Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs nosūtījis Ģenerālprokuratūrai 2006.gada 30.maijā uzsāktā kriminālprocesa materiālus, ierosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret zemesgrāmatu tiesnesi, Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci par vairākkārtēju kukuļa pieņemšanu, Db.lv informēja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Kriminālprocesa ietvaros iegūtie pierādījumi dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka tiesnese, izmantojot savu dienesta stāvokli, laika posmā no 2006.gada aprīļa līdz jūnijam vairākkārt ir apzināti pieņēmusi kukuļus 5 līdz 20 latu apmērā par labvēlīgu lēmumu pieņemšanu kukuļdevēju interesēs.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka Zemesgrāmatu nodaļas priekšniece, pildot savus dienesta pienākumus, par atlīdzību ārpus kārtas apkalpojusi vairākus sev pazīstamus nekustamā īpašuma māklerus un vienu bankas darbinieci, saīsinātā termiņā izskatot viņu iesniegtos dokumentus, pieņemot lēmumus par īpašuma tiesību nostiprināšanu un izsniedzot zemesgrāmatu aktus.

Uzskatot, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā ir savākti pietiekami pierādījumi 31 kukuļa pieņemšanas gadījumā, KNAB izmeklētājs ierosina sākt kriminālvajāšanu pret tiesnesi par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, proti kukuļņemšanu, kas izdarīta atkārtoti un ko izdarījusi valsts amatpersona, ka ieņem atbildīgu stāvokli (Krimināllikuma 320.panta trešās daļas).[1]

Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļas priekšniece tika aizturēta 2006.gada 1.jūnijā, pamatojoties uz īpaši pilnvarota Augstākās Tiesas tiesneša lēmumu. 2006.gada 2.jūnijā KNAB izmeklētājs pieņēma lēmumu atzīt tiesnesi par aizdomās turēto un piemēroja drošības līdzekli – noteiktas nodarbošanās aizliegumu un kā papildus drošības līdzekli - sūtījumu saņemšanas adreses paziņošana.

[1] 320.pants. Kukuļņemšana

(1) Par kukuļa pieņemšanu, tas ir, par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, to piedāvājuma apzināti prettiesisku pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku, par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja vai kukuļa piedāvātāja, vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai lielā apmērā vai ja kukulis pieprasīts, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu.

(3) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās saistītas ar kukuļa izspiešanu vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu.