Pēc mēnešiem ilgušām debatēm Latvijas gāzes (LG) akcionāru sapulce pagājušajā piektdienā ir radījusi Latvijas kapitāla tirgū nebijušu precedentu. LG akciju īpašnieki kļūs par īpašniekiem jaundibināta uzņēmuma akcijām, kuras, visticamāk, netiks kotētas biržā. Diemžēl ir arī tādi akcionāri, kas nesaņems neko un zaudēs daļu no pašreizējās akciju vērtības, jo nav piedalījušies reorganizācijā.
Ņemot vērā prasību sadalīt LG uzņēmējdarbības virzienus, kopumā šo situāciju var uzskatīt par pamatotu un likumsakarīgu, un nav šaubu, ka LG ir ievērojusi piemērojamos normatīvos aktus. Tajā pašā laikā šis gadījums var kļūt par neplānotu iedvesmas avotu citiem, kā organizēt uzņēmuma aiziešanu no biržas, ļaunprātīgi apejot likumā iestrādātās mazākuma akcionāru tiesības. Tā kā lielākā daļa uzņēmumu ir kļuvuši par Nasdaq Riga biržas akciju sarakstu dalībniekiem piespiedu kārtā privatizācijas ietvaros, potenciālie kandidāti, kuriem varētu būt vēlme pamest biržu, lai izvairītos no papildu prasībām un uzraudzības, ir ne viens vien.
Šobrīd, organizējot uzņēmuma izslēgšanu no biržas obligātā vai galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma ietvaros, likums pieprasa vairākuma akcionāriem atpirkt mazākuma akcionāru akcijas par augstāko no cenām, kas noteikta, pielietojot vienu no trim formulām: 1) vidējā svērtā cena, par kādu pēdējā gada laikā biržā veikti darījumi; 2) augstākā cena pēdējā gada laikā, kuru potenciālais atpircējs pats ir samaksājis, iegādājoties akcijas; 3) uzņēmuma grāmatvedības bilances vērtība (tīrie aktīvi dalīti uz akciju skaitu). Pēdējā formula visbiežāk nodrošina augstāko akciju atpirkšanas cenu. Lai arī tā, protams, nav perfekta, tomēr bilances vērtība ir samērā objektīvs atskaites punkts, lai noteiktu uzņēmuma vērtību. Tāpat jāatzīmē, ka mazākuma akcionārs galīgā atpirkuma gadījumā kompensāciju par savām akcijām saņem bez pienākuma piedalīties jebkādos procesos. Akcijas ar finanšu iestāžu starpniecību tiek automātiski pārskaitītas uz atpircēja kontu, akcionāram savā kontā pretī saņemot naudu.
LG reorganizācijas ietvaros esošajiem akcionāriem bija iespēja izvēlēties kļūt par īpašniekiem akcijām jaunai sabiedrībai, kas, visticamāk, nebūs kotēta biržā, līdz ar to ar ierobežotām iespējām nākotnē pārdot šīs akcijas. Lai arī likums nosaka tiesības uz kompensāciju akcionāriem, kas nevēlas piedalīties šādā reorganizācijā, ir būtiski atzīmēt, ka šajā gadījumā tā tiek aprēķināta, ar vērtētāju palīdzību nosakot uzņēmuma mantas «likvidācijas vērtību». Šī metode neparedz uzņēmuma darbības turpināšanu, līdz ar to visbiežāk noteiktā vērtība būs ievērojami zemāka par vērtību, kas tiek ņemta vērā obligātā vai galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma gadījumā. Protams, tīri teorētiski var pastāvēt arī pretēji gadījumi, tomēr, visdrīzāk, tie būs izņēmumi, vēl jo vairāk, ņemot vērā, ka vairākuma akcionāram varētu būt ieinteresētība samazināta vērtējuma radīšanā. Līdz ar to pastāv iespēja, ka reorganizācijas gadījumā mazākuma akcionārs var saņemt būtiski mazāku kompensāciju salīdzinājumā ar kompensāciju obligātā vai galīgā atpirkšanas piedāvājuma gadījumā, vai pat nepieteikšanās gadījumā nesaņemt neko. Lai saņemtu kompensāciju, likums pieprasa mazākuma akcionāra aktīvu dalību reorganizācijā.
Rezumējot — reorganizācijas metode var tikt izmantota kā shēma, lai, ietaupot naudu, īstenotu uzņēmuma aiziešanu no biržas. Pirmkārt, samaksājot mazākuma akcionāriem ievērojami mazāku kompensāciju (tiek izmantota cita aprēķina formula, kas rada iespēju noteikt samazinātu kompensāciju). Otrkārt, ietaupot uz to mazākumakcionāru rēķina, kuri nepiedalīsies reorganizācijā un nepieteiksies kompensācijai. LG gadījumā, neskatoties uz aktīvu informēšanu, šādi zaudētāji bijuši ap 1600 akcionāru. Nākotnē, lai nodrošinātu mazākuma akcionāru aizsardzību, ir nepieciešami grozījumi Komerclikumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas novērstu pastāvošo risku kapitāla tirgus attīstībai un kopējai investīciju videi Latvijā.