Kompensāciju nemaksāšana par atceltiem avioreisiem ir kā dadzis acīs lidsabiedrību publiskajā tēlā. Atcelti lidojumi ir jebkurai kompānijai, taču Dienas Biznesa redzelokā ir nonācis mūsu pašu airBaltic kārtējais darvas piliens nacionālās lidsabiedrības veiksmes stāstā.
Pie laikraksta vērsās kāds pasažieris, kuram kompānija atteicās izmaksāt kompensāciju. Tapa publikācija, un saņēmām vēl kāda pasažiera pieredzes stāstu un ieteikumu visiem pārējiem pakalpojuma saņēmējiem. Pasažiera novērojums – airBaltic masveidā un sistemātiski nemaksā kompensācijas. Taču ir iespēja saņemt Eiropas Savienības regulā paredzēto kompensāciju. «Ir jātiesājas,» iesaka pasažieris, kurš izmantoja kādu starpniekkompāniju aviokompensāciju piedzīšanas lietās. Rezultāts – gandarījums par tiesas lēmumu, kas bija pasažiera pusē. Ar to gandarījuma sajūta nebeidzās.
Neilgi pēc tiesas lēmuma tieši tajā pašā maršrutā atkal nenotika reiss, un uzvarētā tiesa bija pamats, lai cerētu, ka šī pati starpniekkompānija atkal panāks vēlamo rezultātu jau citam klientam. Taču tik vienkārši viss nenotika. Reisa atcelšanas iemesls bija klasiskais – tehnisks defekts. Sekoja pasažiera sarakste ar kompāniju airBaltic, kura paziņoja, ka kompensāciju nemaksās, norakstot to uz tehnisko defektu. Nākamajā etapā airBaltic vēstuli jau sūtīja tā pati starpniekkompānija kompensāciju lietās, un airBaltic savu nostāju mainīja. Klientam bez tiesāšanās kontā tika ieskaitīta nauda.
Vajadzētu maksāt regulā paredzēto kompensāciju, nevis atbilžu sagatavošanā pasažieriem izmantot divus datora taustiņus «copy» un «paste», kuri simtiem pasažieru nodod tālāk atteikuma iemeslu – tehnisks defekts.
Kā to visu lai nosauc? Pirmkārt, par rupju Eiropas Savienības regulas nr. 261/2004 pārkāpumu. Regula paredz, ka gadījumos, kad lidojums kavējas ilgāk par trīs stundām, ja tas atcelts mazāk nekā 14 stundas pirms izlidošanas vai uz reisu pārdots vairāk biļešu nekā ir vietu, pasažierim ir tiesības saņemt kompensāciju no 250 līdz 600 eiro. Turklāt regula attiecas uz visiem lidojumiem Eiropas Savienībā. Otrkārt, šī situācija skaidri parāda, ka airBaltic apzinās, ka izvairās no regulas pildīšanas un ķer «uz muļķi» savu tiesību nezinātājus.
Ko darīt nacionālajai aviosabiedrībai? Vienkārši vajadzētu maksāt regulā paredzēto kompensāciju, nevis atbilžu sagatavošanā pasažieriem izmantot divus datora taustiņus «copy» un «paste», kuri simtiem pasažieru nodod tālāk atteikuma iemeslu – tehnisks defekts.
Tūkstošiem precīzu lidojumu mēneša laikā pasažieriem ir pašsaprotams airBaltic serviss. Kā gan citādi? Ja izmantojam sabiedrisko autobusu un reiss notiek, mēs taču to uztveram kā pašsaprotamu lietu, nevis lielu veiksmi, ka reiss nav atcelts.
airBaltic uzsver, ka šogad spējusi izpildīt 99,8% no plānotajiem lidojumiem. Tas nozīmē, ka daži simti pasažieru laikā nenonāca galapunktā. Taču, ja parēķina, ka vairumam no viņiem tiek atteikta kompensācija, tad 0,2% nenotikušo reisu pārvēršas par negatīviem pieredzes stāstiem, kas ātri sāk izplatīties.
