienu, arī brīvdienās, apseko pieteiktos laukus. Šobrīd šis darbs ir dienesta prioritāte, tāpēc atvēlam tam lielus resursus, lai pēc iespējas ātrāk apkopotu nepieciešamo informāciju un varētu sniegt atbalstu lauksaimniekiem,» sacīja LAD direktore Anna Vītola-Helviga.

Lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmums «Skycop» ir uzsācis petīciju, kuras mērķis ir mainīt esošo likumdošanu un neļaut vairs iepriekš plānotiem streikiem būt par kompensācijas atteikuma iemeslu

Aviopasažieri ir aicināti izteikt viedokli un parakstīties interneta platformā «Avaaz» (https://ej.uz/qis9), paužot savu nostāju pret pastāvošo likumdošanu.

Pagaidām petīciju parakstījuši nedaudz vairāk nekā 370 cilvēki. «Šobrīd esam secinājuši, ka cilvēki nelabprāt uzticas globālām petīcījam, tādēļ esam procesā, lai petīciju izveidotu katrā valstī lokāli. Šobrīd mūsu mērķis ir līdz šī gada decembrim savākt 100 tūkstošus parakstu,» saka Marjus Stonkus (Marius Stonkus), «Skycop» izpilddirektors.

Lietuvas jaunuzņēmums «Skycop» cīnās par pasažieru tiesībām ar aviolīnijām, kas izvairās no kompensāciju izmaksāšanas par kavētiem vai atceltiem lidojumiem. Uzņēmums piedāvā ceļotājiem, kuri vīlušies aviolīnijās, atgūt naudu par kavētu, atceltu vai pārpildītu lidojumu, izmantojot starptautisko platformu skycop.com. «Skycop» pārvalda kompensāciju portfeli vairāk nekā trīs miljonu eiro vērtībā. Precīzs skaits, cik ceļotājiem uzņēmums ir palīdzējis, netiek atklāts, bet «Skycop» strādā ar pieprasījumiem no 173 valstīm.

Valdība otrdien nolēma piešķirt līdzekļus 142 290 un 10 000 eiro apmērā kompensāciju izmaksāšanai par diviem gadījumiem, kad ar vakcināciju pret Covid-19 pacientiem nodarīts kaitējums veselībai.

Līdz septembra sākumam Zāļu valsts aģentūra (ZVA) bija saņēmusi 75 kompensācijas prasījumus par iespējamu kaitējumu veselībai, kas radies, pēc iesniedzēju domām, no Covid-19 vakcīnu blaknēm. Divos gadījumos ZVA pieņēma lēmumus par kompensācijas piešķiršanu.

Vienā gadījumā nolemts piešķirt kompensāciju 10 000 eiro apmērā par "Pfizer" vakcīnas pret Covid-19 blakusparādību izraisīto vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai.

Savukārt otrā gadījumā nolemts izmaksāt maksimālo kompensāciju 142 290 eiro apmērā, jo tika atzīts, ka vakcinēšanās ar "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19 izraisījusi smagu kaitējumu pacientes dzīvībai, kas novedis pie pacientes nāves. ZVA pieņēma lēmumu kompensāciju izmaksāt pacienta mantiniekiem proporcionāli mantojuma daļai, tas ir katram no trim mantiniekiem 47 430 eiro.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir saņēmis patērētāju sūdzības par nekustamo īpašumu (pārsvarā dzīvokļu) attīstītāju un pārdevēju rīcību, prasot maksāt nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju.

Proti, pirkuma līgumos tiekot iekļauti un praksē pret patērētājiem piemēroti pušu neapspriesti līguma noteikumi, kas paredz patērētāja pienākumu maksāt nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju, sākot ar nākamo dienu pēc īpašuma tiesību reģistrācijas Zemesgrāmatā, informē PTAC.

Tādejādi līgumslēdzējpušu, kur viena no pusēm ir patērētājs (ekonomiski un juridiski vājākā puse), neapspriestos līguma noteikumos iekļauts patērētāja pienākums kompensēt nekustamā īpašuma pārdevējam samaksāto nekustamo īpašuma nodokli par tekošo taksācijas gadu ir atzīstams par pretēju līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principam. Proti, šāds līguma noteikums rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam, īpaši, ņemot vērā faktu, ka praksē šie noteikumi līgumos netiek izcelti, tie tiek iekļauti līguma vispārīgo līguma noteikumu sadaļā un tajos netiek uzrādīta konkrēta summa. Tādejādi patērētājam tiek paslēpta un noklusēta būtiska informācija, kas nepamatoti palielina kopējo nekustamā īpašuma pirkuma maksu, norāda PTAC.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš varēs saņemt aptuveni 150 tūkstošus eiro lielu kompensāciju, ja līdz 1. augustam uzrakstīs atlūgumu.

Tā teikts 13. jūnijā pieņemtajos FKTK likuma grozījumos. Šīs likuma izmaiņas bija vienas no plašāk apspriestajām pēdējā laikā, jo to nepieciešamība tika skaidrota vienīgi ar vēlmi no darba atlaist pašreizējo FKTK vadību. Turklāt tā arī netika izskaidrots, ko P. Putniņš izdarījis nepareizi vai slikti. Tieši par valdošās koalīcijas dāsno piedāvājumu P. Putniņam, kā arī viņa vietniecei Guntai Razānei bija vienīgās Saeimas debates pēdējā, trešajā lasījumā.

Par 30% vairāk

Patiesībā FKTK vadītāja atbrīvošana ir vienkārša Saeimas kaprīze, jo FKTK likums tiek mainīts vadītāja pilnvaru termiņa vidū un šo termiņu noteikusi iepriekšējā Saeima. Pieņemtajos likuma grozījumos teikts: «Ja ir saņemts līdzšinējā priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka iesniegums par atkāpšanos no amata un Saeima atbrīvo attiecīgās personas no amata līdz 2019. gada 1. augustam, tad līdzšinējam priekšsēdētājam vai priekšsēdētāja vietniekam, beidzot pildīt amata pienākumus, izmaksā vienreizēju kompensāciju 80 procentu apmērā no viņa gada mēnešalgas. Kompensāciju izmaksā no Komisijas budžeta.»

Baltijai un Somijai Krievijas sankciju dēļ pienākošās kompensācijas izķer manīgie itāļu piensaimnieki

Krievijas embargo dēļ virknei ES lauksaimniecības produktu Eiropas Komisija (EK) ir asignējusi dažādu veidu kompensācijas. Tomēr vien pāris nedēļu pēc siera privāto krājumu uzglabāšanas (PSA jeb Private Storage Aid) kompensāciju izsludināšanas tās ir pārtrauktas aizdomu dēļ par krāpniecību, lasāms ES oficiālajā vēstnesī.

Šmaucas operatīvi

Lēmumu skaidrojošā relīzē EK raksta, ka pēkšņā kompensāciju pārtraukuma iemesls ir «nesamērīgs intereses pieaugums no siera ražotājiem zināmos reģionos» par piedāvāto iespēju. 5. septembrī izsludinātā PSA paredz ES uzņēmējiem kompensāciju kopumā par 155 tūkstošu tonnu siera uzglabāšanu, kas uzkrājies Krievijas embargo dēļ, un tās pārtraukšana ir «piesardzības solis», lai novērstu aizdomīgi ātru piešķirto fondu iztērēšanu. Aizdomas ir arī par naudas aizplūšanas virzienu. Aizslēgtās Krievijas dēļ visvairāk vajadzētu ciest ražotājiem Somijā un Baltijas valstīs, kur ap 90% no siera eksporta iet uz Krieviju. Tomēr tieši Itālijas piensaimnieki lielā ātrumā ir pamanījušies izņemt PSA desmitiem tūkstošiem tonnu siera, portālam EU Business ziņo kāds avots ES institūcijās.

No Latvijas Universitātes (LU) aizgājušais Administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš, LU rektora biroja vadītāja Alma Eihentāle, Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas vadītāja Jūlija Stare un Akadēmiskā centra attīstības programmas vadītāja Gunta Rača kompensācijās saņems ap 53 000 eiro.

Grantiņam kompensācijā izmaksās ap 17 000 eiro, savukārt Eihentālei ap 8000 eiro, Starei un Račai katrai kompensācijās izmaksās aptuveni 14 000 eiro.

Vaicāts par kompensāciju izmaksāšanu aizgājušajiem darbiniekiem, bijušais LU rektors Indriķis Muižnieks sacīja, ka viņš ir parakstījis rīkojumus par kompensāciju piešķiršanu Grantiņam un Eihentālei un tās tiks izmaksātas četru mēnešalgu apmērā.

Atbilstoši likumam, darbiniekiem, kuriem bijušas darba attiecības ar augstskolu, kompensāciju izmaksā trīs mēnešu apmērā, bet tiem darbiniekiem, kuriem bijis darbs ar konfidenciāliem materiāliem kompensācija tiek izmaksāta četru mēnešalgu apmērā, skaidroja Muižnieks.

Lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmums «Skycop», pamatojoties uz ES regulu 261/2004, pērn iesūdzēja tiesā aviokompāniju «airBaltic», pieprasot izmaksāt lidojumu kompensācijas 385 pasažieriem par kavētu, atceltu vai virspārdotu lidojumu.

«Pēc garas un smagas cīņas Lietuvas tiesā, panākta vienošanās, ka «airBaltic» izmaksās pieprasīto kompensāciju summu aptuveni 120 tūkstošu eiro apmērā,» teikts Skycop paziņojumā.

Tiesa gan, «airBaltic» atsevišķā paziņojumā šos apgalvojumus noraida, uzsverot, ka pašlaik uzņēmums uzsācis izlīguma sarunas, kuru ietvaros izlīgumi tiks slēgti katrā individuālajā gadījumā atsevišķi.

«Šajā procesā tiks vērtēts, vai kompensācija pasažieriem būtu jāizmaksā atbilstoši Regulai 261/2004, kā arī, vai Skycop procesa laikā iesniegs atbilstošus procesuālos dokumentus. Pirms tiesas kompensācijas Skycop klientiem netika izmaksātas gadījumos, kad Skycop prasītais kompensācijas apmērs nebija atbilstošs Regulas 261/2004 noteikumiem, vai arī Skycop nesniedza atbilstošus dokumentus, lai būtu iespējams pārliecināties par viņu pārstāvības tiesībām,» norāda «airBaltic».

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

"Luminor Bank" nolēmusi tiesā neapstrīdēt mājokļu kredītņēmēju atbalstam pieņemtos likuma grozījumus, bet pārējās trīs lielās bankas lēmumu vēl nav pieņēmušas.

"Luminor Bank" pārstāvji pavēstīja, ka banka nolēmusi šajā jautājumā tiesā nevērsties.

"Swedbank" pārstāvji informēja, ka gala lēmums vēl nav pieņemts, jo, no vienas puses, banka saprot, ka šāda vēršanās Satversmes tiesā būtu bezprecedenta gadījums, kas pēc būtības neatrisinātu Latvijas ekonomikai svarīgus jautājumus.

"No otras puses, ir svarīgi vērst uzmanību tam, ka neprognozējama un populistiska darbošanās ap nodokļu politiku ietekmē esošo un vēl vairāk - potenciālo investoru interesi par Latviju kā savam ilgtermiņa biznesam atbilstošu vietu," pauda "Swedbank" pārstāvji.

Arī "SEB bankas" pārstāvji informēja, ka par juridiskiem risinājumiem šo grozījumu kontekstā lēmumu banka vēl nav pieņēmusi.

Rīgas apgabaltiesa lēmusi piedzīt no bēdīgi slavenā maksātnespējas administratora un zvērināta advokāta Haralda Velmera 90 440,02 eiro par labu kādreizējam “Olainfarm”, kā arī tiesāšanās izdevumus 12 352,85 eiro.

Lietas pamatā ir Velmera paša sev veikta kompensācijas samaksa, kuras piespiedu izmaksu H.Velmers panāca, izmantojot zvērinātas notāres Kristīnes Kreiles 2021.gada 2.septembrī izdoto notariālo izpildu aktu. Kompensāciju H.Velmers pats sev izmaksājis par akcionāru sapulces lēmumu atbrīvot viņu no padomes locekļa amata pirms termiņa, kad viņš jau bija zaudējis akcionāru vairākuma uzticību, rīkojoties pretēji sabiedrības un akcionāru interesēm.

Tagad Rīgas apgabaltiesa nospriedusi, ka H.Velmers nepamatoti pieprasījis kompensāciju 132 416,02 eiro apmērā par atbrīvošanu no amata un attiecīgi H.Velmeram būs jāatmaksā uzņēmumam viņam izmaksātā kompensācija, kā arī jāsedz tiesāšanās izdevumi.

#50% gadījumu, kad lidmašīna galamērķī ierodas ar nokavēšanos, pie vainas parasti ir aviokompānijas.

50% gadījumu, kad lidmašīna galamērķī ierodas ar nokavēšanos, pie vainas parasti ir aviokompānijas

«Iemesli mēdz būt gan neefektīvs apkalpes darbs un aizkavēšanās, neatbilstošs degvielas uzpildes grafiks. 30% lidojumu tiek atcelti saistībā ar sliktiem laikapstākļiem, bet citi iemesli ir tehniskas problēmas, drošības draudi,» stāsta lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmuma Skycop izpilddirektors Marjus Stonkus (Marius Stonkus).

Var izcelt kompensējamos un nekompensējamos lidojuma kavēšanās vai atcelšanas iemeslus. «Pamatojoties uz Eiropas Savienības normatīviem, katram aviopasažierim ir tiesības pieprasīt kompensāciju līdz pat 600 eiro vērtībā šādos gadījumos: ja tā lidojums ir kavējies ilgāk par trim stundām, ja tas ir ticis atcelts ar mazāk nekā 14 dienu iepriekšēju informēšanu, ja pasažierim ir tikusi atteikta iekāpšana saistībā ar aviobiļešu t.s. virspārdošanu,» stāsta M. Stonkus. Tomēr, ja lidojums ir ticis atcelts vai kavējas saistībā ar neparedzamiem (ārkārtas) apstākļiem – drošības apdraudējuma, lidmašīnas ražotāju kļūdas, politisko nemieru vai nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ – pieprasīt kompensāciju nav iespējams.

Polijas nacionālās aviokompānijas «LOT Polish Airlines» darbinieki otrdien, 1. maijā uzsāks streiku, kas tuvākajās dienās var būtiski ietekmēt aviosatiksmi reģionā - ieplānotie reisi starp Varšavas Šopēna lidostu un Baltijas valstīm var kavēties vai tikt atcelti, informē lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmums «Skycop».

«Skycop» vērš avioceļotāju uzmanību iespējamiem traucējumiem un aicina laikus iepazīties ar savām tiesībām, un būt gataviem iespējamām izmaiņām ceļojuma plānos.

Lielākajā riska zonā šobrīd ir lidojumi maršrutos Rīga – Varšava, Viļņa – Varšava un Tallina – Varšava, tāpat plānotais streiks ietekmēs arī ceļotājus, kam Polijā paredzēta pārsēšanās lidojumam uz citu galamērķi.

«LOT Polish Airlines» streiks ir klasificējams kā iepriekš plānots, tādēļ aviopasažieri, kuru reisi kavēsies vai tiks atcelti, nevarēs pieprasīt kompensāciju par sagādātajām neērtībām. Neraugoties uz to, aviokompānijām, balstoties uz Eiropas Savienības likumdošanu, ir pienākums nodrošināt aviopasažieriem pirmās nepieciešamības preces.